Biežāk uzdotie jautājumi

15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, sestdienā. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 8:00 līdz 20:00.

Saeimas vēlēšanās drīkst balsot ikviens Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

Jā. Balsi var nodot glabāšanā piecās dienās pirms vēlēšanu dienas:

• Pirmdien, 28. septembrī, plkst. 17:00–20:00
• Otrdien, 29. septembrī, plkst. 8:00–11:00
• Trešdien, 30. septembrī, plkst. 17:00–20:00
• Ceturtdien, 1. oktobrī, plkst. 8:00–11:00
• Piektdien, 2. oktobrī, plkst. 12:00–15:00

Balss nodošana glabāšanā iespējama jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā. Plašāka informācija — sadaļā Balsošana.

Vēlēšanu iecirkņu saraksts un karte ir pieejama sadaļā Vēlēšanu iecirkņi.

Jā. Saeimas vēlēšanās vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Deputātu kandidāti ir pieteikti atbilstoši vēlēšanu apgabaliem, bet vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā. Vēlēšanu apgabali ir pieci — Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Latvijas pilsoņi, kad atrodas un vēlēs ārvalstīs, saņems Rīgas vēlēšanu apgabala zīmes.

Latvijā ir 5 Saeimas vēlēšanu apgabali — Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme. Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs, balso par Rīgas vēlēšanu apgabalu.

CVK 2026. gada 7. maijā apstiprināja 15. Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu:

• Rīga — 38 deputāti
• Vidzeme — 26 deputāti
• Zemgale — 13 deputāti
• Latgale — 12 deputāti
• Kurzeme — 11 deputāti

Kopā Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Lai balsotu, līdzi jāņem derīgs personu apliecinošs dokuments — Latvijas pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). Bez derīga dokumenta balsot nevar.

Ja pase vai eID karte ir nederīga vai pazudusi, jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai pieprasītu jaunu dokumentu. Tas jāizdara laicīgi — pirms vēlēšanu dienas.

Lai katrs vēlētājs balsotu tikai vienreiz, vēlētāju reģistrēšanā Saeimas vēlēšanās izmanto tiešsaistes vēlētāju reģistru. Personu apliecinoša dokumenta skenēšana ļauj nekavējoties pārbaudīt, vai vēlētājs ir balsstiesīgs un nav jau balsojis.

Vēlētāja personas dati tiek apstrādāti tikai vēlēšanu organizēšanas vajadzībām. Tiešsaistes vēlētāju reģistrs ir slēgta valsts informācijas sistēma. Plašāka informācija ir CVK Privātuma politikā.

1) Pie ieejas jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments.
2) Pie reģistrācijas galda vēlētājs tiek piereģistrēts un pret parakstu saņem visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni.
3) Aizgājis aizsegtā balsošanas kabīnē, vēlētājs izvēlas vienu sarakstu, atstāj to bez atzīmēm (negrozītu) vai izdara kādas atzīmes (PAR vai PRET) kādiem kandidātiem, attiecīgā ovāla iekšpusē.
4) Izvēlēto zīmi vēlētājs ievieto aploksnē, aploksni aizlīmē un iemet vēlēšanu kastē.

Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija var pieņemt lēmumu par balsošanas laika pagarināšanu vēlēšanu dienas ietvaros vēlēšanu iecirkņos, kuros balsošana vēlēšanu dienā ir būtiski kavēta apdraudējuma dēļ. Kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par balsošanas laika pagarināšanu, nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Jā, vēlēšanas notiks. Arī elektroapgādes traucējumu gadījumā ir paredzēti risinājumi, lai vēlētāji varētu nobalsot.

Vēlētāji un to aprūpētāji, kas veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā (mājās vai aprūpes iestādē). Rakstveida pieteikumu savā pašvaldības vēlēšanu komisijā var iesniegt jau tagad, bet vēlēšanu iecirknī — no 28. septembra. Iecirkņa komisijas pārstāvji ieradīsies norādītajā adresē ar pārvietojamo balsošanas kasti.

Ārvalstīs Latvijas pilsoņi var balsot:

• klātienē — ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos;
• pa pastu — pieteikšanās pasta balsošanai no 2026. gada 29. augusta līdz 25. septembrim. Vietnē www.latvija.lv e-pakalpojumā “Vēlētāju datu pārvaldība”.

Pilns iecirkņu saraksts ar adresēm pa valstīm un reģioniem — sadaļā Balsošana ārpus Latvijas.

Kandidēt drīkst Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu. Kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru, vai partiju apvienības, kuru sastāvā ietilpstošās partijas atbilst šim pašam nosacījumam.

Kandidātu sarakstu iesniegšana 15. Saeimas vēlēšanām notiek no 2026. gada 20. jūnija līdz 5. jūlijam. Detalizēta instrukcija pieejama Kandidātu sarakstu iesniegšanas lapā.

1. Saņemtas tiek visu reģistrēto sarakstu vēlēšanu zīmes un viena apzīmogota vēlēšanu aploksne.
2. Vēlētājs izvēlas vienu sarakstu — to, par kuru vēlas balsot.
3. Izvēlēto sarakstu vēlētājs pēc izvēles atstāj bez atzīmēm (negrozītu) vai izdara atzīmes ovālu iekšpusē attiecīgā kolonā PAR vai PRET kādam kandidātam, kuru īpaši atbalsta vai neatbalsta.
4. Saraksta zīmi ieliek aploksnē un to aizlīmē.
5. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles var ņemt līdzi vai pie izejas no vēlēšanu telpas, kur vēlētājiem ir brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, atstāt vai paņemt jebkuru vēlēšanu zīmi.

Tiesiskais regulējums: Saeimas vēlēšanu likuma 23. pants.

Balsu skaitīšana sākas pēc plkst. 20:00 vēlēšanu dienā un notiek tieši pašā iecirknī. Skaitīšanu veic vēlēšanu iecirkņa komisija, un to drīkst novērot apstiprinātie novērotāji — gan partiju, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvji, gan akreditētie mediji.

Tā tiek organizēta atbilstoši instrukcijai.

Vēlēšanu norisi novēro. Tas nodrošina vēlēšanu godīgumu.

Vēlēšanu novērotāji var būt:

• žurnālisti;
• cilvēki no dažādām organizācijām;
• cilvēki no citām vēlēšanu komisijām;
• cilvēki no partijām un partiju apvienībām.

Kandidāti nedrīkst novērot vēlēšanas.

Novērotāju uzdevums ir vērot, kā:

• vēlētāji balso;
• vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Provizoriskie rezultāti tiek publicēti CVK tīmekļa vietnē pēc pirmā vēlēšanu iecirkņa balsu saskaitīšanas un tiek atjaunoti pēc nākamo iecirkņu balsu saskaitīšanas. Galīgie oficiālie rezultāti tiek apstiprināti CVK sēdē līdz 2026. gada 12. oktobrim (deviņās dienās pēc vēlēšanām). Plašāka informācija — sadaļā Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Saeimas vēlēšanu procesa leģitimitāti nodrošina vairāku valsts iestāžu saskaņota darbība. Atbildība ir sadalīta starp vēlēšanu organizatoriem, uzraugošajām un tiesībsargājošajām iestādēm.

Atbildīgās iestādes vēlēšanu procesā

Saeimas vēlēšanu procesā ir iesaistītas vairākas institūcijas, katrai no kurām ir noteikta sava kompetence un atbildības joma.

1. Vēlēšanu komisijas:

• Centrālā vēlēšanu komisija (CVK): Tā ir galvenā vēlēšanu organizatoriskā institūcija. CVK nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma vienveidīgu un pareizu piemērošanu, kontrolē tā precīzu izpildi, izdod saistošas instrukcijas un rīkojumus visām vēlēšanu komisijām, nosaka vēlēšanu dokumentu paraugus, izskata sūdzības par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību, apkopo un publicē vēlēšanu rezultātus. Ja atsevišķos iecirkņos konstatēti pārkāpumi, kas ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, CVK var lemt par šī iecirkņa rezultātu anulēšanu.
• Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas: Šīs komisijas darbojas saskaņā ar CVK noteikto kārtību. Iecirkņu komisijas nodrošina balsošanas norisi uz vietas: pirms vēlēšanām aizzīmogo vēlēšanu kastes, vēlēšanu dienā uztur kārtību iecirknī un tā tuvumā, nepieļaujot aģitāciju, izsniedz vēlētājiem vēlēšanu zīmes un apzīmogotas aploksnes, kā arī veic balsu skaitīšanu un protokolu sagatavošanu. Pašvaldību vēlēšanu komisijas kontrolē iecirkņu komisiju darbu un apkopo iecirkņu rezultātus.

2. Uzraugošās un tiesībsargājošās iestādes:

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB): KNAB kompetencē ietilpst politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumu izmeklēšana, kā arī administratīvo resursu izmantošanas aizlieguma kontrole priekšvēlēšanu aģitācijā. KNAB var izteikt brīdinājumu par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu vai pieņemt lēmumu par turpmākas aģitācijas aizliegumu. Tāpat KNAB izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.
• Valsts policija: Tai ir vispārējā piekritība izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, ja vien tie nav nodoti citu iestāžu kompetencē. Tas ietver arī tādus Krimināllikumā paredzētus noziegumus kā apzināta kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tostarp ar uzpirkšanu, un vēlēšanu dokumentu viltošana vai apzināti nepareiza balsu skaitīšana.
• Valsts drošības dienests: Izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā.
• Citas iestādes: Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumu izskatīšanā atkarībā no pārkāpuma veida ir iesaistīta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts valodas centrs un pašvaldības policija.

3. Citas iesaistītās institūcijas:

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP): Uztur Vēlētāju reģistru, kas ir pamats vēlētāju sarakstu veidošanai.
• Valsts digitālās attīstības aģentūra: Nodrošina tehnoloģisko risinājumu Saeimas vēlēšanu organizēšanai.
• Ārlietu ministrija un Latvijas Pasts: Nodrošina balsošanu ārvalstīs.

Sūdzību iesniegšana un vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana

Normatīvais regulējums paredz vairākus mehānismus, kā apstrīdēt vēlēšanu procesa norisi un rezultātus.

1. Iecirkņa balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšana: Ja rodas šaubas par balsu skaitīšanas pareizību konkrētā iecirknī, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pants paredz tiesības kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam triju darbdienu laikā pēc lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu to apstrīdēt CVK. CVK iesniegumu izskata un pieņem lēmumu triju dienu laikā. Šī ārpustiesas izskatīšanas kārtība ir obligāta. Pēc tam CVK lēmumu triju darbdienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
2. Galīgo vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana: CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kandidātu saraksta iesniedzējs un pieteiktais kandidāts var pārsūdzēt triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas. Pieteikums jāiesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
3. Tiesas kompetence un process:
   • Instance un termiņi: Lietas par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta ir jāizskata un nolēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
   • Pārbaudes apjoms: Tiesa pārbauda ne tikai formālo pusi (kļūdas balsu skaitīšanā), bet arī vēlēšanu norises tiesiskumu kopumā, proti, atbilstību Satversmei un vēlēšanu pamatprincipiem.
   • Pierādīšanas pienākums: Pierādīšanas pienākums šādās lietās ir pieteicējam. Pieteicējam ir jānorāda ticami argumenti un jāiesniedz pierādījumi, kas pamato vēlēšanu prettiesiskumu.
   • Rezultātu atcelšanas pamats: Tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav pietiekams pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai. Lai tiesa atceltu rezultātus, jākonstatē, ka pārkāpums ir bijis būtisks un ir ietekmējis vēlēšanu iznākumu, proti, pastāv pietiekami liela ticamība, ka rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso gribu. Tiesa var lemt par rezultātu atcelšanu gan atsevišķā iecirknī, gan vēlēšanu apgabalā, gan visā valstī.

Citi tiesību aizsardzības mehānismi

Papildus tiešai vēlēšanu rezultātu pārsūdzībai administratīvajā tiesā pastāv arī citi mehānismi, kā vērsties pret pārkāpumiem vēlēšanu procesā.

1. Kriminālprocess: Par smagiem pārkāpumiem, piemēram, vēlētāju uzpirkšanu, vardarbību, viltu, draudiem, vēlēšanu dokumentu viltošanu vai apzināti nepareizu balsu skaitīšanu, ir paredzēta kriminālatbildība. Šādu pārkāpumu izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu (Valsts policijas, KNAB u.c.) kompetencē. Administratīvā tiesa, izskatot sūdzību par vēlēšanu rezultātiem, pati neveic šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.
2. Mandātu pārdale pēc notiesājoša sprieduma: Ja krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem stājas spēkā notiesājošs spriedums, Saeimas vēlēšanu likuma 52.¹ pants paredz īpašu procedūru. CVK piecu dienu laikā pēc sprieduma saņemšanas izvērtē, vai pārkāpumiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu, un var lemt par mandātu pārdali starp kandidātiem. Šis CVK lēmums ir pārsūdzams tiesā. Šis ir atsevišķs tiesību aizsardzības ceļš, kas tiek iedarbināts pēc kriminālprocesa noslēguma.
3. Administratīvo pārkāpumu process: Par mazāk smagiem pārkāpumiem, piemēram, priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu neievērošanu, ir paredzēta administratīvā atbildība. Šādas lietas izskata kompetentās iestādes, piemēram, KNAB vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Kopsavilkums

Saeimas vēlēšanu procesa tiesiskumu nodrošina daudzlīmeņu sistēma. Lai arī CVK ir centrālais organizators, bet par specifiskiem pārkāpumiem, piemēram, nelikumīgu finansēšanu vai aģitāciju, atbildīgas ir specializētas iestādes kā KNAB. Sūdzības par vēlēšanu rezultātiem var iesniegt Augstākajā tiesā, kas steidzamības kārtā pārbauda ne tikai balsu skaitīšanas pareizību, bet visu vēlēšanu norises atbilstību likumam. Tomēr, lai rezultātus atceltu, ir jāpierāda būtiski pārkāpumi, kas ietekmējuši mandātu sadalījumu. Krimināliem pārkāpumiem, piemēram, balsu pirkšanai, ir paredzēts atsevišķs kriminālprocesa ceļš, kura rezultātā pēc notiesājoša sprieduma var tikt pārskatīts mandātu sadalījums.