Neoficiāls tulkojums
Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojsLatvijas Republika Parlamenta vēlēšanas
un Tautas nobalsošana
1998. gada 3. oktobrisNOVĒROŠANAS MISIJA
Juridiskie un administratīvie noteikumi
Pamatinformācija
Vēlēšanu sistēma
Vēlēšanu cenzs
Kandidātu sarakstu reģistrēšana
Numuru piešķiršana kandidātu sarakstiem
Balsošanas zīmes
Informācijas par kandidatūrām izstādīšana un publicēšana
Vēlēšanu administrācija
Likums Grozījumi pilsonības likumā
Grozījumu pieņemšana
Likuma apturēšana
Konstitūcijas 72. pants
Atzīmju izdarīšana parakstītāju pasēs
Tautas nobalsošanas sarīkošana
Balsošanas zīme
Apstādinātā likuma atcelšana
Balsošana, rezultātu skaitīšana, pārbaude un tabulu sastādīšana
Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas
Balsošana
Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Saeimas vēlēšanu rezultātu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Tautas nobalsošanas rezultātu skaitīšana vēlēšanu iecirkņu komisiju līmenī
Rezultātu apkopošana un tabulu sastādīšana
Politiskās partijas, kas piedalās Septītās Saeimas vēlēšanās
Iepriekšējie rezultāti - Septītās Saeimas vēlēšanas - Tautas nobalsošana
Pielikums
Politiskās partijas Sestajā Saeimā
Politiskās partijas, kas piedalās Septītās Saeimas vēlēšanās
Izskaidrojums balsošanai Saeimas vēlēšanās
Atsaucoties uz Latvijas republikas Ārlietu ministrijas ielūgumu, EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (DICB) vadīja novērtējumu Latvijas Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas sagatavošanas pasākumiem, kas notika 1998. gada 3. oktobrī.
Novērtējumā ietilpa juridiskie un administratīvie noteikumi un to īstenošana, ko veica dažādi vēlēšanu orgāni.
Pīters Hečs (Peter Hatch) tika iecelts par DICB tehnisko koordinatoru, lai vadītu novērošanas misiju, viņu atbalstīja Anders Karlsens (Anders Karlsen) un Sandra Mičela (Sandra Mitchell), DICB padomnieki. Turklāt, 15 vēlēšanu eksperti no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Bulgārijas, Dānijas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas piedalījās novērošanas misijā.
Sakarā ar īso laika posmu, kas tika dots, lai izveidotu vēlēšanu ekspertu komandu laikā starp misijas finansēšanas apstiprināšanu, ko veica EDSO Pastāvīgā padome un vēlēšanu datumu, tiek izteikta pateicība EDSO dalībvalstu pārstāvjiem, kas atsaucās uz steidzamo DICB 1998. gada 17. septembra verbālo notu.
Augsti vērtējama ir EDSO misijas Latvijā palīdzība, nodrošinot atbalstu.
Atbalstu un sadarbību sniedza visu līmeņu vēlēšanu administrācija, it īpaši Centrālā vēlēšanu komisija, kā arī citas centrālās un vietējās sabiedriskās administrācijas iestādes.
DICB novērošanas misija sadarbojās ar daudzu vietējo vēstniecību pārstāvjiem, daudzi no kuriem novēroja vēlēšanu procesu vēlēšanu dienā. Sadarbība tika veikta ar starptautisko novērotāju grupām, it īpaši ar delegāciju no Centrālās Āzijas divdesmit locekļu sastāvā, ieskaitot vēlēšanu amatpersonas un nevalstisko organizāciju vadītājus.
Pirmsvēlēšanu novērošana tika uzsākta Rīgā, 1998. gada 17. septembrī un, sekojot sākotnējai instruktāžai, četras komandas, kas sastāvēja no diviem vēlēšanu ekspertiem katra, 24. septembrī tika nosūtītas uz četriem vēlēšanu apgabaliem ārpus Rīgas
( Vidzemi, Latgali, Kurzemi un Zemgali). Vēl viena komanda, kas sastāvēja no diviem ekspertiem tika nosūtīta uz Vidzemes vēlēšanu apgabalu 27. septembrī. Visaptveroša vēlēšanu ekspertu instruktāža notika Rīgā 30. septembrī, kurā vēlēšanu eksperti ziņoja par viņu novērojumiem un aktivitātēm dažādos rajonos. Pēc instruktāžas kopumā piecpadsmit vēlēšanu eksperti tika nosūtīti uz dažādiem rajoniem visos piecos vēlēšanu apgabalos, kur viņi uzturējās līdz vēlēšanu ekspertu iztaujai Rīgā 1998. gada 5. oktobrī.
Pirms vēlēšanu dienas, vēlēšanu eksperti tikās ar reģionālo, rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisiju vadītājiem un biedriem, kā arī ar pašvaldību administrācijas pārstāvjiem. Tika apmeklēti vairāki vēlēšanu iecirkņi, kas saskaņā ar juridiskajiem noteikumiem, tika atvērti desmit dienas pirms vēlēšanu dienas, lai:
(a) izliktu pirmsvēlēšanu kandidātu programmas un kandidātu sarakstus, kas ir pieteikti attiecīgajā vēlēšanu apgabalā;
(b) nodrošinātu pieeju informācijai par deputātu kandidātiem;
(c) nodrošinātu pieeju informācijai par Tautas nobalsošanu;
(d) pieņemtu to vēlētāju rakstveida pieteikumus, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.
Eksperti tikās ar politisko partiju pārstāvjiem un apmeklēja vairākas vēlēšanu kampaņas mītiņus un tikšanās. Tika pievērsta uzmanība vēlēšanu orgānu sastāvam, to neatkarībai un neitralitātei, vēlēšanu komisijas locekļu sagatavošanai, dažādu vēlēšanu komisiju piedalīšanās vēlēšanu procesa organizēšanā, vietējo pašvaldību atbalstam, sagatavotības līmenim, pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu nepieciešamās vēlēšanu iecirkņa telpas, visu materiālu saņemšana, izplatīšana, izstādīšana un drošība, sabiedriskā un vēlētāju izglītošana, it īpaši, attiecībā uz Tautas nobalsošanas jautājumu un divām balsošanām vienā dienā, vēlētāju identifikācijai, politiskās kampaņas darbībām un strīdu risināšanai.
Vēlēšanu dienā vēlēšanu eksperti apmeklēja vairāk nekā 100 vēlēšanu iecirkņus piecos vēlēšanu apgabalos, gan pilsētās, gan lauku apvidos. Četros vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu eksperti novēroja balsošanas procesu, kad vēlētājs balso savā atrašanās vietā. Tika novērtēti visi vēlēšanu aspekti no balsošanas sākuma līdz beigām. Deviņos vēlēšanu iecirkņos vēlēšanu eksperti novēroja balsu skaitīšanu, kā arī tabulu sastādīšanu un vēlēšanu iecirkņu rezultātu apkopošanu astoņu pilsētu un rajonu līmenī.
Novērošanas misija nonāca pie sekojošiem slēdzieniem:
- Tautas nobalsošana un Saeimas vēlēšanas, kas notika 1998. gada 3. oktobrī norisinājās atklāti un profesionāli.
-Novērošanas misija atzinīgi novērtēja atklātības augsto līmeni, kas nodrošināja sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesā.
-Procesa saskaņu nodrošināja kompetenti, labi sagatavoti vēlēšanu komisiju biedri, kuri parādīja pilnīgu neatkarību un objektivitāti, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu likumīgu un saskanīgu vēlēšanu procesu.
-Atzinīgi jānovērtē dažādu komisiju biedrus, kas spēlēja nozīmīgu lomu, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu vēlēšanu vadīšanu.
-Jebkurā valstī vēlēšanu procesā ir iespējamas nepilnības un Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Novērošanas misija atklāja vairākus trūkumus, kas ir atspoguļoti ziņojuma turpinājumā. Atzinīgi jāpiebilst, ka Centrālā vēlēšanu komisija apzinās šos trūkumus un vēlas uzlabot sagatavošanas pasākumus turpmākajām vēlēšanām.
- Juridisko noteikumu ierobežojums attiecībā uz Tautas nobalsošanas jautājuma formulējumu, radīja balsotājos neskaidrību. Tautas nobalsošanas zīmes vārdiskais formulējums tika noteikts vadoties pēc juridiskajiem nosacījumiem, radot neskaidrību vēlētājos. Vēlētāju izglītošanu pirms vēlēšanu dienas veica Centrālā vēlēšanu komisija. Papildus tam, izskaidrojoši materiāli tika izstādīti visos vēlēšanu iecirkņos un vēlēšanu kabīnēs. Arī politiskās partijas un masu informācijas līdzekļi piedalījās Tautas nobalsošanas izskaidrošanā. Tādējādi, visi šie pasākumi, kas tika veikti, lai sekmētu vēlētāju atzīmju izdarīšanu Tautas nobalsošanas balsošanas zīmē tā, lai tas atspoguļotu viņu izvēli, ir apsveicami.
3. Juridiskie un administratīvie noteikumi.
Latvijas Republikas Septītās Saeimas vēlēšanas un Tautas nobalsošana tika noturēti vadoties pēc sekojošiem nolikumiem:
(a) Latvijas Republikas Satversme (1922. gada 15. februāris), kuru atjaunoja Latvijas Republikas Augstākā padome 1990. gada 4. maijā ar sekojošiem grozījumiem, ieskaitot tos, kas tika izdarīti 1997. gada 4. decembrī;
(b) Saeimas kārtības ruļļi;
(c) Saeimas vēlēšanu likums (1995. gada 25. maijs) ar grozījumiem, kas tika izdarīti 1998. gada 26. martā;
(d) Likums par Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu (1994. gada
31. marts);
(e) Grozījumi, kas tika izdarīti likumā par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu
( 1998. gada 3. septembris);
(f) Pilsonības likums ( 1994. gada 22. jūlijs);
(g) Likums par bijušajiem PSRS pilsoņiem, kuri nav Latvijas vai kādas citas valsts pilsoņi ( 1995. gada 12. aprīlis);
(h) Likums par politisko organizāciju finansēšanu (1995. gads, augusts)
(i) Likums par priekšvēlēšanu kampaņu (1995. gads, augusts);
(j) Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju (1994. gada 13. janvāris)
(k) Likums par pilsētu, rajonu, pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām, ar grozījumiem, kas tika izdarīti 1998. gada 19. jūnijā.
(l) Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumi:
(i) Instrukcijas vēlēšanu komisiju darbam Sestās Saeimas vēlēšanu laikā (Lēmums Nr 23 - 1998. gada 14. jūlijs)
(ii) Norādījumi balsu skaitīšanai Saeimas vēlēšanās
(Lēmums Nr 57 - 1998. gada 14. augusts).
un (iii) Norādījumi Tautas nobalsošanas sarīkošanai (Lēmums Nr 103 - 1998. gada 3. septembris)
4.1. Pamatinformācija.
Latvija ir parlamentāra republika, kas pirmo reizi tika nodibināta 1918. gada 18. novembrī. Latvijas Republikas de jure neatkarība tika atzīta 1921. gada 26. janvārī. Satversmes asamblejas vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī, kad uz trīs gadiem tika ievēlēti 150 deputāti. Asambleja pastāvēja līdz 1922. gada 7. novembrim, kad likumdošanas darbu turpināja Saeima. Pirmās Saeimas vēlēšanas notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī un sekojošas vēlēšanas notika 1925, 1928 un 1931. gadā. Pēc pārtraukuma 1934. gada maijā, 1990. gada 18. martā notika Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanas, kā arī 5. Saeimas vēlēšanas, kas notika 1993. gada 5. un 6. jūnijā un 6. Saeimas vēlēšanas 1993. gada 30. septembrī un 1. oktobrī. Politiskās partijas 6. Saeimā pirms vēlēšanām 3. oktobrī ir atspoguļotas 1. pielikumā.
4.2. Vēlēšanu sistēma
1990. gadā Augstākā padome noteica pārejas periodu neatkarīgas valsts varas atjaunošanai. is periods beidzās līdz ar pirmās pēc padomju Saeimas izveidošanu, kas pēc 5. Saeimas vēlēšanām ir augstākais likumdošanas orgāns Latvijā. Vienpalātas Saeima sastāv no 100 deputātiem un to ievēlē Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu, un kas ir tiesīgi balsot, vispārējās vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās.
Noslēdzoties 6. Saeimai, deputāti stādās četrus gadus trīs gadu vietā. Septītās Saeimas vēlēšanas notiks vienu dienu (nevis divas, kā iepriekš) pirmajā oktobra sestdienā un jaunievēlētā Saeima noturēs pirmo sēdi pirmajā novembra otrdienā, kad arī beigs darboties 6. Saeima.
Saeimas locekļi tiek ievēlēti proporcionāli partiju kandidātu sarakstos vai vēlēšanu koalīciju kandidātu sarakstos piecos multi- vietu vēlēšanu apgabalos. Centrālā vēlēšanu komisija nosaka katrā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam, kuru konstatē atbilstoši iedzīvotāju reģistra datiem četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas (piezīme: nepastāv nacionālais iedzīvotāju reģistrs). Tabula parāda vēlētāju skaitu un piešķirtās vietas katrā vēlēšanu apgabalā:
| Vēlēšanu apgabals | Vēlētāju skaits | Piešķirtās vietas |
| Rīga Ārzemēs |
347, 865 30, 218 |
|
| Kopā | 378, 083 | 28 |
| Vidzeme | 342, 790 | 25 |
| Latgale | 238, 748 | 18 |
| Kurzeme | 186, 976 | 14 |
| Zemgale | 201, 938 | 15 |
| Kopā | 1, 348, 535 | 100 |
1993. gadā tika noteikts četru procentu slieksnis, kas 1995. gadā tika paaugstināts uz 5 procentiem. Vēlēšanu likums nosaka St Lagues mandātu sadalīšanas metodi starp partijām, kur dalītāji ir 1, 3, 5, 7, 9 utt. Izvēloties vienu kandidātu sarakstu, ikviens vēlētājs var atzīmēt vēlēšanu zīmē ar plusu atsevišķus kandidātus, kuriem tie dod priekšroku. Kandidātu vārdus vēlēšanu zīmē arī drīkst izsvītrot. Tādējādi, partijas var veicināt savu kandidātu ievēlēšanu, izvirzot tos vairāku vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstos.
4.3 Vēlēšanu cenzs Saeimā
Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 4. pantu, Saeimā var ievēlēt katru Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja vien uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 5. pantā minētajiem ierobežojumiem. 5. pants ir šāds:
Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:
1) likumā paredzētajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;
2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;
3) ir bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, kas ir noziegumi Latvijā arī šā likuma spēkā stāšanās brīdī, un kurām sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot reabilitētos;
4) izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām spējas apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;
5) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;
6) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;
7) neprot valsts valodu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei.
4.4 Kandidātu sarakstu reģistrācija
Saeimas Vēlēšanu likuma 9. līdz 13. pants nosaka kārtību, kas jāievēro, iesniedzot kandidātu sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai. 9. pants nosaka , kas un kad var iesniegt kandidātu sarakstu ( sākot ar astoņdesmito dienu pirms vēlēšanu dienas līdz sešdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas). 10. pants nosaka to, kādi dati par kandidātu ir jāiekļauj sarakstos un sekojošus nosacījumus:
(i) sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst būt lielāks par vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, un
(ii) vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos.
11. pants nosaka kandidātu sarakstam pievienojamos dokumentus. Ir nepieciešami sekojoši dokumenti:
(a) katrā sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai;
(b) visu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt 4000 iespiedzīmes;
(c) katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4. panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5. panta
1-6 punktos minētie ierobežojumi;
(d) šādas katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstītas ziņas:
(i) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, tautība;
(ii) personas kods;
(iii) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir;
(iv) dzīvesvieta (rajons vai pilsēta);
(v) darbavietas un ieņemamie amati;
(vi) kādas mācību iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē);
(vii) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
(viii) kandidāta nekustamie īpašumi un viņam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas) bankās, uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);
(ix) ģimenes stāvoklis;
(e) ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav beigusi latviešu mācībvalodas skolu vai divplūsmu skolu latviešu plūsmā, - augstākās (trešās) valsts valodas prasmes pakāpes apliecības notariāli apliecināts noraksts.
12.pants nosaka 1000 latu drošības naudu depozītā, kas dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos. Drošības nauda ir atdodama iemaksātājam, ja no šā nosaukuma kandidātu saraksta kaut vienā vēlēšanu apgabalā ievēlēts vismaz viens deputāts.
13. pants nosaka, ka iesniegtie kandidātu saraksti, kas atbilst nepieciešamajām prasībām, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā. Noteikumi saskaņā ar kuriem Centrālā vēlēšanu komisija var izdarīt grozījumus kandidātu sarakstos kādā no sekojošiem veidiem:
(a) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja:
(i) kandidāts nav pilntiesīgs Latvijas pilsonis (4. un 5. pants);
(ii) kandidāts ir persona, kura Vēlēšanu likuma 6. panta pirmajā daļa noteiktajā kārtībā nav atstājusi ieņemamo amatu (dienestu);
(iii) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu sarakstos
( 10. panta trešā daļa);
(iv) kandidāts miris,
(b) izdarot tehniska rakstura labojumus.
Centrālā vēlēšanu komisija drīkst izdarīt svītrojumus, pamatojoties uz attiecīgās iestādes izziņu vai tiesas spriedumu un 13. pants nosaka dažādas iestādes, kas drīkst apstiprināt attiecīgo informāciju un iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pēc tās pieprasījuma piecu dienu laikā.
4.5 Kandidātu sarakstu numurēšana
14. pants norāda Centrālajai vēlēšanu komisijai numurēt kandidātu sarakstus, vispirms izlozes kārtībā nosakot numurus tiem kandidātu sarakstiem, kuri reģistrēti visos piecos vēlēšanu apgabalos, pēc tam, tiem, kuri reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, un tā tālāk.
4.6 Vēlēšanu zīmes
Saskaņā ar 14. pantu kandidātu sarakstus nodrukā uz atsevišķām veidlapām ( viena vēlēšanu zīme katram kandidātu sarakstam). Katrā vēlēšanu zīmē norāda vēlēšanu apgabala nosaukumu, kandidātu saraksta numuru, kandidātu saraksta nosaukumu un pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu. Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta vārdam ir vieta atzīmes izdarīšanai, lai parādītu atbalstu noteiktam kandidātam.
4.7 Informācijas par kandidatūrām izstādīšana un publicēšana
Saskaņā ar 15. pantu Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jānodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms vēlēšanu dienas tiktu publicētas priekšvēlēšanu programmas, kandidātu saraksti, ziņas par katru kandidātu (Vēlēšanu likuma 11. pants) un to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti , kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.
Vismaz desmit dienas pirms vēlēšanu dienas vēlēšanu iecirknī ir jāizliek priekšvēlēšanu programmas un paziņojumi ar visu vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstiem, norādot ziņas par katru kandidātu, kas ir minētas Vēlēšanu likuma 11. un 15. pantā.
Ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā pirms vēlēšanu dienas rajonu (republikas pilsētu) vēlēšanu komisijas izziņo vēlēšanu telpu atrašanās vietu un laiku, kad tās tiks atvērtas un slēgtas.
4.8 Vēlēšanu administrācija
Likums par Centrālo vēlēšanu komisiju un likums par pilsētu, rajonu, pagastu un vēlēšanu iecirkņu komisijām nosaka vēlēšanu orgānus, kas ir atbildīgi par vēlēšanu procesa sagatavošanu un vadīšanu. Tie ir:
(a) Centrālā vēlēšanu komisija
Centrālā vēlēšanu komisija tiek izveidota ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc Saeimas izveidošanas. Tā darbojas kā neatkarīga valsts institūcija, kas ir atbildīga par Saeimas vēlēšanu, Tautas nobalsošanas un likumdošanas iniciatīvas regulēšanu. Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi ir sīkāk norādīti likuma par Centrālo vēlēšanu komisiju 6. pantā. is administratīvais orgāns sastāv no deviņiem biedriem. Priekšsēdētāju un septiņus citus CVK biedrus ievēl Saeima un vienu biedru no tiesnešu vidus izvirza Augstākā tiesa. Priekšsēdētājs, viņa asistents un CVK Sekretāre/s veido pastāvīgo komisiju. Organizatoriskos un tehniskos pienākumus veic CVK sekretariāts.
(b) Pilsētu vēlēšanu komisijas (7)
un rajonu vēlēšanu komisijas (26)
un pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijas (556) *
* (Piezīme: Daudzas no šīm vēlēšanu komisijām arī pilda vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākumus)
Šīs komisijas ir pastāvīgi vēlēšanu orgāni, ko ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome vai pagasta padome triju mēnešu laikā pēc domes ( padomes) ievēlēšanas un pastāv līdz jaunas domes (padomes) ievēlēšanai. Komisijas darbu atbalsta vietējās pašvaldības. Tiesības pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir reģistrētām politiskajām partijām, neatkarīgām institūcijām, attiecīgās domes (padomes) loceklim vai grupām, kas sastāv no ne mazāk kā desmit vēlētājiem. Vēlēšanu komisijas loceklim ir jābūt Latvijas pilsonim un jāprot latviešu valodu, kā arī jābūt vismaz vidējai izglītībai. Par vēlēšanu komisijas locekli nevar būt Saeimas vai attiecīgās pilsētas vai rajona domes kandidāti, ne arī personas, kas ir atbildīgas par atbilstošu kandidātu sarakstu iesniegšanu. Viena persona var būt tikai vienas komisijas loceklis, izņemot gadījumus, kad rajona pilsētu un pagastu vēlēšanu komisiju locekļi var būt arī par iecirkņa komisijas locekļiem. Katra komisija sastāv no septiņiem locekļiem un pirmajā sēdē tiek ievēlēts priekšsēdētājs un sekretāre/s.
Sēdēs var būt klāt žurnālisti, neatkarīgu politisko partiju pilnvaroti pārstāvji, personas, kas ir iesniegušas kandidātu sarakstus, kā arī CVK locekļi vai tās pilnvaroti pārstāvji.
(c) Vēlēšanu iecirkņu komisijas (vairāk nekā 970, kā arī 31 vēlēšanu iecirkņa komisija 24 valstīs)
Tie paši noteikumi attiecas uz vēlēšanu iecirkņu komisijām, izņemot to, ka CVK nosaka to darbības laiku. Daudzas vēlēšanu iecirkņu komisijas arī darbojas kā ciematu, rajonu pilsētu komisijas lauku apvidū.
5.1 Likums par Grozījumiem Pilsonības likumā
5.1.1 Grozījumu pieņemšana
1998. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma sešpadsmit grozījumus Pilsonības likumā. Grozījumi, kurus piedāvāja koalīcijas valdība, kuru vadīja premjerministrs Krasts, attiecās uz iespējām nepilsoņiem pieteikties naturalizācijai, saskaņā ar EDSO ieteikumiem.
5.1.2 Likuma apturēšana
Saskaņā ar Satversmes 72. pantu, valsts prezidentam ir tiesības apturēt likuma izsludināšanu uz diviem mēnešiem, pēc ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas locekļu pieprasījuma. Valsts prezidentam vai vienai trešdaļai Saeimas locekļu jāizmanto šīs tiesības septiņu dienu laikā pēc likuma pieņemšanas Saeimā. Tādējādi, uz laiku atliktais likums ir jānodod Tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa no vēlētājiem.
5. 2 Konstitūcijas 72. panta izpildīšana - Parakstu vākšanas kampaņa
36 Saeimas deputāti balsoja par likuma Grozījumi Pilsonības likumā atlikšanu. Tādējādi, no 1998. gada 20. jūlija līdz 18. augustam notika parakstu vākšanas kampaņa par atbalstu Tautas nobalsošanai, kuras rezultātu, saskaņā ar juridiskajiem noteikumiem paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija 1998. gada
27. augustā. Papildus tam CVK publicēja uz laiku apturētā likuma tekstu un lēmumu par likuma izsludināšanas atlikšanu. Kopējais savākto Latvijas pilsoņu parakstu skaits Latvijā un ārvalstīs bija 226, 530. Tas atbilst 17% no kopējā vēlētāju skaita, kas krietni pārsniedz nepieciešamos 10%.
5.3 Atzīmju izdarīšana parakstītāju pasēs
Saskaņā ar likuma Par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu 8. pantu pilsoņu pasēs, kuri atbalstīja petīciju par Tautas nobalsošanu, tika izdarītas atzīmes.
5.4 Tautas nobalsošanas noturēšana
Saskaņā ar likuma Par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu 10.(2) pantu, Tautas nobalsošanai par apturētā likuma atcelšanu ir jānotiek ne agrāk par vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas dienas par Tautas nobalsošanu. Izsludināšanai jānotiek triju dienu laikā pēc parakstu vākšanas termiņa beigām.
5.5 Balsošanas zīme
Saskaņā ar likuma Par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu
13. pantu, CVK ir jāsagatavo balsošanas zīmes. ī likuma 14. pants attiecīgi nosaka to, ka:
Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums (šā likuma 1. pants), kā arī vārdi par un pret.
Attiecīgi pirmais pants ir sekojošs:
Valsts prezidents ir apturējis likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem un šo divu mēnešu laikā ir saņemts ne mazāk kā vienas desmitdaļas vēlētāju pieprasījums nodot apturēto likumu Tautas nobalsošanai.
Tādējādi, vārdiskais jautājuma formulējums balsošanas zīmē tika noteikts vadoties pēc ierobežojumiem, kas noteikti Satversmes 74. pantā un likuma Par Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 10(2). un 13. pantos. Tā rezultātā, vēlētājs, kas balso par, balso pret likuma grozījumiem un vēlētājs, kas balso pret, balso par grozījumu pieņemšanu. Balsošanas zīmes paraugs ir attēlots 4. pielikumā.
5.6 Apturētā likuma atcelšana
Saskaņā ar 74. pantu, Saeimā pieņemtais un, vadoties pēc 72. panta noteikumiem, apturētais likums, tiek atcelts vadoties pēc Tautas nobalsošanas rezultātiem, ja balsotāju skaits, kas piedalās Tautas nobalsošanā ir vismaz puse no vēlētāju skaita, kuri piedalījās iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un, ja vairākums nobalsojis par likuma atcelšanu.
Saskaņā ar CVK datiem, likums Par grozījumiem pilsonības likumā tiktu atcelts, ja Tautas nobalsošanā piedalītos vismaz 477, 696 balsotāju un vismaz 238, 849 vēlētāji balsotu par likuma atcelšanu.
6. Balsošana, rezultātu skaitīšana, pārbaude un tabulu sastādīšana
6.1 Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas
Centrālā vēlēšanu komisija izdeva detalizētas instrukcijas, papildinot Vēlēšanu likumu, kā arī nosakot un precizējot dažādas procedūras, kas ir veicamas vēlēšanu iecirkņos Saeimas vēlēšanās. Atsevišķas instrukcijas tika izdotas attiecībā uz balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņos, kā arī par rezultātu kompilēšanu, apkopošanu un tabulu sastādīšanu pilsētu un pagastu, rajonu un republikas pilsētu vēlēšanu komisiju līmeņos līdz pat CVK līmenim.
Līdzīgas instrukcijas tika izdotas par Tautas nobalsošanas sarīkošanu, kā arī papildus noteikumi par Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas sarīkošanu vienā un tajā pašā dienā, kas papildina un izskaidro likumu Par Tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu.
Visumā tie paši noteikumi attiecas gan uz Saeima vēlēšanām, gan Tautas nobalsošanu.
6.2 Balsošana
Vēlēšanas notiek vienā dienā no pulksten 8 rītā līdz pulksten 8 vakarā pēc vietējā laika oktobra mēneša pirmajā sestdienā. Tiek izmantotas divas balsošanas kastes ( viena priekš Saeimas vēlēšanām un viena Tautas nobalsošanai), kā arī pastāv nolikums, kādā veidā ir jāpārbauda un jāaizzīmogo tukšās vēlēšanu kastes. Akreditēti politisko partiju un to apvienību novērotāji drīkst būt klāt visās vēlēšanu iecirkņa procedūrās. Vēlēšanu laikā uzraudzību pār kārtību vēlēšanu telpās, vēlēšanu norises protokolēšanu un sūdzību reģistrāciju utt., veic priekšsēdētājs, kā arī uzraudzību, lai vēlēšanu dienā tuvāk par 50m no ieejas netiktu veikta aģitācija. Vēlētāja personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Kā arī, vēlētāji, kas dzīvo ārvalstīs un nav saņēmuši Latvijas pilsoņa pasi var uzrādīt vai nosūtīt uz vēlēšanu iecirkni reģistrācijas dokumentu, kas norāda vēlētāja personas kodu, ko ir izdevis Pilsonības un imigrācijas departaments.
Vēlēšanu iecirknī vēlētājs pie galda(galdiem) uzrāda savu pasi, kas apstiprina, ka vēlētājs ir tiesīgs balsot un to, ka vēlētājs vēl nav nobalsojis notiekošajās vēlēšanās vai Tautas nobalsošanā. Vēlētāja pases 14. lapā tiek izdarīta atsevišķa atzīme par Saeimas vēlēšanām un Tautas nobalsošanu. Atsevišķi vēlētāju saraksti tiek kompilēti Saeimas vēlēšanām un Tautas nobalsošanai, kur tiek reģistrēti attiecīgie dati par katru vēlētāju. Katrs vēlētājs parakstās attiecīgajā vēlētāju sarakstā pirms vēlēšanu zīmes saņemšanas. Attiecībā uz Saeimas vēlēšanām, katrs vēlētājs saņem visu vēlēšanu apgabalā pieteikto sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu komisijas zīmogu. (Pašas vēlēšanu zīmes nav apzīmogotas) Vēlētājam ir jāsaņem visu vēlēšanu zīmju komplektu, atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta. Kas attiecas uz Tautas nobalsošanai, katram vēlētājam tiek izsniegta viena balsošanas zīme, kuras otra puse ir apzīmogota ar vēlēšanu iecirkņa zīmogu. Kopā ar Tautas nobalsošanas balsošanas zīmi aploksne netiek izsniegta.
Neskatoties uz to, ka nepastāv attiecīgi likuma noteikumi, vēlētājam obligāti nav jāsaņem abas vēlēšanu zīmes - gan Saeimas vēlēšanām, gan Tautas nobalsošanai. Pēc vēlēšanu zīmes saņemšanas, vēlētājs dodas uz vēlēšanu kabīni vai atsevišķu istabu, kur vēlētājs vienatnē izdara savu izvēli. Vēlēšanu telpās CVK izliek skaidrojošus plakātus attiecībā uz Saeimas vēlēšanām un Tautas nobalsošanu. o plakātu paraugi ir redzami 3. un 4. pielikumā.
Piezīme: ie skaidrojošie plakāti papildus priekšvēlēšanu programmām, kandidātu sarakstiem un apstādinātā likuma Grozījumi pilsonības likumā tekstam tika izstādīti vēlēšanu iecirkņos, lai vēlētāji varētu ar tiem iepazīties.
Saeimas vēlēšanās vēlētājs izvēlas vienu balsošanas zīmi ar attiecīgo kandidātu sarakstu. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi +, par atbalstu kādam konkrētam kandidātam vai neizdarīt atzīmi, vai izsvītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pēc tam vēlētājs ieliek vēlēšanu zīmi apzīmogotajā aploksnē. Tautas nobalsošanā, vēlētājam jāizdara atzīmi + attiecīgajā rombā blakus vārdam par vai pret un jāsaloka balsošana zīmi. Katrs vēlētājs, vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet Saeimas vēlēšanu aploksni un salocītu Tautas nobalsošanas zīmi attiecīgajā vēlēšanu kastē.
Ja vēlētājs sabojā izsniegto aploksni vai balsošanas zīmi, vēlētājam tiek izsniegta jauna balsošanas zīme (vai vēlēšanu zīmju komplekts, vai aploksne). Sabojātais materiāls tiek dzēsts un attiecīga atzīme tiek izdarīta iepretim vēlētāja vārdam vēlētāju sarakstā.
Pastāv noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā tiek veikta tādu vēlētāju iesniegumu pieņemšana un reģistrēšana, kuri veselības stāvokļa dēļ nav spējīgi personīgi ierasties vēlēšanu iecirknī. Pastāv arī noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā balso vēlētāji, kas fizisku trūkumu dēļ nespēj balsot vai parakstīties paši, to izdara kāda persona, kam vēlētājs uzticas, kas tiek attiecīgi atzīmēts vēlētāju sarakstā.
Tikai tie vēlētāji, kas ieradušies vēlēšanu iecirknī pirms pulksten 8 vakarā, var nodot vēlēšanu zīmes.
Likumā nav noteikumu, kas paredzētu balošanas pārtraukšanu vai anulēšanu.
6. 3 Balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī
Balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī uzsāk tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas pulksten 8 vakarā, ārvalstīs - pulksten 8.00 vakarā trešajā dienā pēc vēlēšanu dienas. Vēlēšanās un Tautas nobalsošanā nodoto balsu skaitīšana notiek vienlaikus, bet atsevišķās vēlēšanu iecirkņa telpas vietās. Ja Saeimas vēlēšanu aploksnes vai Tautas nobalsošanas zīmes nav ieliktas attiecīgajās balsošanas kastēs, pēc kastes atvēršanas tās pievienojamas attiecīgajām aploksnēm vai balsošanas zīmēm. Akreditētās personas, kas ir klāt balsošanas procesā, var būt klātesošas arī balsu skaitīšanas procesā.
Balsu skaitīšana notiek divās daļās, iepriekšējā balsu skaitīšana un pēc pārtraukuma gala balsu skaitīšana. Nepastāv nosacījumi, kas noteiktu pārtraukuma garumu. Praksē, vairākums vēlēšanu iecirkņu ņem pārtraukumu apmēram uz vienu stundu, tomēr vairāki vēlēšanu iecirkņi atsāk balsu skaitīšanas noslēguma fāzi nākošajā dienā. Materiālu drošību nodrošina policija vai zemessargi un vismaz viens vēlēšanu iecirkņa loceklis. Vēlēšanu iecirkņa komisija atspoguļo savu darbību un attiecīgos skaitļus balsošanas protokolā divos eksemplāros, abām vēlēšanu stadijām. Viens protokols tiek rakstīts par Saeimas vēlēšanām un Tautas nobalsošanu. Abas protokolu kopijas paraksta visi komisijas locekļi un tās aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa oficiālo zīmogu.
6.4 Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšana vēlēšanu iecirknī
Tupinājumā Saeimas vēlēšanās nodoto balsu skaitīšanas kārtības īss pārskats:
(a) Pirms tiek atvērtas vēlēšanu kastes:
(i) Vēlēšanu iecirkņa komisija noslēdz, pārbauda un paraksta balsotāju sarakstu;
(ii) Apzīmogotās, sabojātās un neizmantotās aploksnes tiek savāktas vienkopus un noliktas malā.
(iii) Tiek atzīmēts saņemto, apzīmogoto, neapzīmogoto, pāri palikušo neapzīmogoto, pāri palikušo apzīmogoto, sabojāto un vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits.
(iv) pāri palikušās apzīmogotās sabojātās un neizmantotās aploksnes tiek dzēstas, nogriežot to augšējo labo stūri.
(v) Balsotāju skaitu vēlēšanu iecirknī nosaka pēc balsotāju sarakstiem (ieskaitot atsevišķos balsotāju sarakstus, kas tika izmantoti, balsošanai vēlētāju atrašanās vietā).
(vi) Rezultātus salīdzina un attiecīgās aploksnes iepako.
(b) Iepriekšējā balsu skaitīšana
(i) Balsošanas kastes (ieskaitot balsošanu kastes, kas tika izmantotas balsotāju atrašanās vietā) atver un saskaita aploksnes. Vēlēšanu zīmes bez aploksnes dzēš.
(ii) Aploksnes sašķiro derīgajās un nederīgajās (aploksne, uz kuras nav oficiāla zīmoga, ir uzskatāma par nederīgu), un saskaita.
(iii) Nederīgās aploksnes iepako neatverot.
(iv) Derīgās aploksnes sašķiro derīgajās un nederīgajās. Tukša aploksne vai aploksne, kurā ir vairāk nekā viena vēlēšanu zīme, vai sabojāta balsošanas zīme tiek nodota priekšsēdētājam lai par to lemtu vēlēšanu iecirkņa komisija. Gadījumā, ja ir vairāk nekā viena balsošanas zīme un, ja tās atšķiras, tās ir uzskatāmas par nederīgām. Ja balsošanas zīmes ir vienādas, viena no tām tiek uzskatīta par derīgu. Saplēsta balsošanas zīme vai balsošanas zīme, kas pieder citam vēlēšanu apgabalam tiek uzskatīta par nederīgu.
(v) Nederīgo balsošanas zīmju skaitu atzīmē un vēlēšanu zīmes iesaiņo.
(vi) Derīgās balsošanas zīmes atzīmē un salīdzina to skaitu.
(vii) Derīgās balsošanas zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem, tad saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes un ieraksta protokolā.
(viii) Vēlēšanu iecirkņa komisija paziņo attiecīgās pilsētas un pagasta vēlēšanu komisijai kopējo derīgo balsošanas zīmju skaitu un par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu. o informāciju izstāda vēlēšanu iecirknī.
(c) Pārtraukums
Pārtraukuma laikā vēlēšanu dokumentus jāiesaiņo un derīgās, nederīgās balsošanas zīmes, protokolus un vēlētāju sarakstus jānovieto apzīmogotās balsošanas kastēs.
(d) Beigu balsu skaitīšana
(i) Aizzīmogotās vēlēšanu kastes tiek pārbaudītas, atvērtas un derīgās un nederīgās balsošanas zīmes saskaitītas, salīdzinātas un atzīmētas beigu balsu skaitīšanas protokolā.
(ii) Derīgās balsošanas zīmes tiek sašķirotas, saskaitītas un atzīmētas grozītajās un negrozītajās. Grozītās balsošanas zīmes ir tās, kurās vēlētājs ir izdarījis atzīmi + pretī kandidāta uzvārdam vai izsvītrojis kandidāta vārdu.
(iii) Negrozītās balsošanas zīmes iesaiņo.
(iv) Grozītās vēlēšanu zīmes katram kandidātu sarakstam sašķiro atsevišķi. Vispirms kandidātu saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu (pretī kandidāta uzvārdam nav izdarītas nekādas atzīmes, ir izdarīta atzīme + vai vārds ir izsvītrots), pēc tam saskaita, salīdzina un atzīmē protokolā. Tādā pašā veidā sašķiro, saskaita un pārbauda vēlēšanu zīmes par katru nākamo saraksta kandidātu. o procesu atkārto vismaz divas reizes, atkārtotu skaitīšanu veic cits skaitītājs, ierakstu pareizību vēlreiz pārbauda, pirms grozītās vēlēšanu zīmes iesaiņo atsevišķi katru vēlētāju sarakstu.
(v) Iesaiņotos vēlēšanu materiālus un otru balsu skaitīšanas protokola eksemplāru, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā attiecīgās pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisijai.
6.5 Tautas nobalsošanas balsošanas zīmju skaits vēlēšanu iecirknī
Kārtība, kādā notiek Tautas nobalsošanas balsošanas zīmju skaitīšana ir līdzīga Saeimas vēlēšanu zīmju skaitīšanas procesam ar sekojošām atšķirībām:
(i) Balsošanas zīmes tiek sadalītas trijās grupās:
kurās ar + ir atzīmēta tikai atbilde Par;
kurās ar + ir atzīmēta tikai atbilde Pret;
nederīgās balsošanas zīmes.
(ii) Par nederīgām tiek uzskatītas balsošanas zīmes, kurās nav atzīmēta neviena atbilde, kurās ir atzīmētas abas atbildes, kā arī saplēstās balsošanas zīmes un tās, kuras nav apzīmogotas ar oficiālo vēlēšanu iecirkņa zīmogu.
(iii) Pēc balsu saskaitīšanas, saskaņošanas un ierakstīšanas protokolā un pirms pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija paziņo attiecīgajai vēlēšanu komisijai vēlēšanu iecirkņa rezultātus un izstāda tos vēlēšanu iecirknī.
6.6 Rezultātu apkopošana un tabulu sastādīšana
Ārpus lielākajām republikas pilsētām vēlēšanu iecirkņa rezultātu apkopošana un tabulācija notiek divos līmeņos, pirms gala apstrādes Centrālajā vēlēšanu komisijā. Lielākajās republikas pilsētās, vēlēšanu iecirkņa komisijas nogādā balsošanas rezultātus un materiālus tieši Centrālajai vēlēšanu komisijai, kamēr lauku apvidos balsošanas rezultāti un materiāli tiek nosūtīti attiecīgo pilsētu vai ciematu vēlēšanu komisijām, pirms nosūtīšanas attiecīgā rajona vēlēšanu komisijai.
Saņemot vēlēšanu materiālus no vēlēšanu iecirkņa, attiecīgā vēlēšanu komisija atzīmē, kad materiāli ir saņemti, to skaitu, pārbauda vai vēlēšanu aplokšņu un balsošanas zīmju skaits atbilst protokolā norādītajam skaitam un attiecīgi vēlēšanu iecirknim izsniegto balsošanas zīmju skaitu. Ja vēlēšanu iecirkņa komisijas rezultātos tiek atrastas kļūdas, tās ir jānovērš pašai vēlēšanu iecirkņa komisijai.
Rajona pilsētas vai pagasta vēlēšanu komisija nosūta ziņojumu, apkopojot visus attiecīgos rezultātus, kurus ir parakstījuši visi vēlēšanu komisijas locekļi kopā ar vēlēšanu iecirkņu locekļiem, rajona vēlēšanu komisijai, kur pēc pārbaudes, protokoli tiek datorizēti apstrādāti.
Vēlēšanu iecirkņu komisiju protokolus pilsētu vēlēšanu komisijās tieši datorizēti apstrādā.
Balsu skaitīšanas galīgo rezultātu protokolu, rajona vai pilsētas vēlēšanu komisija apkopo un to paraksta visi komisijas locekļi. os dokumentus un to ierakstu disketē kopā ar vēlēšanu iecirkņa protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Centrālajā vēlēšanu komisijā šos no rajona un pilsētas vēlēšanu komisijas saņemtos materiālus datorizēti apstrādā un konstatē:
(i) Tautas nobalsošanas rezultātu;
(ii) Balsu skaitu, kas ir nodots par vienu kandidāta sarakstu katrā vēlēšanu apgabalā un visos vēlēšanu apgabalos kopā;
(iii) Nodoto balsu skaitu par katru kandidātu katrā vēlēšanu iecirknī un visā vēlēšanu apgabalā;
(iv) Kuri kandidāti ir ievēlēti katrā vēlēšanu apgabalā.
7. Sūdzības un pieņemtie lēmumi
Pastāv daudzi likumi, kas nosaka dažādu vēlēšanu orgānu pieņemto lēmumu pārskatīšanu. Kārtība, kas nosaka sūdzību izskatīšanu un attiecīgu lēmumu pieņemšanu vēlēšanu administrācijā ir sekojoša:
(a) Saeima ievēl Mandātu un Iesniegšanas komisiju, kas pārbauda vēlēšanu dokumentus un sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības ir iesniegtas CVK ne vēlāk kā 4 dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu paziņošanas .
(b) CVK izmeklē sūdzības par vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un var anulēt darbības, kas ir atzītas par nelikumīgām.
(c) CVK izmeklē visas darbības un jautājumus, kas ir saistīti ar Tautas nobalsošanu un Vēlēšanu likuma ievērošanu.
(d) Likuma pārkāpšanas gadījumos vēlēšanu iecirkņos, ja tie ietekmē Saeimas vēlēšanu vai Tautas nobalsošanas rezultātus, CVK var anulēt rezultātus attiecīgajā vēlēšanu iecirknī un ziņot attiecīgajām valsts un vietējās varas iestādēm par personām, kuras pieļāvušas likuma pārkāpumu.
(e) CVK lēmumi var tikt pārsūdzēti, kā tas noteikts ar likumu.
(f) Personai, kura ir iesniegusi kandidātu sarakstu, kā arī izvirzītajiem kandidātiem ir tiesības pārsūdzēt vēlēšanu komisijas lēmumu. Sūdzību jāiesniedz CVK septiņu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, un arī CVK lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(g) Vēlētāju sūdzības, kas vērstas pret vēlēšanu procedūru atsevišķā vēlēšanu iecirknī, saņem vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un piereģistrē tās speciālā sūdzību grāmatā. Vēlēšanu komisija tās nekavējoties izskata un uzraksta prasītājam paskaidrojumu.
(h) Sūdzības, kas vērstas pret vēlēšanu iecirkņa komisiju lēmumiem, var iesniegt personas, kas reģistrē kandidātu sarakstus un arī paši izvirzītie kandidāti, septiņu dienu laikā pēc lēmumu pieņemšanas, rajona (pilsētas) tiesā. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums ir nepārsūdzams. Tomēr, ja pārkāpums vēlēšanu komisiju jurisdikcijā ir atklāts pēc septiņām dienām, sūdzības var iesniegt CVK, un jebkuru lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
(i) Tautas nobalsošanas rezultātus var pārsūdzēt konstitucionālajā tiesā, iesniedzot prasību, kuru atbalsta ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti, balstoties uz atzinumu, ka rezultāti neattaisno tautas patieso gribu.
8. Politiskās partijas, kuras piedalās 7. Saeimas vēlēšanās
CVK reģistrēja 21 politisko partiju/ koalīciju/ formāciju, kuras piedalījās 7. Saeimas vēlēšanās 3. oktobrī. To vidū bija divas jaunas partijas, proti, Tautas partija un Jaunā partija. Kopējais likumīgi izvirzīto kandidātu skaits bija 1083. CVK ziņoja, ka atbilstoši 13(2) pantam tikai divi kandidāti tika izsvītroti no sarakstiem. Tiesai izskatot iesniegtās sūdzības, CVK lēmums tika apstiprināts.
Septītās Saeimas vēlēšanās piedalījušos partiju/ koalīciju /formāciju saraksts pievienots 2. pielikumā.
9. Septītās Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas iepriekšējie rezultāti
Septītās Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas iepriekšējos balsošanas rezultātus paziņoja CVK priekšsēdētājs preses konferencē, kas notika svētdien, 1998. gada 4. oktobra pēcpusdienā.
Joprojām nebija saņemti ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsošanas rezultāti. Lai gan šādu vēlētāju skaits bija 30, 218, tomēr tikai apmēram viena piektā daļa no tiem bija izteikuši vēlmi realizēt savas tiesības balsojot, tādējādi šo vēlētāju skaits nevarēja ievērojami ietekmēt vēlēšanu kopējos rezultātus.
Latvijā dzīvojošo pilsoņu kopējais vēlētāju skaits bija 1 313 739. Saeimas vēlēšanās piedalījās 72, 5 % Latvijas pilsoņu, un Tautas nobalsošanā piedalījās 67, 4% pilsoņu. Saeimas vēlēšanās derīgo balsošanas zīmju skaits bija 946, 590. Tautas nobalsošanā piedalījušos pilsoņu skaits bija 885, 546 un derīgo balošanas zīmju skaits bija 868, 019. Tādējādi, 17, 527 (1,9%) Tautas nobalsošanas balsošanas zīmes tika atzītas par nederīgām. CVK priekšsēdētājs ziņoja, ka Tautas nobalsošanas nederīgajās balsošanas zīmēs galvenokārt bija atzīmēti gan PAR, gan PRET, vai arī ne viens, ne otrs nebija atzīmēti.
Kopējais derīgo balsu skaits PAR likuma Grozījumi Pilsonības likumā atcelšanu bija 398, 505 (t.i. 45% no kopējā balsu skaita). PRET likuma atcelšanu balsoja 469, 514 (t.i. 53, 02% no kopējā balsu skaita).
No divdesmit vienas partijas, kas piedalījās Saeimas vēlēšanās, tikai sešas partijas pārsniedza minimālo 5% barjeru, kas nodrošina deputātu vietas Saeimā.
10.1 Parasti dažādi juridiskie un administratīvie nosacījumi paredz vēlēšanu procesa nepieciešamo struktūru un šī procesa pareizu vadīšanu un veikšanu.
Neskatoties uz novērotāju aizrādījumiem, kas izteikti EDSO/DICB (ODIHR) ziņojumā par 1995. gada 30. septembra un 1. oktobra Saeimas vēlēšanām, 5, 13 un 15. pants joprojām ietver ierobežojošus nosacījumus, kas attiecas uz tiesībām tikt pārstāvētām un ievēlētām personām, kas atbalstīja Komunistiskās partijas un līdzīgu struktūru darbību pēc 1991. gada 13. janvāra. Tādējādi joprojām pilnībā nav izpildītas EDSO saistības, kas izklāstītas 1990. gada Kopenhāgenas Dokumenta 7.5 pantā.
10.2 CVK nodrošināja, lai vēlēšanu procesā iesaistītās personas apgūtu daudzos norādījumus, kas nepieciešami pareizai vēlēšanu procesu norisei. Līdztekus teorētisko zināšanu apguvei tika nodrošināta lietpratīga, pakāpeniska un vienveidīga prakse, sevišķi vēlēšanu iecirkņu līmenī, un tas ir ļoti ieteicams.
10.3 Personas, kuras vadīja vēlēšanu procesu, veica to augstā līmenī. Komisijas locekļi parādīja kompetenci un godīgumu procesa gaitā, vadot dažādas procedūras objektīvi, lietpratīgi un prasmīgi. ajā sakarā īpaši jāatzīmē, ka politiskās partijas izrādīja uzticību vispārējai vēlēšanu norisei, un sūdzības netika iesniegtas.
10.4 Neizbēgami, ka, organizējot vēlēšanas un, sevišķi, divkāršu aizklātu balsošanu vienā dienā un pirmo reizi, bija diezgan sarežģīti. Tika pieļautas nepilnības un trūkumi un radās daudz diskutējamu jautājumu, kurus jāatrisina, lai nākošajās vēlēšanās tiktu pilnveidota procesa produktivitāte, lietprasme un drošība. ie diskutējamie jautājumi tiks izskatīti vēlāk.
10.5 Centrālie un vietējie valsts pārvaldes orgāni lieliski atbalstīja vēlēšanu komisiju darbu. Atšķirība starp valsts pārvaldes lomu un vēlēšanu vadīšanu ir skaidri redzama.
10.6 Dažādu vēlēšanu komisiju darbība vēlēšanās ir izklāstīta šī ziņojuma 4.8 paragrāfā. Tomēr 22. pants par Pilsētas, rajona un lauku pašvaldības vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām kopā ar CVK lēmuma Nr.103 29. pantu, kurš izdots 1998. gada 7. septembrī un attiecas uz Tautas nobalsošanu, garantē papildus personas, kas nodrošina vēlēšanu norisi un balsu skaitīšanu. Lai nodrošinātu palīdzību, tiek noslēgti līgumi ar valsts amatpersonām (valsts ierēdņiem), kā arī ar citiem speciālistiem no vēlētāju vidus. Tika novērots, ka šīs papildus personas veica plaša mēroga darbību vēlēšanu iecirkņos, ieskaitot vēlētāju saraksta sastādīšanu, balsošanas urnu pārraudzīšanu un balsu skaitīšanu.
Katrai vēlēšanu iecirkņa komisijai būtu jāsastāv no septiņiem locekļiem, turpretim daudzos vēlēšanu iecirkņos to bija divreiz tik daudz. Vienā sevišķi lielā vēlēšanu iecirknī Gulbenes pilsētā, kur sarakstos bija ietverti apmēram 4000 balsotāji, bija nolīgtas apmēram 20 papildu personas.
Nepieciešamība pēc papildu darbiniekiem vēlēšanu iecirkņos ir attaisnojama, ņemot vērā faktu, ka balsošana tika veikta vienā dienā, nevis divās, kā tas bija iepriekš. Bez tam, šīs bija kombinētas vēlēšanas, kurās bija jānotiek divām balsošanām vienā dienā. Tomēr likumā par šādu personu izvirzīšanu būtu skaidri jāparedz to atlasi, lomu un pienākumus konkrētu lietu veikšanai, līdzīgi tam, kā tas ir noteikts attiecībā uz vēlēšanu iecirkņa komisijas un citu vēlēšanu komisiju locekļiem.
10.7 Partiju novērotāji var spēlēt būtisku lomu, aizsargājot vēlēšanu procesu. Vēlēšanu likuma 18. pants (un sekojošie panti) paredz pilnvarotus novērotājus no politiskām organizācijām (partijām) un šādu organizāciju asociācijām un to teritoriālo struktūru vienībām, kurām ir likumīgu personu pilnvaras (turpmāk pilnvarotie novērotāji), kuriem ir jābūt klāt dažādās vēlēšanu procesa stadijās. Vienīgi CVK ir tiesības akreditēt partijas novērotājus. Partijas, kuras sacenšas vēlēšanās, pieprasa vispārēju akreditāciju. Vēlēšanu iecirkņa komisija saņem visu partiju akreditēto novērotāju sarakstus. Lai novērotājs tiktu akreditēts, viņam rajona vai pilsētas vēlēšanu komisijai jāiesniedz savas partijas pilnvarotā vēstuli.
Akreditētie partiju novērotāji var atrasties jebkurā vēlēšanu iecirknī, un nevienā vēlēšanu iecirknī partiju novērotāju skaits nav ierobežojams. Daži vēlēšanu iecirkņa komisiju locekļi domāja, ka vēlēšanās būtu jāpiedalās tikai
2 novērotājiem, tomēr pārējie uzskatīja, ka ierobežojumiem nav jābūt. Uzskatām, ka likumam stingrāk jādefinē nosacījumi un kārtība, kādā akreditējami partiju novērotāji.
10.8 Valsts un municipālās policijas klātbūtne vēlēšanu iecirkņos, Latvijas kontekstā, nerada nekādas reālas problēmas. Policija var spēlēt ievērojamu lomu, atbalstot vēlēšanu komisijas, garantējot drošību un uzturot vajadzīgo vēlēšanu atmosfēru, kurā vēlētāji jūtas droši, lai izteiktu savus uzskatus un izmantotu savas tiesības balsot.
Zemessardzes klātbūtne nav nepieciešama un ir nevēlama. Jebkura aizsardzības personāla klātbūtne pieļaujama vienīgi ārpus vēlēšanu iecirkņa telpām. Daudzos gadījumos aizsardzības kadri piedalījās vēlēšanu procesā, brīvprātīgi piesakoties pārraudzīt balsošanas kastes un pārbaudīt pases, vēlētājiem ieejot vēlēšanu iecirknī. Nav svarīgi, cik labi šādas darbības tika domātas, tās nevajadzētu pieļaut. Aizsardzības kadru lomu vajadzētu atstāt vienīgi vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja drošības garantēšanai.
10.9 Saeimas vēlēšanu un Tautas nobalsošanas politiskā kampaņa bija diezgan vienkārša un norisēja bez kādiem nopietniem starpgadījumiem. Aktivitāte pieauga, tuvojoties vēlēšanu dienai ar dažādu metožu pielietošanu, ieskaitot politiskus mītiņus un saietus. Plakāti, skrejlapas un citi drukāti materiāli netika daudz izmantoti. Televīzija, radio un laikraksti tika uzskatīti par ietekmīgākajiem aģitācijas līdzekļiem, un partijas lietoja šos masu saziņas līdzekļus vai nu kā apmaksātas reklāmas, vai arī sniedzot provizoriskus datus par partiju popularitātes izmaiņām kampaņas gaitā.
10.10 Vēlētāju reģistra trūkums kopā ar iespēju balsot jebkura vēlēšanu apgabala jebkurā vēlēšanu iecirknī dod iespēju izveidot proporcionālu vēlēšanu sistēmu ar pieciem vairāku deputātu vietu vēlēšanu apgabaliem. ādos apstākļos nepastāv kontroles mehānisms, kas izslēgtu iespēju transportēt lielu daudzumu vēlētāju uz kādu atsevišķu vēlēšanu apgabalu, lai tie balsotu šajā vēlēšanu apgabalā.
Vēlētāju reģistra sagatavošana un publicēšana katra apgabala atsevišķās vietās palīdzētu noteikt, cik daudz deputātu vietas ir jāpiešķir katram vēlēšanu apgabalam, tādējādi, ievērojot principu, ka visas balsis būtu vienlīdz svarīgas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu pārstāvību.
Vēlētāju skaita noteikšana uz katru vēlēšanu iecirkni ne tikai garantētu papildu drošības pasākumus, kurus nodrošina vēlēšanu iecirkņa vēlētāju reģistrs, bet arī pasargātu no neziņas par vēlētāju skaitu, kas apmeklētu atsevišķu vēlēšanu iecirkni, tādējādi regulējot materiālu piegādi un procesa vadīšanu.
10.11 Kas attiecas uz drošības pasākumu viena persona, viena balss principu, šeit izšķirošais ir kritērijs un procedūras, kas, atbilstoši prasībām, palīdz identificēt vēlētājus. Tas ir īpaši svarīgi tad, ja nav vēlētāju saraksta un ir iespēja izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni, lai izmantotu tiesības balsot.
Vēlēšanu likuma 20. pants norāda, ka Vēlētāja identitāti apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase. Tomēr, tika noteikts papildus identitāti apliecinošs līdzeklis, kas ir apliecība, ko izdod Pilsonības un Imigrācijas departaments. Uz šīm apliecībām nebija pilsoņu fotogrāfijas. Dažas vēlēšanu iecirkņa komisijas zināja, kā ar tām rīkoties, tomēr dažās bija neskaidrības par turpmāko kārtību, kādā rīkoties.
Rūpīgi jāpārdomā sarežģījumi, kas rodas, ja atsakās pieņemt tikai vienu identificēšanas veidu.
10.12 Kas attiecas uz jautājumu par balsošanas zīmju izsniegšanu vēlētājiem, kārtība dažādos vēlēšanu iecirkņos bija atšķirīga. Dažos vēlēšanu iecirkņos vēlētāji griezās pie atsevišķiem galdiem, lai saņemtu Saeimas vēlēšanu balsošanas zīmi un tautas nobalsošanas balsošanas zīmi. ādā veidā ikviens vēlētājs varēja izvēlēties, piedalīties vai nepiedalīties vienā vai otrā balsošanā. Citos vēlēšanu iecirkņos vēlētāji griezās pie galda, kur tiem tika izsniegtas abas balsošanas zīmes. Pasē tika iespiests zīmogs, nedodot vēlētājiem iespēju izvēlēties.
Obligāti ir jāprecizē balsošanas zīmju izsniegšanas kārtība apvienotās balsošanās.
10.13 Ir noteikta detalizēta kārtība, kādā ir jāapzīmogo balsošanas kastes, tomēr šī procedūra bija vairāk simboliska kā praktiska attiecībā uz kartona balsošanas kastēm, kuras atradās lielākajā daļā vēlēšanu iecirkņu, lai papildinātu pieejamās koka balsošanas kastes.
CVK jāpiešķir pietiekami daudz finansiālo līdzekļu koka balsošanas kastu iegādei, lai nodrošinātu drošību.
10. 14 Saeimas vēlēšanās katrs balsotājs saņem vēlēšanu zīmju komplektu, atbilstoši vēlēšanu kandidātu sarakstiem attiecīgajam vēlēšanu apgabalam, kā arī oficiālu aploksni, kurā ievietot izvēlēto vēlēšanu zīmi (sarakstu). ī procedūra ir izskaidrota šā ziņojuma 6.2 paragrāfā.
Vēlēšanu likumā nav minēts, kā rīkoties ar neizvēlētajām vēlēšanu zīmēm (sarakstiem). CVK saņēma ziņojumus par darba devējiem, kuri noteikuši saviem darbiniekiem, par kuru partiju (sarakstu) tiem ir jābalso. Kā pierādījumu viņiem būtu jāiesniedz neizmantotās vēlēšanu zīmes. CVK ieteica visām pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijām novietot papildus vēlēšanu zīmes (sarakstus) vēlēšanu iecirkņos. Bez tam, vēlēšanu prakse, kas dod vēlētājam iespēju ievietot aploksnē neatzīmētu un oficiāli neapzīmogotu vēlēšanu zīmi (sarakstu) pēc tam kļūst par pārbaudes/kontroles mehānismu, ko vajadzētu pārskatīt, lai nodrošinātu sekmīgu vēlēšanu procesu.
Jāņem vērā, ka neatkarīgi no tā, ka vēlētājs sarakstā ir atzīmējis atsevišķus kandidātus, būtu jāpieprasa katram vēlētājam atzīmēt izvēlēto vēlēšanu zīmi (sarakstu). Tas jādara, lai izvairītos no situācijas, ka par derīgām tiek uzskatītas balsošanas zīmes bez jebkādām atzīmēm. Bez tam, neizmantotās vēlēšanu zīmes (sarakstus) vajadzētu ievietot piemērotā tvertnē turpat vēlēšanu iecirknī.
10.15 Kas attiecas uz šī ziņojuma 6.2 paragrāfu, tautas nobalsošanas balsošanas zīmē balsotājiem jāievelk + zīmi atbilstošajā rombā pretī vārdam PAR vai vārdam PRET. Tautas nobalsošanas jautājuma formulējums radīja vēlētājiem bažas, tika pausts nemiers, vai balsotāji, īpaši vecāki ļaudis, sapratīs jautājumu tā, lai balsotu atbilstoši savai izvēlei.
Šī ziņojuma 5.5 paragrāfs izskaidro juridiskos nosacījumus, kas attiecas uz Tautas nobalsošanas balsošanas zīmes vārdisko formulējumu. Rezultātā vēlētāji, balsojot PAR, neatzīst grozījumus Pilsonības likumā, bet balsojot PRET, atbalsta grozījumus Pilsonības likumā. Tā kā daļai vēlētāju varētu rasties neskaidrības attiecībā uz šo jautājumu, CVK veica izskaidrojošus pasākumus ar televīzijas, radio un preses palīdzību. Bez tam vēlēšanu iecirkņos pirms vēlēšanām bija pieejamas brošūras, kurās varēja iepazīties ar izceltiem grozījumiem Pilsonības likumā, turklāt, CVK gādāja, lai vēlēšanu dienā skaidrojoši materiāli tiktu izstādīti gan vēlēšanu iecirkņos, gan vēlēšanu kabīnēs.
Tieši pirms vēlēšanu dienas vēlētāju izglītošanu atbalstīja politiskās partijas, kā arī masu informācijas līdzekļi, kas spēlēja nozīmīgu lomu Tautas nobalsošanas jautājuma izskaidrošanā.
Visi šie pasākumi, kas vērsti uz to, lai balsotājs izdarītu atzīmes balsošanas zīmē saskaņā ar savu tiešo izvēli, ir slavējami. Tomēr būtu jāpārskata juridiskie nosacījumi attiecībā uz Tautas nobalsošanas balsošanas zīmes jautājuma formulēšanu precīzākā un vienkāršākā veidā, lai turpmākajās Tautas nobalsošanās izvairītos no šādām juridiski pārfrāzētām balsošanas zīmēm.
10.16 Kā izklāstīts šā ziņojuma 5.3 paragrāfā, balsotāju pasēs, kas piedalījās Tautas nobalsošanā, tika iespiesti zīmogi. Tas ir tiešs aizklātas balsošanas principa pārkāpums. Jāņem vērā, ka turpmāk tiem pilsoņiem, kuri atbalsta Tautas nobalsošanas petīciju, pasē nav jābūt šādai atzīmei.
10.17 Lai gan vēlētājiem tika piedāvāta iespēja balsot aizklāti, daudzi vēlētāji to nedarīja. Izplatīta un vispārpieņemta prakse bija ģimenes balsošana. Vispārpieņemta prakse bija arī balsošana ārpus balsošanas kabīnēm - pie galdiem vai kādā citā vietā, neatkarīgi no tā, vai balsošanas kabīnes bija aizņemtas, vai nē.
Vēlēšanu organizatori var neuzskatīt šo praksi par problemātisku, kuras rezultātā būtu iespējama iebaidīšana vai manipulēšana, tā tomēr ir nevēlama, jo šādā veidā netiek pilnībā īstenots balsošanas aizklātības princips. Vēlēšanu iecirkņos jāiekārto papildu vēlēšanu kabīnes un jāseko, lai vēlētāju skaits vēlēšanu telpā nepārsniegtu vēlēšanu kabīņu skaitu.
10.18 Jāpievērš uzmanība procedūrām, kas tiek veiktas ārpus vēlēšanu iecirkņa (t.i mobīlā balsošanas kaste), kuras izmantošana kavē vēlēšanu iecirkņa darbu vēlēšanu dienā. CVK priekšsēdētājs ziņoja, ka tika saņemtas sūdzības par to, ka atsevišķas vēlēšanu iecirkņa komisijas neveica pieteiktās vizītes. Ir jāpārdomā par šādas balsošanas iespējas pārcelšanu uz dienu pirms īstās vēlēšanu dienas, vai arī tām personām, kas nevar ierasties vēlēšanu iecirknī veselības dēļ, radīt iespēju balsot pa pastu.
10.19 Ir jāpievērš uzmanība vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietai attiecīgajā ēkā. Daudzu vēlēšanu iecirkņu telpas atradās ēku augšstāvos, tādējādi radot grūtības vecākiem vai nespējīgākiem vēlētājiem izmantot savas tiesības balsot personīgi.
10.20 Jāsecina, ka lielākajā daļā apmeklētajos vēlēšanu iecirkņos balsu skaitīšanas procedūra tika veikta prasmīgi un augstā līmenī. Grūtības radās gadījumos, kad vēlēšanu iecirkņa komisijas nesekoja CVK norādījumiem, kas attiecas uz balsu skaitīšanas kārtību, kā rezultātā radās aizkavēšanās, no kuras varēja izvairīties. Tomēr ir jāpārskata apvienotās balsošanas procedūru kārtību, padarot to vienkāršāku, skaidrāk izprotamu, precizējot atsevišķas darbības.
10.21 Kas attiecas uz procedūru, kas jāveic gadījumā, ja vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas procesa laikā dodas pārtraukumā, netika ievērota CVK noteiktā kārtība. Daudzos vēlēšanu iecirkņos materiāli netika savākti un novietoti balsošanas kastēs. Policijas klātbūtne nodrošināja nepieciešamo apsardzi, tomēr klāt neatradās paredzētais vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.
10.22 Ir prasība aizpildīt divas vēlēšanu iecirkņa komisijas protokola kopijas. Otro kopiju jāiesniedz nākošajam komisijas līmenim, tomēr nav skaidrs, kas notiek ar pirmo kopiju. Vēlēšanu likuma 34/3 pants paredz tiesības pilnvarotajiem pārstāvjiem iepazīties ar balsu skaitīšanas protokoliem, tomēr nav skaidras norādes attiecībā uz Saeimas vēlēšanu iepriekšējo rezultātu publicēšanu vēlēšanu iecirkņa līmenī pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņa komisija ir pabeigusi skaitīšanas procedūru.
10.23 6. paragrāfā ir aprakstīta rezultātu saskaņošanas un tabulu sastādīšanas divpakāpju sistēma (pirms CVK līmeņa) ārpus lielākajām pilsētām. Daudzas lauku pašvaldību vai pagastu vēlēšanu komisijas darbojās arī kā vēlēšanu iecirkņu komisijas. Dažos lauku apvidos šī divējādā loma radīja sajukumu, kad bija jānoformē atbilstošs protokols.
Rajona vēlēšanu komisija Rēzeknē saņēma protokolus un vēlēšanu materiālus tieši no visām vēlēšanu iecirkņu komisijām, tādējādi apejot lauku pašvaldību/pagastu vēlēšanu komisiju stadiju, kas tik un tā ir ir ierobežota veikt pārbaudīšanas procedūru pretstatā tabulu sastādīšanai un saskaņošanai. Ir jāpārdomā šis papildu pakāpiens vēlēšanu organizēšanā lauku/pagastu apvidos.
10.24 Šī ziņojuma 6.6 paragrāfs izskaidro rezultātu saskaņošanu un tabulu sastādīšanu dažādos posmos. Rajonu un pilsētu vēlēšanu komisiju līmenī rezultāti tika ievadīti datorā. Katra komisija reģistrēja iepriekšējos rezultātus no vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoliem un nosūtīja tos CVK pa elektronisko pastu, nevis pa Interneta līnijām, bet pa speciālām līnijām, kas parasti rezervētas valdības norādījumu pārraidīšanai, un tās nav savienotas ar publisko telefonu tīklu. Skaitļus ievadīja datorā un saglabāja tos uz disketes. Procedūru beidzot, diskete, vēlēšanu iecirkņu komisiju protokoli un vēlēšanu komisijas ziņojumi tiek nosūtīti CVK, lai veiktu pēdējo tabulu sastādīšanas procedūru.
Datoru programmas rezultātu apstrādei tika uzstādītas Microsoft Windows vidē un skaitļi tika ievadīti Excel spredšītu formā. Priekšsēdētājs noslēdza līgumus ar operatoriem, kuri apmeklēja mācību sesiju Rīgā. Viņu pirmais uzdevums bija savākt un pārraidīt CVK iepriekšējos rezultātus, kurus tie pa telefonu bija saņēmuši no vēlēšanu iecirkņu komisijām, un tas tika pabeigts agri svētdienas rītā. Skaitļi tika ievadīti tikai vienu reizi un operatori apgalvoja, ka protokolu pārbaude novērsa jebkuru kļūdīšanos. Daudzie skaitļi no dažādiem vēlēšanu protokoliem tika saskaitīti, un vēlēšanu komisija sastādīja protokolu un nosūtīja to pa elektronisko pastu CVK. Protokolu izdrukas netika piedāvātas ne partiju pārstāvjiem, ne vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kas varētu nodrošināt augstāku atklātības līmeni šajā nozīmīgajā procesa stadijā.
Rēzeknes rajona vēlēšanu komisijā tika atklātas divas kļūdas kontroles pārbaudes formulā. Visām iepriekš izveidotajām Excel tabulām vajadzēja būt aizsargātām, tomēr bija iespējams izlabot nepareizo formulu bez speciāla paroles vārda, tādējādi tabulas nebijas aizsargātas.
Rezultātu datorizētās apstrādes procedūras ir jāpārskata, it īpaši tas attiecas uz pieejas, kontroles un pārbaudes procedūrām. Jāņem vērā, ka Excel spredšītu vietā turpmākajās vēlēšanās vajadzētu izveidot speciālu software programmu.
10.25 Lai nodrošinātu uzticību jebkurā vēlēšanu procesā ir jāizveido dažādas pārbaudes un procesu sērijas, kur aktivitātes un pieņemtos lēmumus var pārskatīt, vadoties pēc noteikumiem attiecībā uz sūdzībām un pieņemtajiem lēmumiem dažādos vēlēšanu administrācijas līmeņos, kā arī likumdošanas priekšā.
Šī ziņojuma 7. paragrāfs izklāsta nosacījumus attiecībā uz sūdzībām un attiecīgo lēmumu pieņemšanu, tomēr sakarā ar laika limitu, misijai bija neiespējami pievērst pienācīgu uzmanību šai vēlēšanu procesa daļai. Tomēr ir nepieciešams skaidri noteikt sūdzību un lēmumu pieņemšanas kārtību, it īpaši tas ir attiecināms uz attiecīgajām institūcijām un laiku, kad sūdzības ir iesniedzamas un izskatāmas, un attiecīgi lēmumi pieņemami. To varētu panākt sastādot detalizētu darbības plānu.
10.26 Vēlēšanu procesa vispārējo atklātību varētu veicināt, izveidojot detalizētu vēlēšanu darbību sarakstu, kas uzskaitītu dažādās darbības, kā arī attiecīgās atbildīgās institūcijas un dienu/laiku, kad katru darbību ir jāizpilda.
1. pielikums
Apvienība Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - (20 deputāti)
Demokrātiskā partija Saimnieks - (18 deputāti)
Latvijas ceļš - (13 deputāti)
Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienība - (11 deputāti)
Latvijas Zemnieku savienība - (7 deputāti)
Tautas kustība Latvijai - (7 deputāti)
Tautas saskaņas partija - (5 deputāti)
Saeimas locekļi, kuri nepieder ne pie vienas politiskās partijas - (19 deputāti)
2. pielikums
Politiskās partijas, kas piedalās 7. Saeimas vēlēšanās1. Tautas kopa Brīvība
2. Partija Māras zeme
3. Konservatīvā partija
4. Savienība Latvijas ceļš
5. Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija
6. Tautas saskaņas partija
7. Latvijas Zemnieku savienība
8. Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienība
9. Jaunā partija
10. Demokrātiskā partija Saimnieks
11. Tautas kustība Latvijai
12. Latvijas Nacionālā reformu partija
13. Nacionālā progresa partija
14. Tautas partja
15. Latvijas Sociāldemokrātu apvienība
16. Latvijas vienības partija
17. Apvienība Tēvzemei un Brīvībai / LNNK
18. Latvijas Nacionāli demokrātiskā partija
19. Demokrātu partija
20. P/o Helsinki 86
21. Latvijas Atdzimšanas partija