Pašvaldību vēlēšanas

Pašvaldība ir republikas pilsētas dome un novada dome.

Pavisam ir 9 republikas pilsētu domes un 110 novadu domes.

Katra republikas pilsēta un katrs novads ir viens vēlēšanu apgabals.

Tas nozīmē, ka pavisam pašvaldību vēlēšanās ir 119 vēlēšanu apgabali.

Domē strādā deputāti.

Viņi risina jautājumus, kas svarīgi cilvēkiem, kuri dzīvo pašvaldībā.

Latvijas karte

Kā notiek vēlēšanas?

Šogad 3. jūnijā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Tas nozīmē, ka šajā dienā vēlētāji ievēlēs deputātus, kuri strādās pašvaldībās.

Pirms vēlēšanām partijas, partiju apvienības

un vēlētāju apvienības sagatavo kandidātu sarakstu un priekšvēlēšanu

programmu. Kandidātu sarakstā partija, partiju apvienība vai

vēlētāju apvienība ieraksta deputātu kandidātus.

Priekšvēlēšanu programmā partijas un partiju

apvienības stāsta vēlētājiem,

ko viņi darīs, ja viņus ievēlēs.

 

No 14. aprīļa kandidātu sarakstus, priekšvēlēšanu programmas

varēs izlasīt internetā, Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv.

No 29. maija kandidātu sarakstus, priekšvēlēšanu programmas varēs izlasīt arī vēlēšanu iecirkņos.

Ar kandidātu sarakstiem, deputātu kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām

vēlētājus iepazīstina arī avīzēs, televīzijas un radio pārraidēs. Pirms vēlēšanām deputāti var sūtīt vēlētājiem informāciju par sevi, skaidrot, ko darīs, kad tiks ievēlēti.

 

Vēlēšanas organizē vēlēšanu komisijas.

Vēlēšanu komisijas strādā gan republikas pilsētās, gan novados, gan vēlēšanu iecirkņos.

Latvijā ir daudz vēlēšanu iecirkņu gan pilsētās, gan laukos.

 

Vēlēt ir jāiet uz vēlēšanu iecirkni.

Vēlēšanu iecirknis ir vieta, kur vēlē.

Cilvēku, kurš piedalās vēlēšanās, sauc par vēlētāju.

Katrs vēlētājs ir reģistrēts vēlēšanām savā vēlēšanu iecirknī.

Vēlēt jāiet uz to vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs ir reģistrēts.

Par to, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso,

vēlētājs uzzina no paziņojuma, kuru viņam izsūta pirms vēlēšanām.

Paziņojumā ir rakstīts:

  • vēlēšanu iecirkņa numurs,
    • vēlēšanu iecirkņa nosaukums,
    • vēlēšanu iecirkņa adrese,
  • vēlētāja kārtas numurs vēlētāju sarakstā.

Vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso,

vēlētājs varēs uzzināt arī pa Centrālās vēlēšanu komisijas uzziņu tālruni

vai internetā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv.

Kā strādās vēlēšanu iecirkņi?

Vēlēšanu diena ir sestdiena, 3. jūnijs.

Šajā dienā vēlēšanas notiek no 7 rītā līdz 10 vakarā. Tie vēlētāji, kas atnāk pēc 10 vakarā, vairs vēlēt nevar. Ja vēlētājs nevarēs nobalsot vēlēšanu dienā, viņš var vēlēt trīs dienas pirms vēlēšanām.

To sauc par iepriekšējo balsošanu.

Iepriekšējā balsošana notiks 31. maijā, 1. jūnijā un 2. jūnijā.

Šajās dienās vēlēšanu iecirkņi strādās:

  • maijā – no 5 vakarā līdz 8 vakarā,
  • jūnijā – no 9 rītā līdz 12 dienā,
  • jūnijā – no 10 rītā līdz 4 dienā.

Kā jābalso?

Vēlēšanu iecirkņus atver 7 no rīta.

Katrs vēlētājs ir reģistrēts vēlēšanām savā vēlēšanu iecirknī.

Vēlēt jāiet uz to vēlēšanu iecirkni, kurā vēlētājs ir reģistrēts.

 

Vēlēšanu iecirknī vēlētājam ir jāuzrāda pase vai personas apliecība.

Pasei vai personas apliecībai ir jābūt derīgai.

Vēlēt drīkst Latvijas pilsoņi,

kuri ir vecāki par 18 gadiem un ir iekļauti Vēlētāju reģistrā.

Vēlēt drīkst arī Eiropas Savienības pilsoņi,

kas dzīvo Latvijā un ir iekļauti Vēlētāju reģistrā.

 

Vēlēt drīkst tikai vienu reizi.

Katrā vēlēšanu iecirknī ir vēlētāju saraksts.

Vēlētājam jāparakstās sarakstā pretī savam vārdam un uzvārdam.

 

Vēlētājam iedos vienu apzīmogotu aploksni.

Uz aploksnes būs rakstīts vēlēšanu nosaukums.

Vēlētājam iedos vienu vēlēšanu zīmju komplektu.

Katrai partijai, partiju apvienībai vai vēlētāju apvienībai ir viena zīme.

Katrā vēlēšanu zīmē ir deputātu kandidātu vārdi un uzvārdi.

 

Vēlēšanu iecirknī ir atsevišķa telpa vai nodalījums.

Tur vēlētājs ir viens, un viņu neviens nedrīkst traucēt.

Viņš pats izvēlas vienu vēlēšanu zīmi.

 

Vēlētājs vēlēšanu zīmē var izdarīt atzīmes.

Viņš var uzrakstīt „+”, ja īpaši atbalsta kādu no deputātu kandidātiem.

Vēlētājs var izsvītrot deputātu kandidāta vārdu un uzvārdu, ja viņu neatbalsta.

 

Vēlēšanu zīme jāieliek vēlēšanu aploksnē.

Vēlēšanu aploksnē drīkst ielikt tikai vienu vēlēšanu zīmi.

Tai jābūt tā saraksta vēlēšanu zīmei, kuru vēlētājs grib, lai ievēl.

Aploksne jāaizlīmē.

Aizlīmētā aploksne jāiemet vēlēšanu kastē.

 

Nevienam nav jāzina, kā vēlētājs ir balsojis.

Šādu balsošanu sauc par aizklātu balsošanu.

Neviens vēlētājam nedrīkst norādīt, par ko balsot.

 

Ja vēlētājs pats nespēj

atzīmēt kandidātus vai ielikt vēlēšanu zīmi aploksnē,

to viņa vietā izdara ģimenes loceklis vai cilvēks, kuram viņš uzticas.

To vēlētāja vietā nedrīkst darīt cilvēks no vēlēšanu komisijas.

 

Ja vēlētājs sabojā vienu vēlēšanu zīmi, viņam vēlreiz iedod visas vēlēšanu zīmes.

Sabojātās zīmes nedrīkst ielikt aploksnē un aploksni aizlīmēt.

Ja vēlētājs sabojā aploksni, viņam jālūdz iedot jaunu aploksni.

 

Pēc 10 vakarā vēlēšanu iecirkni slēdz.

Tad vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Pēc tam aprēķina, cik deputāti no katra kandidātu saraksta ir ievēlēti.

Noskaidro, kuri tie ir.

 

Vēlētājs informāciju par vēlēšanām var uzzināt Centrālajā vēlēšanu komisijā pa tālruni vai mājaslapā www.cvk.lv.

Vai var mainīt vēlēšanu iecirkni?

Vēlētājs var mainīt vēlēšanu iecirkni. Vēlētājs var balsot citā iecirknī tikai tad,

ja cits vēlēšanu iecirknis atrodas tajā pašā vēlēšanu apgabalā.

Vēlētājs var balsot citā iecirknī arī tad,

ja vēlētājam citā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums.

 

Lai mainītu iecirkni,

vēlētājam līdz 9. maijam jāiesniedz iesniegums

pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Viņam jāuzraksta iesniegums un jāuzrāda pase.

 

Ja vēlētājs grib mainīt iecirkni uz citu pašvaldību,

kur viņam pieder nekustamais īpašums,

tad viņam jāuzrāda Zemesgrāmata vai izziņa no Zemesgrāmatas.

Zemesgrāmata ir dokuments, kur rakstīts, ka cilvēkam pieder īpašums.

 

Vēlētājs var mainīt iecirkni arī internetā, portālā www.latvija.lv.

 

Kā pieteikt balsošanu mājās?

Ja cilvēks ir slims, nespēcīgs un tāpēc nevar aiziet uz vēlēšanu iecirkni,

pirms vēlēšanām viņš raksta iesniegumu, ka grib balsot mājās.

Iesniegumā uzraksta:

  • ka nevar vēlēt vēlēšanu iecirknī un grib vēlēt mājās, savu vārdu un uzvārdu,
    • personas kodu,
    • adresi, kur jāiet vēlēšanu komisijai.

Iesniegumu paraksta.

Iesniegums jānodod savā vēlēšanu iecirknī.

Savs vēlēšanu iecirknis ir tas, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām.

Balsošanai mājās jāpiesakās no 29. maija līdz 3. jūnija pulksten divpadsmitiem dienā.

Iesniegumu uz vēlēšanu iecirkni var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona.

Var vēlēt sociālās aprūpes centrā, ja tur ir reģistrēta vēlētāja dzīvesvieta.

Vēlēšanu dienā vēlēšanu komisijas locekļi iet pie vēlētāja.

Tikai vēlēšanu dienā vēlētājs varēs balsot savā dzīvesvietā.

Vēlēšanu dienā vēlētājam jāatrodas savā dzīvesvietā,

tikai tad viņš varēs vēlēt.

Kas ir vēlētāju reģistrs?

Vēlētāju reģistrs ir vēlētāju uzskaites sistēma.

Vēlētāju reģistrā ir ziņas par pilsoņiem, kuriem ir tiesības piedalīties vēlēšanās.

Vēlētāju reģistra ziņas izmanto Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās.

Vēlētāju reģistrs sāk darbu 90 dienas pirms vēlēšanām.

Tajā iekļauj visus pilsoņus,

kuriem ir tiesības vēlēt.

Katru vēlētāju iekļauj vēlēšanu iecirknī, kas atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai.

 

Ja nepieciešams, līdz 25.dienai pirms vēlēšanām,

vēlētāji reģistrēto vēlēšanu iecirkni drīkst mainīt.

Šogad vēlētājs iecirkni var mainīt līdz 9. maijam.

 

Lai vēlētāji zinātu,

kurā vēlēšanu iecirknī viņiem jābalso,

Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde vēlētājam uz deklarēto dzīvesvietu

pa pastu izsūta vēstuli.

 

Centrālajā vēlēšanu komisijā darbojas uzziņu tālrunis.

Ja vēlētājs nav saņēmis paziņojums par vēlēšanām,

pa tālruni vēlētājiem paskaidro,

kurā iecirknī jābalso.

Vēlētājs var zvanīt pa tālruni un uzdot neskaidros vai

interesējošos jautājumu par balsošanas kārtību.

 

Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv

vēlētāji var noskaidrot, kurā vēlēšanu iecirknī viņi ir reģistrēti.

 

Vēlētāja pienākums ir laikus uzzināt,

kurā vēlēšanu iecirknī viņam jābalso.

Ja ir nepieciešams, vēlētājam jāmaina reģistrētais vēlēšanu iecirknis.

 

Vēlētāju reģistrā ir arī ziņas par pašvaldību vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātiem.

Tas palīdz pārraudzīt to,

lai viena un tā pati persona būtu tikai vienā kandidātu sarakstā.

Kas var novērot vēlēšanas?

Vēlēšanas var novērot cilvēki no partijām, partiju apvienībām, vēlētāju apvienībām un citām organizācijām.

Vēlēšanas var novērot žurnālisti un cilvēki no citām vēlēšanu komisijām.

Šādus cilvēkus sauc par novērotājiem.

Novērotāji nedrīkst būt deputātu kandidāti.

Novērot var to, kā vēlētāji balso,

kā vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Vēlēšanas novēro, lai tās notiktu godīgi.

Vēlēšanu gaitā var rasties nesaskaņas.

Tad vēlētāji vai novērotāji var rakstīt sūdzības.

Sūdzības jāiesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam.

Katru sūdzību ieraksta protokolā.

Visi pārkāpumi, par ko novērotāji vai vēlētāji sūdzas, ir jānovērš.