KAS IR SAEIMAS VĒLĒŠANAS?
Saeimas vēlēšanas ir vēlēšanas, kurās Latvijas pilsoņi ievēlē 100 Saeimas deputātus — tautas pārstāvjus parlamentā.
Saeima ir Latvijas likumdevējs, kas pieņem likumus, apstiprina valsts budžetu, uzrauga valdības darbu un lemj par svarīgiem valsts jautājumiem.
Saeimas vēlēšanas notiek reizi četros gados.
2026. gada 3. oktobrī notiks 15. Saeimas vēlēšanas.
KAS DRĪKST PIEDALĪTIES VĒLĒŠANĀS?
- Vēlēt drīkst Latvijas pilsoņi.
- Viņiem jābūt vismaz 18 gadus veciem.
- Viņiem jābūt ierakstītiem vēlētāju reģistrā.
Visus šos cilvēkus sauc par vēlētājiem.
KAS IR VĒLĒTĀJU REĢISTRS?
Katrs vēlētājs drīkst balsot tikai vienu reizi.
Tāpēc visus vēlētājus reģistrē. Tāpēc vēlētājiem vēlēšanu iecirknī skenē pasi vai personu apliecību.
PAR KO BALSO VĒLĒŠANĀS?
Katra partija vai partiju apvienība izveido deputātu kandidātu sarakstu.
Partijas sagatavo priekšvēlēšanu programmas. Programmas ļauj uzzināt, ko partijas plāno darīt. Tās pieejamas arī audio veidā.
Kandidātu saraksti un programmas ir pieejamas:
- Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē www.cvk.lv;
- vēlēšanu iecirkņos.
Katram sarakstam ir savs numurs.
Vēlētājs pats izvēlas, par ko balsot.
Par balsi nedrīkst piedāvāt naudu vai citas dāvanas.
KUR BALSOT?
Latvija ir sadalīta 5 vēlēšanu apgabalos:
- 1. Rīga
- 2. Vidzeme
- 3. Latgale
- 4. Kurzeme
- 5. Zemgale
Balsot jāiet uz vēlēšanu iecirkni. Katrā pašvaldībā ir vairāki vēlēšanu iecirkņi. Vēlētāji var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā, taču jāņem vērā, kā katrā vēlēšanu apgabalā ir atšķirīgi kandidātu saraksti.
Iecirkņu adreses var uzzināt:
- pa tālruni 67019999;
- CVK tīmekļvietnē www.cvk.lv sadaļā “Vēlēšanu iecirkņi”.
Dažos gadījumos cilvēks nevar aiziet uz vēlēšanu iecirkni. Tad var balsot mājās vai citur, kur cilvēks atrodas. Tādos gadījumos vēlēšanu komisijas locekļi dodas pie vēlētāja.
KĀ PIETEIKT MĀJAS BALSOŠANU?
Balsošana mājās jāpiesaka iepriekš. Tas jāizdara no 28. septembra līdz 3. oktobrim pulksten 12 dienā.
Balsošanai mājās jāraksta iesniegums. Ieteicams neatstāt to uz pēdējo brīdi.
Iesniegumā jānorāda:
- vārds un uzvārds;
- personas kods;
- tālruņa numurs;
- adrese; daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.
Iesniegums jāparaksta.
KUR NOGĀDĀT IESNIEGUMU PAR MĀJAS BALSOŠANU?
Iesniegumu par balsošanu mājās var:
- nodot savas pašvaldības vēlēšanu komisijā vai aiznest uz tuvāko vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona;
- nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai. Tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisku parakstu.
KĀ STRĀDĀ VĒLĒŠANU IECIRKŅI?
Vēlēšanu diena ir sestdiena, 3. oktobrī.
Vēlēšanu iecirkņi strādā no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Vēlētājiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā visos vēlēšanu iecirkņos Latvijā no pirmdienas, 28. septembra līdz piektdienai, 2. oktobrim šādos laikos:
- pirmdien vakarā — no pulksten 17.00 līdz 20.00;
- otrdien no rīta — no pulksten 8.00 līdz 11.00;
- trešdien vakarā — no pulksten 17.00 līdz 20.00;
- ceturtdien no rīta — no pulksten 8.00 līdz 11.00;
- piektdien pa dienu — no pulksten 12.00 līdz 15.00.
KĀ BALSOT ĀRVALSTĪS?
Latvijas pilsoņi, kuri dzīvo ārvalstīs, var balsot:
- vēlēšanu iecirkņos ārzemēs
- pa pastu
Balsošana vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs notiek tikai vēlēšanu dienā — 3. oktobrī.
Balsot var tikai par Rīgas vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem.
Balsošanai pa pastu jāpiesakās laikus, pieteikties var no 29. augusta līdz 25. septembrim.
Balsot pa pastu labāk pēc iespējas drīzāk. Tad ir drošāk, ka balsi saņems līdz balsu skaitīšanai.
KĀ JĀBALSO?
1. DOKUMENTU PĀRBAUDE
Katrā vēlēšanu iecirknī ir elektronisks vēlētāju saraksts.
Vēlētājam jāuzrāda pase vai personas apliecība. Dokumenti nedrīkst būt bojāti vai citādi nederīgi.
Skenējot Jūsu personu apliecinošā dokumenta mašīnlasāmo zonu vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieks vēlētāju reģistrā pārliecināsies, ka drīkstat balsot un vai neesat jau nobalsojis.
2. VĒLĒŠANU MATERIĀLU SAŅEMŠANA
Jums būs jāparakstās balsotāju sarakstā iepretim savam uzvārdam.
Pēc parakstīšanās Jums tiks izsniegti vēlēšanu materiāli – viena apzīmogota vēlēšanu aploksne un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes.
Pirms dodies uz izvēles izdarīšanas vietu, pārbaudi! Vai saņēmi visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes? Vai uz vēlēšanu aploksnes ir attiecīgā vēlēšanu iecirkņa zīmogs?
3. BALSOŠANA
Pēc vēlēšanu materiālu saņemšanas jādodas uz vēlēšanu kabīni vai nodalījumu.
Tur vēlētāju nedrīkst traucēt!
Vienatnē jāizvēlas viena vēlēšanu zīme, kurā varat veikt šādas darbības:
- a) atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (nekā tajā neatzīmēt);
- b) ja īpaši atbalstāt kāda kandidāta ievēlēšanu, atzīmēt “par” pretī kandidāta uzvārdam;
- c) ja neatbalstāt kāda kandidāta ievēlēšanu, atzīmē “pret” pretī kandidāta uzvārdam.
Katrā vēlēšanu kabīnē vai nodalījumā ir pamācība, kā pareizi aizpildīt vēlēšanu zīmi.
Kad izvēle izdarīta, vēlēšanu zīme jāpārloka un jāieliek vēlēšanu aploksnē un vēlēšanu aploksne jāaizlīmē.
Vēlēšanu aploksnē drīkst ielikt tikai vienu vēlēšanu zīmi.
Aploksne jāaizlīmē. Aizlīmētā aploksne jāiemet vēlēšanu kastē.
Vēlētājam nav jāatklāj savs balsojums.
Šādu balsojumu sauc par aizklātu balsošanu.
KAS IR BALSS NODOŠANA GLABĀŠANĀ, UN KĀ DARBOJAS REĢISTRĀCIJAS APLOKSNES?
Satversme nosaka, ka Saeimas vēlēšanu diena ir sestdiena.
Bet ir cilvēki, kas sestdien nevar nobalsot. Viņi var nodot balsi glabāšanā agrāk. Nodot balsi glabāšanā var katru dienu no pirmdienas līdz piektdienai pirms vēlēšanu dienas.
Reģistrācijas aploksne ir speciāla aploksne, kurā tiek ievietota vēlēšanu aploksne ar vēlēšanu zīmi. Tā nodrošina, ka balss tiek reģistrēta, bet saglabā balsojuma aizklātību.
Iecirkņa darbinieks pēc dokumenta pārbaudes, vēlētāju ieraksta balsotāju sarakstā. Vēlētājs parakstās šajā balsotāju sarakstā.
Vēlētājam izsniedz:
- vēlēšanu zīmes;
- vienu vēlēšanu aploksni;
- vienu reģistrācijas aploksni, uz kuras vēlēšanu iecirkņa darbinieks uzraksta:
- vēlētāja vārdu un uzvārdu;
- vēlētāja numuru.
Pēc vēlēšanu materiālu saņemšanas jādodas uz atsevišķu balsošanas izdarīšanas vietu.
Vienatnē jāizvēlas viena vēlēšanu zīme. Ja vēlas, tajā var izdarīt atzīmes.
Kad izvēle ir izdarīta, vēlēšanu zīme jāpārloka un jāieliek vēlēšanu aploksnē, un vēlēšanu aploksne jāaizlīmē.
Tad vēlēšanu aploksne jāieliek reģistrācijas aploksnē. Reģistrācijas aploksne jāaizlīmē.
Reģistrācijas aploksne jānodod iecirkņa darbiniekam pie vēlēšanu kastes. Viņš aploksni apzīmogo ar iecirkņa zīmogu un iemet vēlēšanu kastē.
Vēlētājs, kas nodevis balsi glabāšanā, var vēlāk pārbalsot. Tad viņa agrāko balsi neieskaita.
Reģistrācijas aploksne fiksē, kurš balsoja. Iekšējā vēlēšanu aploksne garantē, ka neviens nezina kā balsoja.
KAS IR UZTICĪBAS PERSONA?
Dažreiz vēlētājs pats nevar parakstīties balsotāju sarakstā un atzīmēt kandidātus.
Dažreiz vēlētājs pats nevar ielikt vēlēšanu zīmi aploksnē.
Tad viņa vietā to drīkst darīt cits cilvēks, kam vēlētājs uzticas.
Šo cilvēku sauc par uzticības personu.
Tas vēlētāja klātbūtnē un pēc viņa norādījumiem izdara atzīmes un ieliek vēlēšanu zīmi aploksnē.
KĀ RĪKOTIES AR SABOJĀTU VĒLĒŠANU ZĪMI VAI VĒLĒŠANU APLOKSNI?
Vēlētājs var nejauši sabojāt savu vēlēšanu zīmi. Tad iecirkņa darbinieks vēlreiz izsniedz visu vēlēšanu zīmju komplektu.
Sabojātas vēlēšanu zīmes nedrīkst lietot.
Vēlētājs var nejauši sabojāt vēlēšanu aploksni. Sabojātā vēlēšanu aploksne jāatdod iecirkņa darbiniekam atpakaļ. Tad iecirkņa darbinieks vēlētājam pret parakstu iedod jaunu vēlēšanu aploksni.
KAS IR PRIEKŠVĒLĒŠANU AĢITĀCIJA?
Pirms vēlēšanām partijas un kandidāti stāsta par saviem plāniem, var sūtīt vēlētājiem informāciju par sevi. To dara:
- avīzēs;
- televīzijā;
- radio;
- internetā;
- uz ielām un citās vietās.
Šo procesu sauc par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tā partijas un kandidāti aicina balsot par sevi.
KAD, KĀ UN KUR NEDRĪKST AĢITĒT?
Aģitēt nedrīkst:
- vienu dienu pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā;
- vēlēšanu iecirkņos;
- tuvāk par 50 metriem no ieejas vēlēšanu iecirknī.
Vēlēšanu komisijas locekļi nedrīkst aģitēt.
Aģitācijas kārtības ievērošanu stingri uzrauga. Par šīs kārtības pārkāpumiem jāziņo policijai.
KĀ NOTIEK VĒLĒŠANU NOVĒROŠANA?
Vēlēšanu norisi novēro. Tas nodrošina vēlēšanu godīgumu.
Vēlēšanu novērotāji var būt:
- žurnālisti;
- cilvēki no dažādām organizācijām;
- cilvēki no citām vēlēšanu komisijām;
- cilvēki no partijām un partiju apvienībām.
Kandidāti nedrīkst novērot vēlēšanas.
Novērotāju uzdevums ir vērot, kā:
- vēlētāji balso;
- vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.
Vēlēšanu gaitā var rasties nesaskaņas. Tad novērotāji var rakstīt sūdzības.
Sūdzības var rakstīt arī vēlētāji.
Sūdzības iesniedz vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam.
Katru sūdzību ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Visi pārkāpumi ir jānovērš.
KAS NOTIEK PĒC VĒLĒŠANĀM?
Pēc pulksten 8 vakarā vēlēšanu iecirkni slēdz.
Tad vēlēšanu komisija skaita vēlēšanu zīmes.
Vēlētājs vēlēšanu rezultātus var uzzināt:
- televīzijā;
- radio;
- interneta vietnē www.cvk.lv;
- pa tālruni 67019999.