Teksta izmērs

A A

13.Saeimas vēlēšanas / Kandidātu sarakstu iesniegšana

 

Jautājumi par kandidātu sarakstu iesniegšanu

 Kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtība Saeimas vēlēšanās (517.84 KB)

 Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana-pieņemšana (855.04 KB)

 

Kad jāiesniedz deputātu kandidātu saraksti 13.Saeimas vēlēšanām?

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 13.Saeimas vēlēšanām notiks no 2018. gada 18. jūlija līdz 7. augustam. Deputātu kandidātu sarksti jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā, Smilšu ielā 4, Rīgā.

Kandidātu saraksta iesniegšana, izņemot kandidātu sarakstu iesniegšanas pirmo un pēdējo dienu, jāsaskaņo ar Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru (tālr. 67814905, e-pasts ritvars.eglajs@cvk.lv).

Pirmajā un pēdējā kandidātu sarakstu  iesniegšanas dienā (18. jūlijā un 7. augustā) iesniedzēji tiks pieņemti rindas kārtībā. 18. jūlijā kandidātu sarakstu pieņemšana sāksies pulksten 10.00, bet 7. augustā  kandidātu saraksti tiks pieņemti no tiem  iesniedzējiem, kuri būs ieradušies Centrālajā vēlēšanu komisijā līdz pulksten 18.00 un kuru dokumenti būs sagatavoti atbilstoši tiesību aktu prasībām.

 

Kas drīkst iesniegt deputātu kandidātu sarakstu 13.Saeimas vēlēšanām?

Deputātu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt:

1) likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija;

2) likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība.

Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām (līdz 05.10.2017.) un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, – arī katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Tiesības iesniegt partijas vai partiju apvienības kandidātu sarakstu ir attiecīgās partijas vai partiju apvienības pilnvarotajai personai.

 

Kādas ir prasības deputātu kandidātu saraksta iesniegšanai?

Ar kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību var iepazīties Saeimas vēlēšanu likuma 2.nodaļā „Kandidātu sarakstu iesniegšana” un Centrālās vēlēšanu komisijas Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijā.

Kandidātu saraksti un tam pievienojamie dokumenti ir sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu (pieejama no 2018. gada 3. jūlija).

 

Kā iegūt piekļuves tiesības darbam ar Centrālās vēlēšanu komisijas kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu?

Partija vai partiju apvienība piekļuves tiesības darbam ar kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu var iegūt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijā.

Pieteikumā jānorāda:

1)      partijas vai partiju apvienības nosaukums,

2)      saraksta iesniedzēja, kurš pilnvarots strādāt ar programmu, vārds, uzvārds, kontakttālrunis un e-pasts,

3)      lūgums piešķirt šai personai 13.Saeimas kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammas piekļuves tiesības,

4)      pieteikuma sastādīšanas datums un vieta.

Pieteikums jāparaksta partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcijas paraksttiesīgajai personai.

Pietiekumu Centrālajā vēlēšanu komisijā var iesniegt gan klātienē, gan elektroniski, gan nosūtīt pa pastu. Iesniedzot pieteikumu elektroniski, tam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu.

Centrālās vēlēšanu komisijas kontaktinformācija pieejama šeit.

 

Kādi dokumenti jāiesniedz, piesakot kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām?

Piesakot kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, jāiesniedz šādi dokumenti:

1. Partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcijas izsniegts pilnvarojums iesniegt un parakstīt kandidātu sarakstu. Ja saraksta iesniedzējs un parakstītājs nav viena un tā pati persona, atsevišķi pilnvarojumi nepieciešami gan saraksta iesniedzējam, gan saraksta parakstītājam.

Pilnvarojumā jānorāda:

1) partijas vai partiju apvienības nosaukums,

2) pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods,

3) lēmējinstitūcijas, kas izdevusi pilnvarojumu, nosaukums,

4) pilnvarojuma saturs (iesniegt un parakstīt kandidātu sarakstu vai tikai iesniegt kandidātu sarakstu, vai tikai parakstīt kandidātu sarakstu),

5) lēmuma pieņemšanas vieta un datums.

Pilnvarojums jāapliecina ar lēmējinstitūcijas pilnvaras devēja parakstu.

2. Katrā vēlēšanu apgabalā, kurā tiek iesniegts kandidātu saraksts, jāsagatavo un jāiesniedz šādi dokumenti:

2.1. Kandidātu saraksts.

2.2. Priekšvēlēšanu programma līdz 4000 iespiedzīmēm, kuru paraksta visi attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā ietvertie kandidāti.

Piezīme. Programmu pēc izvēles iespējams noformēt divos veidos:

1) visi kandidāti paraksta vienu kopīgu veidlapu ar programmas tekstu,

2) katrs kandidāts paraksta atsevišķu veidlapu ar programmas tekstu.

2.3. Katra sarakstā iekļautā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu,

2.4. Katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst Saeimas vēlēšanu likuma prasībām,

2.5. Ziņas par katru sarakstā iekļauto deputātu kandidātu atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 11. panta 4. daļai,

Jāievēro!

1. Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālās vēlēšanu komisijas bankas kontā jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā.

2. Iesniedzot kandidātu sarakstu, pilnvarotajai personai jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).

3. Kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem jābūt valsts valodā.

4. Ja kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma vai citi kandidātu sarakstam pievienotie dokumenti ir uz divām vai vairākām lapām, tām jābūt numurētām un cauršūtām. Uz cauršūto dokumentu pēdējās lapas otrajā pusē jānorāda pilnvarotās personas vārds, uzvārds, paraksts, jāatzīmē, cik lapas ir cauršūtas un numurētas.

 

Kāds ir konta numurs, kur iemaksājama drošības nauda par kandidātu sarakstu?

 

Centrālās vēlēšanu komisijas rekvizīti drošības naudas samaksai par kandidātu sarakstu:

Centrālā vēlēšanu komisija
Reģ.Nr.90000028391
Banka: Valsts kase
Bankas kods: TRELLV22
LV37TREL8350010000000

Maksājuma mēķī lūdzam norādīt kandidātu saraksta nosaukumu, par kuru drošības nauda tiek maksāta.

Drošības naudas apmērs - 1400 eiro. Ja kandidātu saraksts vēlēšanās iegūs vismaz vienu vietu, drošības nauda tiks atmaksāta. Ja kandidātu saraksts negūs pārstāvniecību Saeimā, drošības nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

 

Vai deputātu kandidātu saraksts obligāti jāiesniedz visos vēlēšanu apgabalos?

Nē. Tas, cik vēlēšanu apgabalos iesniegt kandidātu sarakstu, ir partijas vai partiju apvienības izvēle.

 

Kas jānorāda kandidātu sarakstā?

Kandidātu sarakstā jānorāda kandidātu saraksta nosaukums, katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods. Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst attiecīgās partijas vai partiju apvienības nosaukumam.

Kandidātu sarakstam jābūt parakstītam. Kandidātu saraksts jāparaksta personai, kuru parakstīt kandidātu sarakstu ir pilnvarojusi partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcija.

 

Cik deputātu kandidātus atļauts iekļaut kandidātu sarakstā?

Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.

Centrālā vēlēšanu komisija atbilstoši vēlētāju skaitam 13.Saeimas vēlēšanu izsludināšanas dienā ir noteikusi vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Ievērojot Saeimas vēlēšanu likumu, 13.Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu skaits, ko drīkst pieteikt katrā vēlēšanu apgabalā, ir šāds:

Rīgas vēlēšanu apgabals – līdz 38 kandidātiem

Vidzemes vēlēšanu apgabals – līdz 28 kandidātiem

Latgales vēlēšanu apgabals – līdz 17 kandidātiem

Zemgales vēlēšanu apgabals – līdz 17 kandidātiem

Kurzemes vēlēšanu apgabals - līdz15 kandidātiem

Jāievēro!

Vienu un to pašu kandidātu atļauts pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. Ja kāds kandidāts tiks pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai vairākos vēlēšanu apgabalos, viņa kandidatūra tiks svītrota no visiem kandidātu sarakstiem.

 

Kas drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.

 

Kādām personu grupām nav tiesību kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras:

1) nav Latvijas pilsoņi,

2) kurām likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;

3) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

4) ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta;

5) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihiskiem traucējumiem, kas tām atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

6) ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki,

7) ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki;

8) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

9) ir sodītas ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta.

 

Kas jānorāda kandidātu sarakstam pievienotajās ziņās par katru kandidātu?

Ziņās par katru kandidātu jānorāda:

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,

b) personas kods,

c) ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,

d) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) ziņas, kuras norādītas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 4., 5., 5.1, 6., 7., 10. un 11. punktā pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī. Kandidāti, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju vēlēšanu saraksta iesniegšanas gadā, var izmantot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām pieejamās ziņas par sevi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina šā apakšpunkta pirmajā teikumā minēto ziņu pieejamību Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.

 

Kādos gadījumos deputāta kandidātam pēc kandidātu saraksta reģistrēšanas ir jāatstāj ieņemamais amats vai dienests?

Kandidējot Saeimas vēlēšanās, ieņemamais amats vai dienests ir jāatstāj šādām amatpersonām:

- Valsts prezidentam,

- valsts kontrolierim,

- Valsts kontroles padomes loceklim,

- ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam,

- Satversmes tiesas tiesnesim,

- prokuroram,

- policijas darbiniekam,

- profesionālā dienesta karavīram.

Šīm personām ieņemamais amats (dienests) ir jāatstāj pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, kā arī viena mēneša laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti.

Ja šis nosacījums netiek izpildīts, Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputātu kandidāts no saraksta ir jāsvītro un viņam nav tiesību piedalīties Saeimas vēlēšanās.

 

Vai Eiropas Parlamenta deputāts drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Eiropas Parlamenta deputātu drīkst pieteikt par Saeimas deputātu kandidātu, taču ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu.

 

Vai pašvaldības deputāts drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Republikas pilsētas domes vai novada domes deputātu drīkst pieteikt par Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.

 

Vai tiesnesis, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, drīkst kandidēt Saeimas vēlēšanās?

Tiesnesi, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu.

 

Kad deputātu kandidātu saraksts ir uzskatāms par iesniegtu?

Par kandidātu saraksta iesniegšanu uzskatāma diena un laiks, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs tos pieņēmis un iesniedzējam izsniedzis izziņu par dokumentu pieņemšanu.

Ja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs konstatē kādu neatbilstību Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas prasībām, viņš pieņem tikai tos dokumentus, kuri atbilst instrukcijas prasībām, izdara par to atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā un izsniedz iesniedzējam izziņu ar iztrūkstošo dokumentu sarakstuTrūkstošos dokumentus atkārtoti var iesniegt, ierodoties Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā pēdējā sarakstu iesniegšanas dienā plkst. 18.00.

 

Kad deputātu kandidātu saraksts ir uzskatāms par reģistrētu 13.Saeimas vēlēšanām?

Kandidātu saraksts ir reģistrēts Saeimas vēlēšanām, kad Centrālā vēlēšanu komisija ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Lēmums par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu tiek pieņemts Centrālās vēlēšanu komisijas sēdē. Kandidātu saraksti tiek reģistrēti to iesniegšanas secībā.

Jāievēro!

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstu nevar atsaukt, kā arī deputātu kandidāti un saraksta iesniedzēji nevar to grozīt. Izmaiņas reģistrētā kandidātu sarakstā drīkst izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija Saeimas vēlēšanu likuma 13. pantā minētajos gadījumos.

izsniegtās izziņas pareizību ar savu parakstu apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs un iesniedzējs.

 

Cik ilgā laikā Centrālā vēlēšanu komisija pieņems lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vēlēšanām?

Parasti Centrālā vēlēšanu komisija lēmumu par saraksta reģistrāciju pieņem trīs dienu laikā pēc saraksta iesniegšanas.

 

Ja deputātu kandidātu sarakstā vai tam pievienotajos dokumentos tiek konstatēti trūkumi, vai sarakstu var iesniegt atkārtoti?

Jā. Saraksta pieņemšanā atklātos trūkumus atļauts novērst. Sarakstu un trūkstošos dokumentus var iesniegt atkārtoti, kamēr nav beidzies kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņš - līdz 2018. gada 7. augustam.

 

Vai deputātu kandidātu saraksti būs numurēti?

Jā, Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus numurē. Kandidātu saraksti numurus iegūst izlozes kārtībā. Vispirms tiek izlozēti numuri tiem kandidātu sarakstiem, kuri ir reģistrēti Saeimas vēlēšanām visos piecos vēlēšanu apgabalos. Pēc tam izlozē numurus tiem sarakstiem, kuri ir reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, pēc tam attiecīgi – trijos, divos un vienā vēlēšanu apgabalā. Katrā no šīm grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstam visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

 

Kur iespējams pārsūdzēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par deputāta kandidāta saraksta reģistrēšanu, atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu vai deputātu kandidāta svītrošanu?

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā triju darbdienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

Tiesai lieta jāizskata un nolēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

 

 
 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija
Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050
Tālrunis: +371 67322688
Fakss: +371 67325251

e-pasts: cvk@cvk.lv