Teksta izmērs

A A

Starptautiskā sadarbība / Notikumi / Eiropas vēlēšanu administratoru 15. konference “Drošība vēlēšanās”

 

Eiropas vēlēšanu administratoru 15. konference “Drošība vēlēšanās”

Kopsavilkums

Eiropas Padomes Venēcijas komisija sadarbībā ar Norvēģijas Pašvaldību un modernizācijas ministriju organizēja 15. Eiropas vēlēšanu administratoru konferenci Oslo, Norvēģijā 2018. gada 19. un 20. aprīlī.

Konferences tēma bija "Drošība vēlēšanās", un dalībnieki plašāk diskutēja par četriem galvenajiem jautājumiem:

1. Tiesību normas, standarti un labas prakses piemēri, kuru mērķis vēlēšanu drošības nodrošināšana;

2. Nesenie izaicinājumi vēlēšanu procesu drošībai;

3. Izaicinājumi, kas saistīti ar digitālām kampaņām un sociālajiem medijiem;  

4. Kibernoziegumu novēršana un kiberdrošības uzlabošana.

Tūrbjērns Jaglands (Thorbjørn Jagland), Eiropas Padomes ģenerālsekretārs, Monika Malenda (Monica Mæland), Norvēģijas Pašvaldību un modernizācijas ministre un Džanni Bukikkio (Gianni Buquicchio), Eiropas Padomes Venēcijas Komisijas prezidents atklāja konferenci.

Konferencē piedalījās ap 150 dalībnieku no 31 valsts. Tie bija pārstāvji no valstu vēlēšanu administrēšanas iestādēm un citām valsts institūcijām, kas iesaistītas vēlēšanu administrēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu speciālisti, zinātnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Konferencē bija pārstāvētas arī vairākas starptautiskās organizācijas, tai skaitā Eiropas Savienība, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību birojs (EDSO/ODIHR), Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP), Starptautiskais Vēlēšanu sistēmu fonds (IFES), Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (International IDEA), Starptautiskā Frankofonijas organizācija (OIF), Neatkarīgo Valstu Sadraudzības Starpparlamentārā Asambleja, Arābu vēlēšanu administrēšanas institūciju organizācija un Eiropas valstu vēlēšanu administratoru asociācija (ACEEEO), kā arī vairākas citas institūcijas, kas saistītas ar vēlēšanu jomu, piemēram, arī uzņēmums Facebook.

Konferences darbā aktīvi iesaistījās arī Parlamentārā Asambleja un citas Eiropas Padomes specializētās iestādes, īpaši Kibernoziegumu, kā arī Mediju un interneta nodaļa.

Konferences dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Arābu vēlēšanu administrēšanas institūciju organizācijas attīstības aktualitātēm un tika informēti par vēlēšanu administrēšanas iestāžu aptaujas rezultātiem, kuras mērķis bija uzlabot vēlēšanu organizēšanu un ko veica Austrumanglijas (East Anglia) universitāte.

 

Konferences secinājumi

15. Eiropas vēlēšanu administratoru konference notika Oslo 2018. gada 19. un 20. aprīlī un bija veltīta drošībai vēlēšanās, kas kļuvis par vienu no aktuālākajiem un sarežģītākajiem vēlēšanu jautājumiem visā pasaulē.

Vēlētāju pamattiesības brīvi veidot viedokli un izdarīt izvēli vēlēšanās nosaka to, ka drošību nepieciešams nodrošināt visā vēlēšanu procesā – pirms vēlēšanu dienas, vēlēšanu dienas laikā un pēc vēlēšanām.

Kaut gan drošība vēlēšanās ir būtiska, lai vēlēšanas atbilstu starptautiskajiem standartiem, drošības jautājumiem nevajadzētu kļūt par šķērsli pilsoņu pamattiesību izmantošanai, jo īpaši politisko brīvību ierobežošanai.

Tomēr demokrātisku vēlēšanu sarīkošana un līdz ar to pašas demokrātijas esamība nav iespējama bez cilvēktiesību ievērošanas, īpaši vārda un preses brīvības, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvības, politiskajiem mērķiem, ieskaitot politisko partiju izveidi. Cieņa pret šīm brīvībām ir ļoti svarīga, īpaši vēlēšanu kampaņu laikā. Šo pamattiesību ierobežojumiem jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijas nosacījumam plašākā nozīmē, proti, ir jāvar gūt pārliecība, ka šiem ierobežojumiem ir likumīgs pamats, tie ir sabiedrības interesēs un tiek ievērots samērīguma princips. Likumdošanā ir jābūt noteiktiem skaidriem kritērijiem konkurējošu tiesību līdzsvarošanā un tiem jābūt efektīvi īstenotiem, izmantojot vēlēšanu un parastās tiesas mehānismus.

Personu (īpaši vēlētāju, kandidātu un novērotāju), kā arī vēlēšanās izmantoto ēku un iekārtu drošībai jābūt garantētai. Tas ietver arī vēlēšanu komisiju pārziņā esošo vēlēšanu procedūru administrēšanas drošību. Vardarbības novēršana vēlēšanās prasa sadarbību starp vēlēšanu administrēšanas iestādēm un tām valsts institūcijām, kas atbild par tiesiskuma aizsardzību un vispārējās drošības uzturēšanu. Tomēr šaura koncentrēšanās tikai uz vēlēšanu drošības jautājumiem pārejas attīstības valstīs vai konfliktu skartajās valstīs var tikt aizstātas ar daudz lietderīgāku diskusiju par līdzsvaru starp drošību un iekļaujošu līdzdalību. Ir nepieciešamas diskusijas par drošību vēlēšanu laikā vēlēšanu administrēšanas iestāžu un vēlēšanu procesa dalībnieku, kas atbild par konstitucionālo kārtību valstī, starpā.

Vēlēšanas ārkārtas situācijās vai pēc konfliktiem jāorganizē atbilstošā laikā, un šādos apstākļos starptautisko novērotāju klātbūtne ir noderīga, lai sekmētu uzticību vēlēšanu procesam.

Dažās valstīs digitālo tehnoloģiju izmantošana veicinājusi vēlēšanu kvalitāti, tomēr digitālās tehnoloģijas nav panaceja. Tās rada jaunus izaicinājumus vēlēšanām, it īpaši ņemot vērā ar to saistītos drošības draudus, kas ātri un pastāvīgi attīstās.

Šādas problēmas būtu savlaicīgi jārisina. Eiropas Padomes Rekomendācija Rec(2017)5 par e-balsošanas standartiem ir labs piemērs vēlēšanās izmantojamo digitālo tehnoloģiju reglamentēšanai. Rekomendācija uzsver, cik svarīgi ir ieviest precīzi izstrādātus nacionālus noteikumus šādu digitālo risinājumu izmantošanai, lai pievērstu uzmanību šī jautājuma nozīmībai un nodrošinātu to, ka svarīgi demokrātisko vēlēšanu principi tiek pienācīgi īstenoti un ievēroti.

Digitālo tehnoloģiju ieviešana jāveic pakāpeniski un ideālā gadījumā – pēc attiecīgo riska novērtēšanas un tehnoloģiju ieviešanas iespēju priekšizpētes. Vēlēšanu administrēšanas iestādēm jābūt gatavām ārkārtas situācijām un jāvar īstenot organizācijas krīzes vadību. Vēlēšanu komisijas jānodrošina ar atbilstošiem resursiem un apmācību, lai ieviestu digitālās tehnoloģijas un novērstu ar kiberdrošību saistītus riskus.

Digitālās tehnoloģijas nedrīkst vājināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, līdz ar to ir nepieciešams, lai sabiedrība varētu pārliecināties par šo tehnoloģiju drošību. Digitālās tehnoloģijas var tikt apvienotas ar tradicionālajām balsošanas metodēm. Inovācijas nevar notikt uz likumisko prasību, tostarp drošības rēķina.

Kiberuzbrukumi pret IKT un datu konfidencialitāti, integritāti un pieejamību ir reāls drauds vēlēšanu godīgumam.  Atbilstoši Eiropas Padomes Budapeštas Konvencijai par kibernoziegumiem šie noziegumi ir atzīti par krimināli sodāmiem. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu tos izskatīt prioritāri. Datorsistēmās uzkrātie pierādījumi (elektroniskie pierādījumi) par vēlēšanu, partiju finansēšanas, vēlēšanu kampaņu un datu aizsardzības pārkāpumiem būtu nododami izmeklēšanai un kriminālvajāšanai.

Sadarbība vēlēšanu komisiju un citu valsts iestāžu starpā, lai nodrošinātu IKT aizsardzību, novērstu ļaunprātīgu to izmantošanu un īstenotu kriminālvajāšanu šādas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kā arī starptautiskā sadarbība, lai identificētu uzbrukumu avotus, nodrošinātu elektroniskos pierādījumus un sauktu pie atbildības noziedzniekus, ir ārkārtīgi svarīga. Apmaiņa ar informāciju, pētījumiem un labas prakses piemēriem veicina atbilstošu risinājumu atrašanu dalībvalstīm kopīgiem problēmjautājumiem.

Pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi sociālo tīklu loma vēlēšanās. Sociālie tīkli ir kļuvuši par spēcīgu komunikācijas un informācijas apmaiņas instrumentu. Tomēr tiesiskais regulējums par vēlēšanu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos nav attiecināms uz sociālajiem tīkliem, un šis jautājums ir jārisina.

Nepatiesas informācijas sniegšana, dezinformācija un "viltus ziņas" vēlēšanu kampaņu laikā ir galvenais demokrātisku vēlēšanu izaicinājums un rada draudus vienlīdzīgai konkurencei politisko konkurentu starpā. Tomēr šo fenomenu ierobežošanai nevajadzētu notikt uz vārda brīvības rēķina.

Uz personas datiem balstīta vēlēšanu kampaņa sociālajos tīklos, kuras pamatā ir lietotāju segmentācija un profilēšana, ir arvien biežāk sastopama parādība, kurai jābūt labāk regulētai, lai nodrošinātu caurskatāmību un datu aizsardzību, lai netiktu apdraudēta sabiedrības uzticība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Sadarbība ar interneta starpniekiem un pakalpojumu sniedzējiem ir nepieciešama un ir jāveicina. Sociālo mediju operatoriem jāsadarbojas ar iestādēm un aģentūrām, kas atbildīgas par vēlēšanu rīkošanu, lai iedrošinātu un pilnvarotu lietotājus rīkoties atbildīgi. Būtu jāīsteno īpašas informācijas kampaņas, lai izglītotu sabiedrību par riskiem, ko rada bezatbildīga informācijas apmaiņa. Izšķiroša nozīme šeit ir starptautiskai sadarbībai.

Kaut arī interneta starpnieku pašregulācija atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, jo īpaši Ministru komitejas Rekomendācijai CM/Rec(2018)2 par interneta starpnieku lomu un pienākumiem, ir apsveicama un atbalstāma, Eiropas Padomei ir nepieciešams turpināt darbu pie šo jautājumu pārdomāšanas un vienotu standartu izstrādes.

Tādēļ darbs pie Budapeštas Konvencijas papildu protokola un Datu aizsardzības Konvencijas Nr. 108 pilnveidošanas ir apsveicams un pelnījis atbalstu. Turklāt, iespējams, būtu nepieciešami arī īpaši ieteikumi par interneta un sociālo tīklu izmantošanu vēlēšanās, tādējādi palīdzot vēlēšanu administrēšanas iestādēm, kurām trūkst zināšanu un resursu, lai risinātu šīs problēmas.

Tehnoloģijām ir jākalpo demokrātiskai politikai, garantējot drošību vēlēšanās.

Aizsargāta un droša digitālo tehnoloģiju izmantošana vēlēšanās daudznacionālā vidē ir visu vēlēšanu dalībnieku – ne tikai parlamentu, valdību, politisko partiju, vēlēšanu administrēšanas iestāžu, citu atbildīgo iestāžu, bet arī pilsoniskās sabiedrības, IT kopienas un ekspertu – atbildība. Kopīgas pārdomas un centieni tāpēc ir obligāti nepieciešami.

Par konferenci

https://www.coe.int/en/web/electoral-management-bodies-conference/emb-2018

Secinājumi

https://www.coe.int/en/web/electoral-management-bodies-conference/conclusions-emb2018

 

 
 
 

© Centrālā vēlēšanu komisija

Smilšu iela 4, Rīga, LV 1050

Tālrunis: +371 67322688

Fakss: +371 67325251
e-pasts:cvk@cvk.lv