APSTIPRINĀTA
ar Centrālās vēlēšanu komisijas
2012. gada 3. janvāra lēmumu Nr.4

Publicēta:
"Latvijas Vēstnesis", 4 (4607), 06.01.2012.

Instrukcija

Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība balsošanas pa pastu organizēšanā tautas nobalsošanai

  1. Vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs, kuros tiek organizēta balsošana pa pastu, vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk – iecirkņa komisija) uzsāk darbu divas nedēļas pirms tautas nobalsošanas dienas. Iecirkņa komisija no attiecīgās diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības atbildīgā darbinieka pieņem vēlētāju reģistrācijas dokumentus (vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu, iesniegumus par balsošanu pa pastu, iesniegumus par tautas nobalsošanas dokumentu saņemšanas adreses maiņu, pasu spiedogus un citus dokumentus un materiālus, ja tādi ir).
  2. Iecirkņa komisijas sekretārs vai – viņa prombūtnes laikā – cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta tautas nobalsošanas gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes par iecirkņa komisijas darbību pirms tautas nobalsošanas dienas.
  3. Ne vēlāk kā 10 dienas pirms tautas nobalsošanas dienas vēlētājiem, kas reģistrēti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, uz iesniegumā norādīto adresi iecirkņa komisija nosūta:
    1. ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu tautas nobalsošanas zīmi (turpmāk – balsošanas zīme);
    2. ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu aploksni (turpmāk – balsošanas aploksne);
    3. reģistrācijas lapu ar informāciju par balsošanas kārtību, norādot arī kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu.
  4. Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, pēc savas izvēles tautas nobalsošanas zīmē ar atzīmi “+” atzīmē vēlamo atbildi „par” vai „pret”. Pēc tam tautas nobalsošanas zīmi ieliek balsošanas aploksnē un to aizlīmē:
    1. aizlīmēto balsošanas aploksni (uz kuras var izdarīt atzīmi –tautas nobalsošana 18.02.2012.) vēlētājs ievieto pasta aploksnē kopā ar reģistrācijas lapu un aizlīmē pasta aploksni. Uz pasta aploksnes norāda kārtas numuru, ar kādu vēlētājs reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu, atzīmē, ka tajā ir balsošanas aploksne, un nekavējoties nosūta iecirkņa komisijai, kas viņam nosūtījusi tautas nobalsošanas dokumentus, ievērojot to, ka iecirkņa komisija atvērs tikai tās pasta aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.
  5. Vēlēšanu iecirknī saņemtās pasta aploksnes, uz kurām ir atzīme, ka tajās ir balsošanas aploksne, iecirkņa komisija uzglabā neatvērtas līdz vēlēšanu iecirkņa slēgšanai tautas nobalsošanas dienā, pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika.
  6. Iecirkņa komisija balsu skaitīšanu veic instrukcijā „Tautas nobalsošanas sarīkošana ārvalstīs” noteiktajā kārtībā. Pirms tiek atvērtas balsošanas kastes, iecirkņa komisija konstatē balsotāju skaitu, kuri balsojuši pa pastu, un šo balsotāju atsūtīto derīgo zīmju skaitu.
  7. Pirms pasta aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola sadaļā „Vispārīgās ziņas” ailē D 2 ieraksta balsotāju sarakstos balsošanai pa pastu ierakstīto vēlētāju skaitu. Pēc tam iecirkņa komisija pa vienai atver saņemtās pasta aploksnes.
  8. Konstatējusi, ka pasta aploksnē ir viena balsošanas aploksne un viena vēlētāja reģistrācijas lapa, kā arī pārliecinājusies, ka attiecīgais vēlētājs ir reģistrēts sarakstā balsošanai pa pastu un ka viņš jau iepriekš nav atsūtījis balsošanas aploksni, iecirkņa komisija sarakstā balsošanai pa pastu izdara atzīmi par balsošanas aploksnes saņemšanu. Šādas balsošanas aploksnes novietojamas vienkopus līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai. Atsevišķi uzkrājamas arī attiecīgās reģistrācijas lapas, bet pasta aploksnes nav jāsaglabā:
    1. ja iecirkņa komisija konstatē, ka balsošanas aploksni atsūtījis vēlētājs, kas nav ierakstīts sarakstā balsošanai pa pastu, uz balsošanas aploksnes izdara atzīmi “nederīga”, to numurē (visas balsošanas aploksnes, kuras šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā atzītas par nederīgām, tiek numurētas vienotā secībā) un balsošanas gaitas žurnālā ieraksta, kādēļ balsošanas aploksne ar attiecīgo kārtas numuru atzīta par nederīgu. Pēc tam balsošanas aploksni un reģistrācijas lapu ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi;
    2. ja iecirkņa komisija konstatē, ka balsošanas aploksni atsūtījis vēlētājs, par kuru sarakstā balsošanai pa pastu jau ir izdarīta atzīme, ka šis vēlētājs atsūtījis balsošanas aploksni, uz balsošanas aploksnes izdara atzīmi “nederīga”, to numurē un vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta, kādēļ balsošanas aploksne ar attiecīgo kārtas numuru atzīta par nederīgu. Pēc tam balsošanas aploksni un reģistrācijas lapu ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi.
  9. Ja, atverot pasta aploksni, iecirkņa komisija konstatē, ka tajā ir viena balsošanas aploksne, bet nav vēlētāja reģistrācijas lapas, no pasta aploksnes izņemtos dokumentus ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi līdz visu pasta aplokšņu atvēršanas pabeigšanai:
    1. ja, atverot pasta aploksni, iecirkņa komisija konstatē, ka tajā ir divas vai vairāk balsošanas aploksnes, no pasta aploksnes izņemtos dokumentus ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi līdz visu pasta aplokšņu atvēršanas pabeigšanai.
  10. Kad atvērtas visas pasta aploksnes, iecirkņa komisija lemj par 9. punktā minēto pasta aplokšņu saturu, pārbaudot, vai uz pasta aploksnes ir norādīts vēlētāja kārtas numurs vai citas ziņas, kas nepieciešamas, lai konstatētu, kurš vēlētājs ir atsūtījis balsošanas aploksni. Ja ir iespējams konstatēt, kurš vēlētājs ir atsūtījis balsošanas aploksni, iecirkņa komisija veic 8. punktā minētās darbības; ja to konstatēt nav iespējams–saņemtā balsošanas aploksne atzīstama par nederīgu. Uz balsošanas aploksnes izdara atzīmi “nederīga”, to numurē un balsošanas gaitas žurnālā ieraksta, kādēļ balsošanas aploksne ar attiecīgo kārtas numuru atzīta par nederīgu. Tad balsošanas aploksni ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi.
  11. Pēc tam iecirkņa komisija lemj par 9.1. punkta minēto pasta aplokšņu saturu. Pēc pievienotajām reģistrācijas lapām (ja tādu nav – pēc atzīmēm uz pasta aploksnes) iecirkņa komisija pārbauda, vai balsošanas aplokšņu skaits ir vienāds ar reģistrācijas lapu vai uz pasta aploksnes izdarīto atzīmju skaitu. Ja skaits sakrīt, iecirkņa komisija veic 8. punktā minētās darbības:
    1. ja balsošanas aplokšņu skaits pasta aploksnē ir lielāks par reģistrācijas lapu (atzīmju uz pasta aploksnes) skaitu, visas attiecīgās balsošanas aploksnes atzīstamas par nederīgām. Uz katras balsošanas aploksnes izdara atzīmi “nederīga”, tās numurē un balsošanas gaitas žurnālā ieraksta, kādēļ balsošanas aploksnes ar attiecīgajiem kārtas numuriem atzītas par nederīgām. Tad balsošanas aploksnes un reģistrācijas lapas (ja ir) ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi;
    2. ja balsošanas aplokšņu skaits pasta aploksnē ir mazāks par reģistrācijas lapu (atzīmju uz pasta aploksnes) skaitu, visas attiecīgās balsošanas aploksnes atzīstamas par derīgām. Veicot 8. punktā minētās darbības, iecirkņa komisija sarakstā balsošanai pa pastu izdara atzīmi par balsošanas aploksnes saņemšanu attiecībā uz visiem vēlētājiem, kuru reģistrācijas lapas ir atsūtītas (vai par kuriem izdarītas atzīmes uz pasta aploksnes);
    3. ja 11. punktā vai 11.2. punktā minētajā gadījumā iecirkņa komisija konstatē, ka sarakstā balsošanai pa pastu ir izdarīta atzīme par to, ka kāds no šiem vēlētājiem jau ir atsūtījis balsošanas aploksni, visas attiecīgajā pasta aploksnē esošās balsošanas aploksnes atzīstamas par nederīgām. Uz katras balsošanas aploksnes izdara atzīmi “nederīga”, tās numurē un balsošanas gaitas žurnālā ieraksta, kādēļ balsošanas aploksnes ar attiecīgajiem kārtas numuriem atzītas par nederīgām. Tad balsošanas aploksnes un reģistrācijas lapas (ja ir) ievieto atpakaļ pasta aploksnē un novieto atsevišķi.
  12. Pēc visu pasta aplokšņu atvēršanas un to satura pārbaudes tās pasta aploksnes, kurās ir par nederīgām atzītas balsošanas aploksnes, iesaiņojamas, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs.
  13. Derīgās balsošanas aploksnes iecirkņa komisija pārskaita vismaz divas reizes un šo aplokšņu skaitu salīdzina ar atzīmju par balsošanas aploksnes saņemšanu skaitu sarakstā balsošanai pa pastu. Balsošanas aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar atzīmju par balsošanas aploksnes saņemšanu skaitu vai mazākam par to. Skaitīšanas rezultātus ieraksta balsošanas gaitas žurnālā.
  14. Pēc tam derīgās balsošanas aploksnes atver un pārliecinās, vai balsošanas zīmes ir apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas tādas balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās dzēš, numurē, izdara uz tām atzīmi “NLA” (Nederīga, nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi. Ja tiek atrastas saplēstas balsošanas zīmes, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās novieto atsevišķi.
  15. Ja balsošanas aploksnē netiek atrasta neviena balsošanas zīme, šo aploksni nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara uz tās atzīmi “tukša” un novieto atsevišķi.
  16. Ja kāda vēlētāja balsošanas aploksnē ir vairāk nekā viena balsošanas zīme, tās ievieto atpakaļ balsošanas aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto atsevišķi.
  17. Pēc tam, kad atvērtas visas balsošanas aploksnes, iecirkņa komisija lemj par 16. punktā minēto balsošanas zīmju derīgumu.
  18. Ja kādā balsošanas aploksnē ir vairāk nekā viena balsošanas zīme un tās nav vienādas pēc izdarītajām atzīmēm, tās visas atzīstamas par nederīgām.
  19. Ja balsošanas aploksnē ir vairākas balsošanas zīmes ar vienādām atzīmēm, par derīgu uzskatāma viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.
  20. Uz katras nederīgās balsošanas zīmes izdarāma atzīme “NLA” un tās apzīmē ar numuru daļskaitļa veidā, kura skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs – balsošanas zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē nr. 4 atrastas trīs dažādas balsošanas zīmes, tās numurējamas 4/1; 4/2; 4/3).
  21. Pēc tam, kad visas derīgās balsošanas aploksnes ir atvērtas, iecirkņa komisija pārliecinās, vai katra balsošanas zīme ir apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Ja tiek atrastas tādas balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “NLA” (Nederīga, nav līdzskaitāma aprēķinos) un novieto atsevišķi. Ja tiek atrastas saplēstas balsošanas zīmes, tās nekavējoties nododamas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš tās novieto atsevišķi. Balsošanas gaitas žurnālā norāda, kāda iemesla dēļ un cik balsošanas zīmes atzītas par nederīgām.
  22. Pēc zīmju pārbaudes balsošanas gaitas žurnālā ieraksta:
    1. to nederīgo balsošanas zīmju skaitu, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    2. saplēsto balsošanas zīmju skaitu.
  23. Kad pārbaudītas visas zīmes, nederīgās balsošanas zīmes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, dzēš un iesaiņo 12. punktā minētajā kārtībā. Saplēstās balsošanas zīmes iesaiņo instrukcijas 12. punktā minētajā kārtībā.
  24. Pārējās balsošanas zīmes saskaita vismaz divas reizes un to kopskaitu ieraksta balsu skaitīšanas protokolā E 2 ailē.
  25. Ja pa pastu saņemto balsošanas zīmju skaits ir lielāks par sarakstā balsošanai pa pastu reģistrēto vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara attiecīgu ierakstu balsošanas  gaitas žurnālā un par to nekavējoties paziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādām balsošanas zīmēm jāveic atsevišķi, ierakstot skaitīšanas rezultātus atsevišķā balsu skaitīšanas protokolā (divos eksemplāros).
  26. Pa pastu saņemtās ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotās balsošanas zīmes (izņemot 25. punktā minēto gadījumu) skaitāmas kopā ar iecirkņa balsošanas kastē atrastajām (ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotajām) balsošanas zīmēm instrukcijā “Tautas nobalsošanas sarīkošana ārvalstīs” noteiktajā kārtībā.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Kārlis Kamradzis