Teksta izmērs

A A

13.Saeimas vēlēšanas

Aktuāli!

 

13.Saeimas vēlēšanu rezultāti

13.Saeimas vēlēšanu aktivitāte 

13.Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti, programmas

 

Sestdien, 2018. gada 6. oktobrī, 954 vēlēšanu iecirkņos Latvijā un 121 vēlēšanu iecirknī ārvalstīs notika 13.Saeimas vēlēšana. Papildus trīs vēlēšanu komisijas nodrošināja arī balsošanu Rīgas ieslodzījuma vietās un starptautisko operāciju rajonos Mali un Afganistānā.

Saeimas vēlēšanu kārtība noteikta Satversmē, Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī vairākos citos tiesību aktos. Saeimas vēlēšanu sarīkošanā ir iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas, kā arī vairāk nekā tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju Latvijā un ārvalstīs.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās ibija visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Saeimas vēlēšanās vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs, bet par dalību vēlēšanās vēlētājam pasē izdara īpašu atzīmi – spiedogu.

Savukārt vēlētājiem, kuru rīcībā bija tikai personas apliecības, bet nebija derīgas pases, vēlēšanās varēja piedalīties uzrādot personas apliecību kopā ar vēlētāja apliecību. Vēlētāja apliecības sagatavoja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, un no 2018.gada 25.septembra līdz 6.oktobrim vēlētāji tās varēja saņemt tajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā, kur bija izsniegta vēlētāja personas apliecība.

Balsošanas iespējas

Vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirkņi Latvijā un pasaulē vēlētājiem bija atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

Vēlētāji, kuri nevarēja nokļūt vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā, trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā varēja izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja bija trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00 , ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Vēlēšanu iecirkņi, kur varēja nodot balsi glabāšanā, atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumiem tika izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kur balsstiesīgo skaits lielāks par 20 000, šādi iecirkņi vija jāiekārto ar aprēķinu, lai uz pilniem 20 000 balsstiesīgo būtu viens iecirknis.

Vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja ierasties vēlēšanu iecirknī, šo vēlētāju aprūpētāji un slimojošu personu aprūpētāji, varēja balsot savā atrašanās vietā. Balsošana vēlētāja atrašanās vietā bija jāpiesaka no 2018. gada 1. līdz 6. oktobrim vēlētāja atrašanās vietai vēlēšanu dienā tuvākajā vēlēšanu iecirknī.

Vēlētāji, kuri vēlēšanu laikā uzturējās ārvalstīs, varēja balsot kādā no vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs vēlēšanu dienā vai arī pieteikties balsošanai pa pastu. Pasta balsošanai varēja pieteikties no 5. maija līdz 14. septembrim. Vairāk>>

Balsošana tika organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās Afganistānā un Mali, kā arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlēšanu iecirkņus varēja izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā. Lai izmantotu šo iespēju, kuģa īpašniekam ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas bija  jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegums par vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu iecirkņa komisijas izveidošanu. 13.Saeimas vēlēšanās neviens šāds pieteikums netika saņemts.

Kandidātu saraksti

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13. Saeimas vēlēšanām notika no 2018. gada 18. jūlija līdz 7. augustam. Deputātu kandidātu saraksti bija jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā. Iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām drīkstēja likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības.

Partijai, kas iesniedza kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām bija jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un tajā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedza partiju apvienība, arī tajā ietilpstošajām partijām bija jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un partiju apvienībā kopā bija jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Piesakot kandidātu sarakstu vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas depozīta kontā bija jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās bija Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu, ja uz viņiem neattiecās kāds no Saeimas vēlēšanu likumā minētajiem ierobežojumiem.

Kandidātu saraksti un tam pievienojamie dokumenti bija sagatavojami elektroniski, Centrālās vēlēšanu komisijas Kandidātu sarakstu iesniegšanas sistēmā. Kandidātu saraksti un pievienojamie dokumenti iesniedzami papīra formātā.

Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem iespējams iepazīties 13.Saeimas vēlēšanu mājaslapā.

 

Priekšvēlēšanu aģitācija

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods Latvijā ilgst no 120. dienas līdz vēlēšanu dienai.

No 30. dienas pirms vēlēšanu dienas ir aizliegts izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus televīzijā. Savukārt vēlēšanu dienā un dienu pirms vēlēšanām priekšvēlēšanu aģitācija ir aizliegta radio, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, valsts un pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai pašvaldībai pieder vairāk nekā 50 procenti akciju. Internetā, izņemot partiju un partiju apvienību mājaslapas, dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā ir aizliegts izvietot maksas priekšvēlēšanu aģitāciju.

Priekšvēlēšanu aģitāciju balsošanas laikā aizliegts izvietot arī vēlēšanu iecirkņos un 50 m no ieejas iecirknī.

Priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību atkarībā no aģitācijas veida veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts policija un pašvaldības policija. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs uzrauga, lai nenotiktu aģitācija vēlēšanu iecirkņos un 50 metrus no iecirkņiem.

Priekšvēlēšanu aģitācijas nosacījumi iekļauti Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā

 
 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251

e-pasts: cvk@cvk.lv