LĒMUMS Nr.41
Rīgā, 2025. gada 14. jūnijā
Par politiskās partijas “Stabilitātei!” deputāta kandidāta iesniegumu “Apstrīdēšanas iesniegums vēlēšanu komisijas lēmuma apstrīdēšanai Rīgas valstspilsētā”
[1] 2025. gada 11. jūnijā Centrālajā vēlēšanu komisijā saņemts deputāta kandidāta Valentīna Jeremejeva (turpmāk — iesniedzējs) iesniegums par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu Rīgas valtspilsētā (turpmāk — iesniegums). Iesniegumā lūgts Centrālo vēlēšanu komisiju pieņemt lēmumu- izsludināt atkārtotas vēlēšanas vai vismaz - izsludināt atkārtotu balsošanu novadā, nodrošinot leģitīmas, godīgas un (A-Z, ne tikai fragmentāri) caurskatāmas vēlēšanas, uzticamu un citām valsts pārvaldes vērtībām[1] atbilstošu pašvaldības vēlēšanu komisiju.
[2] Iesniedzējs savu prasījumu pamato šādi:
[2.1] Lai arī vēlēšanu komisijai (kādai no) bija objektīvi pienākums publiskot (piemēram, pašvaldības mājas lapā) protokolu, lēmumu un piedāvāt iepazīties ar Vēlēšanu gaitas žurnālu – tas nav ticis izdarīts, demonstrējot vieglprātīgu attieksmi pret brīvprātīgi uzņemtajām saistībām/pienākumiem.
[2.2] Vēl jo vairāk. Nekur vēlēšanu komisiju publikācijās / tīmekļvietnēs pat neparādījās protokolu / lēmumu datumi, lai arī atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 37.3. un 45’.p. informācija par tiem kandidātiem (kuru visu e-pasti bija CVK pieejami) bija kardināli svarīga, jo tie kalpoja par atskaites punktu apstrīdēšanas termiņam. Šis jau ir būtisks vēlēšanu tiesību kavējums.
[2.3] Arī 11.06.2025. darba dienas laikā pašvaldības vēlēšanu komisijai iesniegtais aicinājums šos apstrīdēšanai būtiskos dokumentus (kurus arī likums burtiski arī paredz apstrīdēt tā 37.3. un 45’.p.), kā arī sniegt citu būtisku informāciju, kura varētu liecināt vai nu par to, ka novada iecirkņos viss bijis kārtībā (un šajā gadījumā šāds apstrīdējums nebūtu radies) vai taisni otrādi – notikumi iecirkņos un to sniegtie dati liecina, ka bijušas novirzes no nevainojamu vēlēšanu procedūru kopuma, kuras gan objektīvi pēc neatkarības atgūšanas 30+ darbības gadu laikā jau bija iespējams nopulēt teju līdz pilnībai, tika vienkārši ignorēts. Pašvaldības vēlēšanu komisija, kuras rīcībā viss prasītais bija, izvairījās izsniegt gan prasītos dokumentus, gan informāciju. Lai arī aicinājumā tika lūgts to nosūtīt darbdienas laikā (norādot, arī tālruni, pa kuru varēja paziņot par papildlaika nepieciešamību), tā netika atsūtīta. Tādējādi noticis arī LR Satversmes 104.p. “Ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības.” pārkāpums.
[2.4] Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju par valstisko “sabotāžu” gan divās iepriekšējās vēlēšanu dienās, gan mega “bardaku” balsu skaitīšanas un nodošanas CVK laikā 07.06.2025 un 08.06.2025., kura mīkstināšanai VARAM ministre 09.06.2025., lai atbildību noņemtu no sevis, no amata labprātāk atstādināja Jorenu, savukārt CVK, kura ar īpašu entuziasmu nekad nav izcēlusies, it kā 2.00 naktī, bezmiega vai labas pārvaldības mocīta, esot pat lēmusi saieties un taisīt lēmumu par pārtraukumu un regresu digitalizācijas jomā, kas viss kopumā liecina par ārkārtas situāciju valstī. Nesniegt iecirkņu informāciju kandidātiem pie šādiem apstākļiem, ir vēl nekrietnāk.
[2.5] CVK lapā https://www.cvk.lv/lv/jaunums/pielauj-partraukumu-pasvaldibu-velesanu-rezultatu-skaitisana atrodama informācija ar kuru CVK apstiprinājusi šāda mistiska un netipiska lēmuma taisīšanu, taču to, ka šāda informācija ir melīga konstatējams turpat lapā, kurā CVK izvieto visus savas Darba kārtības un lēmumus (arī instrukcijas) https://www.cvk.lv/lv/darba-kartibas-un-lemumi?tcat_vid_4%5B95%5D=95. Tajā vēl 11.06.2025. plkst. 20.30. nedz šāda lēmuma, nedz kaut mazāko norāžu par tāda eksistenci – nav. Proti, kārtējā pīle vai atklātības principa ignorēšana, šoreiz jau no CVK. Neļaušana kandidātiem ar šādu lēmumu iepazīties (ja tāds ir) termiņā, kurš paredzēts sūdzību iesniegšanai, tādējādi nevarot pārliecināties par to, vai notikumi vēlēšanu iecirkņos bijuši tiesiski, ir jau noziedzīga rīcība no CVK ar mērķi kavēt vēlēšanu tiesības.
[2.6] Ja tomēr ticēt pīlei par CVK lēmuma tapšanu 2.00 naktī, tomēr atbilstoši likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju 5.p. “Centrālā vēlēšanu komisija likumu un savas kompetences ietvaros pieņem lēmumus, izdod nepieciešamos rīkojumus un instrukcijas, kas tiek publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Lēmumi un rīkojumi stājas spēkā to pieņemšanas dienā [..]”. Proti, pat ja lēmums tapis naktī, spēkā tas stājās ne ātrāk par dienas iestāšanos, kas saistāma ar saullēktu, kurš Pasaules okeānu dienā, 8.jūnijā Rīgā atgadījies plkst. 04.29.[2] Tāpat no kandidātiem un sabiedrības tiek slēpts kādus oficiālos kanālus (piemēram, eadresi) izmantojusi CVK šī agrīni tapušā dokumenta nogādei adresātiem un kuri tie bijuši, jo ātrāk par saņemšanas brīdi juridisko spēku attiecībā uz adresātu tas iegūt nevar.
[2.7] Tāpat CVK meli, ka te pēkšņi bijis ārējais (acīmredzot citas galaktikas) apdraudējums[3], bet Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis šos kārtējos melus neapstiprināja un jutās pārsteigts[4], bet CVK reakcija vai atsaukums tam nesekoja. Tas bija kārtējais signāls sabiedrībai, ka šo vēlētāju organizatori, turklāt pašā augstākajā līmenī, savas neizdarības piesegšanai, gatavi melot ādiņas pasargāšanai, kā to savulaik silti ieteicis respektablais Urzulas fon der Leienas skolotājs Žans Klods Junkers[5].
[2.8] Atbilstoši CVK 20.02.2025. instrukcijas “Pašvaldības domes vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija” 49.p. “Ja tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams veikt derīgo vēlēšanu zīmju elektronisko skaitīšanu, izņēmuma gadījumā pašvaldības vēlēšanu komisija elektroniski saskaņo ar Centrālo vēlēšanu komisiju manuālu balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirknī.” Proti iniciatīvai nedarbošanās gadījumā jānāk no pašvaldības vēlēšanu komisijas. Šos datus tā arī nav devusi, bet šajā kontekstā aktivitātes (lēmumi) “no augšas”, turklāt pretējas šai pienācīgi publicētajai instrukcijas – ir pirmsšķieami prettiesiskas un savstarpēji kolidējošas.
[2.9] Ņemot vērā, ka vēlēšanu komisijas slēpušas informāciju, bet publiski izskanējušās novērotāju un iecirkņu komisiju locekļu, piemēram, Lauras Zemītes norādīto, ka ziņa: “Informācija iecirkņiem par to, ka jāpāriet uz manuāla skaitīšana atļauta un atpūta līdz turpmākajiem norādījumiem” (kas lielā mērā sakrīt ar it kā 2.00 CVK taisīto lēmuma saturu), jau bijusi plkst. 00.31! Tāpat viņa min, ka šī informācija atļāvusi “NEplombētās kastēs esošos materiālus vest uz Domi”![6]
[2.10] Vismaz 3 vēlēšanu dienās tika konstatētas (vismaz par tik informācija tika publiskota) būtiskas informācijas sistēmas kļūmes, attiecībā uz kurām nav pierādījumu (veikts audits), ka tās nav ietekmējušas vēlēšanu rezultātus. Īpaši tas attiecināms uz balsu skaitīšanas fāzi, kura IT sistēmā necaurspīdīgi sapludināta ar skenēšanas fāzi, kas “de facto” liecina par nelikumīgu e-vēlēšanu ieviešanu.
[2.11] No virknes publikācijām izriet, ka pašvaldību vēlēšanu komisijas psiholoģiski bija sagrautas, jo to darbinieki tādu haosu, bardaku un attieksmi gadus 20 nebija sastapuši (nez, kā attieksmi?) un pat rūdīti ierēdņi (kādi nereti veido šo komisiju pamatsastāvu) bija raudājuši, un ne no priekiem.[7][8][9][10][11] Tādējādi šie uz izdegšanas robežas esošie cilvēki, īpaši pēkšņā un negaidītā “manuālajā” procesā iesaistīti bez nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem, visdrīzākais, nebija spējīgi precīzi un pareizi saskaitīt balsis. Savukārt, ja CVK pret dažādu novadu iecirkņiem izturējušies dažādi, tad arī šāda diskriminācija un pat psiholoģisks bossings padarītu šādā procesā iegūtus rezultātus par neleģitīmiem un neuzticamiem.
Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē iesniedzējs prasību uzturēja un paskaidroja, ka iepriekš minētie apstākļi ir būtiski lietas izskatīšanā.
[3] Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisija (turpmāk – pašvaldības vēlēšanu komisija) 2025.gada 13.jūnija rakstveida paskaidrojumos norādījusi šādus argumentus, ko nosūtījusi arī iesniedzējam:
[3.1] Lai gan Iesniegumā ir norādīts uz iespējamiem vēlēšanu procesa traucējumiem, Vēlēšanu komisijas rīcībā nav saņemti drošības iestāžu sastādīti pārkāpumu fiksēšanas dokumenti, kas varētu kalpot par pamatu būtisku pārkāpumu konstatēšanai vēlēšanu procesā Rīgas teritorijā. Tāpat Vēlēšanu komisijai pieejamie fakti un pārbaudes nerada pietiekamu pamatu atzīt notikušās vēlēšanas par nebrīvām vai negodīgām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Satversmes 101. pantu.
[3.2] Vēlēšanu komisija norāda, ka Kandidāta Iesniegumā nav ietverti konkrēti fakti vai pierādījumi, kas pamatotu balsu skaitīšanas neprecizitāti, neatbilstības vai pārkāpumus Rīgas vēlēšanu iecirkņos. Tāpat Vēlēšanu komisija norāda, ka lēmums ir pieņemts saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu un procedūrām, un līdz šim nav konstatēti būtiski procesā pieļauti pārkāpumi, kas pamatotu šī lēmuma atcelšanu.
Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē pašvaldības vēlēšanu komisija piedalījās un norādīja uz to, ka nav saņemti pierādījumi par to, ka vēlēšanu procesā būtu bijušas konstatētas prettiesiskas rīcības, līdz ar to neatzīst iesnieguma prasījumu.
[4] Centrālās vēlēšanu komisijas 2025. gada 14. jūnija sēdē likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un Pašvaldības domes vēlēšanu likumā (turpmāk – Likums) noteiktās kompetences robežās izvērtējusi iesniegumu, iesniedzēja un pašvaldības vēlēšanu komisijas sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka iesniedzēja prasījums nav pamatots.
[4.1] Atbilstoši Likuma 45.1 pantam pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības vēlēšanu komisijas lēmumu par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu triju darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas dienas apstrīdēt Centrālajā vēlēšanu komisijā. Likumā noteiktais apstrīdēšanas termiņš noteikts ar mērķi dot iespēju sagatavot argumentētus iebildumus, savukārt, izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda iesniedzēja konstatētās kļūdas, trūkumus un pārkāpumus, novērtē to ietekmi uz balsu skaitīšanu un vēlēšanu rezultātiem. Taču, lai to pārbaudītu un vērtētu, ir jābūt norādēm par konkrētiem pārkāpumiem. Iesniegumā nav minēti konkrēti pārkāpumi vēlēšanu procesā Rīgā, bet ir izteiktas šaubas un pieņēmumi, kas balstīti uz vispārpieejamu informāciju. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā iesniedzējs nav ievērojis pienākumu objektīvi pamatot savu pieteikumu.
[4.2] Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas apkopojumā “Par Saeimas vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudi” ir teikts, ka vēlēšanu norises tiesiskuma pārbaudes mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievēroti vēlēšanu principi un vēlēšanu rezultāts ir taisnīgs un atspoguļo tautas vairākuma gribu, kas tiek noskaidrota demokrātiskā procedūrā – vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās (Satversmes 6. pants). Taču apstrīdēšanas un pārsūdzības procesam nav jākļūst par destruktīvu visu iespējamo vēlēšanu dokumentu pārbaudi, ja tam nav racionāla pamata un tiesību normās un konkrētos un pārbaudāmos faktos balstītu apsvērumu. Centrālā vēlēšanu komisija var ierobežot tiesību negodprātīgu izmantošanu, ja tā būtiski aizkavē sūdzību izskatīšanu un apdraud tiesību normās paredzēto termiņu ievērošanu. Vienlaikus uzsverams, ka tiesību ierobežošana vienmēr ir jāveic samērīgi, proti, pēc iespējas līdzsvarojot dažādās intereses.
[4.3] Senāta judikatūrā gan attiecībā uz pašvaldību, gan Saeimas vēlēšanu tiesiskuma pārbaudi ir nostiprinājusies atziņa, ka ne jebkurš vēlēšanu tiesību pārkāpums ir pamats vēlēšanu rezultātu atcelšanai, bet tikai tāds, kas ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus. Par vēlēšanu rezultātus ietekmējošu uzskatāms pārkāpums, ja ar to būtiski tiek ietekmēts vēlēšanu iznākums, proti, ja tiek konstatēts, ka vēlēšanu rezultāts neatspoguļo vēlētāju patieso (brīvo) gribu. Šāds pārkāpums arī atzīstams par būtisku, jo nozīmē brīvu vēlēšanu principa pārkāpumu. Vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie tiesību pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu (deputātu vietu sadalījumu). Ja vēlēšanu rezultāti tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds nebūtisks – vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs – trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko neskaidrību, kavējot likumdevēja un līdz ar to visas valsts efektīvu funkcionēšanu.
[4.4] Demokrātiskā valstī vēlēšanu rezultātu atcelšana un jaunu vēlēšanu izsludināšana ir piemērojama tikai galēja nepieciešamības gadījumā, lai aizsargātu Satversmē nostiprinātās pamatvērtības. Nevienas vēlēšanas nav ideālas, taču tikai tie pārkāpumi, kas būtiski un tieši ietekmējuši rezultātu, var kļūt par pamatu to atcelšanai. Dotajā gadījumā nav sniegti pierādījumi par būtiskiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt vēlēšanu rezultātus Rīgā.
Pamatojoties uz augstākminēto, saskaņā ar likuma „Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4., 5. pantu, 6. panta 8. punktu, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 45.1 un 45.2pantu, Administratīvā procesa likuma 81. pantu, Centrālā vēlēšanu komisija
NOLEMJ:
noraidīt deputāta kandidāta Valentīna Jeremejeva prasījumu par vēlēšanu atkārtotu izsludināšanu.
Lēmumu triju darbdienu laikā no tā pieņemšanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, Baldones ielā 1A, Rīgā, LV-1007.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja p.i. Ritvars Eglājs
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra p.i. Aldis Austers
[1]Ministru kabineta ieteikumi 1/2018 “Valsts pārvaldes vērtības un ētikas pamatprincipi”
[2]https://kalendārs.lv/8-Junijs-2025
[3]https://www.leta.lv/home/important/99443DB2-8CA3-4570-AC28-51F7D83C5BBB
[4]https://www.leta.lv/home/important/A0E7CD08-ED2F-4C5B-8C9E-E02EA53BFD44
[5]“When it becomes serious, you have to lie” https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/europe/eu/10874230/Jean-Claude-Juncker-profile-When-it-becomes-serious-you-have-to-lie.html
[6]https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=9965952116785148&id=100001113752143
[7]https://nra.lv/latvija/493322-tads-bardaks-velesanas-vel-nebija-piedzivots.htm
[8]https://www.la.lv/tadu-bardaku-redzu-pirmo-reizi-20-gados-velesanu-komisijas-vaditaja-satriekta-darbinieki-raud-kas-notiek
[9]https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/05.06.2025-jelgavas-novada-velesanu-komisijas-vaditaja-tadu-bardaku-velesanu-norise-redzu-pirmo-reizi-20-gados.a602026/
[10]https://www.la.lv/velesanu-haoss-2025-jauna-sistema-vecas-problemas-vai-sestdien-mus-gaida-bardaks-vel-nepieredzeta-limeni
[11]https://puaro.lv/politika/velesanu-komisijas-vaditaja-tads-bardaks-vel-nav-bijis/