Nr. 40 Par kandidātu saraksta “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” iesniedzēja iesniegumu “Par CVK pasludināto vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Rīgas vēlēšanu apgabalā”

LĒMUMS Nr. 40

Rīgā, 2025. gada 14. jūnijā

 

 

Par kandidātu saraksta “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” iesniedzēja iesniegumu “Par CVK pasludināto vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Rīgas vēlēšanu apgabalā”

 

 

2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk — CVK) saņemts Rīgas valstspilsētas domes vēlēšanu kandidātu saraksta iesniedzēja politiskās partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”, reģ. Nr. 40008310156, (turpmāk — Iesniedzējs) iesniegums, kurā, ņemot vērā iesniegumā minēto, iesniedzējs apstrīd CVK pasludinātos vēlēšanu rezultātus un prasa atcelt CVK lēmumu un sarīkot jaunas vēlēšanas Rīgas valstspilsētā.

2025. gada 14. jūnijā Iesniedzējs, papildinot 11. jūnija iesniegumu, Centrālajā vēlēšanu komisijā ir iesniegusi “vēlēšanu naktī notikušās neatbilstības un pārkāpumus”.

Iepazinusies ar lietas faktiskajiem apstākļiem, CVK konstatē sekojošo:

[1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pants noteic, ka kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā.

Iesniedzējs ir politisko partiju reģistrā reģistrēta politiskā partija “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”, reģ. Nr. 40008310156, kura ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu kandidātu saraksta “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” iesniedzēja. Līdz ar to iesniedzējs atbilst Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ pantā noteiktajam.

[2] Iesniedzējs norāda, ka “CVK 2025.gada 8.jūnijā ir parakstījusi rezultātu protokolu, līdz ar to noslēdzot balsu skaitīšanas procesu Rīgas vēlēšanu apgabalā. Iesniedzējs apstrīd CVK pasludinātos vēlēšanu rezultātus.” Minētajam apgalvojumam ir pievienota atsauce uz Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 8. jūnija rīkojumu Nr. 4 “Par balsu skaitīšanas procesa pabeigšanu Rīgas vēlēšanu apgabalā”, un norādīti vairāki publiskajā telpā pieejami argumenti.

[2.1] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 44. panta pirmā daļā noteikts, ka pašvaldības domes vēlēšanu rezultātus apstiprina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija ar savu lēmumu. Pašvaldības vēlēšanu komisija to kopā ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Rīgas vēlēšanu komisija ir veikusi Rezultātu protokola parakstīšanu 2025. gada 8. jūnijā. Likumā nav noteikta CVK kompetence apstiprināt un parakstīt pašvaldības domes vēlēšanu rezultātu protokolus vai jebkādi citādi apstiprināt pašvaldības vēlēšanu komisijas lēmumus.

Atbilstīgi minētajai normai CVK nav likumā noteiktas kompetences apstiprināt pašvaldības domes vēlēšanu rezultātus, jo tos apstiprina pašvaldības vēlēšanu komisija. Līdz ar to nepastāv CVK lēmums, ar kuru būtu bijuši apstiprināti pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti, tādejādi objektīvi nepastāv iesnieguma minētais apstrīdēšanas fakts.

[2.2] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 44. panta trešā daļa noteic, ka valstspilsētas pašvaldības domes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām nosūtāmi publicēšanai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē.

Atbilstīgi minētajai normai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu rezultātus pasludina attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija, nevis CVK. Tādejādi nevar tikt apstrīdēta rīcība, kura nav notikusi, turklāt nav CVK kompetencē.

[3] Iesniedzējs savā iesniegumā prasa atcelt CVK lēmumu un sarīkot jaunas vēlēšanas Rīgas valstspilsētā.

Administratīvā procesa likuma 78. panta pirmā daļā noteikts, ka iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda: kuru administratīvo aktu apstrīd; kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd un kā izpaužas administratīvā akta nepareizība; lūgumu. Lai iestāde varētu izskatīt apstrīdēšanas iesniegumu un lemt par apstrīdēto administratīvo aktu, tai no iesnieguma vispirms ir jāsaprot, kurš administratīvais akts tiek apstrīdēts. Tāpēc iesniegumā būtu jānorāda izdevējiestādes nosaukums, lēmuma numurs un izdošanas datums, kā arī lēmuma nosaukums, ja tāds ir.[1]

Iesniedzējs lūdz atcelt CVK lēmumu, nenorādot, kuru tieši lēmumu tas lūdz atcelt, proti, nav norādīts ne lēmuma Nr., izdošanas datums, jo CVK lēmumus par Rīgas valstspilsētas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu nav pieņēmusi.

[4] 2025.gada 14.jūnija iesnieguma papildinājumā iesniedzējs norāda, ka, papildinot š.g. 11.jūnijā iesniegumu par vēlēšanu rezultātu pārstrīdēšanu Rīgas vēlēšanu apgabalā, kurā prasīts atcelt CVK lēmumu un sarīkot jaunas vēlēšanas Rīgas valsts pilsētā iesniedzam vēlēšanu naktī notikušās neatbilstības un pārkāpumus:

1. likuma prasībām neatbilstošs balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņos Rīgas vēlēšanu apgabalā;
2. novērotājiem nebija iespēju novērot balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu konstatēšanu;
3. nestrādājošas vēlēšanu sistēmas dēļ daudzi vēlētāji nenobalsoja;
4. nepabeigtā vēlēšanu informācijas sistēma faktiski piespieda uz manipulācijām vēlēšanu komisijas;
5. vēlēšanu informācijas sistēma nebija pabeigta, tajā bija kļūdas, pretrunas un neatbilstības;
6. vēlēšanu iecirkņos esošās pildspalvas balsošanai nerakstīja;
7. balsošanas kastu plombēšana fiksēta 45 minūtes pēc balsošanas sākuma;
8. novērotājiem nebija atbilstošas iespējas novērot balsošanu.

[5] Ievērojot labas pārvaldības principu un uzsverot, ka valsts demokrātijas pamats ir godīgas vēlēšanas, ar mērķi kliedēt bažas par publiskajā telpā izskanējušo viedokli, CVK vērsās pie Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisijas ar lūgumu sniegt skaidrojumu par iesniedzēja iesniegumā minētajiem argumentiem.

[6] Balsu skaitīšana notiek Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40. panta sestajā un septītajā daļā, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 20. februāra instrukcijā Nr. 8 “Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija” (turpmāk — Instrukcija) noteiktajā kārtībā.

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40. panta sestā un septītā daļa attiecīgi noteic, ka derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis. Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā.

Atbilstīgi Instrukcijas 37. un 38. punktam vēlēšanu zīmes tiek ieskenētas.

Atbilstīgi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 4.¹ panta pirmajai daļai Valsts digitālās attīstības aģentūra nodrošina tehnoloģisko risinājumu atbilstoši šim likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas norādījumiem par procesiem, funkcijām, uzdevumiem un mērķiem domes vēlēšanu organizēšanai.

Gadījumos, ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt derīgo vēlēšanu zīmju elektronisko skaitīšanu, izņēmuma gadījumā pašvaldības vēlēšanu komisija elektroniski saskaņo ar Centrālo vēlēšanu komisiju manuālu balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī atbilstīgi Instrukcijas VIII nodaļā noteiktajai kārtībai. 

Līdz ar to manuālā balsu skaitīšana ir viens no iespējamajiem leģitīmiem un iepriekš paredzētiem balsu skaitīšanas veidiem. Vēlēšanu iecirkņu komisijām tas bija zināms. Līdz ar to nav pamata apšaubīt tos vēlēšanu rezultātus, kur balsis tika skaitītas manuāli.

[7] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 37. panta pirmā daļa noteic, ka balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē. Atbilstīgi minētā panta otrajai daļai, netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgās domes vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu.

Centrālās vēlēšanu komisijas rīcībā nav rakstveida ziņojumu par liegumu novērotājiem piedalīties balsu skaitīšanā.

Līdz ar to iesniedzējam ir bijušas tiesības piedalīties balsu skaitīšanas procesā, lai pārliecinātos par balsu skaitīšanas caurspīdīgumu un atbilstību spēkā esošajām tiesību normām.

[8] Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisija savā š.g. 12. jūnija vēstulē Nr. VK-25-62nd informē, ka saņemtais Iesniegums ir izskatīts vēlēšanu komisijas ārkārtas sēdē 2025.gada 11.jūnijā, plkst. 18.15, pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas noteikumu normām, sniedzot sekojošu skaidrojumu:

1. Iesnieguma pirmā punkta izskatīšana.

Atbildes sniegšana Kandidātam nav Rīgas Vēlēšanu komisijas kompetencē, jo vēlēšanu rezultātu apkopošanas sistēmu (SKENIS) izstrādāja un tās darbību nodrošināja Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA).

Rīgas Vēlēšanu komisija, ņemot vērā ārkārtas apstākļus, kas iestājās sistēmas darbības traucējumu laikā vēlēšanu naktī vairākas stundas neļaujot iecirkņiem veikt nākamo balsu skaitīšanas darbību,  pieņēma lēmumu atļaut atsevišķiem iecirkņiem darbu uz laiku pārtraukt, nodrošinot vēlēšanu materiālu drošību saskaņā ar noteikto kārtību.

2. Iesnieguma otrā punkta izskatīšana.

Vēlēšanu komisija norāda, ka Kandidāta iesniegumā nav ietverti konkrēti fakti vai pierādījumi, kas pamatotu balsu skaitīšanas neprecizitāti, neatbilstības vai pārkāpumus Rīgas vēlēšanu iecirkņos.

Vēlēšanu komisijas rīcībā nav saņemti drošības iestāžu sastādīti pārkāpumu fiksēšanas dokumenti, kas varētu kalpot par pamatu būtisku pārkāpumu konstatēšanai vēlēšanu procesā Rīgas teritorijā.

Attiecībā uz minēto “Providus” vadošās pētnieces Ivetas Kažokas izteikto viedokli, Vēlēšanu komisijas ieskatā tas vērtējams, kā personisks skatījums un interpretācija par vēlēšanu procesa norisi, turklāt jānorāda, ka šī pieredze nav iegūta Rīgas vēlēšanu iecirknī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Vēlēšanu komisija neredz pamatu veikt papildu pārbaudes vai auditācijas darbības.

3. Iesnieguma trešā punkta izskatīšana.

Vēlēšanu komisija sazinājās ar vēlēšanu iecirkņa komisijas darbinieci Lauru Zemīti, kura sociālo tīklu platformās ir paudusi savu personīgo viedokli par Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas uzdotajiem rīkojumiem. Skatīt pielikumā sniegto skaidrojumu.

Papildus tam vēlamies precizēt, ka no iesnieguma konteksta izņemtais citāts: “vēlēšanu iecirkņu komisijām vēlēšanu zīmes – derīgās balsis apkopot un pārvietot NEPLOMBĒTĀS kastēs”, ir interpretēts atrauti no visa procedūras apraksta, kas vēlēšanu procesā ir stingri reglamentēts un kontrolēts. Neplombētās kastes vēlēšanu procesā tiek izmantotas tikai nelikvīdu vai neaktīvu materiālu transportēšanai, piemēram:

• kancelejas precēm;
• neizmantotajām reģistrācijas aploksnēm;
• biroja piederumiem;
• neizmantotajām vēlēšanu zīmēm u.c.

Publikācijas turpinājumā ir arī skaidri norādīts, ka šādas darbības pirms izpildes tiek saskaņotas ar iecirkņa koordinatoriem, kuri ir atbildīgi par vēlēšanu materiālu loģistiku – t. i., materiālu piegādi un savākšanu uz un no iecirkņiem. Tādēļ pilnīgi izslēgta iespēja vēlēšanu iecirknim uz Rīgas Domi atvest materiālus nesaskaņoti pārkāpjot noteiktās instrukcijas.

Savukārt attiecībā uz derīgo balsu zīmēm un datu nodošanu, šie procesi tiek veikti atbilstoši noteiktajai kārtībai:

• vēlēšanu zīmes pēc saskaitīšanas tiek ievietotas noplombētās kastēs;
• kastes tiek transportētas uz Rīgas Domes telpām;
• to nodošana tiek fiksēta ar pavaddokumentu, kuru paraksta abas puses – gan piegādātājs, gan pieņēmējs.

Līdz ar to minētais citāts neataino faktiskās procedūras būtību un var radīt maldīgu priekšstatu par vēlēšanu materiālu aprites kārtību.

4. Iesnieguma ceturtā punkta izskatīšana.

Atbildes sniegšana Kandidātam šajā jautājumā nav Rīgas Vēlēšanu komisijas kompetencē, jo vēlēšanu zīmju paraugus izstrādāja un apstiprināja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Minēto apstiprina CVK 2024. gada 7. novembra lēmums Nr. 73 “Par 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanu zīmju paraugu apstiprināšanu”.

5. Iesnieguma piektā punkta izskatīšana.

Skaidrojam, pirms vēlēšanu izsludināšanas Vēlēšanu komisija veic vēlēšanu iecirkņu telpu apsekošanu. Izvēlētās telpas tiek dokumentētas iecirkņu pasēs, kur viens no galvenajiem kritērijiem ir piemērotas telpas nodrošināšana vēlēšanu materiālu drošai uzglabāšanai.

Vēlēšanu nedēļā šīm telpām pastiprinātu uzmanību pievērš gan drošības iestādes, gan Vēlēšanu komisijas locekļi un koordinatori. Līdz šim brīdim nav saņemtas sūdzības vai norādes no drošības iestādēm par to, ka Rīgas vēlēšanu iecirkņos izmantotās telpas būtu neatbilstošas vai nedrošas vēlēšanu materiālu uzglabāšanai.

Līdz ar to izteiktie vispārīgie apgalvojumi nerada pamatotu iemeslu apšaubīt vēlēšanu materiālu uzglabāšanas drošību vai iespējamu vēlēšanu zīmju ietekmēšanu.

Piekrītam, ka CVK rīkojums konkrētajā situācijā radīja zināmu neskaidrību un organizatoriskus sarežģījumus. Tomēr Rīgas Vēlēšanu komisija, paredzot iespējamās tehnisko sistēmu kļūmes, iepriekš organizēja iecirkņu priekšsēdētāju un sekretāru klātienes apmācības, kurās tika sniegtas vadlīnijas rīcībai ārkārtas situācijās.

Apmācību materiālos tika uzsvērti šādi drošības pasākumi:

1. telpai, kur tiek uzglabāti vēlēšanu materiāli, atslēga ir ierobežotam personu lokam;
2. telpas durvis tiek aizlīmētas ar drošības uzlīmēm;
3. vēlēšanu kastu spraugas tiek aizvērtas ar plombu;
4. plombas numurs tiek ievadīts Vēlēšanu gaitas žurnālā (VGŽ).

Rīgas Vēlēšanu komisija kategoriski noraida apgalvojumu, ka vēlēšanu materiāli būtu atstāti bez uzraudzības. Kandidāta izteiktie pārmetumi nav pamatoti ar konkrētiem faktiem vai pierādījumiem, bet balstās vispārīgos pieņēmumos.

Vēlēšanu komisija, sēdes laikā izskatīja iesniegumā minētos jautājumus un konstatēja, ka lēmuma pieņemšana šajā gadījumā nav komisijas kompetencē. Līdz ar to nosūtam  Vēlēšanu komisijas sagatavotos skaidrojumus par kandidāta iesniegumā izteiktajām pretenzijām informatīvam nolūkam.

[9] Rīgas valstspilsētas vēlēšanu komisija ir saņēmusi un iesniegusi CVK arī iesniedzēja iesniegumā minētās personas L. Zemītes paskaidrojumu, kurā norādīts:

“Vēlos norādīt, ka 37. iecirknis, skaitot vēlēšanu zīmes, ir ievērojis visas Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas Nr.1. (09.01.2025. prot. Nr.24. §) u.c. normatīvajos aktos noteiktās prasības un kārtību.

Kandidātu saraksta “Latvija pirmajā vietā” iesnieguma 3. punktā ir sagrozīti fakti par manu, Lauras Zemītes, publikāciju sociālajā tīklā “Facebook” (turpmāk - publikācija), uzsverot, ka “Rīgas pašvaldības vēlēšanu komisija devusi rīkojumu vēlēšanu iecirkņa komisijām vēlēšanu zīmes - derīgās balsis apkopot un pārvietot neplombētās kastēs, kas tās pakļāvis satura (balsojuma) nomainīšanas riskam”.

Publikācijā norādīts, ka no RPVK tika saņemta ziņa, kuras izskaņā teikts: “Tāpat drīkst NEplombētās kastēs esošos materiālus vest uz Domi”, turklāt uzsvērts, ka pēc šīs ziņas saņemšanas, 37.iecirknis uzsāka vēlēšanu zīmju iepakošanu aizplombētās kastēs, atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 40.³ pantam, kas nosaka “Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes iesaiņojamas un aizzīmogojamas. (..)”, kā arī tika uzsākta vēlēšanu iecirkņa durvju aizzīmogošana.

“Esošie materiāli neplombētās kastēs”, par kuriem tika runāts RPVK ziņojumā, ir uzskaitīti materiālu pieņemšanas un nodošanas pavadrakstā, t.i. kancelejas preces, tukšās vēlēšanu kastes, mobilie telefoni, u.c. Attiecīgi nevienā brīdī netika dots rīkojums pārvadāt derīgās vēlēšanu zīmes neplombētās kastēs, papildus apliecinu, ka 37. iecirknis nav pārvietojis vēlēšanu zīmes neatļautā veidā.

[10] Administratīvā procesa likuma 14.¹ pants noteic, ka iestāde, pieņemot lēmumus, ievēro objektivitāti un dod procesa dalībniekiem pienācīgu iespēju izteikt savu viedokli un iesniegt pierādījumus.

Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē iesniedzēju pārstāv Rīgas valstspilsētas domes vēlēšanu kandidātu saraksta “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” kandidāts Ringolds Balodis un politiskās partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” valdes loceklis ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi Ainārs Šlesers.

R. Balodis uzstāšanos sāk ar informāciju, ka viņš uzstāsies ar juridiskiem aspektiem, bet turpinās ar politiskiem partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Turpinājumā R. Balodis vēlas noraidīt Centrālās komisijas locekli Aināru Svikli, jo sūdzība ir par sistēmiskām problēmām, bet A. Sviklis bija Viedās administrācijas un vides aizsardzības ministrijas ministres biroja darbinieks. Uz šo sēdes vadītājs R. Eglājs norāda, ka, iesniedzējam ir zināms likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”, un tajā minētie darbības nosacījumi un ierobežojumi, un minētais nav to starpā. Iesniedzējs piekrīt un izsaka nožēlu, ka sēdē klātesošs nav Viedās administrācijas un vides aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Iesniedzēja ieskatā sistēmas darbības traucējumu dēļ esot radies haoss. Jautā par sūdzības pielikumu, vai tas ir bijis saņemts.

R. Balodis uzskata, ka balsu skaitīšanas laikā nav ievērotas Centrālās vēlēšanu komisijas pieņemtās instrukcijas. Iesniedzējam esot pieci liecinieki – novērotāji, kuri nav uzaicināti uz sēdi.

Iesniedzējs norāda uz:

1. likuma prasībām neatbilstošs balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņos Rīgas vēlēšanu apgabalā:

1. novērotājiem netika nodrošināta iespēja novērot balsu skaitīšanu;
2. negrozītās vēlēšanu zīmes neiesaiņoja aizzīmogotos saiņos, bet uzreiz pārgāja pie nākamā soļa – atzīmju skaitīšanas kandidātiem;
3. iecirkņa komisija nenoformēja rezultātu protokolu un neparādīja to novērotājiem;
4. tas nav ļāvis novērotājiem pārliecināties par saskaitīto rezultātu atbilstību faktiskajam, jo tas nav bijis iespējams;

2. novērotājiem nebija iespēju novērot balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu konstatēšanu;
3. nestrādājošas vēlēšanu sistēmas dēļ daudzi vēlētāji nenobalsoja;
4. vēlēšanu informācijas sistēma nebija pabeigta, tajā bija kļūdas, pretrunas un neatbilstības;
5. vēlēšanu iecirkņos esošās pildspalvas balsošanai nerakstīja;
6. balsošanas kastu plombēšana fiksēta 45 minūtes pēc balsošanas sākuma;
7. novērotājiem nebija atbilstošas iespējas novērot balsošanu.

Iesniedzējs uzskata, ka Centrālā vēlēšanu komisija šajās vēlēšanās ir nepamatoti ierobežojusi novērotāju tiesības pārliecināties par notikušo vēlēšanu procesu atbilstību likuma prasībām, kas radījis lielas šaubas par to leģitimitāti.

Iesniedzēja valdes priekšsēdētājs turpina uzrunu ar politisku viedokli, to ilustrējot ar publiski pieejamu informāciju par sistēmas darbības traucējumiem, atsevišķu personu viedokļiem, jautājot, kāpēc vēlēšanu laikā netika sasaukta valdības ārkārtas sēde, un neatzīst vēlēšanu rezultātus. A. Šlesers ziņo, ka no Centrālās vēlēšanu komisijas pat neko nelūdz, bet iesniedzēja pārmetumi nav ar vienu problēmu vienā iecirknī, tie ir politiski pārmetumi.

[11] Saņemot iesniedzēja š.g. 14. jūnijā saņemtos papildinājumus sākotnējam iesniegumam, Centrālā vēlēšanu komisija vērsās pie Rīgas vēlēšanu komisijas ar lūgumu sniegt skaidrojumu par iesniedzēja izteiktajiem apgalvojumiem. Rīgas pašvaldības vēlēšanu komisija savā 2025.gada 16.jūnija vēstulē Nr. VK-25-68-nd sniedz sekojošu skaidrojumu:

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Vēlēšanu komisija (turpmāk – Vēlēšanu komisija) 2025.gada 16.jūnijā ir saņēmusi Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk – CVK) pārsūtīto Iesniegumu no politiskās partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ (turpmāk – Kandidāts) ar lūgumu skaidrot Kandidāta izvirzītās prasības.

1. Likuma prasībām neatbilstošs balsu skaitīšana vēlēšanu iecirkņos Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Izskatot Kandidāta prasību, skaidrojam, ka prasības pieteicējs nav precīzi norādījis, kuros Rīgas vēlēšanu iecirkņos būtu konstatēti pārkāpumi. Līdz ar to prasība ir vispārīga, un nav pamata apgalvojumam, ka pārkāpumi būtu notikuši lielākajā daļā iecirkņu, kā arī nav minēts konkrēts iecirkņu skaits, kas objektīvi ļautu šādu faktu konstatēt.

Vēlēšanu komisija nav saņēmusi rakstiskus iesniegumus par konstatētiem pārkāpumiem vēlēšanu iecirkņos, un šādi pārkāpumi nav konstatēti arī vēlēšanu gaitas žurnālu ierakstos.

Vienlaikus Vēlēšanu komisija ir saņēmusi informāciju par Kandidāta norīkoto novērotāju neatbilstošu un agresīvu uzvedību atsevišķos vēlēšanu iecirkņos. Fakts, ka novērotāju sniegtā informācija, iespējams, ir pielāgota iesniegtajai prasībai, lai radītu šķietamus pierādījumus, izriet arī no novērotāja R. Kadžuļa iesniegtās aptaujas. Proti, viens un tas pats novērotājs nevar vienlaikus atrasties divos iecirkņos un sniegt identisku informāciju par tiem, jo iecirkņos konkrētajā laikā norisinās atšķirīgi procesi. Arī fakts, ka šīs aptaujas ir parakstītas un iesniegtas pēc vēlēšanām, liecina, ka Kandidāts visādos veidos mēģina nomelnot Rīgas vēlēšanu iecirkņos veikto darbu, iespējams pat ietekmējot savus novērotājus sniegt šādu informāciju.

Apgalvojums, ka novērotājiem netika nodrošināta iespēja vērot balsu skaitīšanu uz ekrāniem vai monitoriem, atbilst patiesībai, jo šāda iespēja būtu organizējama tikai gadījumā, ja darbotos sistēma SKENIS un balsu skaitīšanas dati būtu pieejami apskatei uz ekrāna.

2. Novērotājiem nebija iespēju novērot balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātu konstatēšanu.

Iecirkņu komisijām izsniegtie monitori tiek nodrošināti kā papildu palīglīdzeklis, lai nepieciešamības gadījumā komisija varētu uz ekrāna parādīt vēlēšanu zīmi pēc tās ieskenēšanas.

Attiecībā uz minēto biedrības "Providus" vadošās pētnieces Ivetas Kažokas publiski pausto viedokli, Vēlēšanu komisijas ieskatā tas uzskatāms par personisku skatījumu un individuālu interpretāciju par vēlēšanu procesa norisi. Turklāt jānorāda, ka šī pieredze nav iegūta Rīgas vēlēšanu iecirkņos.

3. Nestrādājošas vēlēšanu sistēmas dēļ daudzi vēlētāji nenobalsoja.

Vēlēšanu komisija, izvērtējot Vēlēšanu gaitas žurnālā pieejamo informāciju, secina, ka ilgākais laika periods, kad Rīgas vēlēšanu iecirknī nedarbojās elektroniskā vēlētāju tiešsaistes reģistrs (EVTR), bija aptuveni 15 minūtes. Iecirkņos, kuros šajā laikā izveidojās vēlētāju rindas, iecirkņu vēlēšanu komisijas pieņēma lēmumu izmantot reģistrācijas aploksnes, lai nodrošinātu vēlētāju reģistrāciju un balsstiesību izmantošanu. Papildus jānorāda, ka šogad vēlēšanu iespēja tika nodrošināta visā iepriekšējās balsošanas periodā — no pirmdienas līdz piektdienai, kas vēlētājiem sniedza plašākas un elastīgākas iespējas piedalīties vēlēšanās.

Vēlēšanu komisijai nav informācijas par konkrētu vēlētāju skaitu, kas it kā netika apkalpots vēlēšanu norises laikā.

4. Nepabeigtā vēlēšanu informācijas sistēma faktiski piespieda uz manipulācijām vēlēšanu komisijas.

Vēlēšanu komisija piekrīt, ka attiecīgā tehniskā nepilnība tika konstatēta sistēmā, un tas, acīmredzot, sākotnēji nebija paredzēts no sistēmas izstrādātāja puses. Par konstatēto nepilnību nekavējoties tika ziņots atbildīgajai iestādei VDAA, un tika pieņemts lēmums tehniski to fiksēt sistēmā, piešķirot jaunu reģistrācijas numuru. Minētais fakts nekādā veidā neietekmē vēlēšanu rezultātus, jo šīs kastes jebkurā gadījumā tiek uzskaitītas un kontrolētas līdz pat iecirkņu slēgšanai un balsu skaitīšanas uzsākšanai.

5. Vēlēšanu iecirkņos esošās pildspalvas balsošanai nerakstīja.

Diemžēl piegādāto nerakstošo pildspalvu problēma vēlētāju balsošanai ir ilgstoša un zināma. Ņemot vērā lielo vēlētāju skaitu, pildspalvas tiek iepirktas Elektronisko iepirkumu sistēmā ievērojamā apjomā, un to pilnīga fiziska pārbaude nav iespējama. Tāpat, ievērojot vēlēšanu komisiju budžeta taupības apsvērumus, visas pildspalvas, kas tiek atgrieztas no vēlēšanu iecirkņiem, tiek uzglabātas un izsniegtas atkārtotai lietošanai.

Praktisko apmācību laikā vēlēšanu komisiju priekšsēdētāji tiek informēti par šo risku, un gadījumā, ja iecirknī tiek konstatēta nerakstoša pildspalva, par to nekavējoties tiek ziņots koordinatoram, kurš nodrošina problēmas novēršanu salīdzinoši īsā laikā.

Tāpat vēlētāji publiski tiek aicināti uz vēlēšanu iecirkni ņemt līdzi savu pildspalvu.

6. Balsošanas kastu plombēšana fiksēta 45 minūtes pēc balsošanas sākuma.

Kandidāts savā prasībā nav identificējis konkrētu vēlēšanu iecirkni, tādēļ Vēlēšanu komisijai nav iespējams veikt faktisko apstākļu pārbaudi un sniegt atbildi pēc būtības.

7. Novērotājiem nebija atbilstošas iespējas novērot balsošanu.

Vēlēšanu komisija apstiprina, ka vēlēšanu procesā vēlēšanu nedēļā Rīgas 21. vēlēšanu iecirknī tika konstatēta atšķirīga izpratne par vēlēšanu novērotāju tiesībām un pienākumiem. Minēto apstiprina arī visu trīs pušu — iecirkņa komisijas, Kandidāta norīkoto novērotāju un Vēlēšanu komisijas — iesaiste situācijas risināšanā. Tika organizētas pārrunas ar 21. iecirkņa komisiju un Kandidāta norīkotajiem novērotājiem, kuri bija pārpratuši savas tiesības un pienākumus, neievērojot personas datu aizsardzības prasības, par kuru ievērošanu atbild vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļi, parakstot saistību rakstu par personas datu aizsardzību. Pēc šī starpgadījuma visi Rīgas vēlēšanu iecirkņi tika informēti par rīcību darbā ar novērotājiem un nepieciešamību ievērot atbilstošu kārtību.

Vēlēšanu komisija šo konkrēto gadījumu vērtē kā pozitīvu piemēru tam, kā iespējamie pārkāpumi tiek operatīvi novērsti jau to sākotnējā stadijā.

[12] Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem konkrētajā pašvaldībā.

[13] No Latvijas Republikas Augstākās tiesas atziņām izriet, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus. No Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātā demokrātiskas valsts virsprincipa izriet, ka ar vēlēšanu rezultātu pārbaudi, cik vien iespējams, nedrīkst tikt ierobežotas varas institūcijas iespējas pildīt savus uzdevumus. Tādējādi, izvērtējot vēlēšanu norises tiesiskumu, nepietiek ar pārkāpuma konstatēšanu vēlēšanu norisē, bet ir jāvērtē konkrētā pārkāpuma būtība un sekas. Vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu (deputātu vietu sadalījumu). Ja vēlēšanu rezultāti tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds nebūtisks – vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs – trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko neskaidrību.

Ievērojot iepriekš minēto un pamatojoties uz likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.¹ un 45.²pantu pantu, Administratīvā procesa likuma 78.panta pirmo daļu un 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija

 

NOLEMJ:

noraidīt Rīgas domes kandidātu saraksta “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” iesniedzēja iesniegumu. 

Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i.                                                                  Ritvars Eglājs

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i.                                                                          Aldis Austers

 

---

[1] Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr. iur. J. Briedes zin. red. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 758. lpp.