Teksta izmērs

A A

Vēlēšanas / Eiropas Parlamenta vēlēšanas / 2014.gada vēlēšanas

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2014

Aktuāli

Vēlētāju aktivitāte, rezultāti

Kandidātu saraksti, programmas,
ziņas par kandidātiem, statistika

 

2014.gada 24.maijā Latvijā notika kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā bija jāievēl astoņi deputāti. Šajās vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu Latvijā oficiālos rezultātus Centrālā vēlēšanu komisija apstiprināja 2014.gada 30.maijā. Atbilstoši tiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā bija piedalījušies 445225 jeb 30,24 procenti vēlētāju. Vēlētāju sarakstos bija iekļauti 1472478 balsstiesīgu pilsoņu, vēlēšanās tika saņemtas 443802 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 440288 derīgas vēlēšanu zīmes.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, bet 5 procentus no vēlēšanās nodotā balsu kopskaita un deputātu vietas Eiropas Parlamentā ieguva pieci deputātu kandidātu saraksti – Partija “Vienotība” – 204979 jeb 46,19 procentus balsu un četras vietas, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 63229 jeb 14,25 procentus balsu un vienu deputāta vietu, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija – 57863 jeb 13,04 procentus balsu un vienu deputāta vietu, Zaļo un Zemnieku savienība – 36637 jeb 8,26 procentus balsu un vienu deputāta vietu, “Latvijas Krievu savienība” – 28303 jeb 6,38 procentus balsu un vienu deputāta vietu.

Eiropas Parlamentā no Latvijas tika ievēlēti šādi deputāti – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Arturs Krišjānis Kariņš no Partijas “Vienotība”, Roberts Zīle no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, Andrejs Mamikins no “Saskaņas” sociāldemokrātiskās partijas, Iveta Grigule no Zaļo un Zemnieku savienības un Tatjana Ždanoka no “Latvijas Krievu savienības”.

No visām derīgajām vēlēšanu zīmēm 366537 jeb 83,25 procenti vēlēšanu zīmju bija grozītas, tas ir tādas, kurās vēlētāji bija ar “+” atzīmējuši kandidātus, kuru ievēlēšanu viņi īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta.  Savukārt 1208 vēlētāji bija nobalsojuši ar tukšām vēlēšanu aploksnēm, tādējādi atturoties atdot savu balsi par kādu no deputātu kandidātu sarakstiem.

 

Vēlētāju reģistrs

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto vēlētāju reģistru, un balsošana notiek, izmantojot vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs vēlēšanām bija reģistrēts noteiktā vēlēšanu iecirknī atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam uz deklarētās dzīvesvietas adresi Latvijā pa pastu izsūtīja paziņojumu par to, kura iecirkņa sarakstā vēlētājs iekļauts.

Ja paziņojums kādu iemeslu dēļ nebija saņemts, noskaidrot, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso, bija iespējams tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā vai pa tālruni 67049999.

Līdz 29.aprīlim vēlētāji sākotnēji reģistrēto vēlēšanu iecirkni varēja mainīt, izvēloties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni Latvijā. Pieteikt iecirkņa maiņu bija iespējams klātienē, jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas vietā vai elektroniski, izmantojot portālā latvija.lv pieejamo iecirkņa maiņas e-pakalpojumu. 

 

Balsošanas kārtība

Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 24.maijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā bija atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. Balsošanas dokuments bija pase vai personas apliecība jeb identifikācijas karte.

No 21.līdz 23.maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notika iepriekšējā balsošana. Iespēju nobalsot iepriekš izmantoja 100 755 jeb 6,84% vēlētāju.

No 19.maija vēlēšanu iecirkņos varēja iepazīties ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām, kā arī pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēja nobalsot vēlēšanu iecirknī. Lasīt vairāk>>

Balsošana tika organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.  

 

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā (ziņas par kuriem bija iekļautas Latvijas Iedzīvotāju reģistrā). Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma.

Citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri vēlējās balsot Latvijā,  līdz 24.aprīlim varēja reģistrēties vēlēšanām Centrālajā vēlēšanu komisijā, personiski vai pa pastu iesniedzot attiecīgu iesniegumu. 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās šo iespēju izmantoja 326 citu ES dalībvalstu pilsoņi.

 

Kandidātu saraksti

Kandidātu sarakstu  iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām notika no  5. līdz 20.martam.

Deputātu kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām drīkstēja iesniegt likumā noteiktā kārtībā reģistrētas partijas un partiju apvienības. Katrā kandidātu sarakstā varēja iekļaut līdz 16 deputātu kandidātiem.

Piesakot kandātu sarakstu vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas depozīta kontā bija jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā. Drošības nauda tiek atmaksāta, ja no kandidātu saraksta Eiropas Parlamentā ievēl vismaz vienu deputātu.

2014.gada 24.maija Eiropas Parlamenta vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 14 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu sarakstus, kuros kopā bija pieteikti 170 deputātu kandidāti.

 

Balsošanas iespējas ārvalstīs

Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. Šie vēlētāji vēlēšanās varēja piedalīties, balsojot pa pastu.

Pasta balsošanai bija jāpiesakaš līdz 12.aprīlim 42 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kuras pieņēma pieteikumus balsošanai pa pastu,  līdz 24.aprīlim - pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Elizabetes ielā 57, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta telpās vai līdz 27.aprīlim tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu . Lasīt vairāk>>

 

Informācija atjaunota: 02.06.2014.

 
 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija

Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050

Tālrunis: +371 67322688

Fakss: +371 67325251
e-pasts:cvk@cvk.lv