2019. gada 25. maijā, notika kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Latvijas pārstāvībai Eiropas Parlamentā bija jāievēl astoņi deputāti. Šajās vēlēšanās Latvija bija viens vēlēšanu apgabals.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās darbojās 1000 vēlēšanu iecirkņu, no tiem pirmo reizi EP vēlēšanās bija izveidoti arī 44 vēlēšanu iecirkņi 38 ārvalstīs, kā arī divi īpašie vēlēšanu iecirkņi – Rīgas ieslodzījumu vietu vēlēšanu iecirknis un vēlēšanu iecirknis balsošanai pa pastu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalījās 474 390 jeb 33,5 procenti balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs – 2 955 jeb 91,3 procenti no vēlētāju sarakstos ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita. Salīdzinot ar 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, vēlētāju aktivitāte pieaugusi par 3,3 procentpunktiem. Salīdzinājumam - 2014. gada EP vēlēšanās piedalījās 445 225 jeb 30,2 procenti vēlētāju.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā piedalījās 16 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kuros kopā bija iekļauti 246 deputātu kandidāti, kas bija par 76 kandidātiem vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2014. gadā. Tādējādi uz vienu no astoņām Latvijas EP deputātu vietām pretendēja 31 deputātu kandidāts.

Deputātu vietas Eiropas Parlamentā ieguva pieci deputātu kandidātu saraksti: “Jaunā VIENOTĪBA” – 124193 jeb 26,24 procentus balsu un divas vietas, “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija – 82604 jeb 17,45 procentus balsu un divas deputāta vietas,  Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 77591 jeb 16,4 procentus balsu un divas deputāta vietas, Attīstībai/Par! – 58763 jeb 12,42 procentus balsu un vienu deputāta vietu, “Latvijas Krievu savienība” – 29546 jeb 6,24 procentus balsu un vienu deputāta vietu.

Eiropas Parlamentā no Latvijas tika ievēlēti šādi deputāti: Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete no “Jaunās VIENOTĪBAS” deputātu kandidātu saraksta, Nils Ušakovs un Andris Ameriks no “Saskaņas” sociāldemokrātiskās partijas, Roberts Zīle un Dace Melbārde no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Ivars Ijabs no Attīstībai/Par! un Tatjana Ždanoka no “Latvijas Krievu savienības” deputātu kandidātu saraksta.

Vēlēšanās tika saņemtas 473 260 derīgas vēlēšanu aploksnes un 470 460 derīgas zīmes.

No visām zīmēm 387 175 jeb 82,3% zīmju bija grozītas, tas ir, tādas, kurās vēlētāji izdarījuši vismaz vienu atzīmi “+” vai svītrojumu. Salīdzinot ar 2014. gada vēlēšanām, grozīto zīmju īpatsvars nav būtiski  mainījies, - 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika saņemtas 83,3% grozītu vēlēšanu zīmju.

Vēlēšanu aplokšņu skaits, kurās nebija derīgu zīmju, šoreiz veido 2801 jeb 0,6% no derīgo aplokšņu kopskaita. Šajā skaitā ietilpst tukšas vēlēšanu aploksnes, vēlēšanu aploksnes ar dažāda satura zīmēm, saplēstām zīmēm vai cita apgabala zīmēm.

Vēlēšanu tiesības

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās bija Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturējās mūsu valstī, bija reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas vēlētāju reģistrā.

Lai piedalītos vēlēšanās, vēlētājam vēlēšanu dienā bija jābūt vismaz 18 gadus vecam.

Vēlētāju reģistrs

Vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lietoja iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs bija reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā bija jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tika iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošākajā iecirknī, bet no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam (18. dienai pirms vēlēšanām) iecirkni varēja mainīt.  Reģistrēties balsošanai citā iecirknī bija iespējams divos veidos:

  1. tiešsaistē – izmantojot iecirkņa maiņas e-pakalpojumu;
  2. klātienē – piesakot iecirkņa maiņu jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tika iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlējās izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 2019. gada 25. aprīlim (30. dienai pirms vēlēšanām) bija jāreģistrējas Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.

Balsošanas iespējas

EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā vēlētāji varēja piedalīties EP vēlēšanās. Šīs iespējas bija:

  • balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no pulksten 7.00 līdz 20.00;
  • balsot iepriekš, kad iecirkņi strādāja dažas stundas dienā- 22. maijā no 17.00 līdz 20.00, 23. maijā no 9.00 līdz 12.00, 24. maijā no 10.00 līdz 20.00.  
  • balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nebija iespējams nobalsot iecirknī, vēlētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā vai īslaicīgās aizturēšanas vietā;
  • balsot ārvalstīs pa pastu vai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs.

Savukārt tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, bija iespēja izvēlēties - balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem vai arī reģistrēties balsošanai mītnes valstī un balsot par šīs valsts deputātu kandidātiem. Izvēloties balsot mītnes zemē, vēlētājs zaudēja tiesības attiecīgajās vēlēšanās balsot par Latvijas EP  kandidātu sarakstiem un kandidātiem. 

Lai piedalītos vēlēšanās, bija nepieciešams personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.

Kandidātu saraksti

Iesniegt kandidātu sarakstus EP vēlēšanām varēja no astoņdesmitās līdz sešdesmit piektajai dienai pirms vēlēšanām. Kandidātu sarakstu iesniegšana 2019. gada EP vēlēšanām notika no 6. līdz 21. martam. Kandidātu sarakstus pieņēma un reģistrēja Centrālā vēlēšanu komisija.

Iesniegt kandidātu sarakstu EP vēlēšanām drīkstēja Latvijā reģistrētas partijas un partiju apvienības, kurās ir ne mazāk kā 500 biedru.

Tiesības kandidēt EP vēlēšanās bija Latvijas pilsoņiem, kā arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā. Visiem kandidātiem vēlēšanu dienā bija jābūt sasniegušiem vismaz 21 gada vecumu un uz viņiem nedrīkstēja attiekties EP vēlēšanu likumā noteiktie kandidēšanas ierobežojumi.

Katra partija vai partiju apvienība, kura bija iecerējusi piedalīties EP vēlēšanās, kandidātu sarakstā drīkstēja iekļaut līdz sešpadsmit deputātu kandidātiem – divreiz vairāk nekā deputātu skaits, kas no Latvijas jāievēl EP.

Vēlēšanu administrēšana

Eiropas Parlamenta vēlēšanu rīkošanā Latvijā bija iesaistītas trīs līmeņu vēlēšanu komisijas – Centrālā vēlēšanu komisija, 119 pašvaldību vēlēšanu komisijas un aptuveni tūkstotis vēlēšanu iecirkņu komisiju.

Vēlētāju reģistru Latvijā izveidoja un uzturēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas bija galvenā atbildīgā iestāde arī par vēlētāju sarakstu sagatavošanu vēlēšanu iecirkņiem un iecirkņa maiņas e-pakalpojumu. 

Priekšvēlēšanu aģitāciju uzraudzīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kā arī vēlēšanu laikā – Valsts policija un pašvaldības policija.

EP vēlēšanas tika finansētas no valsts budžeta līdzekļiem.

Noderīgi