Šī privātuma politika (turpmāk – Politika) ir izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (turpmāk – Regula) 12. pantu. Politikā norādīta svarīga informācija par to, kā Centrālā vēlēšanu komisija vāc un apstrādā deputātu kandidātu, vēlētāju un citu personu datus, kā tie tiek izmantoti un kādi drošības pasākumi tiek pielietoti šo datu aizsardzībai.
I. Jēdzieni
Šajā Politikā lietoto jēdzienu nozīme:
Iestāde vai Pārzinis ir Centrālā vēlēšanu komisija, adrese: Smilšu iela 4, Rīga, LV-1050, tālr. +371 25494995, e-pasts: cvk@cvk.lv. Iestāde ir šajā Politikā minēto personas datu pārzinis.
Regula ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Datu subjekts ir fiziskā persona, no kuras Iestāde saņem datus un kuras datus tā apstrādā.
Darbinieks ir persona, kura ar Iestādi ir noslēgusi darba vai līdzīga veida līgumu un ar Iestādes vadītāja lēmumu ir norīkota apstrādāt personas datus vai kuras personas dati tiek apstrādāti.
Personas dati – jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjekts); identificējama fiziska persona ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem.
Datu saņēmējs – fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde vai cita struktūra, kurai izpauž personas datus – neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav.
Datu sniegšana ir personas datu izpaušana, nosūtot datus vai citādā veidā padarot tos pieejamus (izņemot publiskošanu sabiedrības informēšanas līdzekļos).
Datu apstrāde – jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Automātiska datu apstrāde – datu apstrādes darbības, kas pilnībā vai daļēji tiek veiktas ar automatizētiem līdzekļiem.
Datu apstrādātājs – juridiska vai fiziska persona (kas nav datu pārziņa darbinieks), kuru datu pārzinis ir pilnvarojis veikt personas datu apstrādi. Datu apstrādātājs un (vai) viņa iecelšanas kārtība var būt noteikta likumos vai citos normatīvajos aktos.
Datu pārzinis – juridiska vai fiziska persona, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Ja datu apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka likumi vai citi tiesību akti, datu pārzinis un (vai) tā iecelšanas kārtība var būt paredzēta šajos likumos vai citos tiesību aktos.
Īpašu kategoriju personas dati – dati, kas atklāj rases vai etnisko piederību, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību vai dalību arodbiedrībās, un ģenētisko datu, biometrisko datu, lai veiktu fiziskas personas unikālu identifikāciju, veselības datu vai datu par fiziskas personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju.
Veselības dati – personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai garīgo veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un kas atspoguļo informāciju par tās veselības stāvokli.
Piekrišana – jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei.
Iekšējā administrēšana – darbība, ar kuru tiek nodrošināta datu pārziņa patstāvīga funkcionēšana (struktūras sakārtošana, personāla vadība, esošo materiālo un finanšu resursu pārvaldība un izmantošana, kancelejas darbība).
Citi Politikā lietotie jēdzieni atbilst jēdzieniem, kas definēti Regulā vai citos piemērojamos tiesību aktos.
II. Datu apstrādes principi
Vispārīgie principi
Iestādes darbiniekiem, pildot savas funkcijas un apstrādājot personas datus, ir pienākums ievērot Regulu, citus piemērojamos tiesību aktus, šo Politiku, kā arī jāievēro Iestādes iekšējie dokumenti, ar kuriem tiek ieviesta vai papildināta šī Politika.
Personas dati var tikt apstrādāti tikai likumīgi, godprātīgi un Datu subjektam pārredzamā veidā. Turklāt Iestādei ir jābūt spējīgai pierādīt, ka tā ievēro šajā Politikā norādītos datu apstrādes principus.
Nolūka ierobežojumi
Dažādu nolūku ietvaros veiktai datu apstrādei var būt nepieciešami dažādi dati, kā arī dažādi tiesiskie pamati. Attiecīgajam tiesiskajam pamatam jābūt nepārprotami saistītam ar apstrādes konkrēto nolūku un nolūkam jābūt skaidram un precīzam. Apstrādei ir jābūt nepieciešamai, lai nolūks būtu likumīgs. Personas dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.
Personas datu glabāšana un dzēšana
Personas dati tiek glabāti veidā, kas ļauj identificēt Datu subjektus, ne ilgāk kā tas nepieciešams nolūkiem, kādiem šie personas dati tiek apstrādāti.
Datu kvalitāte un proporcionalitāte
Personas datiem ir jābūt precīziem un tie pēc vajadzības ir jāatjauno. Ir jāveic visi saprātīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiktu dzēsti vai laboti. Personas datiem ir jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un ir jāietver tikai to (un tikai tik lielā mērā), kas nepieciešams to vākšanas un (vai) apstrādes nolūkiem. Personas dati ir jāapstrādā tādā veidā, lai, izmantojot atbilstošus tehniskos vai organizatoriskos pasākumus, tiktu nodrošināta atbilstoša personas datu drošība, tostarp aizsardzība pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un pret nejaušu nozaudēšanu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, prettiesisku piekļuvi.
Ja Iestādei radušās šaubas par apstrādājamo personas datu pareizību, tai ir jāaptur datu apstrādes darbības un jāpārbauda un jāprecizē dati.
III. Datu apstrādes nolūki
Iestāde veic deputātu kandidātu personas datu apstrādi šādos nolūkos:
- Saeimas, pašvaldības domes, Eiropas Parlamenta vēlēšanu norises nodrošināšanai;
- sabiedrības informēšanai par kandidātiem;
- deputātu kandidātu atbilstības izvērtēšanai;
- kandidātu sarakstu administrēšanai.
Iestāde veic vēlētāju personas datu apstrādi šādos nolūkos:
- precīza, pareiza, likuma normām atbilstoša vēlēšanu procesa nodrošināšanai;
- vēlētāju balsu reģistrēšanai;
- iespēju piedalīties vēlēšanu procesā nodrošināšanai;
- precīzai balsu skaitīšanai vēlēšanu procesā.
Iestāde veic personāla personas datu apstrādi šādos nolūkos:
- personāla atlasei;
- darba līguma noslēgšanai un amata pienākumu izpildei;
- darba tiesisko attiecību izbeigšanai;
- darba laika uzskaitei;
- darba samaksas aprēķina un darba samaksas veikšanas nodrošināšanai;
- grāmatvedības prasību izpildei;
- sociālo garantiju administrēšanai;
- darba pienākumu izpildes fiksēšanai un kontrolei;
- darba drošības un ugunsdrošības instruktāžu administrēšanai;
- obligātās veselības pārbaudes veikšanai;
- dienesta pārbaudes, ētikas pārkāpumu, trauksmes ziņojumu izmeklēšanai.
Iestāde veic fizisko personu personas datu apstrādi šādos nolūkos:
- dokumentu pārvaldības nodrošināšanai: dokumentu apstrādei, reģistrācijai, glabāšanai, pārsūtīšanai;
- noziedzīgu nodarījumu novēršanai vai atklāšanai saistībā ar īpašuma aizsardzību un personu vitāli svarīgu interešu, tajā skaitā dzīvības un veselības, aizsardzību.
Pilns datu apstrādes apraksts pa katru no nolūkiem ir pieejams CVK datu apstrādes reģistrā (VDAR 30. pants).
IV. Personas datu apstrādes tiesiskais pamats
Iestāde veic personas datu apstrādi, pamatojoties uz šādiem Regulā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem:
- Regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei vai pasākumu veikšanai pēc datu subjekta pieprasījuma pirms līguma noslēgšanas;
- Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
- Regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras;
- Regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga pārziņa leģitīmo interešu ievērošanai;
- Regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts – datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei;
- Regulas 9. panta 2. punkta g) apakšpunkts – apstrāde ir vajadzīga būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas ir samērīgas izvirzītajam mērķim, ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību un paredz piemērotus un konkrētus pasākumus datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai;
- Regulas 10. pants – personas datu apstrādi par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītajiem drošības pasākumiem, pamatojoties uz 6. panta 1. punktu, veic tikai oficiālās iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām.
Iestāde veic personas datu apstrādi, pamatojoties uz šādiem normatīvajiem tiesību aktiem:
- Likuma "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" 4. pants;
- Saeimas vēlēšanu likuma 1., 4., 5., 6. pants, 9. panta otrā daļa, 10. panta pirmā daļa, 11. panta 4. punkts, 16. panta trešā daļa, 20. pants, 22. panta trešā daļa, 24. panta pirmā daļa, 25., 28. pants, 45.1;
- Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pants, 6. pants, 8., 9., 10. pants, 15. panta piektā daļa, 17. pants, 24. panta astotā daļa, 25. panta trešā daļa, 28. pants, 32. pants, 33.1 pants, 33.2 pants, 35. pants, 36.1 pants, 36.2 pants;
- Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 2., 3., 4., 5., 6., 7. pants, 10. panta pirmā daļa, 11., 13. pants, 19. pants, 22. pants, 23. pants, 27. pants, 28. pants, 31.1 pants, 33. pants, 33.1 pants, 36.1 pants;
- Likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 22. pants, 23. pants, 25.5 pants, 25.6 pants, 25.7 pants;
- Dokumentu juridiskā spēka likums;
- Ministru kabineta 2024. gada 7. maija noteikumi Nr. 282 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi".
V. Personas datu glabāšanas ilgums
Iestāde personas datus uzglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams mērķiem, kuru sasniegšanai šie dati tiek apstrādāti (piemēram, izpildīt juridisku pienākumu informēt sabiedrību, izskatīt sūdzību u. tml.), kā arī pamatojoties uz konkrētā datu veida glabāšanas prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos, līdz prasību iesniegšanas vai aizstāvības pret iesniegtajām prasībām noilguma termiņam, savukārt, ja prasības ir iesniegtas – tik ilgi, cik tas nepieciešams tiesvedības nolūkos.
Lai ieviestu pienācīgu datu glabāšanas termiņa kontroli, Iestāde ir ieviesusi atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, kas nodrošina datu dzēšanu pēc noteiktā datu glabāšanas termiņa iestāšanās.
Konkrēti glabāšanas termiņi katrai datu kategorijai ir norādīti CVK datu apstrādes reģistrā.
VI. Privātuma un personas datu drošība
Pamatojoties uz Regulu un citiem datu aizsardzību regulējošiem tiesību aktiem, Iestāde piemēro tādus līdzekļus, kas novērš neatļautu piekļuvi Datu subjekta datiem vai šo datu prettiesisku izmantošanu. Iestāde nodrošina, ka Datu subjekta iesniegtie dati ir aizsargāti pret jebkura veida nelikumīgām darbībām – nelikumīgas personas datu pārveidošanas, izpaušanas vai iznīcināšanas, personas identitātes zādzības, krāpšanas un līdzīgām nelikumīgām darbībām.
Iestāde pielieto atbilstošus tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus, kā arī atbilstošas sistēmas un procedūras, kas ļauj aizsargāt un pasargāt personas datus, kurus Datu subjekts uzticējis Iestādei. Iestāde izmanto drošības sistēmas, kā arī tehniskos un fiziskos līdzekļus, kas ierobežo piekļuvi Datu subjekta personas datiem, kā arī to izmantošanu iestādes serveros. Tikai tādiem Iestādes darbiniekiem, kuriem ir piešķirtas speciālas atļaujas, darba pienākumu izpildes nolūkā ir tiesības redzēt Datu subjekta Iestādei iesniegtos personas datus.
Iestāde piesaista tikai tādus datu apstrādātājus, kuri garantē nepieciešamo tehnisko un organizatorisko personas datu drošības pasākumu ieviešanu un nodrošina šo pasākumu ievērošanu.
VII. Sīkdatņu izmantošana
Tīmekļvietne izmanto sīkdatnes, lai pildītu Ministru kabineta 2017. gada 4. jūlija noteikumu Nr. 399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība" 23. punktā, kā arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā uzlikto pienākumu iegūt apmeklētības un lietošanas statistiku, lai varētu uzlabot tīmekļvietnes lietošanas ērtumu. Sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, kas tiek nosūtītas uz datora vai mobilās ierīces atmiņu tīmekļvietnes apmeklējuma laikā. Katrā turpmākajā apmeklējumā sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes tīmekļvietni vai uz citu tīmekļvietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas tīmekļvietnes atmiņa, ļaujot šai tīmekļvietnei atcerēties konkrēto datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties ierīces iestatījumus vai uzlabot lietošanas ērtumu.
Sīkdatnes var iedalīt tehniski nepieciešamajās sīkdatnēs, bez kurām pakalpojuma sniegšana nav tehniski iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, analītiski statiskajās sīkdatnēs un sociālo tīklu sīkdatnēs.
VIII. Iestādes sadarbība ar apstrādātājiem un datu nodošana trešajām personām
Iestādes pienākumu izpildes nodrošināšanai tā var pilnvarot sadarbības partnerus un citas iestādes veikt atsevišķas personas datu apstrādes darbības.
Iestāde neizpauž personas datus trešajām personām, izņemot gadījumus, ja šāda izpaušana paredzēta normatīvajos tiesību aktos vai noslēgtā līguma ietvaros.
IX. Videonovērošana
Iestāde veic savu telpu videonovērošanu ar nolūku novērst noziedzīgus nodarījumus, kā arī personu vitāli svarīgu interešu, tajā skaitā dzīvības un veselības, aizsardzībai.
Videoieraksti tiek glabāti 30 dienas. Šai datu apstrādei Iestādē ir ieviesti organizatoriskie un tehniskie drošības pasākumi.
X. Sēžu audio un video ierakstu un foto fiksācijas veikšana
Iestādes sēžu gaita tiek filmēta un tiek veikta to foto fiksācija ar mērķi fiksēt sēžu gaitu, kā arī vēlāk šos ierakstus izmantot protokolu un citu Iestādes dokumentu sagatavošanai.
XI. Datu subjekta tiesības
Datu subjektam attiecībā uz personas datu apstrādi ir šādas tiesības:
- iepazīties ar saviem personas datiem un to, kā tie tiek apstrādāti;
- tiesības pieprasīt labot nepareizus, neprecīzus vai nepilnīgus datus;
- tiesības pieprasīt savu datu dzēšanu vai personas datu ierobežošanu, ja personas dati tiek apstrādāti, neievērojot normatīvo tiesību aktu prasības vai ja pastāv cits tiesiskais pamats;
- tiesības pieprasīt pārnest savus personas datus citam datu pārzinim vai izsniegt tieši Datu subjektam viņam ērtā formātā;
- tiesības jebkurā brīdī atsaukt piekrišanu, ja dati tiek apstrādāti uz piekrišanas pamata;
- gadījumā, ja Datu subjekts uzskata, ka viņa personas dati tiek apstrādāti nelikumīgi vai ir pārkāptas viņa tiesības saistībā ar datu apstrādi, Datu subjektam ir tiesības vērsties Datu valsts inspekcijā, Elijas iela 17, Rīga, LV-1050, e-pasts: pasts@dvi.gov.lv.
Kontaktinformācija
Jautājumos par personas datu apstrādi vai šīs Politikas piemērošanu sazinieties ar Centrālo vēlēšanu komisiju:
- Adrese: Smilšu iela 4, Rīga, LV-1050
- Tālrunis: +371 25494995
- E-pasts: cvk@cvk.lv
- Datu aizsardzības speciālists: das@cvk.lv
Politika apstiprināta ar Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumu. Saistītais dokuments: CVK datu apstrādes reģistrs.