Kā aprēķina Saeimas vēlēšanu rezultātus?
Kārtība, kādā aprēķina Saeimas vēlēšanu rezultātus ir aprakstīta Saeimas vēlēšanu likuma 38. un 39. pantā.
Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskata derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu.
Saeimā ievēlētos deputātus nosaka no vēlēšanu apgabaliem. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali – Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme, un no katra vēlēšanu apgabala Saeimā ievēl noteiktu skaitu deputātu.
Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp kandidātu sarakstiem, kas pārvarējuši 5% slieksni, piemēro šādu kārtību:
- nosaka vēlēšanu apgabalā par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;
- par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;
- visus iegūtos dalījumus par visiem viena vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;
- deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.
Savukārt katrā kandidātu sarakstā pieteiktos kandidātus, ievērojot vēlēšanu rezultātus, sarindo pēc saņemto balsu skaita. Katra kandidāta saņemto balsu skaitu aprēķina no derīgo zīmju skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurā attiecīgais kandidāts svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās pretī kandidāta vārdam, uzvārdam izdarīta atzīme “+”.
Kandidātu saraksta ietvaros ievēlēti būs tie kandidāti, kuri vēlēšanās ir saņēmuši vislielāko balsu skaitu. Piemēram, ja kandidātu saraksts vēlēšanu apgabalā iegūst divas deputātu vietas, tad Saeimas deputāta mandātu šajā vēlēšanu apgabalā saņems pirmie divi šī saraksta kandidāti ar vislielāko balsu skaitu.