LĒMUMS Nr. 37
Rīgā, 2025. gada 14. jūnijā
Par politisko partiju apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” sūdzību par Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes vēlēšanu rezultātiem
[1] 2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts politisko partiju apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk — iesniedzējs) valdes priekšsēdētāja Armanda Krauzes sūdzība par Dienvidkurzemes novada pašvaldības vēlēšanu rezultātiem (turpmāk — sūdzība). Sūdzībā lūgts “Centrālai vēlēšanu komisijai veikt 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanās visu nodoto balsu pārskaitīšanu visos Dienvidkurzemes novada vēlēšanu iecirkņos”.
[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato šādi:
[2.1] ņemot vērā 2025. gada pašvaldību domes vēlēšanu naktī visu publiskajā telpā izskanējušo
informāciju par haotisko balsu skaitīšanu, kad vēlēšanu iecirkņos Dienvidkurzemes novadā (un ne tikai) nebija iespējama elektroniska balsu saskaitīšana, kā rezultātā Centrālā vēlēšanu komisija, ar vairāku stundu novēlošanos, pieņēma savu izsludināto plānu “B” un tikai pēc pusnakts vēlēšanu iecirkņiem deva atļauju saskaitīt vēlēšanās nodotās balsis manuāli.
Redzot klātienē, saņemot informāciju un zinot vēlēšanu iecirkņu noslodzi – ne tikai fizisko, bet arī psiholoģisko un mentālo, kā arī šo vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem neparedzēti radušos uzlikto un izpildāmo pienākumu haosu, iesniedzējs pamatoti uzskata, ka veicot vēlēšanu balsu skaitīšanu, šķirojot derīgos/nederīgos biļetenus, paaugstinātos darba stresa apstākļos, nakts laikā, nogurumā, pārbaudot to saderību laikā un telpā, kas arī izveidojās vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem ar neizbēgamo piespiedu virsstundu darbu – pat neprasot tam viņu piekrišanu, kur ir saskatāmas Satversmes 106. panta pārkāpuma pazīmes, kas nosaka, ka piespiedu darbs ir aizliegts, saistībā ar neiespējamību elektroniski lejupielādēt ieskenētos vēlēšanu biļetenus – šos augstāk uzskaitītos objektīvos un cilvēcīgu apstākļu faktoru kopums pieļauj, ka ir, iespējams, pielaista kāda kļūda vai pat arī vairākas, nodoto balsu skaitīšanas laikā;
[2.2] pēc 2025. gada pašvaldību domes vēlēšanu naktī notikušā lielākā vairuma Latvijas Republikas balsstiesīgajiem pilsoņiem, kā arī iesniedzējam pamatoti radusies neuzticība šā brīža vēlēšanu sistēmai kopumā un objektīvai balsu saskaitīšanas precizitātei kā tādai un, pamatojoties uz tiesību principu, kas ir nostiprināts tiesību doktrīnā, ka visas šaubas tiek tulkotas par labu pieteicējam (šajā gadījumā iesniedzējam) un, ka administratīvajā procesā prevalē objektīvās izmeklēšanas princips, kā arī pamatojoties uz tiesiskās paļāvības principu, kurš ir noteikts Administratīvā procesa likuma 10. pantā, kas nosaka, ka privātpersona (deputāta kandidāts) var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas un būtiski, ka jebkuram deputāta kandidātam būtu šāda tiesiskās paļāvības principa neizbēgamības pārliecības sajūta.
Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē iesniedzējs nepiedalījās.
[3] Dienvidkurzemes novada vēlēšanu komisija (turpmāk — pašvaldības vēlēšanu komisija) 2025. gada 11. jūnija rakstveida paskaidrojumos norādījusi šādus argumentus:
[3.1] Dienvidkurzemes novada vēlēšanu iecirkņos 2025. gada pašvaldību vēlēšanu balsu skaitīšana noritēja atbilstoši normatīvajiem aktiem un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai, organizētajai un īstenotajai kārtībai, nepieļaujot atkāpes no normatīvā regulējuma procesuālās kārtības;
[3.2] 18 no 27 vēlēšanu iecirkņos balsis tika saskaitītas, izmantojot elektronisko balsu skaitīšanu. Balsu skaitīšana pēc vēlēšanām vienmēr notiek vēlās nakts stundās, un vēlēšanu iecirkņu darbinieki, piesakoties strādāt vēlēšanu iecirknī, ir gatavi strādāt nakts stundās un stresa apstākļos.
Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē pašvaldības vēlēšanu komisija rakstveida paskaidrojumos norādītos argumentus uzturēja.
[4] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (turpmāk — Likums) noteiktās kompetences robežās izvērtējusi sūdzību, iesniedzēja un pašvaldības vēlēšanu komisijas sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.
[4.1] Atbilstoši Likuma 45.1 pantam kandidātu sarakstu iesniedzējiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmās daļas 2. punktā ir noteikts, ka pašvaldības domes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt viena vai vairākas reģistrētu politisko partiju reģistrētas apvienības. Tādējādi kandidātu saraksta iesniedzējs Pašvaldības domes vēlēšanu likuma izpratnē šajā gadījumā ir iesniedzējs. Savukārt atbilstoši politisko partiju reģistrā pieejamajai informācijai Armandam Krauzem ir tiesības pārstāvēt atsevišķi iesniedzēju.
Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem konkrētajā pašvaldībā. Taču, lai to pārbaudītu un vērtētu, ir jābūt norādēm par konkrētiem pārkāpumiem. Sūdzībā nav minēti konkrēti pārkāpumi balsu skaitīšanas procesā Dienvidkurzemes novadā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārīga rakstura publiskajā telpā izskanējušu informāciju par balsu skaitīšanas procesu kopumā Latvijā. Šaubas un pieņēmumi nav balstīti uz faktiem un pierādījumiem, kas būtu iegūti, piemēram, novērošanas procesā vai iepazīstoties ar vēlēšanu procesa dokumentāciju. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iesniedzējs nav ievērojis pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu.
[4.2] 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanās Dienvidkurzemes novadā bija izveidoti 27 vēlēšanu iecirkņi un pasta balsošanas iecirknis. Atbilstoši vēlēšanu platformā pieejamajai informācijai Dienvidkurzemes novadā manuāla balsu skaitīšana ir notikusi pasta balsošanas iecirknī un tehnisku iemeslu dēļ 9 no 27 vēlēšanu iecirkņiem.
Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 13. februāra instrukcijas Nr. 7 "Pašvaldības domes vēlēšanu pasta balsošanas un no citiem vēlēšanu apgabaliem saņemto balsu skaitīšanas instrukcija" 42. punktu pasta balsošanas iecirknī vienmēr balsis tiek skaitītas manuāli. Tāpat manuāla balsu skaitīšana ir iespējama, ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt derīgo vēlēšanu zīmju elektronisko skaitīšanu. Manuāla balsu skaitīšana pati par sevi nav vēlēšanu tiesību pārkāpums. Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 20. februāra instrukcijā Nr. 8 "Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija" (turpmāk — Balsu skaitīšanas instrukcija) ir paredzēta manuāla balsu skaitīšana, un šīs instrukcijas VIII nodaļā tā ir detalizēti aprakstīta.
[4.3] Saskaņā ar Balsu skaitīšanas instrukciju derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana, derīgo vēlēšanu zīmju noteikšana, derīgo vēlēšanu zīmju manuāla sašķirošana pa kandidātu sarakstiem, par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju manuāla saskaitīšana, par katra kandidātu saraksta vēlēšanu zīmju manuāla sašķirošana divās grupās — negrozītās un grozītās un to manuāla saskaitīšana ir darbības, kas ir veicamas pirms vēlēšanu zīmju skenēšanas, ja notiek automātiskā balsu skaitīšana. Līdz ar to fakts, ka atsevišķos vēlēšanu iecirkņos Latvijā, ieskaitot Dienvidkurzemes novadā, nebija iespējams veikt automātisku balsu skaitīšanu, neietekmē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšanu un derīgo vēlēšanu zīmju noteikšanu. Tāpat tam nav būtiska ietekme uz kandidātu sarakstu balsu skaitīšanas procesu. Minētais tikai ietekmē veidu (manuāli vai automātiski), kādā tiek validēts katrs skaitīšanas solis. Pamatojoties uz Balsu skaitīšanas instrukcijas 5. punktu, katrs skaitīšanas solis, kura rezultāts tiks izmantots balsu skaitīšanas protokola sagatavošanai, veicams vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis.
[4.4] Atbilstoši Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumam vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļi ir vēlētas personas, ar kurām netiek slēgts darba līgums. Tāpat viņām nav noteikts normālais darba laiks, un daļa no darba vienmēr tiek veikta nakts stundās. Atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmajai daļai virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Līdz ar to arguments par nepieciešamību saskaņot virsstundas nav pamatots.
[5] Izskatot iesniedzēja sūdzību un iepazīstoties ar vēlēšanu platformā pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka 595. vēlēšanu iecirkņa vēlēšanu gaitas žurnālā nav aizpildīta lauks “Derīgo vēlēšanu aplokšņu ar vairākām vēlēšanu zīmēm skaits (F)”, tādejādi rezultātu protokolā dati tiek atspoguļoti neprecīzi, un veidojas kontroļu nesakritība. Taču minētā nepilnība neietekmē balsu skaitīšanas rezultātus.
Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.1 un 45.2 pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija
NOLEMJ:
noraidīt politisko partiju apvienības “Zaļo un Zemnieku savienība” prasījumu;
Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. Ritvars Eglājs
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. Aldis Austers