APSTIPRINĀTA

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

2021. gada 8. aprīļa lēmumu Nr.18

Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija

  1. Balsis skaita vēlēšanu iecirknī vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk — komisija) atklātā sēdē. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katra attiecīgās domes vēlēšanām reģistrētā kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Balsu skaitīšanas laikā iegūtās ziņas ieraksta Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammas (turpmāk — lietojumprogramma) vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls). Balsu skaitīšanas protokola (turpmāk — protokols) sagatavošanai izmanto lietojumprogrammu un tajā ievadītos datus.
  3. Vēlēšanu kastes komisija atver pēc tam, kad salīdzināts balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaits atbilstīgi Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijai pašvaldības domes vēlēšanās.
  1. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktā kārtībā saskaita vēlēšanu aploksnes.
  2. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes. Katras kastes reģistrācijas aploksnes sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja: Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 7. punktā noteiktā kārtībā. Kastēs atrasto reģistrācijas aplokšņu kopskaitu un nederīgo reģistrācijas aplokšņu kopskaitu ieraksta žurnālā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktā kārtībā. Ja vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm ir vēlēšanu aploksnes, kas nav ieliktas reģistrācijas aploksnē, šīs vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par nederīgām (izņemot vēlēšanu kasti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā).
    1. uz tās nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un personas kods;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
  3. No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs:
    1. par derīgām uzskatāmas vēlēšanu aploksnes, kuras apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un uz kurām norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums. Par derīgām uzskatāmas arī neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes;
    2. par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu, uz kurām nav norādīts attiecīgo vēlēšanu nosaukums vai kuru forma nav apstiprināta Centrālajā vēlēšanu komisijā.
  4. Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas nav ieliktas vēlēšanu aploksnē, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēš, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņo, saini nostiprinot ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norāda tā saturu (piemēram, sabojātas vēlēšanu aploksnes) un to skaitu. Novērotājiem ir tiesības arī parakstīties uz uzlīmes.
  5. No katras vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu balsotāju sarakstos vai mazākam par to. Ja nav iespējams noteikt atsevišķai kastei atbilstīgo vēlētāju skaitu balsotāju sarakstos (piemēram, vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā izmantotas vairākas kastes, un balsotāju saraksti nav tikuši nošķirti), derīgo aplokšņu skaitu tajā apvieno ar pārējām tādām kastēm atbilstīgi balsošanas vietai un laikam un salīdzina ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu (minētā piemērā — vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā).
  6. Ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits pārsniedz attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu, komisija izdara ierakstu žurnālā un nekavējoties informē pašvaldības vēlēšanu komisiju. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz tādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, par katru tādu kasti sagatavo atsevišķu protokolu divos eksemplāros.
  7. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu attiecībā uz katru vēlēšanu kasti atsevišķi (to atvēršanas secībā) ieraksta žurnālā.
  8. Derīgās vēlēšanu aploksnes no pārējām kastēm pēc to skaita ierakstīšanas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
  9. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 7. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot, ka sainī ir nederīgas vēlēšanu aploksnes, un to kopskaitu. Nederīgo aplokšņu skaitu atsevišķi attiecībā uz katru vēlēšanu kasti to atvēršanas secībā ieraksta žurnālā.
  1. Komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1. ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;
    2. ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3. ir saplēsta vēlēšanu zīme;
    4. nav vēlēšanu zīmes;
    5. ir cita apgabala vēlēšanu zīme.
  2. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai derīgai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
  3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un tādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta žurnālā (F aile).
  4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, tādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta žurnālā (G2 aile).
  5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme(s), par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīme(s) ievietojama(s) atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un tādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un tādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  7. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras bija vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrastu citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu. Par katras vēlēšanu aploksnes saturu komisija pieņem lēmumu, žurnālā norādot, kāda iemesla dēļ un cik vēlēšanu zīmju atzītas par nederīgām.
  8. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 25. punktā noteiktajā kārtībā un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā (G1 aile).
  9. Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītām atzīmēm), par derīgu atzīst un skaitīšanai pie derīgām zīmēm pievieno vienu no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā (F1 aile).
  10. Balsotāju saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ aploksnēs. Šo aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā (G3 aile).
  11. Vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē, ievieto atpakaļ aploksnēs, un šo aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā (G4 aile).
  12. G ailē ieraksta vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
  13. Uz katras nederīgas vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdara atzīmi “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgas vēlēšanu zīmes apzīmē ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja aploksnē Nr. 4 atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurē šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
  14. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 7. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu[1] un nederīgu vēlēšanu zīmju skaitu.
  15. Komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu žurnālā (H aile). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Pēc tam pārbauda, vai derīgu vēlēšanu zīmju skaits ir vienāds ar derīgu vēlēšanu aplokšņu skaitu vai mazāks par to.
  1. Komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  2. Tad saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes. Skaitīšana veicama vismaz divas reizes. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta žurnālā (J aile). J ailē ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam jāsakrīt ar H ailē ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu (SUM(J)=H).
  3. No žurnāla izdrukā aizpildīto protokola pirmo daļu divos eksemplāros, un to paraksta visi komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Protokola pirmās daļas datus ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai, nosūtot lietojumprogrammā.
  4. Pēc novērotāju vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvju lūguma komisija tiem sniedz protokola pirmajā daļā ietverto informāciju.
  1. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — negrozītās un grozītās:
    1. par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
  2. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  3. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaita:
    1. negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu ieraksta J1 ailē;
    2. grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu ieraksta J2 ailē.
  4. Ja J1 un J2 summa nesakrīt ar J, skaitīšana jāatkārto.
  5. Pēc ierakstu pareizības pārbaudes atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
  6. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz katru saraksta kandidātu (sākot ar pirmo):
    1. pirmajā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L aile);
    2. otrajā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M aile);
    3. trešajā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav grozījumu (N aile).
  7. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Pieņemto lēmumu ieraksta žurnālā. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda pieņemtā lēmuma numuru.
    1. Atzīme “+” ir līdzskaitāma, ja tā ir izdarīta tam paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
    2. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums ir līdzskaitāms, ja līnija ir vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
    3. Atzīme “+”nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
    4. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram, “—”, “*”, “˅” vai uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, tādas atzīmes neņem vērā.
  8. Katras attiecīgās grupas vēlēšanu zīmes saskaita, un rezultātus attiecībā uz šo kandidātu ieraksta žurnālā (attiecīgi L, M un N aile).
  9. Kad saskaitītas par kandidātu nodotās balsis, attiecībā uz kandidātu pārbauda, vai O ailē ierakstītais skaitlis atbilst par attiecīgo kandidātu sarakstu nodoto grozīto vēlēšanu zīmju skaitam J2 ailē.
  10. Kad kandidātu saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķirotas par kandidātu, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
  11. Katra saraksta vēlēšanu zīmju šķirošanu un skaitīšanu veic vismaz divas reizes, turklāt atkārtoti šķiro un skaita cits vēlēšanu komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto.
  12. No žurnāla izdrukā aizpildīto protokola otro daļu divos eksemplāros. Katru protokola otrās daļas eksemplāru paraksta vēlēšanu komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam apvieno protokola pirmo daļu ar protokola otro daļu, tās kopā caurauklojot, auklas galus sasienot, nostiprinot ar uzlīmi, apzīmogojot un parakstot, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas komisija tos paziņo novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un nosūta lietojumprogrammā datus pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  13. Pēc protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
  1. Elektronisko balsu skaitīšanu veic atbilstīgi šai instrukcijai un lietojumprogrammas lietotāja rokasgrāmatai.
  2. Komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem un nosaka to skaitu. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  3. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem iespēju netraucēti vērot skenēšanu un balsu skaitīšanu.
  4. Vēlēšanu zīmju skenēšanu, šķirošanu, atzīmju „+ “ un svītrojumu skaitīšanu, kā arī protokola noformēšanu, drukāšanu un nosūtīšanu atspoguļo vienlaicīgi vismaz divos ekrānos, no kuriem viens vērsts uz komisijas locekli, kurš strādā ar datoru, otrs — uz pārējiem komisijas locekļiem un novērotājiem, tādējādi nodrošinot procesa pārskatāmību. Par otru ekrānu var izmantot papildu datorekrānu, televizoru, projektoru, interaktīvu projekcijas tāfeli vai līdzīgas iekārtas.
  5. Elektronisku balsu skaitīšanu izmanto šīs instrukcijas 28., 29. un 32.—42. punkta izpildei.
  6. Visas derīgās vēlēšanu zīmes secīgi noskenē. Skenēšanā konstatētajam zīmju kopskaitam jāsakrīt ar aprēķināto zīmju kopskaitu.
  7. Aprēķināto zīmju kopskaitu iegūst, no derīgo aplokšņu skaita atņemot aplokšņu skaitu bez derīgām vēlēšanu zīmēm.
  8. Ja noskenētais zīmju skaits nav vienāds ar aprēķināto zīmju skaitu, skenē vēlreiz. Pirms atkārtotas skenēšanas dzēš iepriekš skenēto zīmju skaitu. Ja pēc atkārtotas skenēšanas veikšanas noskenētais zīmju skaits joprojām nesakrīt ar aprēķināto zīmju skaitu, par to informē pašvaldības vēlēšanu komisiju un turpmākās darbības veic pēc tās norādījumiem. Katras vēlēšanu zīmes ieskenētam attēlam atsevišķā datnē saglabājams unikāls, automatizēti piešķirts nosaukums.
  9. Pēc zīmju skenēšanas pabeigšanas vēlēšanu zīmes lietojumprogrammā automatizēti sašķiro pa kandidātu sarakstiem.
  10. Ja kādas vēlēšanu zīmes netiek automatizēti identificētas (netiek noteikta šo zīmju piederība kādam no kandidātu sarakstiem) un tās netiek automatizēti pieskaitītas attiecīgam kandidātu sarakstam, komisija lietojumprogrammā šīs vēlēšanu zīmes pievieno attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmēm.
  11. Kad noteikts par katru kandidātu sarakstu nodotais balsu skaits, komisija sagatavo protokola pirmo daļu 30. punktā noteiktā kārtībā.
  12. Pēc tam uzskaita „+” atzīmes un svītrojumus vēlēšanu zīmēs. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme ir neskaidra, komisija ar balsu vairākumu lemj par šīs atzīmes līdzskaitāmību. Žurnālā norāda vēlēšanu zīmes attēla nosaukumu un pieņemto lēmumu.
  13. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas komisija sagatavo protokolu 43. punktā noteiktā kārtībā.
  14. Pēc balsu skaitīšanas rezultātu apstiprināšanas komisija tos paziņo novērotājiem un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un nosūta lietojumprogrammā datus pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  1. Pēc protokola parakstīšanas komisija izdrukā žurnālu. Žurnālam pielikumā pievieno sarakstu par atkārtotu vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu. Žurnālu kopā ar tā pielikumu caurauklo, auklas galus sasien, nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo un paraksta, norādot vietu, datumu un cauršūto lapu skaitu. Pēc žurnāla parakstīšanas lietojumprogrammā ierakstītos vēlēšanu iecirkņa datus lietotāja rokasgrāmatā noteiktā kārtībā augšuplādē un pēc tam dzēš, par to sagatavojot aktu divos eksemplāros.
  2. Balsotāju sarakstus (arī balsotāju sarakstus vēlētāju atrašanās vietā) sakārto numerācijas secībā.
  3. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo pašvaldības vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes;
    2. par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes;
    3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    4. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    5. balsotāju sarakstus (arī balsošanai vēlētāju atrašanās vietā un balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm) un vienu protokola eksemplāru;
    6. žurnālu un sarakstu, kurā vēlētāji parakstījušies par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu;
    7. vēlētāju iesniegumus (arī par balsošanas organizēšanu vēlētāju atrašanās vietā) un sūdzības;
    8. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    9. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
  4. Ja vēlēšanu zīmes skaitītas elektroniski, derīgās zīmes iesaiņo pa kandidātu sarakstiem. Pašvaldības vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus (61. punkts) ievieto vēlēšanu kastē un aizzīmogo to ar drošības plombām.
  5. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas komisijas priekšsēdētājs nogādā pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus, kā arī otru, neiesaiņoto protokola eksemplāru. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, vēlēšanu kastes plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī tās personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.
  6. Pieņemot neiesaiņoto protokola eksemplāru un iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta attiecīgi uz protokola un pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta tos un apzīmogo. Saņemot protokola neiesaiņoto eksemplāru, pašvaldības vēlēšanu komisijas pārstāvis pārbauda tā aizpildīšanas pareizību.
  7. Pēc iecirkņu protokolu saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija sagatavo vēlēšanu rezultātu protokolu trīs eksemplāros.
  8. Pašvaldības vēlēšanu komisija desmit darba dienu laikā pēc rezultātu noteikšanas nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai vēlēšanu rezultātu protokolu trešo eksemplāru.
  9. Pašvaldības domēm jānodrošina vēlēšanu komisijas ar piemērotām telpām, kurās līdz likumā noteiktam termiņam uzglabājami vēlēšanu materiāli.
  10. Pēc atsevišķa Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver 61. punktā noteiktajā kārtībā iesaiņotos vēlēšanu materiālus un:
    1. par to sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina:
      1. vēlēšanu zīmes;
      2. vēlēšanu aploksnes;
      3. izmantotās reģistrācijas aploksnes;
      4. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu atrašanās vietā;
      5. vēlētāju sūdzības;
      6. vēlēšanu gaitas žurnālus.
    2. nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai:
      1. balsotāju sarakstus,
      2. protokolu otros eksemplārus,
      3. vienu 59. punktā minētā akta eksemplāru.

[1] Ja balsu skaitīšanu veic manuāli — neskenējot vēlēšanu zīmes.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

Kristīne Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Ritvars Eglājs