Kandidātu sarakstu gatavošana un iesniegšana

Kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt:

1. likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija;
2. likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība;

Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Tiesības kandidēt Saeimas vēlēšanās ir jebkuram Latvijas pilsonim, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu, ja uz viņu neattiecas kāds no Saeimas vēlēšanu likuma ierobežojumiem.

Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālās vēlēšanu komisijas bankas kontā jāiemaksā drošības nauda 4680 eiro apmērā. Iemaksātā drošības nauda dod tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita. Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par pieciem kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu Centrālā vēlēšanu komisija nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds piecus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 2. maijā valstī bija reģistrēti 1 553 583 balsstiesīgi pilsoņi. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 595 665 vēlētāji (399 280 vēlētāji Rīgas pilsētā, bet 196 385 – ārvalstīs), Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 399 479, Latgales vēlēšanu apgabalā – 184 382, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 199 565, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 174 492 vēlētāji. Rīgas vēlēšanu apgabalā 15. Saeimas vēlēšanās būs 38 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26 deputātu vietas, Latgales vēlēšanu apgabalā – 12, Zemgales vēlēšanu apgabalā  - 13, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 11 deputātu vietas.

Ievērojot Saeimas vēlēšanu likumu, 15. Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu skaits, ko drīkst pieteikt katrā vēlēšanu apgabalā, ir šāds:

• Rīgas vēlēšanu apgabals – līdz 43  kandidātiem

• Vidzemes vēlēšanu apgabals – līdz 31 kandidātam                          

• Latgales vēlēšanu apgabals – līdz 17  kandidātiem

• Zemgales vēlēšanu apgabals – līdz 18  kandidātiem

• Kurzemes vēlēšanu apgabals - līdz 16 kandidātiem

Svarīgi!

Vienu un to pašu kandidātu ir atļauts pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā vienā vēlēšanu apgabalā. 

Kandidējot Saeimas vēlēšanās, ieņemamais amats vai dienests ir jāatstāj šādām amatpersonām:

• Valsts prezidentam,
• valsts kontrolierim,
• Valsts kontroles padomes loceklim,
• ārkārtējam un pilnvarotam vēstniekam,
• Satversmes tiesas tiesnesim,
• prokuroram,
• policijas darbiniekam,
• profesionālā dienesta karavīram

Šīm personām ieņemamais amats (dienests) ir jāatstāj pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā, kā arī viena mēneša laikā Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāiesniedz šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šis nosacījums netiek izpildīts, Saeimas vēlēšanu likums nosaka, ka deputātu kandidāts no saraksta ir jāsvītro un viņam nav tiesību piedalīties Saeimas vēlēšanās.

Ja ievēlētais Saeimas deputāts ir Eiropas Parlamenta deputāts, viņš zaudē Eiropas Parlamenta deputāta statusu ar Saeimas deputāta svinīgā solījuma nodošanas brīdi. Par Eiropas Parlamenta deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darbdienu laikā paziņo Eiropas Parlamentam.

Pašvaldības domes deputātu var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē domes deputāta mandātu.

Tiesnesi, kas nav Satversmes tiesas tiesnesis, var pieteikt par Saeimas deputāta kandidātu, taču ievēlēšanas gadījumā viņš zaudē tiesneša amatu.

Kandidātu saraksts ir reģistrēts Saeimas vēlēšanām līdz ar attiecīgu Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu. Lēmumi par deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanu tiek pieņemti Centrālās vēlēšanu komisijas sēdēs. Kandidātu saraksti tiek reģistrēti to iesniegšanas secībā.

Svarīgi!

Pēc reģistrēšanas kandidātu sarakstu nevar atsaukt, kā arī deputātu kandidāti un saraksta iesniedzēji nevar to grozīt. Grozījumus reģistrētā kandidātu sarakstā drīkst izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija Saeimas vēlēšanu likuma 13. pantā minētajos gadījumos.

Jā, Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus numurē. Kandidātu saraksti numurus iegūst izlozes kārtībā. Vispirms tiek izlozēti numuri tiem kandidātu sarakstiem, kuri ir reģistrēti Saeimas vēlēšanām visos piecos vēlēšanu apgabalos. Pēc tam izlozē numurus tiem sarakstiem, kuri ir reģistrēti četros vēlēšanu apgabalos, pēc tam attiecīgi – trijos, divos un vienā vēlēšanu apgabalā. Katrā no šīm grupām izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā. Viena nosaukuma kandidātu sarakstam visos vēlēšanu apgabalos ir vienāds numurs.

Vēlēšanu zīmes būs A5 stāvus novietojumā, divās slejās, ar numerāciju pa slejām (vispirms pirmā sleja, tad otra). Abas slejas būs vienāda garuma; ja kandidātu sarakstā būs nepāra skaits kandidātu, pirmā sleja būs par vienu kandidātu garāka.