Biežāk uzdotie jautājumi

15. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, sestdienā. Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no plkst. 8:00 līdz 20:00.

Saeimas vēlēšanās drīkst balsot ikviens Latvijas pilsonis, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu.

Jā. Balsi var nodot glabāšanā piecās dienās pirms vēlēšanu dienas:

• Pirmdien, 28. septembrī, plkst. 17:00–20:00
• Otrdien, 29. septembrī, plkst. 8:00–11:00
• Trešdien, 30. septembrī, plkst. 17:00–20:00
• Ceturtdien, 1. oktobrī, plkst. 8:00–11:00
• Piektdien, 2. oktobrī, plkst. 12:00–15:00

Balss nodošana glabāšanā iespējama jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā. Plašāka informācija — sadaļā Balsošana.

Balsi nodot glabāšanā varēs visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā laikā no 28. septembra līdz 2. oktobrim. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņu darba laiks būs šāds:

• Pirmdiena, 28.09. 17:00–20:00
• Otrdiena, 29.09. 8:00–11:00
• Trešdiena, 30.09. 17:00–20:00
• Ceturtdiena, 01.10. 8:00–11:00
• Piektdiena, 02.10. 12:00–15:00

Vēlēšanu dienā 2026. gada 3. oktobrī VISI vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no plkst. 8:00 līdz plkst. 20:00.

Informācija par vēlēšanu iecirkņiem atrodama šeit: cvk.lv/velesanu-iecirkni

Vēlēšanu iecirkņu saraksts un karte ir pieejama sadaļā Vēlēšanu iecirkņi.

Jā. Saeimas vēlēšanās vēlētājs var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Deputātu kandidāti ir pieteikti atbilstoši vēlēšanu apgabaliem, bet vēlētāji drīkst balsot jebkurā vēlēšanu apgabalā. Vēlēšanu apgabali ir pieci — Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Latvijas pilsoņi, kad atrodas un vēlēs ārvalstīs, saņems Rīgas vēlēšanu apgabala zīmes.

Divas aploksnes ir nepieciešamas, lai nodrošinātu vēlēšanu aizklātumu, vēlētāja balss drošu glabāšanu un iespēju pārbaudīt vēlētāja tiesības piedalīties vēlēšanās, pirms viņa balss tiek ieskaitīta vēlēšanu rezultātos.

Balss nodošana glabāšanā atšķiras no balsošanas vēlēšanu dienā, jo vēlētāja aizpildītais balsojums tiek uzglabāts līdz vēlēšanu dienai. Tādēļ ir jānodrošina gan vēlētāja balsojuma konfidencialitāte, gan tā pareiza uzskaite.

Aplokšņu nozīme

• Vēlēšanu aploksne (iekšējā aploksne) paredzēta vēlētāja izvēlētās vēlēšanu zīmes ievietošanai. Uz tās nav vēlētāja personas datu, tādējādi tiek nodrošināts aizklāts balsojums.
• Reģistrācijas aploksne (ārējā aploksne) paredzēta aizlīmētās vēlēšanu aploksnes ievietošanai. Uz tās norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā. Tas ļauj identificēt vēlētāju un pārbaudīt, vai viņa balss ir skaitāma.

Kāpēc nepieciešama reģistrācijas aploksne?

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka vēlētājs, kurš pirms vēlēšanu dienas nodevis balsi glabāšanā, drīkst vēlēšanu dienā balsot atkārtoti.

Šādā gadījumā iepriekš glabāšanā nodotā balss netiek ieskaitīta vēlēšanu rezultātos.

Reģistrācijas aploksne ļauj vēlēšanu iecirkņa komisijai identificēt iepriekš nodoto balsojumu un atzīt to par nederīgu. Šāda reģistrācijas aploksne atvērta netiek.

Noskaties video: https://youtu.be/hFsgakUlzaI

Pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas vēlēšanu komisija ar glabāšanā nodotajām balsīm rīkojas šādā secībā:

1. Pārbauda, vai vēlētājs nav balsojis atkārtoti – Vēlēšanu komisija Elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā pārbauda, vai vēlētājs nav nobalsojis vēlēšanu dienā vai atkārtoti nodevis balsi glabāšanā. Ja tas ir noticis, iepriekš nodotā balss tiek anulēta.
2. Pārbauda reģistrācijas aploksnes (ārējā aploksne) - atverot vēlēšanu kasti, komisija pārbauda, vai uz reģistrācijas aploksnes ir vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs balsotāju sarakstā un iecirkņa komisijas zīmogs, kā arī vai balss nav anulēta.
3. Atdala nederīgās reģistrācijas aploksnes. Tās apzīmē ar burtu „N”, saskaita un iesaiņo neatvērtas. Tajās esošās balsis netiek ieskaitītas vēlēšanu rezultātos.
4. Atver derīgās reģistrācijas aploksnes. No tām izņem iekšējās vēlēšanu aploksnes, neatklājot vēlētāja izvēli. Pārbauda iekšējo aplokšņu derīgumu un saskaita.
5. Pēc skaita fiksēšanas tās apvieno ar pārējām derīgajām vēlēšanu aploksnēm. Tikai pēc tam tās atver un skaita tajās esošās vēlēšanu zīmes.

Tādējādi tiek nodrošināts, ka katram vēlētājam tiek ieskaitīta tikai viena balss un viņa izdarītā izvēle paliek aizklāta.

Glabāšanā nodoto balsu pārbaude un skaitīšana notiek atklātā vēlēšanu iecirkņa komisijas sēdē. Procesu var novērot likumā noteiktie pilnvarotie novērotāji, tostarp neatkarīgie novērotāji, kuri seko līdzi procedūru ievērošanai.

Latvijā ir 5 Saeimas vēlēšanu apgabali — Rīga, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Kurzeme. Latvijas pilsoņi, kas dzīvo ārvalstīs, balso par Rīgas vēlēšanu apgabalu.

CVK 2026. gada 7. maijā apstiprināja 15. Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu:

• Rīga — 38 deputāti
• Vidzeme — 26 deputāti
• Zemgale — 13 deputāti
• Latgale — 12 deputāti
• Kurzeme — 11 deputāti

Kopā Saeimā tiek ievēlēti 100 deputāti.

Lai balsotu, līdzi jāņem derīgs personu apliecinošs dokuments — Latvijas pilsoņa pase vai personas apliecība (eID karte). Bez derīga dokumenta balsot nevar.

Ja pase vai eID karte ir nederīga vai pazudusi, jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), lai pieprasītu jaunu dokumentu. Tas jāizdara laicīgi — pirms vēlēšanu dienas.

Lai katrs vēlētājs balsotu tikai vienreiz, vēlētāju reģistrēšanā Saeimas vēlēšanās izmanto tiešsaistes vēlētāju reģistru. Personu apliecinoša dokumenta skenēšana ļauj nekavējoties pārbaudīt, vai vēlētājs ir balsstiesīgs un nav jau balsojis.

Vēlētāja personas dati tiek apstrādāti tikai vēlēšanu organizēšanas vajadzībām. Tiešsaistes vēlētāju reģistrs ir slēgta valsts informācijas sistēma. Plašāka informācija ir CVK Privātuma politikā.

1) Pie ieejas jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments.
2) Pie reģistrācijas galda vēlētājs tiek piereģistrēts un pret parakstu saņem visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksni.
3) Aizgājis aizsegtā balsošanas kabīnē, vēlētājs izvēlas vienu sarakstu, atstāj to bez atzīmēm (negrozītu) vai izdara kādas atzīmes (PAR vai PRET) kādiem kandidātiem, attiecīgā ovāla iekšpusē.
4) Izvēlēto zīmi vēlētājs ievieto aploksnē, aploksni aizlīmē un iemet vēlēšanu kastē.

Reģistrācijas aploksni izmanto balss nodošanas glabāšanā dienās un gadījumā, ja ir traucēta elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra darbība vēlēšanu dienā.

Saeimas vēlēšanu likumā noteikts, ka pašvaldības vēlēšanu komisija var pieņemt lēmumu par balsošanas laika pagarināšanu vēlēšanu dienas ietvaros vēlēšanu iecirkņos, kuros balsošana vēlēšanu dienā ir būtiski kavēta apdraudējuma dēļ. Kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības vēlēšanu komisija pieņem lēmumu par balsošanas laika pagarināšanu, nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

Jā, vēlēšanas notiks. Arī elektroapgādes traucējumu gadījumā ir paredzēti risinājumi, lai vēlētāji varētu nobalsot.

Vēlētāji un to aprūpētāji, kas veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu iecirknī, var pieteikties balsošanai savā atrašanās vietā (mājās vai aprūpes iestādē). Rakstveida pieteikumu savā pašvaldības vēlēšanu komisijā var iesniegt jau tagad, bet vēlēšanu iecirknī — no 28. septembra. Iecirkņa komisijas pārstāvji ieradīsies norādītajā adresē ar pārvietojamo balsošanas kasti.

Ārvalstīs Latvijas pilsoņi var balsot:

• klātienē — ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos;
• pa pastu — pieteikšanās pasta balsošanai no 2026. gada 29. augusta līdz 25. septembrim. Vietnē www.latvija.lv e-pakalpojumā “Vēlētāja datu pārvaldība”.

Pilns iecirkņu saraksts ar adresēm pa valstīm un reģioniem — sadaļā Balsošana ārpus Latvijas.

SVARĪGI – balsot pa pastu var tikai ārvalstīs. No Latvijas sūtīts balsojums nebūs derīgs.

Piesakies balsošanai pa pastu no 29. augusta līdz 25. septembrim vietnē latvija.lv e-pakalpojumā “Vēlētāja datu pārvaldība”.

1. Pieslēdzies e-pakalpojumam
   • Reģistrējies balsošanai pa pastu
   • Izvēlies un atzīmē pasta balsošanas vēlēšanu iecirkni, uz kuru sūtīsi balsošanas materiālus
   • Pieraksti e-pakalpojumā redzamo kārtas numuru
2. Saņem un lejuplādē balsošanas materiālus
   • Visu vēlēšanu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes
   • Apliecinājumu, ka balso personiski
   • Balsošanas pamācību
   • Ziņas, kas norādāmas uz pasta aploksnes
3. Izdrukā vēlēšanu materiālus
   • Tā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmi, par kuru vēlies balsot
   • Apliecinājuma veidlapu, ka balso personiski
4. Aizpildi izvēlēto vēlēšanu zīmi
   • Atstāj vēlēšanu zīmi negrozītu
   • Veic atzīmi “PAR”, ja īpaši atbalsti kāda kandidāta ievēlēšanu
   • Veic atzīmi “PRET”, ja neatbalsti kāda kandidāta ievēlēšanu
5. Sagatavo divas aploksnes
   • Vienu aploksni (vēlēšanu aploksne) — vēlēšanu zīmes ievietošanai
   • Otru aploksni (pasta aploksne) — sūtīšanai pa pastu
   • Ievieto izvēlēto vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aizlīmē to
   • Aizlīmēto vēlēšanu aploksni kopā ar parakstīto apliecinājuma veidlapu ievieto pasta aploksnē
6. Pēc iespējas drīzāk nosūti pasta aploksni izvēlētajam pasta balsošanas iecirknim
   • Uz pasta aploksnes norādi savu vārdu un uzvārdu
   • Savu kārtas numuru, kas redzams e-pakalpojumā
   • Izvēlētā pasta balsošanas iecirkņa adresi
   • Veic atzīmi “pasta aploksnē ir vēlēšanu aploksne”

Svarīgi

• Vienā aploksnē — tikai viens balsojums.
• Ja balsosi klātienē, pasta balsojums nebūs derīgs.
• Ārvalstīs vēlētāji balso par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātiem.
• Balsojums jāsūta no ārvalstīm — no Latvijas sūtīts pasta balsojums nebūs derīgs.
• Balsojumam jāpienāk iecirknī līdz 3. oktobrim. Sūti laicīgi, neatliec uz pēdējo brīdi!

Jā, vēlēšanu dienā varat balsot klātienē ārvalstīs vai Latvijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos, un vērā tiks ņemta pēdējā nodotā balss.

Kandidēt drīkst Latvijas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir vecāki par 21 gadu. Kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas partijas, kas dibinātas vismaz gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru, vai partiju apvienības, kuru sastāvā ietilpstošās partijas atbilst šim pašam nosacījumam.

1. Saņemtas tiek visu reģistrēto sarakstu vēlēšanu zīmes un viena apzīmogota vēlēšanu aploksne.
2. Vēlētājs izvēlas vienu sarakstu — to, par kuru vēlas balsot.
3. Izvēlēto sarakstu vēlētājs pēc izvēles atstāj bez atzīmēm (negrozītu) vai izdara atzīmes ovālu iekšpusē attiecīgā kolonā PAR vai PRET kādam kandidātam, kuru īpaši atbalsta vai neatbalsta.
4. Atzīmi vēlēšanu zīmē pretī kandidāta uzvārdam atzīmi PAR vai PRET var izdarīt - aizkrāsojot attiecīgo ovālu vai izmantojot citu līnijas vai laukuma veida atzīmi, piemēram, “+”, “x”, “–” vai “v”. Ovāls nav obligāti pilnībā jāaizkrāso - atzīme var būt ovālā pilnīgi vai daļēji, arī pāri tā malām.
5. Saraksta zīmi ieliek aploksnē un to aizlīmē.
6. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles var ņemt līdzi vai pie izejas no vēlēšanu telpas, kur vēlētājiem ir brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, atstāt vai paņemt jebkuru vēlēšanu zīmi.

Tiesiskais regulējums: Saeimas vēlēšanu likuma 23. pants.

Balsu skaitīšanas process sākas vēlēšanu dienā pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas un notiek tajā pašā iecirknī vēlēšanu iecirkņa komisijas sēdē. Skaitīšanu var vērot pilnvaroti kandidātu sarakstu novērotāji, vēlēšanu komisiju pārstāvji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Vispirms komisija pārbauda balsotāju un izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaitu. Pēc tam vēlēšanu kastes atver pa vienai, pārbauda aplokšņu derīgumu un saskaita derīgās aploksnes. Ja izmantotas reģistrācijas aploksnes, vispirms pārbauda to derīgumu un no derīgajām reģistrācijas aploksnēm izņem vēlēšanu aploksnes. Pēc skaita fiksēšanas visas derīgās vēlēšanu aploksnes tiek apvienotas.

Tālāk aploksnes atver un pārbauda tajās esošās vēlēšanu zīmes. Derīgās vēlēšanu zīmes vispirms sašķiro pēc kandidātu sarakstiem un saskaita, cik balsu saņēmis kandidātu katrs saraksts. Atsevišķi tiek pārbaudītas vēlēšanu zīmes, par kuru derīgumu var rasties šaubas, un par to derīgumu lemj iecirkņa komisija.

Pēc tam katra saraksta zīmes sadala grozītajās (ja ir PAR vai PRET atzīmes) un negrozītajās, tad grozītajās zīmēs saskaita kandidātiem izdarītās atzīmes “par” un “pret”. Tādējādi tiek noskaidrots ne tikai katra saraksta saņemto balsu skaits, bet arī vēlētāju paustais atbalsts konkrētiem kandidātiem.

Lai mazinātu kļūdu iespēju, katrs skaitīšanas solis, kura rezultāts tiek izmantots protokolā, jāveic vismaz divas reizes, un atkārtoto skaitīšanu veic cits komisijas loceklis. Ja rezultāti nesakrīt, balsis pārskaita, līdz neatbilstība ir noskaidrota.

Pēc balsu skaitīšanas rezultātus ieraksta balsu skaitīšanas protokolā, kuru elektroniski paraksta komisijas locekļi. Rezultātus paziņo klātesošajiem un iesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Pilna balsu skaitīšanas kārtība pieejama 15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā.

Balsu skaitīšanas laikā derīgās reģistrācijas aploksnes atver un no tām izņem vēlēšanu aploksnes. Pēc tam izmantotās reģistrācijas aploksnes tiek atsevišķi iesaiņotas un nogādātas attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijai.

Tās tiek glabātas līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumam par vēlēšanu materiālu iznīcināšanu.

Pēc šāda rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija izmantotās reģistrācijas aploksnes iznīcina, par to sastādot iznīcināšanas aktu.

15. Saeimas vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā izmantoto reģistrācijas aplokšņu iznīcināšana noteikta 52.3. punktā.

Vēlēšanu norisi novēro. Tas nodrošina vēlēšanu godīgumu.

Vēlēšanu novērotāji var būt:

• žurnālisti;
• cilvēki no dažādām organizācijām;
• cilvēki no citām vēlēšanu komisijām;
• cilvēki no partijām un partiju apvienībām.

Kandidāti nedrīkst novērot vēlēšanas.

Novērotāju uzdevums ir vērot, kā:

• vēlētāji balso;
• vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.

Vairāk informācijas skatīt novērošanas instrukcijā.

Provizoriskie rezultāti tiek publicēti CVK tīmekļa vietnē pēc pirmā vēlēšanu iecirkņa balsu saskaitīšanas un tiek atjaunoti pēc nākamo iecirkņu balsu saskaitīšanas. Galīgie oficiālie rezultāti tiek apstiprināti CVK sēdē līdz 2026. gada 19. oktobrim. Plašāka informācija — sadaļā Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Saeimas vēlēšanu procesa leģitimitāti nodrošina vairāku valsts iestāžu saskaņota darbība. Atbildība ir sadalīta starp vēlēšanu organizatoriem, uzraugošajām un tiesībsargājošajām iestādēm.

Atbildīgās iestādes vēlēšanu procesā

Saeimas vēlēšanu procesā ir iesaistītas vairākas institūcijas, katrai no kurām ir noteikta sava kompetence un atbildības joma.

1. Vēlēšanu komisijas:

• Centrālā vēlēšanu komisija (CVK): Tā ir galvenā vēlēšanu organizatoriskā institūcija. CVK nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma vienveidīgu un pareizu piemērošanu, kontrolē tā precīzu izpildi, izdod saistošas instrukcijas un rīkojumus visām vēlēšanu komisijām, nosaka vēlēšanu dokumentu paraugus, izskata sūdzības par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību, apkopo un publicē vēlēšanu rezultātus. Ja atsevišķos iecirkņos konstatēti pārkāpumi, kas ietekmējuši vēlēšanu rezultātus, CVK var lemt par šī iecirkņa rezultātu anulēšanu.
• Pašvaldību vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisijas: Šīs komisijas darbojas saskaņā ar CVK noteikto kārtību. Iecirkņu komisijas nodrošina balsošanas norisi uz vietas: pirms vēlēšanām aizzīmogo vēlēšanu kastes, vēlēšanu dienā uztur kārtību iecirknī un tā tuvumā, nepieļaujot aģitāciju, izsniedz vēlētājiem vēlēšanu zīmes un apzīmogotas aploksnes, kā arī veic balsu skaitīšanu un protokolu sagatavošanu. Pašvaldību vēlēšanu komisijas kontrolē iecirkņu komisiju darbu un apkopo iecirkņu rezultātus.

2. Uzraugošās un tiesībsargājošās iestādes:

• Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB): KNAB kompetencē ietilpst politisko organizāciju finansēšanas noteikumu pārkāpumu izmeklēšana, kā arī administratīvo resursu izmantošanas aizlieguma kontrole priekšvēlēšanu aģitācijā. KNAB var izteikt brīdinājumu par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra pārsniegšanu vai pieņemt lēmumu par turpmākas aģitācijas aizliegumu. Tāpat KNAB izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.
• Valsts policija: Tai ir vispārējā piekritība izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, ja vien tie nav nodoti citu iestāžu kompetencē. Tas ietver arī tādus Krimināllikumā paredzētus noziegumus kā apzināta kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tostarp ar uzpirkšanu, un vēlēšanu dokumentu viltošana vai apzināti nepareiza balsu skaitīšana.
• Valsts drošības dienests: Izmeklē noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti valsts drošības jomā.
• Citas iestādes: Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma pārkāpumu izskatīšanā atkarībā no pārkāpuma veida ir iesaistīta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts valodas centrs un pašvaldības policija.

3. Citas iesaistītās institūcijas:

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP): Uztur Vēlētāju reģistru, kas ir pamats vēlētāju sarakstu veidošanai.
• Valsts digitālās attīstības aģentūra: Nodrošina tehnoloģisko risinājumu Saeimas vēlēšanu organizēšanai.
• Ārlietu ministrija un Latvijas Pasts: Nodrošina balsošanu ārvalstīs.

Sūdzību iesniegšana un vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana

Normatīvais regulējums paredz vairākus mehānismus, kā apstrīdēt vēlēšanu procesa norisi un rezultātus.

1. Iecirkņa balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšana: Ja rodas šaubas par balsu skaitīšanas pareizību konkrētā iecirknī, Saeimas vēlēšanu likuma 35.¹ pants paredz tiesības kandidātu saraksta iesniedzējam un pieteiktajam kandidātam triju darbdienu laikā pēc lēmuma par protokola rezultātu apstiprināšanu to apstrīdēt CVK. CVK iesniegumu izskata un pieņem lēmumu triju dienu laikā. Šī ārpustiesas izskatīšanas kārtība ir obligāta. Pēc tam CVK lēmumu triju darbdienu laikā var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
2. Galīgo vēlēšanu rezultātu pārsūdzēšana: CVK lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu kandidātu saraksta iesniedzējs un pieteiktais kandidāts var pārsūdzēt triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas. Pieteikums jāiesniedz Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
3. Tiesas kompetence un process:
   • Instance un termiņi: Lietas par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta ir jāizskata un nolēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tiesas nolēmums nav pārsūdzams.
   • Pārbaudes apjoms: Tiesa pārbauda ne tikai formālo pusi (kļūdas balsu skaitīšanā), bet arī vēlēšanu norises tiesiskumu kopumā, proti, atbilstību Satversmei un vēlēšanu pamatprincipiem.
   • Pierādīšanas pienākums: Pierādīšanas pienākums šādās lietās ir pieteicējam. Pieteicējam ir jānorāda ticami argumenti un jāiesniedz pierādījumi, kas pamato vēlēšanu prettiesiskumu.
   • Rezultātu atcelšanas pamats: Tiesību normu pārkāpums pats par sevi nav pietiekams pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai. Lai tiesa atceltu rezultātus, jākonstatē, ka pārkāpums ir bijis būtisks un ir ietekmējis vēlēšanu iznākumu, proti, pastāv pietiekami liela ticamība, ka rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso gribu. Tiesa var lemt par rezultātu atcelšanu gan atsevišķā iecirknī, gan vēlēšanu apgabalā, gan visā valstī.

Citi tiesību aizsardzības mehānismi

Papildus tiešai vēlēšanu rezultātu pārsūdzībai administratīvajā tiesā pastāv arī citi mehānismi, kā vērsties pret pārkāpumiem vēlēšanu procesā.

1. Kriminālprocess: Par smagiem pārkāpumiem, piemēram, vēlētāju uzpirkšanu, vardarbību, viltu, draudiem, vēlēšanu dokumentu viltošanu vai apzināti nepareizu balsu skaitīšanu, ir paredzēta kriminālatbildība. Šādu pārkāpumu izmeklēšana ir tiesībsargājošo iestāžu (Valsts policijas, KNAB u.c.) kompetencē. Administratīvā tiesa, izskatot sūdzību par vēlēšanu rezultātiem, pati neveic šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu.
2. Mandātu pārdale pēc notiesājoša sprieduma: Ja krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem stājas spēkā notiesājošs spriedums, Saeimas vēlēšanu likuma 52.¹ pants paredz īpašu procedūru. CVK piecu dienu laikā pēc sprieduma saņemšanas izvērtē, vai pārkāpumiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu, un var lemt par mandātu pārdali starp kandidātiem. Šis CVK lēmums ir pārsūdzams tiesā. Šis ir atsevišķs tiesību aizsardzības ceļš, kas tiek iedarbināts pēc kriminālprocesa noslēguma.
3. Administratīvo pārkāpumu process: Par mazāk smagiem pārkāpumiem, piemēram, priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu neievērošanu, ir paredzēta administratīvā atbildība. Šādas lietas izskata kompetentās iestādes, piemēram, KNAB vai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Kopsavilkums

Saeimas vēlēšanu procesa tiesiskumu nodrošina daudzlīmeņu sistēma. Lai arī CVK ir centrālais organizators, bet par specifiskiem pārkāpumiem, piemēram, nelikumīgu finansēšanu vai aģitāciju, atbildīgas ir specializētas iestādes kā KNAB. Sūdzības par vēlēšanu rezultātiem var iesniegt Augstākajā tiesā, kas steidzamības kārtā pārbauda ne tikai balsu skaitīšanas pareizību, bet visu vēlēšanu norises atbilstību likumam. Tomēr, lai rezultātus atceltu, ir jāpierāda būtiski pārkāpumi, kas ietekmējuši mandātu sadalījumu. Krimināliem pārkāpumiem, piemēram, balsu pirkšanai, ir paredzēts atsevišķs kriminālprocesa ceļš, kura rezultātā pēc notiesājoša sprieduma var tikt pārskatīts mandātu sadalījums.