LĒMUMS
Rīgā
Deputāta kandidātam
Lindai Ozoliņai
2023. gada 26. oktobris Nr. 8
Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu
komisijas lēmuma Nr.VK-23-212-ls atcelšanu
[1] 2023. gada 24. oktobrī deputāta kandidāte Linda Ozoliņa (personas kods 110591-13100) (turpmāk – Iesniedzēja), Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu par Rīgas valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisijas (turpmāk – Rīgas vēlēšanu komisija) 2023. gada 23. oktobrī lēmumu Nr. VK-23-212-ls “Par deputāta kandidātu, kurš uzaicināts stāties Rīgas domes deputāta Inta Dāldera vietā” (turpmāk – Lēmums).
[2] Ar 2023. gada 23. oktobra Lēmumu Rīgas vēlēšanu komisija nolēma noteikt, ka Rīgas domes deputāta Inta Dāldera vietā ir uzaicināms stāties Miķelis Cinis. Lēmums pamatots ar Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. panta pirmo daļu un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju „Kārtība, kādā nosakāms deputāta kandidāts bijušā deputāta vietā”.
[3] Iesniedzēja savā iesniegumā norāda, ka uzskata Lēmumu par prettiesisku un lūdz to atcelt, pamatojot to, ka Rīgas vēlēšanu komisija ir maldīgi interpretējusi Iesniedzējas 2022. gada 19. decembra iesniegumu, ar kuru viņa atteikusies no Rīgas domes deputāta amata Edmunda Jurēvica vietā uz viņa Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāta pilnvaru laiku.
[4] Iesniedzēja arī skaidro, ka minētajā iesniegumā ir atteikusies pieņemt Rīgas domes deputāta mandātu tikai konkrētajā gadījumā, proti, deputāta mandātu uz laiku. Šobrīd, Intam Dālderim noliekot Rīgas domes deputāta pastāvīgo mandātu, domes sastāvā ir uzaicināms iestāties deputāts, pieņemot pastāvīgo mandātu, tādējādi šī ir uzskatāma par citu tiesisko situāciju.
[5] Centrālā vēlēšanu komisija par Iesniedzējas iesniegumu ir saņēmusi Saeimas Juridiskā biroja viedokli.
[6] Saeimas Juridiskais birojs ir sniedzis viedokli, kurā norādīts turpmāk minētais. Ņemams vērā Administratīvā procesa likuma 15. panta divpadsmitā daļā noteiktais. Proti,: “Iestāde un tiesa nedrīkst atteikties izlemt jautājumu, pamatojoties uz to, ka šis jautājums nav noregulēts ar likumu vai citu ārējo normatīvo aktu.” Savukārt Administratīvā procesa likuma 17. panta otrā daļa nosaka: “Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā.”
Sistēmiski līdzīgs gadījums ir Saeimas kārtības rullī ietvertais regulējums, kurš paredz Saeimas deputāta amata kandidāta tiesības atteikties no viņam piedāvātā mandāta, kas aizpildāms uz laiku. Saeimas kārtības ruļļa 6. panta otrā daļa nosaka: “Ja kandidāts ir atteicies iestāties Saeimas sastāvā 5. panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, tas neliedz Prezidijam viņu aicināt iestāties Saeimas sastāvā šā panta pirmajā daļā paredzētajā gadījumā.” No šā regulējuma atvasināms princips, ka kandidātam, kuram tiek piedāvāts ieņemt amatu uz laiku, kamēr no tā atteicies sākotnēji ievēlētais deputāts, ir tiesības no šā piedāvājuma atteikties. Taču šādā gadījumā kandidāts nevis vispār atsakās no iespējas kļūt par deputātu, bet gan atsakās no iespējas mandātu iegūt uz laiku. Tādējādi viņam ir tiesības tikt atkārtoti aicinātam iestāties tāda deputāta vietā, kurš mandātu zaudējis neatgriezeniski. Pēc Juridiskā biroja ieskata, šis princips ir attiecināms arī uz pašvaldības domes deputāta kandidātu situācijā, kāda aprakstīta Centrālās vēlēšanu komisijas vēstulei pievienotajā apstrīdēšanas iesniegumā. Šāds risinājums nodrošina taisnīgumu, kā arī iespēju ieņemt deputāta amatu kandidātam, kurš saņēmis lielāku vēlētāju atbalstu.
[7] Izvērtējusi Iesniedzējas iesniegumu, noklausījusies Iesniedzējas argumentus, kā arī ir saņēmusi Saeimas Juridiskā biroja un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas viedokļus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:
[8] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā ir noteikts starp citiem pienākumiem un tiesībām, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga izskatīt sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus.
[9] Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. panta pirmā daļa nosaka, ja ievēlētais domes deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.
[10] Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 2. pants paredz, ka deputāta pilnvaras sākas ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu vai ar brīdi, kad Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 43. pantā noteiktajā kārtībā iepriekšējā deputāta vietā stājas nākamais kandidāts no attiecīgā saraksta.
[11] Iesniedzēja 2022. gada 19. decembra iesniegumā, norāda, ka atsakās no Rīgas domes deputāta amata Edmunda Jurēvica vietā uz viņa Latvijas Republikas 14. Saeimas deputāta pilnvaru laiku. Rīgas domes deputāta mandātu tikai konkrētajā gadījumā, proti, deputāta mandātu uz laiku. Intam Dālderim noliekot Rīgas domes deputāta pastāvīgo mandātu, domes sastāvā ir uzaicināms iestāties deputāts, pieņemot pastāvīgo mandātu.
[12] Ievērojot šos apstākļus, ir secināms, ka mainījušies Iesniedzējas iepriekš 2022. gada 19. decembra iesniegumā norādītie apstākļi. Proti, kad deputāts atsakās no deputāta mandāta uz laiku, dodot iespēju nākamajam deputāta kandidātam no saraksta ieņemt konkrētā mandāta nolikušā deputāta vietu, taču vēlāk, apstākļiem mainoties, piekrīt pieņemt pastāvīgo deputāta mandātu.
[13] Normatīvais regulējums nav noteicis precīzu regulējumu šādai situācijai, tomēr jāņem vērā, ka tiesību sistēmā pastāv regulējums, kas nosaka rīcību gadījumos, kas ir pielīdzināma šai situācijai.
[14] Tādējādi Centrālā vēlēšanu komisija norāda, ja likumā nav regulēta situācija, kura ir līdzīga citām tajā pašā likumā regulētām situācijām un kurai atbilstoši likuma mērķim vajadzētu būt noregulētai, uz neregulēto situāciju attiecināmas līdzīgo situāciju tiesiskās sekas, piemērojot tādu tiesību tālākveidošanas metodi kā analoģiju. Piemēram, Civilprocesa likuma 5. pantā noteikts, ja nav likuma, kas regulē strīdīgo attiecību, tiesa piemēro likumu, kurš regulē līdzīgas tiesiskās attiecības, bet, ja tāda likuma nav, - vadās pēc tiesību vispārējiem principiem un jēgas. Arī Administratīvā procesa likuma 4. panta otrajā daļā likumdevējs ir norādījis, ka administratīvajā procesā piemēro šā panta pirmajā daļā neminētus vispārējos tiesību principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti iestāžu praksē vai tiesu judikatūrā, kā arī tiesību zinātnē.
[15] Līdz ar to Centrālā vēlēšanu komisija, kā tuvāko šādas situācijas risinājumu un līdzīgu tiesisko attiecību regulējumu, uzskata Saeimas kārtības ruļļa 6.panta otrajā daļā noteikto, kas paredz Saeimas Prezidija rīcību gadījumos, kad deputāta amata kandidāts ir atteicies iestāties Saeimas sastāvā uz laiku, ja cits deputāts uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra un valsts ministra amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir nolicis deputāta mandātu. Proti, Prezidijs šo pašu kandidātu aicina iestāties Saeimas sastāvā atkārtoti, pieņemot pastāvīgo deputāta mandātu.
[16] Arī vēlēšanu sistēmas stabilitātes kontekstā svarīgs ir rezultāts, proti, skaidri formulēta likumdevēja griba, kas izslēdz tiesību normas dažādu tulkošanu un, to piemērojot, nodrošina skaidrību un kvalitāti.
[17] Latvija ir demokrātiska republika, un demokrātijas princips nosaka arī pašvaldību iekārtas pamatus. Pašvaldības deputātus ievēlē tāpēc, lai viņi īstenotu savu vēlētāju gribu. Pašvaldību tiesības īsteno vietējo iedzīvotāju tieši vēlētas domes un to izveidotas pašvaldību administrācijas.
[18] Satversmes 8. nodaļā tiesības uz pašvaldību tiek traktētas kā cilvēktiesības – visaugstākajā tiesību principu līmenī. Teritoriālajai kopienai pārstāvniecības demokrātijas ietvaros ir paredzētas absolūtas tiesības pašvaldību ievēlēt un darboties pašvaldībā.[1]
[19] Ievērojot, iepriekš minēto, Centrālā vēlēšanu komisija secina, ka nosakot vēlēšanu principus un vēlēšanu politiku Latvijā, likumdevēja griba ir saprotama tā, ka nosakot tiesisko regulējumu deputātu tiesībām un pienākumiem, kā arī pilnvaru termiņu vai iecelšanas kārtību, tas nav vēlējies noteikt atšķirīgus regulējumu procesus. Proti, pašvaldības domes deputātiem no Saeimā ievēlētajiem deputātiem, tādējādi konkrētajā situācijā ir piemērojama Saeimas Kārtības rullī norādītā kārtība.
Ņemot vērā iepriekš norādīto un pamatojoties likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” Centrālā vēlēšanu komisija 6.panta 8.punktu un Administratīvā procesa likuma 81. panta otrās daļas 2.punktu, Centrālā vēlēšanu komisija
nolemj:
atcelt Lēmumu, nosakot, ka Rīgas domes deputāta Inta Dāldera vietā par Rīgas domes deputātu ir uzaicināma stāties Linda Ozoliņa.
Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Rīgas tiesu namā (Baldones iela 1A, Rīga, LV – 1007).
|
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
|
Kristīne Saulīte
Ritvars Eglājs |
[1] Satversmes 101. pants nosaka:
“101. Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda.” Būtiski, ka šo pantu pārkāpt nedrīkst pat likumdevējs, tas nav paredzēts Satversmes 116. pantā. To nedrīkst pārkāpt, pat “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”.