Kopš 2009.gada 1.decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Parlaments lemj par lielāko daļu Eiropas Savienības (ES) likumu. Tādējādi Eiropas Parlamenta ietekme ir pielīdzināma dalībvalstu parlamentu ietekmei uz iedzīvotāju dzīvi.

Koplēmuma procedūra, kurā līdztiesīgi lēmēji ir Eiropas Parlaments un ES Padome, tiek piemērota vairāk nekā 40 jaunās jomās. Šo jomu vidū ir lauksaimniecība, enerģijas drošība, imigrācija, tieslietas un iekšlietas, veselības aprūpe un ES fondi. Tāpat parlamentam pieder pēdējais vārds attiecībā uz ES budžetu.

Vēl šajā sasaukumā Eiropas Parlments piedalīsies vairāku Latvijai būtisku jautājumu izlemšanā, piemēram, apstiprinās ES daudzgadu budžetu. Eiropas Parlamenta komiteja drīzumā lems arī par datu aizsardzības reformu, pēc kā sāksies pirmās sarunas ar otru lēmējinstitūciju – Padomi. Parlaments patlaban debatē ar Padomi arī par maternitātes atvaļinājuma garumu un apmaksu. Februārī Eiropas Parlamenta plenārsesijā plānots apstiprināt ES prioritātes sadarbībai ar Austrumvalstīm.

Pēc aplēsēm Eiropas Parlaments kopā ar ES Ministru padomi šobrīd pieņem normatīvos aktus, kas veido ap 80 procentiem Latvijas likumu. Turklāt nākamā sasaukuma Eiropas Parlamenta deputāti pirmo reizi izraudzīsies Eiropas Komisijas prezidentu.

Dalība Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir nozīmīgākais veids, kā vēlētāji var ietekmēt lēmumu pieņemšanu ES.

2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas - šoreiz ir citādāk!

Apraksts sagatavots, izmantojot Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un ES oficiālās mājaslapas informāciju.