Teksta izmērs

A A

 

Vēlētājiem

Kas var piedalīties Saeimas vēlēšanās?
Kādi dokumenti nepieciešami, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās?
Kā rīkoties, ja pasei beidzies derīguma termiņš?
Balsošanas kārtība Saeimas vēlēšanās
Ko darīt, ja, izdarot atzīmes, vēlēšanu zīme aizpildīta nepareizi vai bojāta?
Ko darīt, ja, balsojot nejauši esat sabojājis vēlēšanu aploksni?
Kā rīkoties, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespēju aiziet uz vēlēšanu iecirkni?
Kā vēlēšanās var piedalīties aizdomās turētās, apcietinātās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums?
Kādas ir iespējas piedalīties 9.Saeimas vēlēšanās, ja vēlēšanu laikā uzturēsieties ārvalstīs?
Kā rīkoties, ja vēlēšanu dienā jāstrādā?
Kā vēlēšanās var piedalīties karavīri?
Kāpēc pie vēlēšanu iecirkņa izejas ir brīvi pieejamas vēlēšanu zīmes?
Kāds ir sods par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības?
Ko darīt, ja kāds vēlas ietekmēt balsojumu?
Svarīgākais par balsu skaitīšanu
Kā nosaka, kuri deputātu kandidāti ir ievēlēti Saeimā?
Kā rīkoties, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams aiziet uz vēlēšanu iecirkni?

Noskaties video par vēlēšanām >>

 

Kas var piedalīties Saeimas vēlēšanās?

Tiesības vēlēt Saeimas vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Izņēmums ir tie Latvijas pilsoņi, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai likumā paredzētajā kārtībā ir atzīti par rīcībnespējīgiem.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās?

Lai piedalītos Saeimas vēlēšanās nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase

Kā rīkoties, ja pasei beidzies derīguma termiņš?

Ja pasei beidzies derīguma termiņš, pase līdz vēlēšanu dienai noteikti jāapmaina dzīvesvietai tuvākajā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde teritoriālajā nodaļā. Pasi parastā kārtībā izsniedz 20 dienu laikā. Valsts nodeva par pases noformēšanu šajā gadījumā ir 5 lati. Paātrinātā kārtībā par papildus samaksu pasi var nomainīt 4 vai 2 darba dienās. Valsts nodeva šajā gadījumā ir  attiecīgi 15 vai 30 lati.

Balsošanas kārtība Saeimas vēlēšanās

Saeimas vēlēšanās atšķirībā no pašvaldību vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām vēlētājs balsošanai drīkst izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs.

Ierodoties vēlēšanu iecirknī:

1) uzrādiet Latvijas pilsoņa pasi;

2) vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks reģistrēs jūs vēlētāju sarakstā un pasē iespiedīs spiedogu par dalību vēlēšanās;

3) par vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu, parakstieties vēlētāju sarakstā;

4) pārliecinieties, vai jums izsniegtas visu vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vai vēlēšanu aploksne ir apzīmogota ar iecirkņa komisijas zīmogu;

5) dodieties uz vēlēšanu kabīni vai nodalījumu;

6) no visām vēlēšanu zīmēm izvēlieties vienu – ar to kandidātu sarakstu, par kuru vēlaties balsot;

7) Vēlēšanu zīmē jūs varat:

a) ar “+” atzīmēt kandidātus, kurus īpaši atbalstāt;

b) izsvītrot to kandidātu vārdus un uzvārdus, kuru ievēlēšanu neatbalstāt;

c) neizdarīt nekādas atzīmes.

8) pēc tam vēlēšanu zīmi ievietojiet vēlēšanu aploksnē;

9) vēlēšanu aploksni noteikti aizlīmējiet un iemetiet vēlēšanu kastē.

Ko darīt ar vēlēšanu zīmēm, kas paliek pāri pēc balsošanas?

Ir divas iespējas:

1) šīs vēlēšanu zīmes var atstāt vēlēšanu iecirknī tam paredzētajā vietā;

2) ja nepieciešams, pie iecirkņa izejas speciāli ierīkotā, aizklātā nodalījumā paņemiet tā saraksta vēlēšanu zīmi, par kuru balsojāt. Tagad jums ir pilns vēlēšanu zīmju komplekts, un neviens nevar uzzināt, par ko esat balsojis.

Svarīgi!

  • Vēlētājiem ir arī iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā, ja veselības stāvoklis liedz tiem ierasties vēlēšanu iecirknī.
  • Jāatceras, ka atšķirībā no pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām Saeimas vēlēšanās Latvijas teritorijā nevarēs nobalsot iepriekš.
  • Savukārt Latvijas balsstiesīgie pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

 

Ko darīt, ja, izdarot atzīmes, vēlēšanu zīme aizpildīta nepareizi vai bojāta?

Sabojātās vēlēšanu zīmes vietā ir iespējams saņemt jaunu vēlēšanu zīmju komplektu, taču tāda iespēja ir tikai tad, ja vēlēšanu zīme nav ielikta aploksnē un aploksne aizlīmēta. Par cita vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu jums jāparakstās vēlētāju sarakstā.

Ko darīt, ja, balsojot nejauši esat sabojājis vēlēšanu aploksni?

Sabojātu vēlēšanu aploksni jūs varat apmainīt pret jaunu, taču tikai tajā gadījumā, ja aploksni jau neesat aizlīmējis. Ja bojājumu pamanāt savlaicīgi, lūdziet vēlēšanu iecirkņa komisijas darbiniekam izsniegt jaunu vēlēšanu aploksni. Sabojātā vēlēšanu aploksne jums būs jāatdod vēlēšanu komisijas darbiniekam un par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu jāparakstās vēlētāju sarakstā.

Kā rīkoties, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespēju aiziet uz vēlēšanu iecirkni?

Šie vēlētāji var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā. Šo iespēju drīkst izmantot:

  1. vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs ierasties balsošanas telpās;
  2. vēlētāji, kuri ir šo vēlētāju aprūpētāji.

Lai pieteiktu balsošanu savā atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumā jānorāda:

  1. vārds, uzvārds;
  2. personas kods;
  3. iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā;
  4. precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai;
  5. ieteicams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir un telefona numuru, pa kuru vēlēšanu komisija var sazināties ar vēlētāju problēmsituācijās;

Iesniegumus balsošanas organizēšanai vēlētāju atrašanās vietā vēlēšanu iecirkņi pieņems no 27. septembra līdz 7. oktobrim.

Balsošanas kārtība vēlētāja atrašanās vietā ir tāda pati kā vēlēšanu iecirknī.

Svarīgi!

  • Iesniegumu vēlēšanu iecirknī var nogādāt jebkura vēlētāja uzticības persona – rads, draugs, pastnieks, sociālās aprūpes darbinieks vai kaimiņš. Vēlētāja uzticības persona iesniegumu ar vēlētāja lūgumu organizēt balsošanu mājās var uzrakstīt arī iecirknī. Šajā gadījumā iesniegumā papildus norāda arī vēlētāja uzticības personas vārdu un uzvārdu.

 

  • Pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietā var arī vēlēšanu dienā, 7.oktobrī. Tomēr jāņem vērā, ka šajā gadījumā obligāti izpildāmi ir tie iesniegumi, ko vēlēšanu komisija saņēmusi līdz pulksten 12.00. Savukārt iesniegumi, kas saņemti vēlēšanu dienā pēc pulksten 12.00, jāizpilda, ja vēlēšanu iecirkņa komisijas darbiniekiem ir iespējams ierasties vēlētāju atrašanās vietā līdz pulksten 8 vakarā.

 

Kā vēlēšanās var piedalīties aizdomās turētās, apcietinātās un tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums?

Pieteikšanās kārtība ir tāda pati, kā vēlētājiem, kuri vēlēšanu iecirknī nevar ierasties veselības stāvokļa dēļ. Jums jāraksta iesniegums, kurā jānorāda:

1.      vārds, uzvārds;
2.      personas kods;
3.      iemesls, kādēļ nepieciešama balsošana atrašanās vietā;
4.      precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijaiIesniegums jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī no 27.septembra līdz 7.oktobrim.

Kādas ir iespējas piedalīties 9.Saeimas vēlēšanās, ja vēlēšanu laikā uzturēsieties ārvalstīs?

Vienīgā iespēja, kā piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja vēlēšanu dienā, 7.oktobrī, atradīsieties ārvalstīs, ir balsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs ir izveidoti Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vai citās balsošanai piemērotās telpās tajās valstīs, kurās dzīvo nozīmīgs skaits Latvijas pilsoņu.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs vēlēšanu dienā, 7.oktobrī, balsotājiem būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 22.00 pēc vietējā laika. Balsošanas kārtība vēlēšanu iecirknī ārvalstīs ir tāda pati kā vēlēšanu iecirkņos Latvijā. Lai nobalsotu, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs

Vēlētājiem ārvalstīs

 

Kā rīkoties, ja vēlēšanu dienā jāstrādā?

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 26.pantu darba devēja pienākums ir vēlēšanu dienā atbrīvot darbinieku no darba pienākumu veikšanas uz laiku, kas nepieciešams balsošanai. Tas nozīmē, ka katram vēlētājam ir tiesības lūgt atbrīvojumu no darba uz laiku, kas nepieciešams, balsošanai. Ja darba devējs nenodrošina šo iespēju, viņš pārkāpj likumu.

Kā vēlēšanās var piedalīties karavīri?

Saeimas vēlēšanu likuma 26.pants paredz, ka karavīri vēlēšanu dienā atbrīvojami no dienesta uz laiku, kas nepieciešams balsošanai.

Kāpēc pie vēlēšanu iecirkņa izejas ir brīvi pieejamas vēlēšanu zīmes?

Pie iecirkņa brīvi pieejamās vēlēšanu zīmes ir viens no veidiem, kā Latvijā tiek nodrošinātas ikviena vēlētāja tiesības balsot aizklāti. Atstājot vēlēšanu iecirkni, ikviens vēlētājs var paņemt līdznešanai arī tā saraksta vēlēšanu zīmi, par kuru ir nobalsojis. Tādējādi vēlētājam ir pilns vēlēšanu zīmju komplekts, un neviens nevar uzzināt, par ko vēlētājs ir balsojis. Šī ir arī iespēja, kā vēlētāji var nepakļauties negodīgu politiķu vai darba devēju prasībai pārdot savu balsi.

Kāds ir sods par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības?

Par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.

Ko darīt, ja kāds vēlas ietekmēt balsojumu?

Par šiem gadījumiem ir jāziņo policijai.

Svarīgākais par balsu skaitīšanu

Latvijā balsu skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisijas vēlēšanu iecirkņos. Balsu skaitīšana sākas uzreiz pēc iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, balsu skaitīšanai var sekot novērotāji un masu mediji. No katras partijas, partiju vai vēlētāju apvienības, kas kandidē pašvaldībā,  balsu skaitīšanu iecirknī vienlaikus var novērot divi novērotāji.

Balsu skaitīšanu vada vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Pirms tiek atvērtas vēlēšanu kastes, vēlēšanu komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu un noslēdz vēlētāju sarakstus.

Vēlēšanu kastes atver pa vienai. Atverot vēlēšanu kasti, tās saturu sašķiro derīgajās aploksnēs un pārējās. Ja vēlēšanu kastē atrod vēlēšanu zīmes bez vēlēšanu aploksnes, tās nekavējoties dzēš un iesaiņo.

Derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita. Derīgas ir tikai tās vēlēšanu aploksnes, uz kurām ir attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmogs, norāde par 9.Saeimas vēlēšanām un kuras nav saplēstas. Derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita vismaz divas reizes. Pārējās aploksnes dzēš un iesaiņo.

Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits vēlēšanu kastēs nedrīkst būt lielāks par vēlētāju skaitu, kas ierakstīts vēlēšanu kastēm atbilstošajos vēlētāju sarakstos.

Visas ziņas par derīgajām vēlēšanu aploksnēm ieraksta balsu skaitīšanas protokolā.

Pēc tam derīgās aploksnes no visām kastēm apvieno un saskaita. Tad vēlēšanu aploksnes atver.

Ja vēlēšanu aploksnē ir viena vēlēšanu zīme, to novieto vienkopus skaitīšanai. Savukārt, ja, atverot aploksni, tajā ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, saplēsta vēlēšanu zīme, cita vēlēšanu apgabala vēlēšanu zīme, tās ievieto atpakaļ aploksnē un nodod komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājam nodod arī aploksnes, kurās nav nevienas vēlēšanu zīmes. Komisija pieņem lēmumu par katru šādas aploksnes saturu. Šīs aploksnes un zīmes iezīmē.

Vēlēšanu zīmes ir nederīgas:

  1. ja tās ir saplēstas un vēlētāja griba nav saprotama;
  2. ja tās ir no cita vēlēšanu apgabala;
  3. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes, kas atšķiras pēc satura.

Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas vēlēšanu zīmes ar vienādu saturu, tad derīga ir viena.

Vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm un tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo. Derīgās vēlēšanu zīmes saskaita vismaz divas reizes.

Pēc tam komisija sašķiro un  saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes. Arī šīs ziņas ieraksta protokolā.

Nākamais solis ir saskaitīt par katru sarakstu nodotās grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Grozītās vēlēšanu zīmes ir tās, kurās pretī kandidāta vārdiem, uzvārdiem ir kādas atzīmes (atzīme „+” vai svītrojums). Arī šīs ziņas ieraksta balsu skaitīšanas protokolā. Negrozītās vēlēšanu zīmes iesaiņo.

Pēc tam skaita par katru kandidātu izdarītās atzīmes.

Viena saraksta vēlēšanu zīmes attiecībā uz katru kandidātu sadala trīs grupās:

  1. attiecībā uz kandidātu nav grozījumu;
  2. pretī kandidāta vārdam ir atzīme „+”;
  3. kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots.

Šādi saskaita atzīmes par visiem kandidātiem visos sarakstos. Lai nekļūdītos, katru skaitīšanu veic vairākkārt. Visus rezultātus ieraksta protokolā, ko paraksta katrs vēlēšanu komisijas loceklis.

Balsu skaitīšanas rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija paziņo klātesošajiem novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī rajona vēlēšanu komisijai, kas pārbauda ziņas un paziņo balsu skaitīšanas rezultātus Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Tādējādi vēlēšanu naktī ir pieejami provizoriskie vēlēšanu rezultāti, bet galīgos vēlēšanu rezultātus paziņo Centrālā vēlēšanu komisija pēc tam, kad ir pārbaudījusi visu vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolus.

Kā nosaka, kuri deputātu kandidāti ir ievēlēti Saeimā?

Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidāti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos.

Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka par nodoto balsu kopskaitu uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp pārējiem vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

  1. nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
  2. par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu sarakstu;
  3. visu iegūtos dalījumu par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
  4. deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kas ieguvis visā Latvijā vairāk balsu. Ja šie kandidātu saraksti ir reģistrēti tikai vienā vēlēšanu apgabalā, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, mīnus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, plus to vēlēšanu zīmju skaits, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi “+”.

Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

Ja viens un tas pats kandidāts ievēlēts par deputātu vairākos vēlēšanu apgabalos, viņš uzskatāms par ievēlētu tajā vēlēšanu apgabalā, kurā saņēmis visvairāk balsu, bet pārējos vēlēšanu apgabalos no attiecīgā kandidātu saraksta par ievēlētu uzskatāms nākamais kandidāts, kas saņēmis lielāko balsu skaitu.

 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251

e-pasts: cvk@cvk.lv