LĒMUMS Nr. 32
Rīgā, 2025. gada 14. jūnijā
Par 2025. gada 7. jūnija pašvaldības domes vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Ādažu novadā
[1] 2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts kandidātu saraksta politisko partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” (turpmāk — iesniedzējs) iesniegums par 2025. gada 7. jūnija pašvaldības domes vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Ādažu novadā (turpmāk — iesniegums). Iesniegumā lūgts “Centrālo vēlēšanu komisiju visos Ādažu novada vēlēšanu iecirkņos:
1) pārskaitīt saņemtās vēlētāju balsis;
2) pārbaudīt kopumā reģistrēto vēlētāju skaitu pret saņemtajām vēlēšanu aploksnēm;
3) pārbaudīt par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes un to, vai tās atzītas par nederīgām pamatoti, atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam;
4) pārbaudīt vēlēšanu komisiju protokolos fiksēto vēlēšanu gaitu, proti, vai tajos pamatoti un objektīvi atspoguļota vēlēšanu norises un balsu skaitīšanas gaita.”
[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato šādi:
[2.2] Politisko partiju apvienība “Jaunā VIENOTĪBA” bija pilnvarojusi pa vienam novērotājam 8 no 9 vēlēšanu iecirkņiem Ādažu novadā. No novērotājiem saņemtā informācija liecina, ka, iespējams, pieļauti balsu skaitīšanas pārkāpumi, kas varēja ietekmēt pašvaldības domes vēlēšanu rezultātu Ādažu novadā.
[2.3] Saskaņā ar novērotāju sniegto informāciju vēlēšanu iecirknī:
Nr.779 Carnikavas tautas namā “Ozolaine” vienā no vēlēšanu kastēm bija nesakritība par 17 vēlēšanu aploksnēm, savukārt otrā par vienu aploksni, tāpat novērots, ka balsotāji savas vēlēšanu aploksnes neiemet vēlēšanu kastē;
Nr.903 Carnikavas vidusskolā, ierodoties novērotājam vēlēšanu iecirkņa darba laikā, tas tika aicināts nākt vēlāk tikai uz balsu skaitīšanu, bet vēlāk novērotājs iesaistīts balsu skaitīšanā.
[2.4] Vēršama uzmanība, ka vēlēšanu iecirknī Nr. 779 Carnikavas tautas nams “Ozolaine” salīdzinājumā ar pārējiem vēlēšanu iecirkņiem par nederīgām atzītas visvairāk vēlēšanu zīmes – 20. Minētais apstāklis, kopsakarā ar novērotāja sniegto informāciju par minēto vēlēšanu iecirkni rada pamatotas šaubas par balsu skaitīšanas precizitāti un objektivitāti.
[2.5] Tā kā valstī kopumā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, rodoties problēmām ar biļetenu skenēšanas sistēmu, balsis nācās skaitīt manuāli, kas varēja ietekmēt balsu skaitīšanas precizitāti.
Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē iesniedzējs prasījumu uzturēja uz iesniegumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka, tā kā novērotājs ticis iesaistīts balsu skaitīšanas procesā, nevarēja kvalitatīvi veikt balsu skaitīšanas procesu novērošanu.
[3] Ādažu novada vēlēšanu komisija (turpmāk — pašvaldības vēlēšanu komisija) Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14 . jūnija sēdē norādīja, ka novērotājs pats izteica vēlmi piedalīties balsu skaitīšanā, līdz ar to tā bija viņa apzināta izvēle, vienlaikus atzina, ka šāda situācija nebija korekta no iecirkņa komisijas vadības puses. Iecirkņa komisijas vadītājs šādu situāciju pieļāva, jo uzskatīja, ka šis ļaus novērotājam tiešā veidā pārliecināties par procesa godīgumu.
Vēlēšanu komisija Centrālai vēlēšanu komisijai 2025. gada 11. jūnijā ir nosūtījusi paskaidrojumus, norādot:
[3.1] politisko partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” pilnvarotais novērotājs pirmoreiz vēlēšanu iecirknī ieradās ap plkst. 17.30. Tika noskaidrots, ka ir elektroniski parakstīta pilnvara, jaunietim tika paskaidrots, ka, ierodoties iecirknī uz vēlēšanu novērošanu, būs nepieciešams personu apliecinošs dokuments. Novērotājs teicis, ka ieradīšoties uz novērošanu tuvāk iecirkņa slēgšanai. Apgalvojumu, ka novērotājs tika aicināts nākt vēlāk tikai uz balsu skaitīšanu, komisija noliedz.
[3.2] Atkārtoti politisko partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” pilnvarotais novērotājs 903. vēlēšanu iecirknī ieradās uz 19.30, uzrādīja personu apliecinošu dokumentu, saņēma vēlēšanu novērotāja apliecību un devās uz balsošanas telpu.
[3.3] politisko partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” pilnvarotais novērotājs vēlējās aktīvi piedalīties balsošanas aplokšņu skaitīšanā. Pēc vairākkārtējas aplokšņu pārskaitīšanas komisija uzsāka aplokšņu atvēršanu un manuālu šķirošanu pa partijām, kā arī dalīšanu grozītajās/negrozītajās vēlēšanu zīmēs.
[3.4] Visā laikā, kamēr augstāk minētais novērotājs bija iecirknī, netika saņemta neviena mutiska vai rakstiska piezīme par iecirkņa darbu kopumā vai kādu no komisijas locekļu rīcību atsevišķi.
[3.5] Attiecībā uz aploksnēm komisija veica aplokšņu uzskaitu un 02.06.2025. konstatēja, ka ir saņemtas kopumā 2225 vēlēšanu aploksnes, kuras tika arī apzīmogotas, kā arī vēlēšanu gaitā netika konstatēta neviena neapzīmogota aploksne. Priekšvēlēšanu dienās kopumā nobalsoja 502 vēlētāji, bet vēlēšanu dienā – 822 (pēc reģistrēto vēlētāju sarakstiem un ETVR veiktajām vēlētāju atzīmēm par dalību).
[3.6.] Vēlēšanu naktī komisija veica visas darbības atbilstoši CVK instrukcijām, proti, katra vēlēšanu kaste tika atvērta atsevišķi (kopā bija 3 kastes) un tika konstatēts, ka priekšvēlēšanu kastē iecirknī (489 – aploksnes), priekšvēlēšanu kaste ar reģistrētām vēlēšanu aploksnēm (13 – aploksnes) un vēlēšanu dienas kastē (819 – aploksnes).
[3.7.] Tika konstatēts, ka bija vairākas aploksnes, kurās bija viss zīmju komplekts vai arī divas dažādas zīmes. Kopumā 20 aploksnēs nebija derīgas vēlēšanu zīmes.
[3.8] Kopumā iecirknī ieradās 1324 vēlētāji (diviem vēlētājiem, pret parakstu, atkārtoti tika izsniegtas vēlēšanu aploksnes), bet nobalsoja 1321 vēlētāji (apkopojot vēlēšanu zīmju skaitu visās trīs kastēs). Apkopojot aploksnes un derīgās vēlēšanu zīmes, tika konstatēts, ka derīga ir 1301 vēlēšanu zīme, kas sadalījās attiecīgi pa partijām.
[3.9] Attiecībā uz to, ka novērotājs novēroja, ka balsotāji savas vēlēšanu aploksnes neiemet vēlēšanu kastē, tad vēlētājs šādi varēja rīkoties, jo tā ir vēlētāja izvēle – iemest vēlēšanu kastē savu balsojumu vai nē.
[4] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 12. jūnija sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (turpmāk — Likums) noteiktās kompetences robežās izvērtējusi iesniegumu, iesniedzēja un pašvaldības vēlēšanu komisijas sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.
[4.1] Atbilstoši Likuma 45.1 pantam pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem. Taču, lai to pārbaudītu un vērtētu, ir jābūt norādēm par konkrētiem pārkāpumiem. Iesniegumā nav minēti konkrēti pārkāpumi balsu skaitīšanas procesā Ādažu novadā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārpieejamu informāciju. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iesniedzējs nav ievērojis pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu.
[4.2] Atbilstoši vēlēšanu platformā pieejamajai informācijai Ādažu novadā 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanās ir nobalsojuši 8854 vēlētāji, derīgas ir bijušas 8826 aploksnes un 8751 vēlēšanu zīme. Bez derīgām vēlēšanu zīmēm bija 75 aploksnes.
Atbilstoši vēlēšanu platformā pieejamajai informācijai 779. iecirknī Carnikavas tautas namā “Ozolaine” 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanās ir nobalsojuši 1324 vēlētāji, derīgas ir bijušas 1321 aploksnes un 1301 vēlēšanu zīmes. Tādējādi starpība starp nobalsojošo skaitu un derīgajām vēlēšanu zīmēm ir 23, no tām 15 bija derīgas aploksnes ar vairākām zīmēm, bet 5 aploksne bija tukšas, 3 aploksnes ar balsojumu netika iemestas vēlēšanu kastē.
Derīgo aplokšņu skaita noteikšanas process ir aprakstīts Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 36.2 panta otrajā daļā, 38. panta sestajā daļā un 38.1 panta ceturtajā, 4.1 un sestajā daļā, kā arī Pašvaldības domes vēlēšanu pasta balsošanas un no citiem vēlēšanu apgabaliem saņemto balsu skaitīšanas instrukcijas 32., 33. un 39. punktā un Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas 13. un 15. punktā.
Derīgo vēlēšanu zīmju noteikšanas process ir noteikts Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 39. un 40. pantā, kā arī Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijas V. nodaļā.
[4.3] Senāta judikatūrā gan attiecībā uz pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanu tiesiskuma pārbaudi ir nostiprinājusies atziņa, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus. Vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu (deputātu vietu sadalījumu).
Pārbaudot Ādažu novada vēlēšanu iecirkņu komisiju protokolos fiksēto vēlēšanu gaitu, netika konstatēti notikumi, kas būtu ietekmējuši vēlēšanu norisi vai balsu skaitīšanas gaitu, kas radītu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem. Nav pierādījumu par to, ka novērotāja piedalīšanās balsu skaitīšanā būtu ietekmējusi vēlēšanu rezultātus.
Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.1 un 45.2pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija
NOLEMJ:
noraidīt kandidātu saraksta politisko partiju apvienības “Jaunā VIENOTĪBA” iesniedzēja prasījumu.
Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. Ritvars Eglājs
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. Aldis Austers