Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Uzvalkā ģērbts cilvēks rokās tur dokumentus

Lai 2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiktu veiksmīgi, to norisi regulē virkne dažādu likumu, noteikumu un instrukciju. Ar aktuālo šo normatīvu saturu var iepazīties šeit:

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šis likums nosaka kārtību, kādā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā.

2.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem.

3.pants. Latvijas Republikā vēlēt Eiropas Parlamentu nav tiesību personām:

1) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu);

2) (izslēgts ar 30.10.2008. likumu);

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

4.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet kurš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 21 gada vecumu, ja ziņas par šo personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā Latvijā un ja uz šo personu neattiecas kāds no šā likuma 5.pantā minētajiem ierobežojumiem.

5.pants. (1) Eiropas Parlamenta vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt personu, kura Latvijas Republikā:

1) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) bijusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un kurai sodāmība nav dzēsta vai noņemta, izņemot gadījumu, kad persona ir reabilitēta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihisku slimību, kas tai atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts;

5) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldības domes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

(2) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram nav tiesību kandidēt un tikt ievēlētam tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.

(3) Eiropas Parlamenta vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un Eiropas Parlamentā nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kurš ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), kā arī personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006.17.07.2008.31.10.2013.27.10.2022. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

6.pants. (1) Ja Eiropas Savienības pilsonis balso vai kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās citā Eiropas Savienības dalībvalstī, viņš Latvijas Republikā zaudē attiecīgi tiesības balsot vai kandidēt un tikt ievēlētam Eiropas Parlamentā.

(2) Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam personiski vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegums par vēlmi balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

(3) Iesniegumā persona norāda šādas ziņas:

1) vārdu, uzvārdu;

2) Fizisko personu reģistrā piešķirto personas kodu (ja tāds ir);

3) pilsonību (pilsonības);

4) ziņas par personu apliecinošu dokumentu (dokumenta veids, numurs un sērija, izdošanas datums, derīguma termiņš, izdevējvalsts un izdevējiestāde);

5) dzīvesvietu Latvijas Republikā;

6) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu);

7) vēlēšanu apgabalu Eiropas Savienības dalībvalstī, kur persona līdz šim ir bijusi ierakstīta balsotāju sarakstā, ja šāds ieraksts ir bijis;

8) apņemšanos izmantot savas balsstiesības tikai Latvijas Republikā.

(4) Centrālā vēlēšanu komisija izskata personas iesniegumu par vēlmi balsot Latvijas Republikā un informē personu par pieņemto lēmumu. Ja personai atteikta dalība balsošanā, Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu var apstrīdēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Centrālā vēlēšanu komisija ir tiesīga personas piederības valstī pārbaudīt, vai attiecīgās personas tiesības vēlēt Eiropas Parlamentu nav ierobežotas.

(6) Centrālā vēlēšanu komisija sniedz nepieciešamo informāciju par Latvijas pilsoni attiecīgajai Eiropas Savienības dalībvalstij, kurā viņš Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlas izmantot savas balsstiesības, ja šādu informāciju pieprasa attiecīgā Eiropas Savienības dalībvalsts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

7.pants. Valsts prezidentu, Saeimas deputātu, Ministru kabineta locekli, pašvaldības domes deputātu var pieteikt par kandidātu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču, ja attiecīgā persona tiek ievēlēta, tā zaudē valsts amatpersonas amatu, kā arī attiecīgo deputāta mandātu 30.dienā pēc vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

8.pants. Latvijas Republika ir viens vēlēšanu apgabals.

II nodaļa
Kandidātu sarakstu iesniegšana

9.pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt:

1) Latvijas Republikā reģistrēta politiskā partija, kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) Latvijas Republikā reģistrēta politisko partiju apvienība, ja politisko partiju apvienībā kopā ir ne mazāk kā 500 biedru.

(11) Politiskās partijas un politisko partiju apvienības biedru skaitu nosaka saskaņā ar partiju reģistra iestādei iesniegto jaunāko partijas biedru reģistru, kas partiju reģistra iestādei iesniegts iepriekšējo 12 mēnešu laikā pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas. Šajā daļā minētās ziņas Centrālā vēlēšanu komisija iegūst no partiju reģistra iestādes.

(2) Kandidātu saraksti iesniedzami Centrālajai vēlēšanu komisijai. Kandidātu sarakstu iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde.

(3) Kandidātu sarakstus var iesniegt, sākot ar simt trīsdesmit piekto dienu pirms vēlēšanu dienas. Pēdējā kandidātu sarakstu iesniegšanas diena ir simt divdesmitā diena pirms vēlēšanu dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008.03.03.2016. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

10.pants. (1) Kandidātu sarakstā norāda katra kandidāta vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — vēlētāja kodu).

(2) Sarakstā pieteikto kandidātu skaits nedrīkst vairāk kā divas reizes pārsniegt ievēlējamo deputātu skaitu.

(3) Vienu un to pašu kandidātu var pieteikt tikai viena nosaukuma kandidātu sarakstā. Ja kāds kandidāts pieteikts dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos, viņa kandidatūra svītrojama visos kandidātu sarakstos.

(4) Kandidātu saraksta nosaukumam jāatbilst:

1) attiecīgās politiskās partijas nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politiskā partija;

2) attiecīgās politisko partiju apvienības nosaukumam, ja kandidātu sarakstu iesniedz politisko partiju apvienība.

(5) Kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem (11.pants) jābūt sagatavotiem valsts valodā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

11.pants. (1) Kandidātu sarakstam pievienojami šādi dokumenti:

1) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās vēlēšanās, nekandidē citā Eiropas Savienības dalībvalstī un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām. Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, paziņojumā papildus norāda, ka viņam piederības dalībvalstī ar tiesas nolēmumu vai administratīvu aktu nav atņemtas tiesības kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

2) visu kandidātu sarakstā ietverto kandidātu parakstīta priekšvēlēšanu programma, kuras apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmes;

3) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5.pantā minētie ierobežojumi;

4) katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta informācija, kurā norādītas šādas ziņas par kandidātu:

a) vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums,

b) personas kods vai vēlētāja kods,

c) pilsonība,

d) dzīvesvieta (valstspilsēta vai novads),

e) darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, politisko partiju apvienībās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

f) izglītība (pamata, vidējā, augstākā), iegūtais grāds, profesionālā kvalifikācija, izglītības iestāde un gads, kurā beidzis izglītības iestādi,

g) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

h) vai viņš ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

i) (izslēgts ar 25.05.2023. likumu),

j) Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, papildus norāda savu pēdējo adresi piederības dalībvalstī un dzimšanas vietu.

(2) Ja kandidāts vēlas, kandidātu sarakstam pievienojama šāda viņa parakstīta informācija:

1) tautība;

2) ģimenes stāvoklis;

3) latviešu valodas un citu Eiropas Savienības oficiālo valodu prasmes pašnovērtējums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.2006.17.07.2008.31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

12.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija reģistrē tikai tos kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji ir iemaksājuši Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 8000 euro drošības naudu.

(2) Banka drošības naudas maksātājam izsniedz dokumentu, kurā norādīts tā kandidātu saraksta nosaukums, par kuru iemaksāta drošības nauda, maksātājs un iemaksas izdarīšanas laiks.

(3) Drošības nauda, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā ievēlēts vismaz viens deputāts, atdodama maksātājam.

(4) Drošības naudu, kas iemaksāta par kandidātu sarakstu, no kura attiecīgajās vēlēšanās Eiropas Parlamentā nav ievēlēts neviens deputāts, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

13.pants. (1) Ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā kandidāti, norādot kandidāta minēto informāciju par pilsonību, dzīvesvietu, dzimšanas vietu un datumu, pēdējo dzīvesvietas adresi piederības dalībvalstī.

(2) Ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija nosūta citām Eiropas Savienības dalībvalstīm to Eiropas Savienības pilsoņu sarakstus, kuri Latvijas Republikā reģistrēti kā vēlētāji.

(3) Centrālā vēlēšanu komisija, saņēmusi no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm kandidātu sarakstus, pārbauda, vai kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem nav reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā. Ja kāds no citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētajiem kandidātiem reģistrēts kā kandidāts arī Latvijas Republikā, Centrālā vēlēšanu komisija šo personu svītro no kandidātu saraksta.

(31) Centrālā vēlēšanu komisija izvērtē Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento iestāžu atsūtīto paziņojumu par citā Eiropas Savienības dalībvalstī kandidējoša Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt, iegūst informāciju saskaņā ar šā likuma 14.panta trešo daļu un:

1) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža (vai pēc iespējas īsākā termiņā, ja to lūdz attiecīgā kompetentā iestāde) sniedz informāciju Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei par Latvijas pilsoņa tiesībām kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja persona var kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šo likumu vai tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 5.punktu;

2) piecu darbdienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža pieņem lēmumu par aizliegumu personai kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tā nevar kandidēt un tikt ievēlēta saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktu. Šo lēmumu nekavējoties nosūta attiecīgajai personai un informāciju par lēmumu sniedz Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei.

(4) Ja Centrālā vēlēšanu komisija saņem no citas Eiropas Savienības dalībvalsts informāciju, ka Latvijas Republikā reģistrēts vēlētājs pieteicies balsot citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par to tiek izdarīta atzīme vēlētāju reģistrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

14.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus un lemj par katra kandidātu saraksta reģistrāciju. Kandidātu saraksti, kas iesniegti, ievērojot šā likuma prasības, tiek reģistrēti Centrālajā vēlēšanu komisijā, un kandidātu saraksta iesniedzēji tiek informēti par pieņemto lēmumu.

(2) Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami, un grozījumus tajos var izdarīt tikai Centrālā vēlēšanu komisija kādā no šādiem veidiem:

1) izsvītrojot pieteikto kandidātu, ja konstatē, ka:

a) personai nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

b) viena un tā pati persona pieteikta dažādu nosaukumu kandidātu sarakstos vai ir pieteikta kandidātu sarakstā arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī,

c) kandidāts miris;

2) izdarot tehniskus labojumus.

(3) Kandidāts svītrojams no kandidātu saraksta, pamatojoties uz attiecīgās valsts iestādes sniegtu informāciju vai tiesas spriedumu. To, ka kandidāts:

1) nav Eiropas Savienības pilsonis, — apliecina tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde, par kuras pilsoni kandidāts uzdodas (Latvijas Republikā — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde);

2) pieteikts citas Eiropas Savienības dalībvalsts kandidātu sarakstā attiecīgajās vēlēšanās, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

3) nav tiesīgs kandidēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, — apliecina attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā iestāde;

4) ir persona, kurai likumā paredzētajā kārtībā tiesa ir nodibinājusi aizgādnību, apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

5) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā vai ir bijis sodīts par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

6) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimis ar psihisku slimību, kas viņam atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un sakarā ar to viņam piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, kas nav atcelts, — apliecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

7) līdz vēlēšanu dienai nav sasniedzis 21 gada vecumu vai ziņas par viņu nav iekļautas vēlētāju reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

8) miris, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde;

9) ir bijis PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks (izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimniecisko struktūrvienību darbinieki), — apliecina attiecīgās tiesas spriedums;

10) pēc 1991. gada 13. janvāra darbojies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, — apliecina attiecīgās tiesas spriedums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajām Latvijas Republikas valsts pārvaldes iestādēm attiecīgā informācija bez maksas jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai triju darbdienu laikā pēc tās pieprasījuma saņemšanas.

(5) Ja Centrālā vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņem vēlāk nekā piecdesmitajā dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis neskaita.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013.25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

15.pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus, izlozes kārtībā nosakot to numurus. Izloze notiek sarakstu reģistrēšanas secībā.

(2) Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina kandidātu sarakstu nodrukāšanu uz atsevišķām veidlapām — vēlēšanu zīmēm — un to nogādāšanu vēlēšanu komisijām.

(3) Vēlēšanu zīmē norāda:

1) kandidātu saraksta numuru;

2) kandidātu saraksta nosaukumu;

3) pieteikto kandidātu vārdu un uzvārdu.

(4) Vēlēšanu zīmē pretī katra kandidāta uzvārdam ir vieta vēlētāja atzīmes izdarīšanai.

16.pants. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā mājaslapā un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē šādu informāciju:

1) priekšvēlēšanu programmas;

2) visus kandidātu sarakstus un citas šajā likumā minētās ziņas par kandidātiem, izņemot kandidātu personas kodu un 11.panta pirmās daļas 4.punkta "j" apakšpunktā norādīto informāciju;

3) šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju audioformātā;

4) informāciju par vēlēšanu iecirkņu pieejamību vēlētājiem ratiņkrēslā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

III nodaļa
Vēlēšanu norise

17.pants. Vismaz piecas dienas pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šā likuma 16.pantā minētajām ziņām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.12.2012. un 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

18. pants. Vēlēšanas notiek reizi piecos gados jūnija otrajā sestdienā no pulksten 8.00 līdz pulksten 20.00.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

19.pants. Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

20.pants. (1) Vēlēšanu dienā pulksten 8.00 vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēlēšanu iecirkņa komisijas klātbūtnē pārliecinās par to, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi vēlēšanu iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

21.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

22.pants. (1) Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(2) Vēlētājs var balsot tikai personiski, izņemot šā likuma 25.pantā paredzētos gadījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

23.pants. (1) Balsošana vēlēšanās ir aizklāta.

(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav atzīmes par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās un balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(21) Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija sazinās ar tā iecirkņa komisiju, kur vēlētājs, pēc vēlētāju reģistra ziņām, balsojis, un noskaidro, vai tā iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksta nav, vēlētājs var balsot. Ja tiek saņemts apstiprinājums tam, ka paraksts ir, vēlētājam balsošanu atsaka.

(3) Katrs vēlētājs saņem no vēlēšanu iecirkņa komisijas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un īpašu vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

24.pants. (1) Vēlēšanu telpās ierīkojama atsevišķa istaba vai nodalījums, kur vēlētājs vienatnē ieliek vēlēšanu aploksnē vienu vēlēšanu zīmi un aploksni aizlīmē.

(2) Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi "+", neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu.

(3) Atzīmi "+" pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi.

(4) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(5) Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas vēlēšanu aploksnē un tās aizlīmēšanas šo zīmi vai aploksni sabojājis, to vietā viņam tiek izsniegta jauna aploksne vai jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes. Par atkārtotu vēlēšanu zīmju vai vēlēšanu aploksnes saņemšanu vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

25.pants. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

26. pants. Vēlēšanu dienā pēc pulksten 20.00 vēlēšanu zīmes var nodot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās pirms pulksten 20.00. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

27.pants. Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

IV nodaļa
Izņēmumi vispārējā balsošanas kārtībā

28.pants. (1) Pamatojoties uz vēlētāja, viņa pilnvarotas personas vai aizgādņa rakstveida iesniegumu, vēlēšanu iecirkņa komisija, nodrošinot aizklātību, balsošanu vēlētāja atrašanās vietā organizē:

1) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, un šādu vēlētāju aprūpētājiem;

2) slimojošu personu aprūpētājiem;

3) vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ atrodas stacionārā ārstniecības iestādē;

4) vēlētājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu;

5) vēlētājiem, kuri atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietā.

(2) (Izslēgta ar 31.10.2013. likumu)

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt rakstveida iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc pulksten 12.00 pieņemtos iesniegumus vēlēšanu iecirkņa komisija apmierina, ja vēlētāja atrašanās vietā ir iespējams ierasties līdz pulksten 20.00.

(5) Ziņas par vēlētājiem, kuri saskaņā ar šo pantu balso savā atrašanās vietā, tiek iekļautas atsevišķā balsotāju sarakstā, un aizlīmētās vēlēšanu aploksnes tiek iemestas atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(6) Ja vēlētāja atrašanās vietā iecirkņa komisijas locekļiem nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi par minēto pārliecinās, sazinoties ar vēlēšanu iecirkni. Ja tas nav iespējams, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni šā likuma 33.1 pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013.25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

29.pants. Balsošanu vēlētāju atrašanās vietā ir tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.

30. pants. (1) Vēlētājs, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kurš izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu un kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas administrācijai iesniedz iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Balsošanai var pieteikties ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas.

(2) Ieslodzījuma vietas administrācija vēlētāju reģistrā pārbauda, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir balsstiesīga, un reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā. Ieslodzījuma vietas administrācija Fizisko personu reģistrā pārbauda personas identitāti, ja tās lietā nav pievienots personu apliecinošs dokuments.

(3) Dienā pirms vēlēšanu dienas ieslodzījuma vietas administrācija šā panta otrajā daļā minēto sarakstu nogādā attiecīgajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

(4) Vēlēšanu dienā pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas un vēlēšanu kastu aizzīmogošanas vēlēšanu iecirkņa komisija izsniedz ieslodzījuma vietas administrācijai balsotāju sarakstu veidlapas, visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti.

(5) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ieslodzījuma vietas administrācijai nodrošina piekļuvi vēlētāju reģistram.

(6) Ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu un vēlētāju reģistrā tiešsaistes režīmā izdara atzīmi par piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Ja ieslodzījuma vietas administrācijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, atzīmi vēlētāju reģistrā par personas piedalīšanos vēlēšanās izdara attiecīgā vēlēšanu iecirkņa komisija pēc balsotāju sarakstu saņemšanas atbilstoši šā panta devītajai daļai. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.

(7) Vēlētājs izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs iemet vēlēšanu kastē.

(8) Ieslodzījuma vietas administrācijai ir aizliegts aģitēt par vai pret kandidātiem vai kandidātu sarakstiem.

(9) Kad balsošana beigusies, ieslodzījuma vietas administrācija balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nogādā attiecīgajā vēlēšanu iecirknī.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

31.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš jebkurā vēlēšanu iecirknī.

(11) Iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņos var nobalsot: pirmdien pirms vēlēšanu dienas — no pulksten 8.00 līdz 13.00; ceturtdien — no pulksten 16.00 līdz 20.00; piektdien — no pulksten 13.00 līdz 18.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē, un viņus ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(3) Paziņojumus par administratīvajā teritorijā esošo vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku pašvaldību vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā 10 dienas pirms vēlēšanām izliek pie attiecīgās domes ēkas (vai informācijas sniegšanas vietās), pie ēkas, kurā atrodas vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav domes ēkā, pie ēkām, kurās atrodas administratīvajā teritorijā esošie vēlēšanu iecirkņi. Šo informāciju ievieto arī domes mājaslapā (norādot attiecīgo Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas adreses sadaļu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.04.2009.31.10.2013.25.10.2018.23.05.2019. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

31.1 pants. Karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

32.pants. (1) Vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu vai vēlēšanu iecirknī. Balsošana ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos notiek šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā.

(2) Pieteikšanās balsošanai pa pastu notiek no trīsdesmit piektās līdz astotajai dienai pirms vispārējās vēlēšanu dienas, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā pieejamu elektronisko pakalpojumu.

(3) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(4) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(5) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(6) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(7) (Izslēgta ar 25.05.2023. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2008.25.10.2018. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

32.1 pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

33.pants. (1) Vēlētājs, kurš pieslēdzies Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam, izdrukā vēlēšanu materiālus, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlas, izdara tajā šā likuma 24. pantā minētās atzīmes, ieliek vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē.

(2) Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto pasta aploksnē, uz kuras norādāms vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un vēlēšanu iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu adrese un aploksni nosūta, ievērojot to, ka iecirkņa komisija atvērs tikai tās aploksnes, kuras būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai.

(3) Ja vēlēšanu dienā vēlētājs ierodas vēlēšanu iecirknī, viņš var nobalsot šā likuma III nodaļā noteiktajā kārtībā. Vēlēšanu iecirkņa komisija Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā informē par to iecirkņa komisiju balsošanai pa pastu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

33.1 pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, balsošana notiek ar reģistrācijas aploksni un attiecīgos vēlētājus vēlēšanu iecirkņa komisija ieraksta atsevišķā balsotāju sarakstā.

(2) Vēlētājs vienatnē izdara šā likuma 24. pantā noteiktās darbības, aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, uz kuras vēlēšanu iecirkņa komisija norādījusi viņa vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā, reģistrācijas aploksni aizlīmē un nodod vēlēšanu iecirkņa komisijai, kas to apzīmogo ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu un iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.

(3) Tiklīdz iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija, netraucējot balsošanu, pārbauda šīs ziņas pēc atsevišķajiem balsotāju sarakstiem, vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos atzīmē, vai personas balss ir līdzskaitāma.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

V nodaļa
Balsu skaitīšana un vēlēšanu rezultātu noteikšana

34.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas attiecīgajām vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas, attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.07.2008. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

35.pants. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.pants. (1) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija sagatavo balsu skaitīšanas protokolu. Pilnvarotajiem novērotājiem pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas arī ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

1) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu);

2) (izslēgts ar 31.10.2013. likumu).

(2) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija konstatē saņemto, izlietoto un pāri palikušo vēlēšanu aplokšņu skaitu, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu konstatēšanas un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(4) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(5) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(6) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.

(7) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(8) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. un 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.1 pants. (1) Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm (33.1 pants), vēlēšanu iecirkņa komisija atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes, un sašķiro reģistrācijas aploksnes divās grupās — derīgās un nederīgās aploksnes. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:

1) vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;

2) tā nav apzīmogota ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu;

3) attiecīgā persona nav atrodama vēlētāju reģistrā;

4) vēlētāju reģistrā jau ir atzīme par vēlētāja dalību vēlēšanās.

(2) Nederīgās reģistrācijas aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo. Derīgās reģistrācijas aploksnes vēlēšanu iecirkņa komisija atver un balsis skaita atbilstoši šajā nodaļā noteiktajai kārtībai.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

36.2 pants. (1) Ja vēlēšanu iecirkņa komisija pēc šā likuma 36. panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokolā pirms vēlēšanu kastes atvēršanas, kurā ir reģistrācijas aploksnes, konstatē, ka ir palicis ievērojams skaits balsotāju, attiecībā uz kuriem nav pārbaudīts, vai ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, vēlēšanu iecirkņa komisija ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja ir saņemta pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauja izsludināt pārtraukumu, vēlēšanu iecirkņa komisija pirms tā izsludināšanas iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus. Attiecīgā pašvaldības vēlēšanu komisija var noteikt citu vietu, kur atsākt balsu skaitīšanu, un balsu skaitīšanas nodrošināšanai pieaicināt papildu speciālistus no vēlētāju vidus.

(2) Ja balsošana ar reģistrācijas aploksnēm notikusi vēlēšanu iecirknī ārvalstī, vēlēšanu iecirkņa komisija rīkojas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

37.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

38.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaitu sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. (Izslēgts ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

40.pants. (1) Katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi "+" vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām. Attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

1) pretī viņa uzvārdam atzīmei paredzētajā vietā izdarīta atzīme "+";

2) viņa vārds vai uzvārds svītrots.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokolā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

41. pants. (1) Vēlēšanu iecirknī balsošanai pa pastu saņemtās pasta aploksnes reģistrē un uzglabā neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Pa pastu saņemtās aploksnes atver un skaita pēc tam, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Pa pastu saņemtās aploksnes skaita atsevišķi, sagatavojot atsevišķu balsu skaitīšanas protokolu.

(3) Sākot skaitīt saņemtās pasta aploksnes, tās neatverot sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās pasta aploksnes.

(4) Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:

1) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nav pieteikušies balsošanai pa pastu;

2) kuras atsūtījuši vēlētāji, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;

3) uz kurām nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, un tāpēc vēlētāju nevar identificēt;

4) kuras saņemtas pēc balsu skaitīšanas uzsākšanas;

5) kuras atsūtītas no Latvijas Republikas;

6) kuras saņemtas no vēlētājiem, kas atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.

(5) Derīgās pasta aploksnes novieto vienkopus un pasta balsotāju sarakstā atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgo pasta aplokšņu kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Nederīgās pasta aploksnes neatver, bet to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.

(6) Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir tikai viena vēlēšanu aploksne. Ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās visas uzskatāmas par nederīgām. Vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja tajā nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.

(25.05.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

42.pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Vēlēšanu materiālu uzglabāšanas kārtību nosaka Centrālā vēlēšanu komisija.

(17.07.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

43.pants. (Izslēgts ar 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

44.pants. (1) Ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

(2) Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp pārējiem pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, piemēro šādu kārtību:

1) nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu;

2) par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu;

3) visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem sanumurē kopējā dilstošā secībā;

4) deputātu vietas secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi. Ja dalījums, kura kārtas numurs ir vienāds ar ievēlējamo deputātu skaitu, ir vienāds ar vienu vai vairākiem nākamajiem dalījumiem, deputāta vietu saņem kandidātu saraksts, kurš reģistrēts pirmais.

45.pants. Katrā kandidātu sarakstā pieteiktie kandidāti sarindojami pēc saņemto balsu skaita. Par kandidātu nodoto balsu skaits ir vienāds ar balsu skaitu, kas nodots par kandidātu sarakstu, kurā minēts šis kandidāts, atņemot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās šā kandidāta vārds vai uzvārds ir svītrots, un pieskaitot to vēlēšanu zīmju skaitu, kurās vēlētāji pretī šā kandidāta uzvārdam ir izdarījuši atzīmi "+". Ja par diviem vai vairākiem viena kandidātu saraksta kandidātiem nodots vienāds balsu skaits, viņi savstarpēji sarindojami kandidātu saraksta iesniedzēju paredzētajā secībā. Ievēlēti ir tie kandidāti, kuri saņēmuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidātos tādā secībā, kādā viņi sarindojas atbilstoši balsu skaitam, kas nodots par viņiem.

46.pants. Ja ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts miris, atteicies vai citu iemeslu dēļ zaudējis vai nolicis savu mandātu, viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

46.1 pants. Eiropas Parlamenta deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, zaudē savu mandātu, un viņa vietā stājas nākamais kandidāts no tā paša kandidātu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputāts.

(27.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.11.2022.)

47.pants. Ja šā likuma 46.pantā minēto iemeslu dēļ kādā kandidātu sarakstā pietrūkst kandidātu, šā likuma 44.panta kārtībā nosakāms, no kura kandidātu saraksta izraugāms nākamais deputāts.

VI nodaļa
Nobeiguma noteikumi

48.pants. (1) Galīgie vēlēšanu rezultāti, arī rezultāti par katra kandidātu saraksta katra kandidāta saņemto balsu skaitu katrā vēlēšanu iecirknī, triju mēnešu laikā ir apkopojami atsevišķā izdevumā un publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

(2) Kandidējušo un ievēlēto personu saraksti divu mēnešu laikā pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas apkopojami un nosūtāmi Eiropas Parlamentam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

49.pants. Pēc vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigšanās vēlēšanu iecirkņu komisiju balsu skaitīšanas protokoli un balsotāju saraksti nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā.

(31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.05.2023. likumu, kas stājas spēkā 15.06.2023.)

50.pants. (1) Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības septiņu dienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas pārsūdzēt šo lēmumu tiesā.

(2) Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma darbību.

(3) Pieteikumu iesniedz Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā.

(5) Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

(6) Pieteicējs norāda pieteikuma pamatojumu. Pierādīšanas pienākums ir administratīvā procesa dalībniekiem.

(7) Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

51.pants. Personas, kuras ar vardarbību, viltu, draudiem, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā kavē vēlētājus piedalīties vēlēšanās vai kavē aģitācijas veikšanu, vai vienās vēlēšanās balsojušas vai kandidējušas vairākkārt, vai apzināti sniegušas par sevi nepatiesas ziņas šā likuma 11.pantā minētajos dokumentos, vai citādi viltojušas vēlēšanu dokumentus, vai apzināti nepareizi skaitījušas balsis, vai nav ievērojušas balsošanas noslēpumu, vai citādi pārkāpušas šo likumu, saucamas pie normatīvajos aktos paredzētās atbildības.

52.pants. Ar vēlēšanu sagatavošanu un norisi saistītie izdevumi tiek segti no Centrālajai vēlēšanu komisijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Pārejas noteikums

Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Lietuvas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovākijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Ungārijas Republikas pilsoņi var tikt reģistrēti kā vēlētāji vai kandidāti 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā. Ja kāda no šīm valstīm vēlēšanu dienā nav kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, tās pilsoņi — vēlētāji — tiek svītroti no vēlētāju saraksta (reģistra) un kandidāti — no kandidātu saraksta.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(31.10.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.12.2013.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvas 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav;

2) Padomes 2012.gada 20.decembra direktīvas 2013/1/ES, ar kuru groza Padomes 1993.gada 6.decembra direktīvu 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 29.janvārī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 11.februārī

 

Apstiprināta

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

14.12.2023. lēmumu Nr. 23

 

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu

kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcija

 

  1. Vispārīgie noteikumi

 

  1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā iesniedzami kandidātu saraksti 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
  2. Instrukcija izdota atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma prasībām.

 

 

  1. Kandidātu sarakstu sagatavošana

 

  1. Kandidātu saraksti un tiem pievienojamie dokumenti sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātas kandidātu sarakstu iesniegšanas veidlapas.
  2. Sagatavotie dokumenti iesniedzami elektroniski, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, vai papīra formātā (parakstītas izdrukas).
  3. Papīra formātā iesniedzamos dokumentus (kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma, ziņas par kandidātu, u.c.), kas tiek izdrukāti uz divām vai vairākām lapām, numurē un cauršuj atsevišķi, uz pēdējās lapas otrās puses norāda cauršūto un numurēto lapu skaitu, pilnvarotās personas vārdu, uzvārdu, parakstu, parakstīšanas vietu un datumu.
  4. Elektroniski iesniedzamos dokumentus (kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma, ziņas par kandidātu, u.c.) katru atsevišķi paraksta ar drošu elektronisko parakstu un saglabā .edoc formātā, datnes nosaukumā norādot dokumenta nosaukumu (piemērs: “Kandidatu_saraksts”), bet atsevišķu kandidātu parakstītiem dokumentiem nosaukumā norādot arī kandidāta numuru sarakstā un uzvārdu (piemērs: “Zinas_1_Uzvards”).
  5. Dokuments ar vairākiem parakstītājiem parakstāms un iesniedzams vienādā formātā (nevar atsevišķi parakstītāji parakstīt papīra formātā, bet citi elektroniski).
  6. Papīra formātā parakstītiem dokumentiem pievienojams šo dokumentu identisks teksts elektroniskā “MS Excel” vai “MS Word” formātā.
  7. Elektroniski iesniegtā dokumenta teksta identiskumu ar elektronisko formātu apliecina iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu, datnes nosaukumu noformējot šīs instrukcijas 6. punktā noteiktā kārtībā, nosaukuma sākumā pievienojot vārdu “e-kopija” (piemērs: “e-kopija_zinas_1_Uzvards”).
  8. Par dokumenta teksta identiskumu ar elektronisko formātu pilnībā atbild iesniedzējs.
  9. Ja Centrālā vēlēšanu komisija konstatēs neatbilstības starp dokumenta papīra formātu un elektronisko formātu, vērā tiks ņemts papīra formātā iesniegtā dokumenta saturs.
  10. Iesniedzot dokumentus klātienē, elektroniski parakstītos dokumentus iesniedz zibatmiņā.

 

  1. Kandidātu sarakstu iesniegšana
  2. Kandidātu sarakstu ir tiesīga iesniegt persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde.
  3. Iesniedzējs iesniedz kandidātu sarakstu kādā no šiem veidiem:
    1. attālināti, kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus, parakstītus ar drošu elektronisko parakstu, nosūtot uz Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālo elektronisko adresi;
    2. personīgi ierodoties Centrālajā vēlēšanu komisijā Smilšu ielā 4, Rīgā un uzrādot personu apliecinošu dokumentu.
  4. Kandidātu sarakstus var iesniegt Centrālajā vēlēšanu komisijā no 2024. gada 25. janvāra plkst. 10.00 līdz 2024. gada 9. februāra plkst. 18.00.
  5. Kandidātu sarakstu iesniegšanas laiku klātienē iesniedzējs iepriekš saskaņo ar Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāru, nosūtot rakstveida pieteikumu brīvā formā uz Centrālās vēlēšanu komisijas e-pasta adresi cvk@cvk.lv, sākot no 2024. gada 18. janvāra plkst. 10.00.
  6. Ja uz vienu un to pašu kandidātu sarakstu iesniegšanas laiku būs pieteikušies vairāki iesniedzēji, kandidātu sarakstu iesniegšanas secību noteiks Centrālā vēlēšanu komisija pieteikumu iesniegšanas secībā.
  7. Par kandidātu saraksta iesniegšanas brīdi uzskatāma diena un laiks, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti un tie atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un šīs instrukcijas prasībām, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs tos pieņēmis un izsniedzis iesniedzējam izziņu par dokumentu pieņemšanu.

 

 

  1. Kandidātu sarakstu pieņemšana

 

  1. Attālināti iesniegtu kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus pārbauda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs vienas darba dienas laikā no brīža, kad tie saņemti Centrālās komisijas oficiālajā elektroniskā adresē.
  2. Klātienē iesniegtos kandidātu sarakstus un tiem pievienotos dokumentus pārbauda Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs kandidātu sarakstu iesniegšanas brīdī, klātesot iesniedzēja pilnvarotajam pārstāvim.
  3. Kandidātu saraksts tiek pieņemts, ja iesniegšanas brīdī tas atbilst visiem šajā punktā minētajiem nosacījumiem:
    1. iesniedzējs ir Latvijas Republikā reģistrēta politiskā partija vai politisko partiju apvienība, kas atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas noteikumiem;
    2. kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus (attālināti vai klātienē) iesniedz persona, kuru tam pilnvarojusi attiecīgās politiskās partijas vai politisko partiju apvienības valde. Pilnvarojumā obligāti norādāms politiskās partijas vai politisko partiju apvienības nosaukums, reģistrācijas Nr., pilnvarotās personas vārds, uzvārds un personas kods, lēmuma pieņemšanas vieta, datums un numurs, pilnvarotās personas e-pasta adrese un kontakttālrunis saziņai ar Centrālo vēlēšanu komisiju;
    3. kandidātu saraksts un tam pievienotie dokumenti sagatavoti valsts valodā un iesniegti šajā instrukcijā noteiktā kārtībā;
    4. kandidātu saraksta nosaukums atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 10. panta ceturtās daļas prasībām;
    5. kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits nepārsniedz 18 (astoņpadsmit);
    6. kandidātu sarakstam pievienoti dokumenti atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 11. pantā noteiktajam;
    7. kandidātu sarakstā un tam pievienotajos dokumentos ir norādītas ziņas par kandidātiem atbilstoši Eiropas Parlamenta likuma 11. panta pirmās daļas 4. punkta prasībām;
    8. papīra formātā iesniegtie dokumenti atbilst šīs instrukcijas 5. punktā noteiktajām prasībām;
    9. elektroniski iesniegtie dokumenti atbilst šīs instrukcijas 6. punktā noteiktajām prasībām;
    10. iesniedzējs ir iemaksājis Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 8000 euro drošības naudu;
    11. papīra formātā parakstītiem un iesniegtiem dokumentiem iesniedzējs ir pievienojis attiecīgo dokumentu saturu elektroniskā “MS Excel” vai “MS Word” formātā.
  4. Par kandidātu saraksta un tam pievienoto dokumentu pieņemšanu Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs izdara atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā, norādot kandidātu saraksta pieņemšanas dienu un laiku, iesniegto dokumentu skaitu. Ierakstu pareizību ar savu parakstu apliecina Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs un, ja iesniegšana notikusi klātienē, iesniedzēja pilnvarotais pārstāvis.
  5. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs konstatē kādu neatbilstību šīs instrukcijas prasībām, viņš kandidātu sarakstu un tam pievienotos dokumentus nepieņem, informē iesniedzēju par konstatētajiem trūkumiem un atzīmē šo faktu kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā.
  6. Pēc trūkumu novēršanas kandidātu sarakstu var iesniegt atkārtoti, bet ne vēlāk kā līdz šajā instrukcijā norādītajam kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa beigām.
  7. Pēdējā dienā kandidātu sarakstus pieņem no iesniedzējiem, kuri ieradušies Centrālajā vēlēšanu komisijā vai attālināti iesnieguši kandidātu sarakstus līdz pulksten 18.00 un kuru iesniedzamie dokumenti atbilst šīs instrukcijas prasībām.
  8. Kandidātu sarakstu reģistrēšana un numuru piešķiršana

 

  1. Centrālā vēlēšanu komisija izskata iesniegtos kandidātu sarakstus, to atbilstību Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma un šīs instrukcijas prasībām, un pieņem lēmumu par kandidātu saraksta reģistrāciju.
  2. Kandidātu sarakstus reģistrē to pieņemšanas secībā. Reģistrētie kandidātu saraksti nav atsaucami.
  3. Vienas darba dienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par kandidātu saraksta reģistrāciju Centrālā vēlēšanu komisija informē iesniedzēju par pieņemto lēmumu.
  4. Kandidātu sarakstus Centrālā vēlēšanu komisija numurē Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
  5. Par Centrālās vēlēšanu komisijas sēdes dienu un laiku, kurā tiks izlozēti kandidātu sarakstu numuri, iesniedzējiem tiek paziņots atsevišķi ne vēlāk kā vienu darba dienu pirms noteiktās izlozes dienas.
  6. Saziņa starp Centrālo vēlēšanu komisiju un iesniedzēju notiek rakstveidā, izmantojot oficiālo elektronisko adresi un iesniedzēja norādīto e-pasta adresi.

 

Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

 

apstiprināt 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukciju.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājas vietniece                                                                                Baiba Veisa

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                                                         Ritvars Eglājs

 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 15. panta pirmo daļu un 2024. gada 13. februāra izlozes rezultātiem Centrālā vēlēšanu komisija nolemj:

 

noteikt deputātu kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanām šādus numurus:

 

Reģistrēšanas kārtības Nr.

Kandidātu saraksta nosaukums

Saraksta numurs

1.

"Latvijas attīstībai"

5.

2.

Politiskā partija "Stabilitātei!"

16.

3.

"PROGRESĪVIE"

9.

4.

JKP Jaunā konservatīvā partija

2.

5.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

3.

6.

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija

1.

7.

Zaļo un Zemnieku savienība

14.

8.

Jaunā VIENOTĪBA

15.

9.

"APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija"

8.

10.

Kustība "Par!"

11.

11.

LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ

4.

12.

APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI

7.

13.

Politiskā partija "Tautas varas spēks"

10.

14.

"Tauta. Zeme. Valsts."

13.

15.

"SUVERĒNĀ VARA"

12.

16.

"Centra Partija"

6.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas                                                                          Kristīne Saulīte

Priekšsēdētāja

 

Centrālās vēlēšanu komisijas                                                                          Dzintra Kusiņa

sekretāra p.i.

Apstiprināta

Ar Centrālās vēlēšanu komisijas

12.02.2024. lēmumu Nr. 21

 

Instrukcija balsošanai pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās

 

Izdota saskaņā ar

Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma

19. pantu, 33. panta trešo daļu,

36. panta astoto daļu un 42. pantu

 

I. Pieteikšanās balsošanai

  1. Pasta balsošana tiek organizēta vēlētājiem, kas uzturas ārvalstīs.
  2. Vēlētājs pieteikties balsošanai pa pastu var, izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā un PMLP oficiālajā tīmekļvietnē pieejamu bezmaksas elektronisko pakalpojumu “Vēlētāja datu pārvaldība” (turpmāk — e-pakalpojums).
  3. Balsošanai pa pastu var pieteikties ne agrāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas un ne vēlāk kā 8 dienas pirms vēlēšanu dienas.
  4. Vēlētājiem, kuri sekmīgi reģistrējušies balsošanai pa pastu, e-pakalpojumā pieejami balsošanas materiāli:
    1. visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    2. apliecinājuma veidlapa, ka vēlētājs balso personiski;
    3. informācija par ziņām, kas obligāti norādāmas uz pasta aploksnes (aploksne, kurā vēlētājs ievieto vēlēšanu aploksni un pilnībā aizpildītu un parakstītu apliecinājumu) — vēlētāja vārds, uzvārds, adrese un kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā, pasta balsojuma iesūtīšanas adrese;
    4. informācija par kārtību, kādā izdarāma balsošana.

 

II. Balsošana

  1. Vēlētājs pieslēdzas e-pakalpojumam, lejuplādē balsošanas materiālus un izvēlas vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš vēlas balsot.
  2. Pēc izvēles izdarīšanas vēlētājs izdrukā šo vēlēšanu zīmi.
  3. Vēlēšanu zīmē vēlētājs pēc savas izvēles pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētā vietā var izdarīt sekojošas izvēles:
    1. atstāt negrozītu un neizdarīt atzīmi;
    2. izdarīt atzīmi “+”;
    3. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.
  4. Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu.
  5. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no izvēlētajā vēlēšanu zīmē iekļautiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu un uzvārdu.
  6. Vēlētājs vēlēšanu zīmi var atstāt arī negrozītu (bez atzīmēm).
  7. Izvēlēto vēlēšanu zīmi vēlētājs ieliek paša izraudzītā vēlēšanu aploksnē (aploksne, kurā vēlētājs ievieto vēlēšanu zīmi) un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto paša izraudzītā pasta aploksnē kopā ar pašrocīgi parakstītu apliecinājuma veidlapu (kas pieejama sistēmā, izmantojot e-pakalpojumu) vai paša sagatavotu apliecinājumu, kurā apliecina, ka balso personiski, un norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un paraksta.
  8. Uz pasta aploksnes vēlētājs norāda:
    1. savu vārdu un uzvārdu;
    2. savu adresi;
    3. savu kārtas numuru pasta balsotāju sarakstā, ko piešķir sistēma, veicot sekmīgu reģistrāciju balsošanai pa pastu;
    4. pasta balsojuma iesūtīšanas adresi: Smilšu iela 4, Rīga, Latvija, LV-1050.
  9. Sagatavoto pasta aploksni pēc iespējas drīzāk nosūta uz adresi: Smilšu iela 4, Rīga, Latvija, LV-1050.
  10. Vienā pasta aploksnē drīkst ievietot tikai vienu vēlēšanu aploksni kopā ar attiecīgā vēlētāja parakstītu apliecinājuma veidlapu.
  11. Vairāki vēlētāji drīkst sūtīt savas pasta aploksnes vienā sūtījumā. Šo vēlētāju atsevišķās pasta aploksnes jāievieto kopīgā sūtījuma aploksnē, uz kuras jānorāda, ka tajā ir vairākas vēlēšanu aploksnes.
  12. Pa pastu balsot pieteicies vēlētājs var balsot, ierodoties vēlēšanu iecirknī. Ja vēlētājs balsojis iecirknī, viņa pasta balsojums tiek uzskatīts par nederīgu.

 

III. Balsu skaitīšana

  1. Iecirkņa komisija balsošanai pa pastu (turpmāk — iecirkņa komisija) savu darbību sāk 35 dienas pirms vēlēšanām. Uzsākot darbu, tās sekretārs vai komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes par iecirkņa komisijas darbību.
  2. Kad saņemta pirmā pasta aploksne, iecirkņa komisija sagatavo balsošanas kasti, pārliecinās, vai tā ir tukša, un tās atveramo daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē savā sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabā aizzīmogotajā balsošanas kastē neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai. Ja tiek saņemta kopīga sūtījuma aploksne, to atver, un balsošanas kastē uzglabā  no sūtījuma aploksnes izņemtās atsevišķās pasta aploksnes.
  3. Iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā reģistrē saņemtās pasta aploksnes un norāda to saņemšanas datumu. Piekļuve reģistram tiek piešķirta šādā kārtībā:
    1. Centrālā vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz PMLP oficiālajā elektroniskajā adresē vēlētāju reģistra lietotāja tiesību pieprasījumu iecirkņa komisijas darbiniekiem;
    2. vēlētāju reģistra lietotāja rekvizītus PMLP izsniedz elektroniski, ne vēlāk kā 35 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtot uz darbinieka oficiālo elektronisko adresi.
  4. Iecirkņa komisija saņemtās balsis sāk skaitīt, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos. Pa pastu balsot pieteikušos vēlētāju galīgā dalība vēlēšanās elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) tiek atzīmēta automatizēti, bez iecirkņa komisijas rīcības, kad beigusies balsošana visos ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.
  5. Skaitīšana notiek atklātā iecirkņa komisijas sēdē. Netraucējot balsu skaitīšanu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katra kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvaroti pārstāvji un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.
  6. Sākot pasta aplokšņu skaitīšanu, tās neatverot sašķiro derīgās un nederīgās pasta aploksnēs.
  7. Par nederīgām uzskatāmas pasta aploksnes:
    1. ko atsūtījuši vēlētāji, kas nav e-pakalpojumā pieteikušies balsošanai pa pastu;
    2. ko atsūtījuši vēlētāji, kas atbilstoši ETVR esošajiem ierakstiem nobalsojuši vēlēšanu iecirknī;
    3. pēc kurām nav iespējams noteikt, kurš vēlētājs balsojis (nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds, kārtas numurs pasta balsotāju sarakstā);
    4. kas saņemtas pēc balsu skaitīšanas sākšanas;
    5. kas atsūtītas no Latvijas Republikas (pasta zīmogs);
    6. kas saņemtas no vēlētājiem, kuri atsūtījuši vairākas pasta aploksnes.
  8. Nederīgās pasta aploksnes neatver, izdara uz tām atzīmi “Nederīga” un novieto atsevišķi no pārējām pasta aploksnēm. Nederīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisija savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta nederīga pasta aploksne, un norāda nederīguma pamatu.
  9. Derīgās pasta aploksnes iecirkņa komisija novieto vienkopus un savā sarakstā balsošanai pa pastu atzīmē, ka saņemta derīga pasta aploksne. Derīgās pasta aploksnes pārskaita vismaz divreiz un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
  10. Nederīgās pasta aploksnes iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, nederīgas pasta aploksnes) un to skaits.
  11. Pirms pasta aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas un novērotāju klātbūtnē, ja tādi ir ieradušies, pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukša. Pēc tam vēlēšanu kasti aizzīmogo, un to atzīmē vēlēšanu gaitas žurnālā.
  12. Atverot derīgu pasta aploksni, pārbauda, vai tajā ir derīga vēlēšanu aploksne:
    1. ja pasta aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš uz pasta aploksnes un vēlēšanu aploksnēm izdara atzīmi par šo aplokšņu nederīgumu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vairākas vēlēšanu aploksnes;
    2. ja pasta aploksnē nav vēlēšanu aploksnes, to nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara uz tās atzīmi par aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka nav bijis vēlēšanu aploksnes;
    3. ja pasta aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš (iezīmē un padara turpmāk neizmantojamas), nogriežot augšējo labo stūri. Tad tās ievieto atpakaļ pasta aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs pasta aploksnes saturu un ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā, ka pasta aploksnē bijušas vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē;
    4. vēlēšanu aploksne uzskatāma par nederīgu, ja pasta aploksnē nav attiecīgā vēlētāja parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski.
  13. Atvērtās pasta aploksnes, kurās nebija derīgas vēlēšanu aploksnes, novieto atsevišķi un iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, pasta aploksnes bez derīgas vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Derīgās vēlēšanu aploksnes iemet aizzīmogotajā vēlēšanu kastē.
  14. Iecirkņa komisija atver vēlēšanu aploksnes un turpina balsu skaitīšanu pēc tam, kad visas derīgās pasta aploksnes atvērtas un tajās esošās derīgās vēlēšanu aploksnes iemestas vēlēšanu kastē. Skaitīšana notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma V nodaļā un Eiropas Parlamenta vēlēšanu ārvalstu balsu skaitīšanas instrukcijas noteiktā kārtībā.
  15. Skaitot pa pastu saņemtās balsis, klātesošo pienākums ir sargāt vēlēšanu aizklātumu un nekādos apstākļos neizpaust vēlētāja izvēli, pat ja tā nejauši tapusi zināma.
  16. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas iecirkņa komisija 26. punktā minētā kārtībā iesaiņo:
    1. sarakstu balsošanai pa pastu;
    2. visas derīgās vēlēšanu zīmes;
    3. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm;
    4. nederīgās vēlēšanu aploksnes;
    5. vēlēšanu gaitas žurnālu;
    6. balsu skaitīšanas protokolu;
    7. no atvērtajām pasta aploksnēm izņemtās apliecinājuma veidlapas, ka vēlētājs balso personiski.
  17. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas notiek Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā.
  18. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē visas iepriekšējās instrukcijas, kas noteica kārtību, kādā organizējama balsošana pa pastu Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
  19. Instrukcija stājas spēkā dienā, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                                             

Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                                      

Ritvars Eglājs

 

 

 

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠIEM ELEKTRONISKIEM PARAKSTIEM UN SATUR LAIKA ZĪMOGUS

 

Instrukcija Nr. 1

2024. gada 29. februārī

(prot. Nr. 9 § 10.)

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija

 

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 19. pantu, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 13. pantu

 

I. Vēlēšanu sagatavošana

 

  1. Instrukcija nosaka Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbību.
  2. Pašvaldību vēlēšanu komisijas ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanām izveido vēlēšanu iecirkņu komisijas Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātajos vēlēšanu iecirkņos.
  3. Paziņojumus par vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietu un darba laiku izliek ne vēlāk kā 10 dienu pirms vēlēšanām:
    1. attiecīgās pašvaldības domes ēkas informācijas sniegšanas vietās;
    2. pie ēkas, kurā atrodas pašvaldības vēlēšanu komisija, ja tās atrašanās vieta nav pašvaldības domes ēkā;
    3. pie ēkām, kurās atrodas vēlēšanu iecirkņi;
    4. pašvaldības domes mājaslapā (norādot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas adreses attiecīgo sadaļu).
  4. Personām, kas strādās vēlēšanu iecirknī, ir pienākums:
    1. piedalītas Centrālās vēlēšanu komisijas un pašvaldību vēlēšanu komisijas organizētajās mācībās, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem:
      1. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu;
      2. Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu;
      3. Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām;
    2. piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajā ģenerālmēģinājumā, ja personai paredzēts darboties ar vēlētāju reģistru.
  5. Vēlēšanu iecirknim jābūt iekārtotam un nodrošinātam ar:
    1. atsevišķiem balsošanas nodalījumiem vai aizslietņiem, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
    2. tehniskajiem rīkiem (apgaismojumu, datoriem, austiņām, printeri, viedierīcēm vēlētāju reģistrēšanai) un interneta pieslēgumu;
    3. ierobežotas pieejamības telpām vēlēšanu materiālu drošai uzglabāšanai (aprīkotām ar signalizāciju vai apsardzi).

II. Atbildība

  1. Pašvaldības vēlēšanu komisijas atbildība:
    1. vēlēšanu iecirkņu komisiju izveidošana;
    2. iecirkņu nodrošināšana ar aprīkojumu;
    3. saziņas nodrošināšana starp iecirkņiem un Centrālo vēlēšanu komisiju;
    4. ziņošana Centrālajai vēlēšanu komisijai par pārkāpumiem;
    5. informācijas nosūtīšana Centrālajai vēlēšanu komisijai;
    6. vēlēšanu materiālu nodošana Centrālajai vēlēšanu komisijai (balsu skaitīšanas protokoli, balsotāju saraksti);
    7. iecirkņu fiziskās vai tehniskās apsardzes nodrošināšana;
    8. transporta nodrošināšana komisijas locekļiem, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā.
  2. Iecirkņa vēlēšanu komisijas atbildība:
    1. iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atbild par:
      1. iecirkņa darbu kopumā;
      2. iecirkņa komisijas locekļu un izpildītāju[1] mācībām (tostarp iepazīšanos ar normatīvajiem aktiem un atbildību par to pārkāpšanu);
      3. iecirkņa komisijas locekļu un izpildītāju instruktāžām (darba drošību, fizisko personu datu apstrādi un drošību, ugunsdrošību);
      4. izpildītāju darbu iecirknī, nodrošinot, ka izpildītājs ievēro normatīvos aktus un precīzi veic uzdoto pienākumu izpildi;
      5. balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem;
      6. pareizu balsu saskaitīšanu;
      7. materiālo vērtību saglabāšanu;
      8. vēlēšanu materiālu drošu uzglabāšanu iecirknī;
      9. ziņošanu pašvaldības vēlēšanu komisijai par pārkāpumiem;
      10. kārtības uzraudzīšanu vēlēšanu telpās, nodrošinot, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par piecdesmit metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, tai skaitā kavēšana īstenot vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija;
      11. nekavējošu ziņošanu kompetentai institūcijai (Valsts drošības dienests, Valsts policija, pašvaldības policija), konstatējot pazīmes, kas var liecināt par 7.1.10. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem. Par ziņošanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs informē attiecīgo pašvaldības vēlēšanu komisiju, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju;
    2. iecirkņa komisijas sekretārs atbild par:
      1. iecirkņa komisijas lietvedības vešanu;
      2. iecirkņa komisijas priekšsēdētāja aizvietošanu;

7.3. iecirkņa komisijas loceklis atbild par pienākumu pildīšanu, ko tam uzdevis iecirkņa komisijas priekšsēdētājs;

7.4. izpildītāji atbild par komisijas priekšsēdētāja uzdoto uzdevumu precīzu un savlaicīgu izpildi.

  1. Izpildītājiem jāatbilst Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 6. panta prasībām, un tie var sākt darbu, ja ar attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju noslēgts uzņēmuma līgums, kurā noteiktas viņu tiesības un pienākumi, kā arī atlīdzība tāmē paredzēto līdzekļu robežās. Izpildītājam var uzdot veikt jebkuru komisijas locekļa funkciju, izņemot piedalīšanos lēmumu pieņemšanā un komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra aizvietošanu.
  2. Iecirkņa komisijas locekļiem un izpildītājiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.

 

III.  Vēlēšanu materiālu saņemšana un uzglabāšana

  1. Pašvaldības vēlēšanu komisija:
    1. saņem materiālus (vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes, reģistrācijas aploksnes, plakātus, informatīvos materiālus, caurlaides, komisiju locekļu apliecības, balsotāju sarakstus u.c.) Centrālās vēlēšanu komisija organizētā kārtībā;
    2. nodod nepieciešamos materiālus katram iecirknim, atstājot rezervē daļu vēlēšanu aplokšņu neparedzētiem gadījumiem;
    3. nodrošina, lai iecirkņu komisiju telpas būtu apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu, ieskaitot:
      1. sagatavoti atsevišķi balsošanas nodalījumi vai aizslietņi, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
      2. vēlēšanu kastes, kurām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Kastes vākam jābūt tādam, lai to būtu iespējams nostiprināt ar drošības plombām.
    4. vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka no iecirkņiem saņemtie vēlēšanu dokumenti pēc balsošanas beigām tiek uzglabāti drošā, slēgtā ēkas telpā līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumam.
  2. Iecirkņa vēlēšanu komisija:
    1. saņem materiālus no pašvaldības vēlēšanu komisijas;
    2. saņēmusi no pašvaldības vēlēšanu komisijas vēlēšanu aploksnes, tās visas apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un:
      1. pārbauda, vai visas vēlēšanu aploksnes ir apzīmogotas;
      2. pārskaita visas vēlēšanu aploksnes;
      3. vēlēšanu aplokšņu pārbaude un pārskaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to veic cits iecirkņa komisijas loceklis;
      4. balsu skaitīšanas protokolā (B1 aile) ieraksta apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu, vēlēšanu gaitas žurnālā norāda arī iecirkņa komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās apzīmogojuši, pārbaudījuši un skaitījuši. Ja iecirkņa komisija vēlāk saņem papildu vēlēšanu aploksnes, balsu skaitīšanas protokolā labo B1 aili — tajā ieraksta apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu kopskaitu;
    3. izvieto informatīvos materiālus iecirknī;
    4. pārējos vēlēšanu materiālus glabā drošā, slēdzamā telpā;
    5. vēlēšanu kastes un vēlēšanu materiālus iznes ārpus ēkas, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, tikai likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajos gadījumos;
    6. pēc vēlēšanām nodod atpakaļ pašvaldības vēlēšanu komisijai vēlēšanu materiālus un dokumentus:
      1. par kandidātu sarakstiem nodotās vēlēšanu zīmes;
      2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
      3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
      4. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
      5. balsotāju sarakstus;
      6. balsu skaitīšanas protokolu;
      7. vēlēšanu gaitas žurnālu;
      8. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā;
      9. saņemtās sūdzības;
      10. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
      11. neizmantotās reģistrācijas aploksnes;
      12. neizmantotās vēlēšanu zīmes.

 

IV Vēlēšanu iecirkņu darbs pirms vēlēšanu dienas

  1. Iecirkņi pieejami vēlētājiem nedēļā pirms vēlēšanu dienas:
    1. iepriekšējai balsošanai pirmdien — no plkst. 8.00 līdz 13.00;
    2. otrdien, lai iepazītos ar kandidātu sarakstiem u.c. dokumentāciju, bet ne balsot — no plkst. 9.00 līdz 12.00;
    3. trešdien, lai iepazītos ar kandidātu sarakstiem u.c. dokumentāciju, bet ne balsot — no plkst.17.00 līdz 20.00;
    4. iepriekšējai balsošanai ceturtdien — no plkst. 16.00 līdz 20.00;
    5. iepriekšējai balsošanai piektdien — no plkst. 13.00 līdz 18.00;
  2. Iecirkņa komisijas pienākumi, sākot no piektās dienas pirms vēlēšanu dienas:
    1. pārliecinās, ka redzamā vietā vēlēšanu iecirknī izlikts paziņojums par komisijas darba laiku un atrašanās vietu;
    2. ja nepieciešams, izvieto norādes, kā atrodamas vēlēšanu iecirkņa telpas, un, ja cilvēkiem ar kustību traucējumiem ierīkota cita ieeja iecirkņa telpās, izvieto papildu norādes;
    3. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejami (arī audio formātā) visi kandidātu saraksti, priekšvēlēšanu programmas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem. Minēto informāciju audio formātā sagatavo Centrālās vēlēšanu komisija;
    4. nepieciešamības gadījumā informē vēlētāju par vēlēšanu iecirkņiem, kuri pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem;
    5. pieņem rakstveida iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāju atrašanās vietā, pārbauda un reģistrē tos šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā;
    6. pārliecinās, ka tai ir piekļuve elektroniskajam tiešsaistes vēlētāju reģistram (turpmāk — vēlētāju reģistrs) un viedierīces nepieciešamā skaitā;
    7. iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis aizpilda vēlēšanu gaitas žurnālu, norādot tajā paredzētās ziņas par vēlēšanu procesa organizēšanu (34. punkts).

 

V. Iepriekšējā balsošana

  1. Iepriekšējās balsošanas laiki:
    1. pirmdien no plkst. 8.00 līdz 13.00;
    2. ceturtdien no plkst. 16.00 līdz 20.00;
    3. piektdien no plkst. 13.00 līdz 18.00.
  2. Iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanu iecirknī jāatrodas iecirkņa komisijas priekšsēdētājam vai sekretāram, kā arī vēl vismaz diviem iecirkņa komisijas locekļiem.
  3. Katrā iepriekšējās balsošanas dienā pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam šīs instrukcijas noteiktajā kārtībā.
  4. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas pirmajā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs vēl vismaz divu iecirkņa komisijas locekļu klātbūtnē:
    1. pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā iepriekšējās balsošanas dienās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša;
    2. pēc tam vēlēšanu kastes atveramo daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.
  5. Katrā nākamā iepriekšējās balsošanas dienā pirms vēlēšanu kastes spraugas atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs klātesošo komisijas locekļu, kā arī novērotāju, ja tādi ieradušies, klātbūtnē:
    1. salīdzina drošības plombu numurus ar ierakstu vēlēšanu gaitas žurnālā;
    2. pārliecinās, vai komisijas darba starplaikā vēlēšanu kastes un spraugas aizzīmogojums nav bojāts;
    3. ieraksta konstatēto faktu vēlēšanu gaitas žurnālā.
  6. Iepriekšējo balsošanu iecirkņa komisija organizē šīs instrukcijas noteiktā kārtībā.
  7. Katru dienu pēc balsošanas beigām:
    1. vēlēšanu kastes sprauga aizzīmogojama ar numurētu drošības plombu;
    2. vēlēšanu kastes spraugas drošības plombas numuru, pāri palikušo aplokšņu, kā arī sabojāto aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes aizzīmogojuma plombas numuru.
  8. Beidzot darbu iepriekšējās balsošanas dienā, iecirkņa komisija pēc ierakstiem balsotāju sarakstos un vēlētāju reģistrā nosaka līdz attiecīgās dienas beigām atrašanās vietā balsojušo vēlētāju kopskaitu un vēlēšanu iecirknī balsojušo vēlētāju kopskaitu. Ziņas par vēlēšanu iecirknī un atrašanās vietā balsojušo vēlētāju skaitu iecirkņa komisija katrā iepriekšējās balsošanas dienā pēc balsošanas beigām ieraksta vēlētāju reģistrā.
  9. Pēdējā iepriekšējās balsošanas dienā iecirkņa komisija vēl ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C1 aile) vēlēšanu iecirknī balsojušo kopskaitu iepriekšējās balsošanas dienās. Atrašanās vietās balsojušos šajā skaitā neiekļauj.
  10. Iepriekšējās balsošanas kasti vēlēšanu dienā balsošanai neizmanto.
  11. Iepriekšējās balsošanas dienās iecirkņa komisija šīs instrukcijas noteiktā kārtībā saņem un reģistrē rakstveida iesniegumus no vēlētājiem vai viņu pilnvarotajām personām, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, par balsošanu atrašanās vietā.

VI. Vēlēšanu kārtība vēlēšanu dienā

  1. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas iecirkņa komisija sagatavo iecirkni darbam:
    1. pārbauda, vai iecirknī ir pieejams vēlētāju reģistrs, viedierīces un atbilstošas kvalitātes interneta pieslēgums;
    2. ierīko atsevišķus balsošanas nodalījumus vai aizslietņus, kur vēlētājs vienatnē var izvēlēties atbalstāmo kandidātu sarakstu. Balsošanas nodalījumi un aizslietņi jāizvieto tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, tiktu nodrošināts aizklātums;
    3. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās ir visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    4. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus numerācijas secībā;
    5. izsniedz iecirkņa komisijas locekļiem numurētas balsotāju sarakstu veidlapas un noteiktu skaitu vēlēšanu aplokšņu. Aploksnes pārskaita vismaz divas reizes. Katram iecirkņa komisijas loceklim izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numurus un vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    6. pārbauda, vai vēlēšanu telpās un tuvāk par piecdesmit metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nav izvietoti aģitācijas materiāli un nenotiek aģitācija;
    7. nodrošina, lai pie izejas no vēlēšanu telpām vēlētājiem būtu brīvi pieejamas visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    8. pārliecinās, vai vēlēšanu kastes atbilst šīs instrukcijas 10.3.2. punktā noteiktajām prasībām un 17. punkta kārtībā aizzīmogo tās.
  2. Vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā:
    1. vēlēšanu iecirkņu darba laiks vēlēšanu dienā ir no plkst. 8.00 līdz 20.00;
    2. plkst. 20.00 vēlēšanu iecirkņa telpās vairs netiek ielaisti vēlētāji. Vēlēšanu dienā pēc plkst. 20.00 var nobalsot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz plkst. 20.00. Pēc tam iecirkņa komisija slēdz vēlēšanu telpas un sāk balsu skaitīšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijā noteiktā kārtībā.
  3.  Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas plkst. 8.00 iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē:
    1. pārliecinās, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukšas;
    2. pēc tam atveramo vēlēšanu kastes daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt attiecīgās vēlēšanu kastes plombu numurus.

VII. Vēlēšanu novērotāji

  1. Netraucējot iecirkņa komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā 2 pilnvaroti novērotāji no katra kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Par novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  3. Ierodoties iecirknī, minētajām personām jāuzrāda komisijas priekšsēdētājam personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas:
    1. novērotājs iesniedz iecirkņa komisijai politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu (turpmāk tekstā — pilnvarojums), kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods vai — ja valde devusi tiesības kandidātu saraksta iesniedzējam pilnvarot novērotājus — kandidātu saraksta iesniedzēja parakstītu pilnvarojumu. Ja pilnvarojums parakstīts elektroniski, novērotājs to uzrāda iecirkņa komisijai savā viedierīcē vai iesniedz iecirkņa komisijai pilnvarojuma izdruku. Ja iecirkņa komisijai rodas šaubas par pilnvarojuma patiesumu, tā ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai;
    2. vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona uzrāda attiecīgās komisijas pilnvarojumu;
    3. vēlēšanu komisijas loceklis uzrāda vēlēšanu komisijas locekļa apliecību;
    4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.
  4. Novērotājs, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod (izņemot uzrādītu elektroniski parakstītu pilnvarojumu) iecirkņa komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Novērotājus reģistrē vēlēšanu gaitas žurnālā, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku.
  5. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod iecirkņa komisijai, pretī saņemot nodoto pilnvarojumu.
  6. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.

VIII. Vēlēšanu gaitas žurnāls

  1. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā šādas atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, norādot drošības plombu numurus;
    2. par vēlēšanu aplokšņu skaitu, kas izsniegtas komisijas locekļiem, kuri reģistrē vēlētājus (turpmāk — reģistrētāji), un nodotas atpakaļ;
    3. par reģistrētājiem izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numuriem;
    4. par uzticības personām, kas balso vēlētāja vietā pēc viņa norādījumiem (uzticības personas vārds, uzvārds, personas kods, kā arī vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās);
    5. par sabojātām un atkārtoti izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    6. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    7. par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušām un sabojātām vēlēšanu aploksnēm;
    8. par atrašanās vietā neapkalpoto vēlētāju nebalsošanas cēloni;
    9. par vēlētāju sūdzībām attiecībā uz vēlēšanu norisi un sniegtajām atbildēm;
    10. par visiem starpgadījumiem, traucējumiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    11. par novērotājiem, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku;
    12. par visiem brīžiem, kad vēlētāji balsoja reģistrācijas aploksnēs;
    13. par citām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
  2. Vēlēšanu gaitas žurnāls pēc vēlēšanām jānodod pašvaldības vēlēšanu komisijai, un vēlēšanu gaitas žurnālam jābūt noformētam un cauršūtam saskaņā ar dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību:
    1. sanumurētām lapām — apakšā labajā stūrī;
    2. caurauklotam ar auklu un caurauklojuma auklas galiem sasietiem mezglā;
    3. pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā vai uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls, izvietotam apliecinājuma tekstam "Sanumurētas un caurauklotas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā – ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;
    4. apliecinājuma tekstu ar personisko parakstu apliecina persona, kura sanumurēja un cauraukloja dokumenta lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums;
    5. parakstu izvieto tā, lai tas vienlaikus atrastos gan uz dokumenta atvasinājuma pēdējās lapas, gan uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls. 

IX. Vēlētāju balsstiesību pārbaude

  1. Pie ieejas balsošanas telpā iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai persona ir vēlētājs, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš.
  2. Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
  3. Vēlētājs, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, uzrāda savas pilsonības valsts izsniegtu pasi vai identifikācijas karti un Latvijas izsniegtu Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību, Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai Latvijā izsniegtu ārzemnieka personas apliecību.
  4. Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot 48. punktā paredzēto.

 

X. Reģistrācija vēlētāju reģistrā

  1. Iecirkņa komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu vai ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis.
  2. Ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu. Iecirkņa komisijas loceklis pēc iespējas aizklāj citu vēlētāju datus balsotāju sarakstā.
  3. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs jau nobalsojis, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija nekavējoties nosūta vēlētāju reģistrā šī vēlētāja dalības atcelšanas pieprasījumu tā iecirkņa komisijai, kurā vēlētājs pēc vēlētāju reģistra ziņām balsojis (turpmāk — otra komisija). Tūlīt pēc pieprasījuma nosūtīšanas iecirkņa komisija informē otru komisiju par pieprasījumu. Otra komisija noskaidro, vai tās iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja paraksta nav, otra komisija apstiprina dalības atcelšanas pieprasījumu, un vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, otra komisija noraida dalības atcelšanas pieprasījumu, un iecirkņa komisija vēlētājam balsošanu atsaka.
  4. Plkst. 12.00 un 16.00 iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā ieraksta līdz tam laikam (8.00—12.00 un 8.00—16.00) nobalsojušo vēlētāju skaitu iecirknī un atrašanās vietā.
  5. Katru reizi, kad pabeigta balsotāju saraksta lapas aizpildīšana, kā arī vēlētāju aktivitātes ziņošanas brīžos iecirkņa komisija pārbauda, vai vēlētāju parakstu skaits balsotāju sarakstos sakrīt ar vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu:
    1. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts vairāk balsotāju, iecirkņa komisija atrod, kurš nav parakstījies balsotāju sarakstā, un lūdz pašvaldības vēlēšanu komisiju atcelt šī vēlētāja dalības atzīmi vēlētāju reģistrā;
    2. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts mazāk balsotāju, iecirkņa komisija vēlētāju reģistrā atrod, kuru vēlētāju dati iecirknī skatīti, bet dalība vēlēšanās nav atzīmēta. Pēc tam iecirkņa komisija pārbauda, vai balsotāju sarakstos ir šo vēlētāju paraksti, un atzīmē vēlētāju reģistrā to vēlētāju dalību, kuri parakstījušies balsotāju sarakstos;
    3. ja iecirkņa komisija nespēj novērst nesakritību starp vēlētāju parakstu skaitu balsotāju sarakstos un vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu vai ir pamats domāt, ka nesakritības cēlonis var nebūt atsevišķa neuzmanības kļūda, iecirkņa komisija par to ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.

XI. Reģistrācijas aplokšņu izmantošana

  1. Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, iecirkņa komisija:
    1. par to nekavējoties ziņo attiecīgai pašvaldības vēlēšanu komisijai un šīs instrukcijas 10.3.2. un 17. punktā noteiktajā kārtībā sagatavo atsevišķu vēlēšanu kasti balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm;
    2. reģistrē vēlētāju atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm, vēlētājam papildus pārējiem vēlēšanu materiāliem (47. punkts) izsniedz reģistrācijas aploksni, uz kuras iecirkņa komisija norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24). Pēc tam, kad vēlētājs 51. un 52. punktā noteiktā kārtībā savu izvēli ir izdarījis, viņš aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, to aizlīmē un nodod iecirkņa komisijas loceklim, kas uzrauga vēlēšanu kasti, kurš reģistrācijas aploksni apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un iemet vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm.
  2. Kad atkal iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, tam norīkoti iecirkņa komisijas locekļi, netraucējot balsošanas norisi, pēc balsotāju sarakstiem balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm pārbauda ziņas par nobalsojušajiem vēlētāju reģistrā. Vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmē, vai personas balss līdzskaitāma: balsotāju saraksta labā apmalē pie vēlētāja paraksta ieraksta burtu “D”, ja balss līdzskaitāma, un burtu “N”, ja nav līdzskaitāma.

XII. Vēlēšanu materiālu izsniegšana

  1. Katrs vēlētājs parakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu balsotāju sarakstā un pēc tam saņem no iecirkņa komisijas vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu.
  2. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, tiek ielaists viņa ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas.
  3. Iecirkņa komisija šādā gadījumā:
    1. vēlēšanu gaitas žurnālā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, kā arī vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās;
    2. uzticības persona drīkst būt attiecīgās iecirkņa komisijas loceklis vai izpildītājs, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu;
    3. pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā, kā arī izdara atzīmes vēlēšanu zīmē.
  4. Ja pie ēkas, kur ierīkots iecirknis, ieradies vēlētājs, kurš kustības traucējumu dēļ nespēj iekļūt vēlēšanu telpās, balsošanu organizē šādā kārtībā:
    1. vēlētājs patstāvīgi vai ar uzticības personas palīdzību ziņo iecirkņa vēlēšanu komisijai par ierašanos;
    2. komisijas priekšsēdētājs izraugās divas personas (iecirkņa komisijas locekļi, izpildītāji) balsošanas organizēšanai un izsniedz viņiem reģistrācijas aploksni, viedierīci ar piekļuvi vēlētāju reģistram, balsotāju sarakstu, vēlēšanu aploksni un vēlēšanu zīmju komplektu;
    3. iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai ieradusies persona ir balsstiesīga, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš;
    4. iecirkņa komisijas loceklis ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu vai ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis;
    5. ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu;
    6. vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu;
    7. pēc tam vēlētājs saņem vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni;
    8. vēlētājs vienatnē nobalso, izraudzīto vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmē;
    9. vēlētāja sagatavoto vēlēšanu aploksni viņa klātbūtnē ieliek reģistrācijas aploksnē un reģistrācijas aploksni aizlīmē;
    10. atgriezušies vēlēšanu telpās, iecirkņa komisijas locekļi nodod reģistrācijas aploksni komisijas priekšsēdētājam, kurš komisijas klātbūtnē to atver un izņemto vēlēšanu aploksni iemet vēlēšanu kastē;
    11. iecirkņa komisijas locekļi nodod balsotāju sarakstu komisijas priekšsēdētājam;
    12. balsošanā var būt klāt novērotāji.

 

XIII. Vēlētāju izvēles izdarīšanas kārtība

  1. Atsevišķā balsošanas nodalījumā vai aiz aizslietņa vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:
    1. pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā izdarīt atzīmi “+”, ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    2. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).
  2. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē.
  3. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi ir sabojājis, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jauna vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu. Iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
  4. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, iecirkņa komisija viņam izsniedz jaunu aploksni un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai. Atkārtoti izsniegtu vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā.
  5. Kad vēlētājs izdarījis savu izvēli un vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.
  6. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles pāri palikušās vēlēšanu zīmes var ņemt līdzi vai atstāt aizklātā nodalījumā, vai paņemt no nodalījuma jebkuru vēlēšanu zīmi.

XIV. Balsošana vēlētāju atrašanās vietā

  1. Pieteikšanās balsošanai vēlētāju atrašanās vietā:
    1. vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās;
    2. slimojošu personu aprūpētājiem;
    3. vēlētājiem īslaicīgās aizturēšanas vietās.
  2. Balsošanai vēlētāju atrašanās vietā var pieteikties, iesniedzot iesniegumu vai uzticot iesnieguma nogādāšanu vēlēšanu iecirknī kādai uzticības personai.
  3. Pieņemot iesniegumu, iecirkņa komisija pēc vēlētāju reģistra pārliecinās:
    1. ja persona, par kuru iesniegts iesniegums balsošanas organizēšanai tās atrašanās vietā, nav vēlētājs, t.i., ziņas par viņu nav ierakstītas vēlētāju reģistrā, vai vēlētāju reģistrā ir ziņas, ka persona jau nobalsojusi, ko apliecinājusi arī tā iecirkņa komisija, kurā vēlētājs balsojis, iesniegumu nepieņem un par atteikuma iemeslu informē iesniedzēju vai, ja tas nav iespējams, iesniegumā minēto personu.
    2. ja persona ir vēlētājs, bet iesniegumā norādītā adrese nav piederīga attiecīgajam vēlēšanu iecirknim, iesniegumu pārsūta vēlēšanu iecirknim, kuram iesniegumā norādītā adrese ir piederīga, un par to informē iesniedzēju, vai, ja tas nav iespējams, iesniegumā minēto personu.
  4. Ja, pieņemot iesniegumu, konstatē, ka attiecīgais vēlētājs jau pieteikts balsošanas organizēšanai viņa atrašanās vietā un iesniegumos norādītās adreses:
    1. sakrīt — atkārtoto iesniegumu nepieņem;
    2. nesakrīt — iepriekšējo iesniegumu anulē un, ja adrese piekritīga citam iecirknim, rīkojas, kā norādīts 59.2. apakšpunktā.
  5. Iecirkņa komisija vēlēšanu dienā turpina pieņemt iesniegumus par balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Pēc plkst. 12.00 pieņemtos iesniegumus iecirkņa komisija apmierina, ja iespējams ierasties vēlētāja atrašanās vietā līdz plkst. 20.00.
  6. Ja plkst. 20.00 palikuši vēl kādi līdz plkst. 12.00 vēlēšanu dienā pieņemti iesniegumi, kuros norādītā atrašanās vietā iecirkņa komisija vēl nav bijusi, izbraukumu turpina arī pēc plkst. 20.00, līdz iecirkņa komisija ieradusies visās norādītās atrašanās vietās.
  7. Balsošanas norise vēlētāja atrašanās vietā:
    1. balsošana vēlētāja atrašanās vietā tiek organizēta, nodrošinot aizklātību un pamatojoties uz šā vēlētāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu. Citu vēlētāju balsošana ārpus vēlēšanu telpām nav pieļaujama.
    2. komisijas priekšsēdētājs izraugās divas personas (iecirkņa komisijas locekļi, izpildītāji) balsošanas organizēšanai vēlētāja atrašanās vietā un izsniedz viņiem 10.3.2. un 17. punktā noteiktā kārtībā sagatavotu vēlēšanu kasti, viedierīci ar piekļuvi vēlētāju reģistram, balsotāju sarakstus vēlētāju atrašanās vietā, aploksnes un vēlēšanu zīmju komplektus pēc pieteikumu skaita, kā arī rezervi gadījumam, ja vēlēšanu aploksne vai zīme tiek sabojāta.
    3. papildus izsniedz ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotas reģistrācijas aploksnes, kas izmantojamas, ja vēlētāja atrašanās vietā nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās. Šajā gadījumā balsošana organizējama ar reģistrācijas aploksnēm 45. punktā noteiktajā kārtībā, izņemot atsevišķas vēlēšanu kastes un atsevišķa balsotāju saraksta sagatavošanu. Balsotāju saraksta kreisā apmalē pie šāda vēlētāja kārtas numura atzīmē burtu “R”.
    4. ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izsniegtām vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.
    5. vēlētāji, kuri balso savā atrašanās vietā, ierakstāmi atsevišķā balsotāju sarakstā.
  8. Balsošanā vēlētāju atrašanās vietā var būt klāt novērotāji.
  9. Atgriezušies no izbraukuma, iecirkņa komisijas locekļi nodod vēlēšanu kasti komisijas priekšsēdētājam, kurš komisijas klātbūtnē nekavējoties aizzīmogo tās spraugu ar drošības plombu, kuras numurs ierakstāms vēlēšanu gaitas žurnālā. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes aizzīmogojuma plombas numuru. Iecirkņa komisijas locekļi nodod balsotāju sarakstus, neizmantotās un sabojātās vēlēšanu aploksnes, reģistrācijas aploksnes un vēlēšanu zīmes. Ziņas par balsošanai vēlētāju atrašanās vietā pāri palikušām un sabojātām vēlēšanu aploksnēm ierakstāmas vēlēšanu gaitas žurnālā.
  10. Ja vēlētāja iesniegums ir pieņemts, bet vēlētājs nav nobalsojis, tas atzīmējams vēlēšanu gaitas žurnālā, norādot, kādu iemeslu dēļ balsošana nav notikusi (vēlētājs neatrodas mājās, jau nobalsojis iecirknī u.tml.).
  11. Kad balsošana vēlētāju atrašanās vietā beigusies, iecirkņa komisija saskaita nobalsojušo vēlētāju parakstus balsotāju sarakstos un ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (C3 aile) atrašanās vietā nobalsojušo vēlētāju kopskaitu.
  12. Iecirkņa komisija nodrošina ar transportu komisijas locekļus, kas organizē balsošanu vēlētāju atrašanās vietā.

XV. Sūdzības

  1. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt iecirkņa komisijas priekšsēdētājam. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata, un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturs jāieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Ja sūdzības iesniedzēju atbilde neapmierina, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs viņu informē par tiesībām apstrīdēt iecirkņa komisijas rīcību attiecīgajā pašvaldības vēlēšanu komisijā.

 

XVI. Noslēguma jautājumi

  1. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 38 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 24.maija lēmumu Nr. 58) apstiprinātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājas vietniece

 

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

 

Baiba Veisa

 

 

Ritvars Eglājs

 

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas instrukcija

Rīgā

Instrukcija Nr. 4

2024. gada 7. martā

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 20. panta otro daļu

 

 

I. Prasības novērotājiem un pilnvarošanas kārtība

  1. Vēlēšanu norisi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var novērot:
    1. politisko partiju un politisko partiju apvienību, kuras ir iesniegušas kandidātu sarakstu, pilnvarotie novērotāji;
    2. Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un tās pilnvarotas personas;
    3. attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas;
    4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Vēlēšanu novērošanai politiskās partijas vai to apvienības var pilnvarot Latvijas Republikas pilsoņus, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
  3. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai var pieteikties:
    1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;
    2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Centrālā vēlēšanu komisija;
    3. starptautisku organizāciju un citu ārvalstu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi Ārlietu ministrija.
  4. Pilnvarojuma saņemšanai 3.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (1. pielikums) Centrālajai vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese), nosūtot elektroniski uz pieteikuma veidlapā norādīto adresi.
  5. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs izskata pieteikumus un izdod pilnvarojumu novērot vēlēšanu norisi noteiktā iecirknī vai atsaka tā izdošanu.
  6. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam ir tiesības atteikt izdot pilnvarojumu gadījumā, ja uz konkrēto vēlēšanu iecirkni ir jau izdoti 5 (pieci) Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarojumi.
  7. Pašvaldības vēlēšanu komisijas pilnvarojuma saņemšanai vēlēšanu novērošanai attiecīgās pašvaldības teritorijā var pieteikties:
    1. Latvijas Republikas pilsoņi, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu un apguvuši Centrālās vēlēšanu komisijas mācību kursu vēlēšanu novērotājiem;
    2. organizāciju un citu institūciju pārstāvji, kurus uzaicinājusi attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija.
  8. Pilnvarojuma saņemšanai 7.1. apakšpunktā minētās personas ne vēlāk kā divas nedēļas pirms vēlēšanām iesniedz noteiktas formas pieteikumu (2. pielikums) pašvaldības vēlēšanu komisijai, norādot vēlamo vēlēšanu iecirkni (Nr., nosaukums, adrese).
  9. Šīs instrukcijas 8.punktā minēto pieteikumu izskata un pilnvarojumu izdod vai atsaka tā izdošanu attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

 

II. Novērotāju tiesības

 

  1. Novērotājiem ir šādas tiesības:
    1. novērot vēlēšanu norisi iecirknī;
    2. uzraudzīt balsošanu to vēlētāju atrašanās vietā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās;
    3. būt klāt vēlēšanu iecirkņa komisijas atklātajā sēdē, kurā vēlēšanu iecirkņa komisija veic balsu skaitīšanu;
    4. aizzīmogot ar saviem zīmogiem saiņus, kuros iesaiņoti vēlēšanu materiāli pēc balsu skaitīšanas, vai parakstīties uz tiem;
    5. uzzināt balsu skaitīšanas rezultātus uzreiz pēc tam, kad vēlēšanu iecirkņa komisija tos apstiprinājusi;
    6. vērsties pie vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja ar mutisku vai rakstveida sūdzību par vēlēšanu likuma pārkāpumiem un saņemt atbildi no vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja;
    7. pārliecināties, ka sūdzība un sniegtā atbilde tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    8. ja vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nesniedz atbildi, vērsties pašvaldības vēlēšanu komisijā;
    9. uzdot jautājumus vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un citiem novērotājiem, kā arī atbildēt uz jautājumiem par savu darbību, uzdot jautājumus un atbildēt uz vēlētāju jautājumiem (izņemot jautājumus, par ko balsoja vai plāno balsot);
    10. iesniedzot pieteikumu, novērotāji var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni novērošanai.

 

 

III. Novērotāju pienākumi, novērošanas kārtība

 

  1. Novērotāju pienākums ir novērot vēlēšanu un balsu skaitīšanas norisi, lai gūtu pārliecību par to atbilstību likuma prasībām. Šajā nolūkā novērotāja pienākums ir iepazīties ar vēlēšanu procesu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
  2. Novērotājam ar cieņu jāizturas pret vēlētājiem un viņu tiesībām izdarīt brīvu izvēli, turklāt jāievēro aizklātas balsošanas princips un vēlētāju tiesības uz privātumu. Tāpat ar cieņu jāizturas arī pret vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem un viņu darba pienākumiem.
  3. Veicot novērošanu, aizliegts ietekmēt vēlētāju izvēli, paust savus politiskos uzskatus, kā arī veikt aģitāciju.
  4. Novērotāji savā darbībā balstās uz tiesību aktos noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Novērotāju spriedumiem jābūt balstītiem uz precīzu informāciju, nodalot subjektīvos faktorus no objektīvām liecībām.
  5. Novērotājiem jāseko, lai balsošana un iecirkņa vēlēšanu komisijas rīcība atbilst Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām — vēlēšanu kastes aizzīmogošana, dokumentu pārbaude pie ieejas, vēlētāju reģistrēšana, vēlēšanu materiālu izsniegšana, balsošanas aizklātums, aplokšņu ievietošana vēlēšanu kastē, balsu skaitīšana u.c. ar vēlēšanu procesu saistītām darbībām.
  6. Novērotājiem jāturas tādā attālumā no iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļiem un vēlētājiem, lai netraucētu balsošanu un balsu skaitīšanu. Ieteicama distance ne tuvāk kā 2 (divu) metru attālumā. Novērotāji nedrīkst traucē vēlētāju plūsmu.
  7. Novērotāji nedrīkst ar skaļu uzvedību traucēt iecirkņa vēlēšanu komisiju un vēlētājus, un tiem jāpakļaujas iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja aizrādījumiem ievērot klusumu. Novērotāji drīkst klusi sarunāties.
  8. Iecirkņa vēlēšanu komisija novērotājiem ierāda uzturēšanās vietu.
  9. Ja novērotājs pamana kļūdas vai pārkāpumus vēlēšanu iecirkņa komisijas darbā, novērotāja pienākums ir nekavējoties informēt komisijas priekšsēdētāju. Ja novērojums ir pamatots, tad komisijas priekšsēdētājs rīkojas saskaņā ar tiesību aktiem.
  10. Ja iecirkņa komisijas skaidrojums vai atbilde novērotāju neapmierina, tad novērotājs drīkst iesniegt rakstveida sūdzību pašvaldības vēlēšanu komisijai, uz ko jāsniedz rakstveida atbilde. Būtiska pārkāpuma gadījumā, kas var būt par pamatu apšaubīt vēlēšanu rezultātus, pašvaldības vēlēšanu komisija nekavējoties par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  11. Ja novērotājam ir pierādījumi, ka varētu būt notikuši tādi nozīmīgi vēlēšanu procesa pārkāpumi kā, piemēram, balsu pirkšana vai balsu viltošana, vēršas Valsts policijā vai Valsts drošības dienestā, un par to informē iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.
  12. Novērotājam ir pienākums ievērot vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norādījumus.
  13. Gadījumos, kad novērotājs neievēro šajā instrukcijā noteikto kārtību, vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājam ir tiesības izraidīt no iecirkņa novērotāju, nepieciešamības gadījumā vēršoties policijā.

 

 

IV. Filmēšana, fotografēšana vēlēšanu iecirknī, vēlētāja atrašanās vietā

 

  1. Novērotāji drīkst filmēt un fotografēt vēlēšanu iecirknī, ja tas netraucē iecirkņa komisijas darbu, ievērojot vēlēšanu aizklātuma un personas datu aizsardzības principus, un par to informējot iecirkņa komisijas priekšsēdētāju.
  2. Novērotāji drīkst filmēt vai fotografēt personas, ja iegūta nepārprotami izteikta personas piekrišana savu personas datu apstrādei (fotografēt, filmēt).
  3. Vēlētāja atrašanās vietā novērotāji, kuri novēro balsošanas norisi vēlētāja atrašanās vietā un pilnvaroti filmēt un fotografēt, drīkst to darīt tikai, ja vēlētājam izskaidrotas viņa tiesības un saņemta nepārprotama atļauja.
  4. Pirms fotografēšanas un filmēšanas vēlētāja dzīvesvietā novērotājs informē vēlētāju par:
    1. nolūku, tiesisko pamatu, datu pārzini un apstrādātāju;
    2. datu saņēmēju un iegūto datu izmantošanu;
    3. iespēju atsaukt savu piekrišanu datu apstrādei (datu dzēšanu).
  5. Slimnīcās, pansionātos, sociālās aprūpes centros un ieslodzījuma vietās balsošanas norisi un vēlētājus filmēt, fotografēt aizliegts. 

 

PIETEIKUMS Centrālajai vēlēšanu komisijai 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanai

PIETEIKUMS Pašvaldību vēlēšanu komisijai 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanai

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                                    Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretāra p.i.                                                                    Aldis Austers

 

Kārtība, kādā notiek balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieslodzījuma vietās

Apstiprināta Rīgā, 2024. gada 29. februārī

I. Vispārīgie noteikumi

  1. Kārtība nosaka, kādā organizējama balsošana Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieslodzījuma vietās Latvijas Republikā.
  2. Kārtība izdota atbilstoši Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma prasībām.
  3. Balsošanu ieslodzījuma vietā rīko vēlētājiem, kuriem piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai kuri izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu.

II. Balsošanas organizēšana ieslodzījuma vietā

  1. Balsošanu ieslodzījuma vietā organizē attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā.
  2. Pašvaldības vēlēšanu komisija organizē balsošanu ieslodzījuma vietā, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas nosaka, kura vēlēšanu iecirkņa komisija (turpmāk — iecirkņa komisija) nodrošinās balsošanu ieslodzījuma vietā.
  3. Ja nepieciešams, pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas lemj par īpašas iecirkņa komisijas izveidošanu vēlēšanu organizēšanai tikai ieslodzījuma vietās (turpmāk — ieslodzījuma vietu iecirkņa komisija), vienlaikus nosakot tās atrašanās vietas adresi.
  4. Lēmums par ieslodzījuma vietu iecirkņa komisijas izveidošanu vēlēšanu rīkošanai ieslodzījuma vietās un iecirkņa komisijas atrašanās vietas adresi nekavējoties nosūtāms Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  5. Ieslodzījuma vietas administrācija (turpmāk — administrācija) nodrošina iespēju vēlētājiem ieslodzījuma vietā savlaicīgi iepazīties ar kandidātu sarakstiem, ziņām par deputātu kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un informāciju par balsošanas kārtību.
  6.  Šīs instrukcijas 8. punktā minētos informatīvos materiālus administrācijai izsniedz pašvaldības vēlēšanu komisija.
  7. Administrācijai aizliegts aģitēt.
  8. Ieslodzījuma vietu pārvalde ne vēlāk kā 29 dienas pirms vēlēšanu dienas iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei oficiālajā elektroniskajā adresē Fizisko personu reģistra un vēlētāju reģistra lietotāja tiesību pieprasījumu ieslodzījuma vietu nodarbinātajiem, kuri pārbaudīs, vai persona, kura vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ir balsstiesīga un minētās personas identitāti, ja tās lietā nav pievienots personu apliecinošs dokuments.
  9. Fizisko personu reģistra un vēlētāju reģistra lietotāja rekvizītus Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz elektroniski, ne vēlāk kā 22 dienas pirms vēlēšanu dienas nosūtot uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālo elektronisko adresi. Ieslodzījuma vietu pārvalde nodod lietotāja rekvizītus šīs instrukcijas 11. punktā minētajiem ieslodzījuma vietu nodarbinātajiem.
  10. Administrācija sagatavo un iesniedz pašvaldības vēlēšanu komisijai to ieslodzījuma vietas nodarbināto sarakstu, kas organizēs balsošanu ieslodzījuma vietā, norādot personas, kurām piešķirama pieeja darbam ar elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (turpmāk — ETVR).
  11. Pašvaldības vēlēšanu komisija nepieciešamos ETVR lietotāja pieejas datus izsniedz ieslodzījuma vietas nodarbinātajiem ne vēlāk kā dienā pirms vēlēšanu dienas.

III. Pieteikšanās balsošanai

  1. Vēlētājs, kurš vēlas balsot ieslodzījuma vietā, ne agrāk kā 19. dienā pirms vēlēšanu dienas un ne vēlāk kā otrajā dienā pirms vēlēšanu dienas (ceturtdienā) iesniedz administrācijai attiecīgu iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu.
  2. Administrācija pārbauda:
    1. fizisko personu reģistrā — personas identitāti, ja tās lietā nav pievienots personu apliecinošs dokuments;
    2. vēlētāju reģistrā — vai iesniedzējs ir balsstiesīgs.
  3. Ja tiek konstatēts, ka iesniedzējs ir balsstiesīgs, administrācija reģistrē iesniegumu sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā, norādot vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu.
  4. Dienā pirms vēlēšanu dienas administrācijas pārstāvis sarakstu ar informāciju par vēlētājiem, kas administrācijai iesnieguši šīs instrukcijas 15. punktā noteiktajā kārtībā sagatavotu iesniegumu par balsošanu ieslodzījuma vietā, nogādā iecirkņa komisijai.
  5. Ja Eiropas Savienības pilsonis, kurš nav Latvijas pilsonis, vēlas izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, viņam ar administrācijas starpniecību vai pa pastu ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz iesniegums Centrālajai vēlēšanu komisijai par vēlmi balsot Latvijas Republikā un apņemšanos neizmantot balsstiesības citā Eiropas Savienības dalībvalstī.
  6. Saņemot šīs instrukcijas 19. punktā minēto iesniegumu, administrācijas pārstāvis pārbauda, vai iesniegumā norādītas Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 6. panta trešajā daļā minētās ziņas par vēlētāju, un iesniegumu nekavējoties nodod vai elektroniski nosūta uz e-pasta adresi cvk@cvk.lv Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  7. Šīs instrukcijas 19. punktā minētie Eiropas Savienības pilsoņi, kuri vēlas balsot ieslodzījuma vietā, iesniedz administrācijai šīs instrukcijas 15. punktā minēto iesniegumu, un administrācija, saņemot iesniegumu, rīkojas atbilstoši šajā instrukcijā noteiktajam.

IV. Balsošana

  1. Vēlēšanu dienā iecirkņa komisija atbilstīgi sarakstā par balsošanu ieslodzījuma vietā reģistrēto iesniegumu skaitam administrācijas pārstāvim izsniedz:
    1. noteiktu daudzumu balsotāju sarakstu veidlapas (turpmāk — balsotāju saraksti);
    2. reģistrēto iesniegumu skaitam atbilstīgu apzīmogotu vēlēšanu aplokšņu un vēlēšanu zīmju komplektu skaitu, kā arī rezervi gadījumam, ja vēlēšanu aploksne vai zīme tiek sabojāta. Izsniedzot apzīmogotas vēlēšanu aploksnes, tās pārskaita vismaz divas reizes un to skaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. numurētas drošības plombas;
    4. ar drošības plombām aizzīmogotu vēlēšanu kasti. Plombu numurus iecirkņa komisija ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā.
  2. Vēlēšanu dienā ieslodzījuma vietā administrācijas pārstāvis ieraksta balsotāju sarakstā vēlētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, ja nepieciešams, Fizisko personu reģistrā pārbauda personas identitāti, ja tās lietā nav pievienots personu apliecinošs dokuments, ETVR izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un izsniedz vēlētājam visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aploksnes saņemšanu.
  3. Ja administrācijai nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas ETVR un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, atzīmi ETVR par personas piedalīšanos vēlēšanās izdara iecirkņa komisija pēc balsotāju sarakstu saņemšanas.
  4. Atsevišķā telpā vai nodalījumā vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:
    1. pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētajā vietā izdarīt atzīmi “+”, ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    2. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).
  5. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē. Neizmantotās vēlēšanu zīmes vēlētājs atstāj atvērtā administrācijas sagatavotā kastē.
  6. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, administrācijas pārstāvis viņam izsniedz jaunu aploksni un atzīmē balsotāju sarakstā rindā “Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu”, norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojāto vēlēšanu aploksni vēlētājs nodod administrācijas pārstāvim.
  7. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās viņa izraudzīts administrācijas pārstāvis, kas organizē balsošanu ieslodzījuma vietā vēlēšanu dienā (turpmāk — uzticības persona). Ja vēlētājs vēlas, lai viņa vietā atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās uzticības persona, minēto apstākli fiksē, noformējot attiecīgu aktu, kuru paraksta divi administrācijas pārstāvji un uzticības persona. Balsotāju saraksta piezīmju daļā šīs instrukcijas 23. punktā minētais administrācijas pārstāvis ieraksta šī vēlētāja kārtas numuru balsotāju saraksta lapā un uzticības personas vārdu, uzvārdu un personas kodu.
  8. Kad vēlētājs ir izdarījis savu izvēli un vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš administrācijas pārstāvja klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj izdarīt iepriekš minētās darbības, to dara viņa uzticības persona vēlētāja klātbūtnē. Minēto apstākli fiksē šīs instrukcijas 28. punktā minētajā aktā.
  9. Beidzoties balsošanai ieslodzījuma vietā, administrācijas pārstāvis ar drošības plombu aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu un nekavējoties nogādā balsotāju sarakstus, pāri palikušās un bojātās vēlētāju aploksnes un vēlēšanu kasti iecirkņa komisijai.
  10. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, saņemot no administrācijas pārstāvja balsotāju sarakstus, neizmantotās un bojātās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti, ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā:
    1. ziņas par balsošanā pāri palikušām, tai skaitā sabojātām vēlēšanu aploksnēm;
    2. ziņas par laiku, cikos saņemti balsotāju saraksti un vēlēšanu kaste;
    3. ziņas par vēlētāju skaitu;
    4. vēlēšanu kastes spraugas drošības plombas numuru.
  11. Balsis iecirkņa komisija skaita Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijā noteiktajā kārtībā.

V. Novērošana

  1. Saņemot no Ieslodzījuma vietu pārvaldes ieslodzījuma vietas apmeklējuma atļauju un netraucējot administrācijas darbu, balsošanas norisi ieslodzījuma vietā var novērot Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo vēlēšanu komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņu līdzekļu pārstāvji, kā arī vienlaikus ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegusi kandidātu sarakstu.
  2. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.

VI. Ieslodzījuma vietu iecirkņa komisijas darbības īpašie noteikumi

  1. Ieslodzījuma vietu iecirkņa komisija vēlēšanas organizē tikai ieslodzījuma vietās un darbojas pašvaldības vēlēšanu komisijas noteiktajā atrašanās vietā.
  2. Iecirkņa komisijas sekretārs vai viņa prombūtnes laikā cits iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis aizpilda vēlēšanu gaitas žurnālu, norādot tajā ziņas par vēlēšanu rīkošanu ieslodzījuma vietās.
  3. Ieslodzījuma vietu iecirkņa komisija darbojas:
    1. dienā, kad saņem vēlēšanu materiālus — sāk aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu, pārskaita un apzīmogo vēlēšanu aploksnes;
    2. dienā pirms vēlēšanu dienas (piektdienā) — turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu un sagatavo visus balsošanai ieslodzījuma vietā nepieciešamos materiālus;
    3. vēlēšanu dienā — par konkrētu laiku vienojusies ar administrāciju, nodod tai vēlēšanu materiālus, pēc balsošanas beigām saņem atpakaļ vēlēšanu materiālus un vēlēšanu kasti, turpina aizpildīt vēlēšanu gaitas žurnālu un plkst. 20.00 sāk skaitīt balsis.
  4. Netraucējot ieslodzījuma vietu iecirkņa komisijas darbu, balsu skaitīšanu var novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegusi kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  5. Par pilnvaroto novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  6. Ierodoties ieslodzījuma vietu iecirkņa komisijas telpās, minētajām personām jāuzrāda komisijas priekšsēdētājam kādu no Latvijas Republikā noteiktajiem personu apliecinošiem dokumentiem un jāreģistrējas:
    1. pilnvarotais novērotājs iesniedz politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu (turpmāk tekstā — pilnvarojums), kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods;
    2. vēlēšanu komisijas pilnvarota persona uzrāda attiecīgās komisijas pilnvarojumu;
    3. vēlēšanu komisijas loceklis uzrāda vēlēšanu komisijas locekļa apliecību vai pilnvarojumu;
    4. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.
  7. Pilnvarotā persona, ierodoties ieslodzījuma vietu iecirkņa komisijas telpās, pilnvarojumu nodod komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod komisijai, pretī saņemot pilnvarojumu.
  8. Ieslodzījumu vietu iecirkņa komisija savā darbībā piemēro Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukciju un Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukciju tiktāl, ciktāl šī kārtība nenosaka citu kārtību.

VII. Noslēguma jautājumi

  1. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 43 apstiprinātā instrukcija “Balsošanas sarīkošana ieslodzījuma vietās Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētājas vietniece                                    Baiba Veisa

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                          Ritvars Eglājs

Ārtelpu balsošanas instrukcija

Rīgā, 2024. gada 29. februārī

Izdota saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 2. panta trešo daļu

 

  1. Instrukcija nosaka ārtelpu balsošanas kārtību vietās, kur vēlētāji var iebraukt ar transportlīdzekļiem.
  2. Lai nodrošinātu vēlētājiem ērtākas balsošanas iespējas, pašvaldības vēlēšanu komisija var lemt par vēlēšanu iecirkņa papildu telpas izveidošanu speciāli iekārtotā publiski pieejamā vietā ārtelpās (turpmāk – balsošanas vieta), kur vēlētāji var iebraukt ar transportlīdzekļiem.
  3. Pašvaldības vēlēšanu komisija 2. punktā minēto lēmumu var pieņemt, pastāvot šādiem nosacījumiem:
    1. balsošanas vietā iespējams nodrošināt drošību un sabiedrisko kārtību;
    2. balsošanas vietā ir iespējams nodrošināt vēlēšanu materiālu drošību;
    3. ir saņemts pašvaldības saskaņojums;
    4. ir nodrošināts balsošanas vietai nepieciešamais materiāltehniskais aprīkojums;
    5. ir pietiekams skaits vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļu (līgumdarbinieku) darbam balsošanas vietā;
    6. ir nodrošināts balsošanas vietas drošai un netraucētai darbībai nepieciešamais valsts un pašvaldību iestāžu atbalsts.
  4. Pašvaldības vēlēšanu komisija lēmumu par balsošanas vietu pieņem ne vēlāk kā desmit dienu pirms vēlēšanām, nosakot, kura iecirkņa komisija rīkos balsošanu balsošanas vietā un to, vai balsošanas vietā varēs nobalsot arī vēlētāji, kuri neierodas ar transportlīdzekli (turpmāk – gājēji). Pašvaldības vēlēšanu komisija var mainīt savu lēmumu par balsošanas vietu, ja iestājušies nepārvaramas varas apstākļi.
  5. Balsošana notiek saskaņā ar attiecīgo vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukciju, ciktāl šajā kārtībā un citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
  6. Balsošanas laiku nosaka pašvaldības vēlēšanu komisija ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanām. Pašvaldības vēlēšanu komisija var mainīt savu lēmumu par balsošanas laiku, ja iestājušies nepārvaramas varas apstākļi.
  7. Balsošanu drīkst novērot attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrēto kandidātu sarakstu novērotāji (turpmāk — novērotāji), ievērojot balsošanas aizklātību un personas datu aizsardzību.
  8. Balsošanas aizklātuma ievērošanu uzrauga vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja norīkots darbinieks.
  9. Balsošanas vietā dokumentu pārbaudei transportlīdzekļus ielaiž pa vienam.
  10. Iebraukšanas vietā iecirkņa komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai atbraukusī persona, kas vēlas balsot, ir vēlētājs, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš.
  11. Ja transportlīdzeklī ir pieaudzis pasažieris, kas nebalso, tas iebraukšanas vietā izkāpj no transportlīdzekļa un neiesaistās balsošanā. Ja transportlīdzeklī ir cits pasažieris, kas vēlas balsot, viņš izkāpj no transportlīdzekļa un dodas balsot uz vēlēšanu iecirkni vai, ja tas nav tuvumā, uz turpat ierīkotu gājēju balsošanas vietu.
  12. Ja vēlētājs, kas vēlas balsot, ir pasažieris, transportlīdzekli balsošanas vietā turpina vadīt tā vadītājs. Vadītājs neiesaistās balsošanā un balsošanas stāvvietā izkāpj no transportlīdzekļa, līdz vēlētājs aizlīmējis vēlēšanu aploksni. Ja arī vadītājs vēlas balsot, tas balsošanas stāvvietā izkāpj no transportlīdzekļa un dodas balsot uz vēlēšanu iecirkni vai, ja tas nav tuvumā, uz turpat ierīkotu gājēju balsošanas vietu.
  13. Līdz ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, balsošanas vietā tiek ielaista arī 17. punktā minētā persona.
  14. Ja persona ir vēlētājs, transportlīdzekli novirza uz nākamo pieturas vietu, kur cits iecirkņa komisijas loceklis ar viedierīci nolasa personas apliecinošā dokumenta svītrkodu vai kvadrātkodu vai ieraksta tiešsaistes vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības attiecīgā vēlēšanu apgabalā un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis. Ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, iecirkņa komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu. Pēc tam transportlīdzekli novirza uz nākamo pieturas punktu.
  15. Ja tiek konstatēts, ka vēlētājs jau nobalsojis, transportlīdzekli novirza uz izbraukšanas vietu.
  16. Nākamā pieturas punktā ierādītās balsošanas stāvvietās vēlētājs vienatnē balso, neizkāpjot no transportlīdzekļa.
  17. Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas vai kuru vēlētājs ir pilnvarojis. Par to balsotāju sarakstā tiek izdarīta attiecīga atzīme. Šāda persona var būt attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu.
  18. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas sabojājis šo vēlēšanu zīmi vai aploksni, viņam izsniedz jaunus vēlēšanu materiālus.
  19. Pēc vēlēšanu aploksnes aizlīmēšanas vēlētājs brauc līdz vēlēšanu kastei, kur iecirkņa komisijas locekļa klātbūtnē, neizkāpjot no transportlīdzekļa, iemet aploksni. Pēc aploksnes iemešanas kastē transportlīdzeklī drīkst atgriezties citi tā pasažieri.
  20. Pēc aploksnes iemešanas vēlēšanu kastē vēlētājs pēc pieprasījuma var iegūt pilnu vēlēšanu zīmju komplektu no iecirkņa komisijas locekļa, kas uzturas pie vēlēšanu kastes.
  21. Kārtību balsošanas vietā uzrauga iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai viņa norīkots darbinieks sadarbībā ar attiecīgās pašvaldības policiju.
  22. Pēc balsošanas beigām vēlēšanu kastes aizzīmogo, vēlēšanu materiālus iesaiņo un nogādā skaitīšanai attiecīgajā vēlēšanu iecirknī. Vēlēšanu kastu aizzīmogošanu, vēlēšanu materiālu iesaiņošanu, vēlēšanu kastu un materiālu nogādāšanu attiecīgā vēlēšanu iecirknī drīkst novērot novērotāji.
  23. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 13. maija lēmumu Nr. 27 apstiprinātā Ārtelpu balsošanas kārtība.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

Priekšsēdētājas vietniece                                                 Baiba Veisa

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                          Ritvars Eglājs

 

Rīgā

Instrukcija Nr. 5

2024. gada 21. martā

 

Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 34. panta pirmo daļu, 35. pantu  un 36. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek balsu skaitīšanas process. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas un skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai.
  2. Jautājumos, kas nav atrunāti šajā instrukcijā, iecirkņa komisija rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī sazinās ar pašvaldības vēlēšanu komisiju un rīkojas pēc tās norādījumiem.

II. Sagatavošanās balsu skaitīšanai

  1. Balsu skaitīšanu izdara iecirkņa komisija atklātā sēdē tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Balsu skaitīšanas gaitā iegūtās ziņas nekavējoties ieraksta balsu skaitīšanas protokolā (turpmāk — protokols).
  3. Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas iecirkņa komisija:
    1. aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, drošības plombas numuru ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls);
    2. pārliecinās, ka protokolā ierakstīts no pašvaldības vēlēšanu komisijas saņemto vēlēšanu aplokšņu skaits (B1), balsotāju skaits iepriekšējā balsošanā iecirknī (C1) un balsotāju skaits vēlētāju atrašanās vietā (C3),
    3. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita un ieraksta elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) balsojušo skaitu vēlēšanu dienā, kā arī ieraksta protokolā balsojušo skaitu vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī (C2);
    4. novieto atsevišķi balsotāju sarakstus;
    5. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
    6. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
  4. Skaitīšanas laikā balsu skaitīšanas telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes. Atrodoties pie balsu skaitīšanas galdiem, visas piezīmes veic tikai ar zīmuli.

III. Balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

  1. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, iecirkņa komisija:
    1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B2) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    2. saskaita sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis), un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B3) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C).
  2. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C), par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē pašvaldības vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
  3. Vēlēšanu materiāli iesaiņojami, saini nostiprinot ar uzlīmi, kuru apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un to skaits. Klātesošiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.

IV. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana

  1. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un šajā nodaļā noteiktajā kārtībā saskaita derīgās vēlēšanu aploksnes. Ja balsošanai vēlētāju atrašanās vietā izmantotas vairākas vēlēšanu kastes, no tām izņemtās aploksnes skaitāmas atsevišķi.
  2. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms pa vienai atver vēlēšanu kastes, kurās ir reģistrācijas aploksnes. Katras kastes reģistrācijas aploksnes sašķiro divās grupās — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā ar burtu “N” (Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas 46. punkts) atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
  3. Nederīgās reģistrācijas aploksnes neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktā kārtībā. Atvērtās derīgās reģistrācijas aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā. Ja vēlēšanu kastē balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm ir vēlēšanu aploksnes, kas nav ieliktas reģistrācijas aploksnē, šīs vēlēšanu aploksnes uzskatāmas par nederīgām (izņemot vēlēšanu kasti balsošanai vēlētāju atrašanās vietā).
  4. No katras vēlēšanu kastes izņemtās (reģistrācijas aplokšņu lietošanas gadījumā tās izņemtas arī no reģistrācijas aploksnēm) vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķirojamas derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs. Nederīgas ir vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās iecirkņa komisijas zīmogu. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes ir derīgas.
  5. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēšamas, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņojamas šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā.
  6. No katras vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to. Ja nav iespējams noteikt atsevišķai kastei atbilstīgo vēlētāju skaitu balsotāju sarakstos (piemēram, vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā izmantotas vairākas kastes, un balsotāju saraksti nav tikuši nošķirti), derīgo aplokšņu skaitu tajā apvieno ar pārējām tādām kastēm atbilstīgi balsošanas vietai un laikam un salīdzina ar attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu (minētā piemērā — vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā).
  7. Ja kādā vēlēšanu kastē derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par attiecīgo nobalsojušo vēlētāju skaitu, iecirkņa komisija izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē pašvaldības vēlēšanu komisiju. Turpmākā skaitīšana un visas citas darbības attiecībā uz šādas vēlēšanu kastes saturu veicamas atsevišķi, un par šādas vēlēšanu kastes saturu sagatavo atsevišķu protokolu (divos eksemplāros).
  8. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu attiecībā uz katru vēlēšanu kasti atsevišķi (to atvēršanas secībā) ieraksta žurnālā. Protokolā ieraksta derīgo aplokšņu skaitu pa balsošanas veidiem: iepriekšējā balsošana vēlēšanu iecirknī — D1, vēlēšanu dienā vēlēšanu iecirknī — D2, vēlētāju atrašanās vietā — D3. Aritmētiski summē derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D).
  9. Derīgās vēlēšanu aploksnes pēc to skaita ierakstīšanas žurnālā apvieno. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
  10. Vēlēšanu kastēs atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktajā kārtībā. Šis skaits ierakstāms žurnālā.

V. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana un vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

  1. Iecirkņa komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1.  ir viena vēlēšanu zīme;
    2.  ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3.  ir saplēsta vēlēšanu zīme;
    4.  nav vēlēšanu zīmes;
    5.  ir cita apgabala vēlēšanu zīme.
  2. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
  3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (F).
  4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošiem, šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (G2).
  5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, to ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  7. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu:
    1. ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G1).
    2. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītām atzīmēm), par derīgu atzīst un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievieno vienu no tām, bet pārējās atzīst par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē, un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (F1).
    3. balsotāju saplēstās un tādēļ par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ aploksnēs. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G3).
    4. vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē šīs instrukcijas 28. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ aploksnēs un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G4).
  8. Aritmētiski summē vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
  9. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdara atzīmi “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes apzīmē ar numuru daļskaitļa veidā, kur skaitītājs ir aploksnes kārtas numurs un saucējs — vēlēšanu zīmes kārtas numurs aploksnē (piemēram, ja 4. aploksnē atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurē šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
  10. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 9. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  11. Iecirkņa komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu protokolā (H). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis. Pēc tam pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D) vai mazāks par to.
  12. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšanu atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.

VI. Kandidātu sarakstu balsu skaitīšana

  1. Iecirkņa komisija derīgās vēlēšanu zīmes sašķiro pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  2. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits vēlēšanu komisijas loceklis). Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta protokolā (J). J laukos ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam (SUM(J)) jāsakrīt ar H laukā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  3. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu paziņo klātesošajiem.

VII. Pārtraukums

  1. Pēc kandidātu sarakstu balsu saskaitīšanas iecirkņa komisija ar pašvaldības vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Iecirkņa komisija informē klātesošos novērotājus, kad atsāks darbu.
  2. Pirms pārtraukuma vienā sainī iesaiņo:
    1. visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, sagrupētas un iesaiņotas pa kandidātu sarakstiem;
    2. tukšās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm;
    3. balsotāju sarakstus.

Saini aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņa.

  1. Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami drošā, slēdzamā, aizzīmogotā telpā.
  2. Pēc pārtraukuma iecirkņa komisija pārbauda, vai nav bojāts telpas durvju un iesaiņoto vēlēšanu materiālu zīmogojums, par ko izdarāma atzīme žurnālā. Ja zīmogojums bojāts un sainis bijis atvērts, darbs vēlēšanu iecirknī jāaptur, nekavējoties jāizsauc policija un par notikušo jāziņo attiecīgajai pašvaldības vēlēšanu komisijai, kas par to informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  3. Atsākot darbu, pa vienam atver saiņus ar derīgajām par katru kandidātu sarakstu nodotajām vēlēšanu zīmēm un pārskaita tās. Ja skaits nesakrīt ar kādu J lauku, skaitīšanu par šī kandidātu saraksta vēlēšanu zīmēm atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes šie skaitļi nesakrīt, protokola 2. daļas J laukos ieraksta skaitu, kas konstatēts, atsākot darbu. Par nesakritību izdara ierakstu protokolā un ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.

VIII. Kandidātu balsu skaitīšana

  1. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:
    1. grozītas ir vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
  2. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits iecirkņa komisijas loceklis.
  3. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1.  negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J1);
    2.  grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J2).
  4. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J) jābūt vienādam ar J1 un J2 laukā ierakstīto skaitļu summu.
  5. Pēc tam atsevišķi iesaiņojamas par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
  6. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1.  pirmā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L);
    2.  otrā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M);
    3.  trešā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav atzīmju (N). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan viņa vārds vai uzvārds svītrots.
  7. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, iecirkņa komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda lēmumu.
  8. Atzīme “+” līdzskaitāma, ja tā izdarīta paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
  9. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums līdzskaitāms, ja līnija vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
  10. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
  11. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “⁎”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara par nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
  12. Pēc tam, kad saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķirotas attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
  13. Katra saraksta grozītās vēlēšanu zīmes šķiro un skaita vismaz divas reizes, turklāt otrreiz to dara cits iecirkņa komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto par kandidātiem, kuru rezultāti nesakrīt.
  14. Kad par katru saraksta kandidātu saskaitīti plusi, svītrojumi un vēlēšanu zīmju skaits, kur attiecībā uz viņu nav atzīmju, rezultātus attiecībā uz šī saraksta kandidātiem ieraksta protokolā (L, M, N).

IX. Nobeiguma darbi iecirknī

  1. Protokolu elektroniski paraksta vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļi, kuri piedalās balsu skaitīšanā. Pēc tam parakstīto protokola datni iecirkņa komisija ielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas iecirkņa komisija tos paziņo klātesošajiem.
  2.  Pēc balsu skaitīšanas protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
  3. Pēc protokola parakstīšanas iecirkņa komisija noformē žurnālu: ja nepieciešams, žurnālam pievieno papildu lapas Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcijas 35. punktā noteiktajā kārtībā.
  4. Protokola datnes un to kopijas dzēš tikai pēc tam, kad dati ir publicēti un iecirkņa komisija pārliecinājusies, ka publicētie dati atbilst saskaitītajiem. Par neatbilstībām iecirkņa komisija nekavējoties ziņo pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  5.  Balsotāju sarakstus sakārto numerācijas secībā.
  6. Vienā vai vairākos saiņos iesaiņo pašvaldības vēlēšanu komisijai nogādājamos vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu atsevišķi iesaiņotas grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes;
    5. balsotāju sarakstus;
    6. žurnālu;
    7. vēlētāju iesniegumus par balsošanas organizēšanu vēlētāja atrašanās vietā;
    8. saņemtās sūdzības;
    9. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    10. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
  7. Atsevišķi iesaiņo neizmantotās vēlēšanu zīmes.
  8. Saiņus aizzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu. Tos paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Klātesošiem novērotājiem ir tiesības parakstīties uz saiņu aizzīmogojuma. Nogādājamos vēlēšanu materiālus (59. punkts) ievieto vēlēšanu kastē un to noplombē.

X. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc vēlēšanām

  1. Ne vēlāk kā nākamā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nogādā pašvaldības vēlēšanu komisijai iesaiņotos vēlēšanu materiālus. Pavadrakstā (divos eksemplāros) norādāms saiņu skaits, to saturs, plombu numuri, nosūtīšanas datums un laiks, kā arī personas vārds un uzvārds, ar kuru vēlēšanu materiāli nosūtīti.
  2. Pieņemot iesaiņotos vēlēšanu materiālus, pašvaldības vēlēšanu komisija uzraksta uz pavadraksta laiku, kad šie materiāli saņemti, paraksta to un apzīmogo.
  3. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, par to sagatavojot aktu divos eksemplāros, iznīcina:
    1. vēlēšanu zīmes;
    2. vēlēšanu aploksnes;
    3.  izmantotās reģistrācijas aploksnes;
    4. vēlētāju iesniegumus par balsošanu to atrašanās vietā;
    5. vēlētāju sūdzības;
    6. žurnālus.
  4. Ne vēlāk kā desmit dienu pēc 64. punktā minētā rīkojuma saņemšanas pašvaldības vēlēšanu komisija nogādā Centrālajai vēlēšanu komisijai:
    1. balsotāju sarakstus;
    2. vienu 64. punktā minētā vēlēšanu materiālu iznīcināšanas akta eksemplāru;
    3. ETVR lietotāju saistību rakstus.

XI. Noslēguma jautājumi

  1. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 39 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 25. maija lēmumu Nr. 60) apstiprinātā Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcija.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja                                                                Kristīne Saulīte

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas

sekretārs                                                                     Ritvars Eglājs

                       

ŠIS DOKUMENTS IR ELEKTRONISKI PARAKSTĪTS AR DROŠIEM ELEKTRONISKIEM PARAKSTIEM UN SATUR LAIKA ZĪMOGUS

Vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbības finansēšanas instrukcija 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Izdota saskaņā ar Pašvaldības vēlēšanu komisiju un  vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 3. panta pirmo daļu

  1. Vispārīgie noteikumi
    1. Instrukcija nosaka, kādā kārtībā Centrālā vēlēšanu komisija piešķir finansējumu valstspilsētu, novadu pašvaldību vēlēšanu komisijām un ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisijām (turpmāk – Finansējuma saņēmējs) 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanai un sarīkošanai.
    2. Valstspilsētu un novadu vēlēšanu komisiju, kā arī ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju priekšsēdētāji ar komisijai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem rīkojas un nodrošina, lai rīcība ar tiem būtu likumīga, saimnieciska un iekļautos piešķirtā finansējuma apjomā.

 

  1. Valstspilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbības finansēšana
    1. Centrālā vēlēšanu komisija slēdz vienošanos ar pašvaldībām par Eiropas Parlamenta vēlēšanu piešķirtā finansējuma pārskaitīšanas kārtību un izlietojuma uzraudzību (turpmāk – Vienošanās).
    2. Pašvaldības grāmatvedība aprēķina un izmaksā darba samaksu vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un atbalsta personālam.
    3. Finansējuma saņēmējs finansējuma saņemšanai nodrošina atsevišķu Vēlēšanu finansējuma norēķinu kontu Valsts kasē un dot atļauju Valsts kasei piešķirt Centrālajai vēlēšanu komisijai skatīšanās tiesības minētajam kontam.
    4. Finansējuma saņēmējs nodrošina attiecīgo vēlēšanu iecirkņu komisiju darbību piešķirtā finansējuma ietvaros.

 

  1. Attiecināmie izdevumi
    1. Atalgojuma izmaksu aprēķins
      1. Atalgojumu vēlēšanu komisiju locekļiem, vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem kuri pilda komisijas locekļu pienākumus, kas noteikti Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” un Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā, aprēķina saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajām stundas tarifa likmēm.
      2. Vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem par darbu komisijā atalgojuma aprēķinam piemēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas.
      3. Atalgojumu pieaicinātajiem speciālistiem, ar kuriem noslēgts uzņēmuma līgums, aprēķina saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas rekomendētajām stundas tarifa likmēm vai noteiktu summu par gabaldarbu.
      4. Atalgojuma aprēķinos tiek norādītas bruto summas pirms nodokļu nomaksas.
      5. Gadījumā, ja vēlēšanu laikā tiek slēgts uzņēmuma līgums ar personām, kurām atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem attiecīgajā pārskata periodā, kad tiek veikta atalgojuma izmaksa, ienākumi nesasniedz valstī noteikto minimālo algu, Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs pieprasīt no Centrālās vēlēšanu komisijas Valsts ieņēmumu dienesta aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas starpību, iesniedzot attiecīgu pieprasījumu.
      6. Pieprasījums noformējams brīvā formā, norādot būtisku informāciju, kas pamato attiecīgo izdevumu attiecināšanu. Pieprasījumu to paraksta pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai par finansējuma izpildi atbildīgā pašvaldību finanšu daļas amatpersona.  

 

    1. Ēdināšanas izdevumi
      1. Vēlēšanu komisijas un vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem kompensē ēdināšanas izdevumus vēlēšanu dienā balsošanas un balsu skaitīšanas laikā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajā apmērā.

 

    1. Atbalsta funkcijas
      1. Darba samaksu atbalsta personālam aprēķina, ievērojot Vienošanās noteiktās maksimālās likmes katrai atbalsta funkcijai. Finansējuma izlietojuma pieaugums atsevišķām atbalsta funkcijām pieļaujams ne vairāk kā 10% (desmit procentu) apmērā katrā no atbalsta funkciju izdevumu pozīcijām, nepārsniedzot atbalsta funkcijām paredzēto kopsummu.
      2. Slēdzot uzņēmuma līgums par atbalsta funkciju izpildi vai ar pieaicinātajām personām, puses vienojas, ka līgums nav uzskatāms par darba līgumu, tas nerada starp pusēm darba tiesiskās attiecības, un uz to nav attiecināms Darba likuma tiesiskais regulējums.
      3. Slēdzot uzņēmuma līgumu, Finansējuma saņēmējs līgumam var pievienot izpildītāja parakstītu apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem atalgojuma izmaksas periodā.
      4. Vēlēšanu komisijas loceklis (izņemot pašvaldības vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs un sekretārs) vienlaikus var pildīt arī kādu no atbalsta funkcijām, ja tas netraucē pilnvērtīgi pildīt komisijas locekļa pienākumus un nerada interešu konfliktu. Šādā gadījumā ar vēlēšanu komisijas locekli slēdzams rakstveida uzņēmuma līgums par atbalsta funkciju izpildi, un pēc darbu izpildes noformējams attiecīgs darbu nodošanas-pieņemšanas akts.

 

    1. Preču un pakalpojumu iegāde
      1. Vēlēšanu komisijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā izveidotās vēlēšanu iecirkņu komisijas ar darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem materiāliem un pakalpojumiem nodrošina, iepērkot materiālus centralizēti un tos attiecīgi sadalot, kā arī apmaksājot rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem.
      2. Naudas līdzekļu izsniegšana avansā ir pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos ar vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumu pilnvarotām avansu norēķinu personām. Par avansa izlietojumu minētās personas iesniedz vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam izdevumus apliecinošus dokumentus un aizpilda avansa norēķina formu.

 

  1. Ārvalstīs izveidoto vēlēšanu iecirkņu komisiju darbības finansēšana
    1. Grāmatvedības uzskaiti par iecirkņu komisijām piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu kārto Centrālās vēlēšanu komisijas Finanšu daļa.
    2. Grāmatvedības dokumentu aprite starp vēlēšanu iecirkņu komisijām, kas izvietotas Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās un Latvijas goda konsulātos ārvalstīs (turpmāk – iecirkņa komisija) un Centrālo vēlēšanu komisiju tiek organizēta ar Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas starpniecību.
    3. Vēlēšanu iecirkņu, kas izveidoti pēc vēlētāju priekšlikuma, grāmatvedības dokumentu apriti organizē Centrālās vēlēšanu komisijas Finanšu daļa.
    4. Vēlēšanu iecirkņu darbības nodrošināšanai priekšsēdētājs sagatavo un iesniedz finansējuma pieprasījumu Centrālajai vēlēšanu komisijai, ievērojot likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas izdotajos normatīvajos aktos noteiktos attiecināmos izdevumus un to apmērus.  
    5. Centrālā vēlēšanu komisija izskata saņemto tāmi un pieņem lēmumu par finanšu piešķiršanu.
    6. Iecirkņa komisijas pienākumu izpildes nodrošināšanai iecirkņa komisijas priekšsēdētājs rīkojas piešķirtā finansējuma ietvaros.
    7. Ja iecirkņa komisijai rodas papildu izdevumi, to apmaksu veic pēc saskaņošanas ar Centrālo vēlēšanu komisiju.
    8. Ne vēlāk kā mēneša laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas, iecirkņa komisijas priekšsēdētājs iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai norēķinu noteiktas formas atskaiti par piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, pievienojot apstiprinātas attaisnojuma dokumentu kopijas.
    9. Centrālā vēlēšanu komisija pārbauda un apstiprina saņemto atskaiti un tai pievienotos attaisnojuma dokumentus. Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesības nepieņemt saņemto atskaiti gadījumā, izlietotā finansējuma summa pārsniedz tāmē apstiprināto izmaksu apmēru vai konstatēti trūkumi iesniegtajos darījumus apliecinošajos dokumentos.
    10. Centrālā vēlēšanu komisija apmaksā iecirkņa darbības izdevumus 10 (desmit) darba dienu laikā pēc 4.8.punktā minētās atskaites saņemšanas un apstiprināšanas.
    11. Maksājums tiek veikts bezskaidras naudas norēķina formā uz iecirkņa komisijas priekšsēdētāja, kas ir norēķina persona, norādīto bankas kontu.
    12. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs sastāda un paraksta iecirkņa komisijas locekļu darba laika uzskaites tabulu, kuru nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai elektroniski ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienā pēc vēlēšanu dienas. 
    13. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajām stundas tarifa likmēm un iesniegto darba laika uzskaites tabulu Centrālās vēlēšanu komisijas Finanšu daļa aprēķina un izmaksā darba samaksu iecirkņu komisiju locekļiem.
    14. Centrālā vēlēšanu komisija izmaksā 4.13.punktā minēto atalgojumu bezskaidras naudas norēķinu formā uz vēlēšanu komisiju locekļu iesniegumā norādīto bankas norēķinu kontu.

 

 

  1. Iecirkņa komisijas balsošanai pa pastu darbības finansēšana Eiropas Parlamenta vēlēšanās
    1. Iecirkņa komisijas locekļus balsošanai pa pastu amatā ieceļ Centrālā vēlēšanu komisija.
    2. Personas, kuras minētas 5.1.punktā, atalgojumu saņem, atbilstoši faktiski nostrādātajam stundu skaitam. Iecirkņa komisijas locekļu darba laika uzskaites tabulu sastāda un paraksta komisijas balsošanai pa pastu priekšsēdētājs.
    3. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs sastāda un paraksta iecirkņa komisijas locekļu darba laika uzskaites tabulu, kuru iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai elektroniski ne vēlāk kā 5 (piecu) darba dienā pēc vēlēšanu dienas.
    4. Centrālās vēlēšanu komisijas Finanšu daļa 5.1.punktā minētajām personām aprēķina un izmaksā atalgojumu par darbu komisijā saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajām stundas tarifa likmēm un apstiprināto darba laika uzskaites tabulu.
    5. Ja vēlēšanu iecirkņa komisijai balsošanai pa pastu rodas papildu izdevumi, to apmaksu veic pēc saskaņošanas ar Centrālo vēlēšanu komisiju.

 

  1. Balsošanas organizēšanai ieslodzījuma vietās pieaicināto speciālistu finansēšanas kārtība
    1. Lai nodrošinātu vēlēšanu iecirkņa komisijas pienākumu pildīšanu ieslodzījuma vietā attiecīgās administratīvās teritorijas robežās, uzņēmuma līgumus ar pieaicinātajiem speciālistiem slēdz attiecīgās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.
    2. Atalgojums 6.1. punktā minētajām personām tiek aprēķināta atbilstīgi Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajai stundas tarifa likmei vēlēšanu iecirkņu komisijas loceklim.
    3. Atalgojums 6.1.punktā minētajām personām aprēķina un izmaksā darba samaksu pasta balsošanas vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļiem saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajām stundas tarifa likmēm un apstiprināto darba laika uzskaites tabulu aprēķina un izmaksā Finansējuma saņēmējs.

 

  1. Atskaišu sagatavošana
    1. Pēc visu maksājumu veikšanas Finansējuma saņēmējs sagatavo un iesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai pārskatu par finanšu izlietojumu “Pārskats par vēlēšanu nodrošināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu”.
    2. Pārskats sagatavojams un iesniedzams, izmantojot Valsts kases ePakalpojumu portālu ePārskati iesniedz pārskatu par saņemto finansējumu.
    3. Pārskats sagatavojams un iesniedzams Vienošanās par finansējuma izlietojumu noteiktajā termiņā.
    4. Pārskata 1. sadaļā “Informācija par vēlēšanu nodrošināšanā iesaistītajām personām un tām aprēķināto atalgojumu” norāda bruto atalgojumu.  
    5. Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā apkopo darījumus apliecinošos dokumentus, un sagatavo to oriģinālus (elektroniski parakstītajiem dokumentiem) vai skenētas kopijas (papīrā sagatavotiem un parakstītiem dokumentiem).

 

  1. Darījumus apliecinošo dokumentu iesniegšana Centrālajā vēlēšanu komisijā
    1. Iesniedzot pārskatu Finansējuma saņēmējs Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedz attaisnojošo dokumentu kopijas elektroniskā formātā (skenētas vai kā elektroniski parakstītu dokumentu datnes).
    2. Darījumus apliecinošos dokumentus saglabā, ievērojot zemāk norādītos datņu nosaukumu veidošanas principus un Centrālās vēlēšanu komisijas norādes, kā arī sagrupē pa zemāk minētām mapēm šādā kārtībā:
      1. Atalgojums pašvaldības vēlēšanu komisijas locekļiem;
      2. Atalgojums iecirkņa komisiju locekļiem;
      3. Atalgojums par atbalsta funkcijām;
      4. Atalgojums pieaicinātajām personām;
      5. Izdevumi Precēm un pakalpojumiem.
    3. Sagatavotā dokumentu datnes pašvaldības vēlēšanu komisijas atbildīgais darbinieks augšupielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā. Datņu augšupielādi var veikt tikai tie darbinieki, kuri iepriekš ir saņēmuši tiesības darbam ar sistēmu.

 

  1.  Noslēguma jautājumi
    1. Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada 25. augusta lēmumu Nr. 69 apstiprinātā instrukcija “Vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju darbības finansēšanas instrukcija”.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja                                                                   Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs                                                                           Ritvars Eglājs

 

 

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības instrukcija ārvalstīs

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 19. pantuPašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 13. pantu

I. Vēlēšanu sagatavošana

  1. Instrukcija nosaka Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas (turpmāk —komisija) darbību ārvalstīs.
  2. Komisija savu darbību organizē Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā un Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijās noteiktajā kārtībā.
  3. Centrālā vēlēšanu komisija vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs izveido ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām.
  4. Komisijai jābūt piemērotām telpām vēlēšanu zīmju, vēlēšanu aplokšņu un citu vēlēšanu materiālu drošai uzglabāšanai. Par to atbild komisijas priekšsēdētājs.
  5. Komisija nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu pienācīgi iekārtotas un apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu.
  6. Ne vēlāk kā 15 dienas pirms vēlēšanu dienas komisija nosaka savu kontaktinformāciju (kontakttālruni vai e-pasta adresi) piecām dienām pirms vēlēšanu dienas un informāciju nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai. Komisijas, kas izveidotas Latvijas Republikas diplomātiskajās pārstāvniecībās, informāciju sūta ar Ārlietu ministrijas starpniecību.
  7. Paziņojumu par vēlēšanu iecirkņa atrašanās vietu un darba laiku izliek ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanām:
    1. redzamā vietā ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis;
    2. citās informācijas sniegšanas vietnēs (diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, kurās izveidoti vēlēšanu iecirkņi, tīmekļvietnēs, sociālajos tīklos u.c.)
  8. Komisijai ir pienākums:
    1. piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajās mācībās, kā arī iepazīties ar attiecīgajiem normatīvajiem dokumentiem:
      1. Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu;
      2. Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu;
      3. Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām;
    2. piedalīties Centrālās vēlēšanu komisijas organizētajā ģenerālmēģinājumā, ja personai paredzēts darboties ar elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (turpmāk — vēlētāju reģistrs).
  9. Vēlēšanu iecirknim jābūt iekārtotam un nodrošinātam ar:
    1. atsevišķiem balsošanas nodalījumiem vai aizslietņiem, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
    2. šīs instrukcijas 15.3.2. punkta prasībām atbilstošu vēlēšanu kasti;
    3. tehniskajiem rīkiem (apgaismojumu, datoriem ar austiņām vai skaļruni, printeri) un atbilstošas kvalitātes interneta pieslēgumu;
    4. šīs instrukcijas 26. punkta prasībām atbilstoši noformētu vēlēšanu gaitas žurnālu (turpmāk — žurnāls);
    5. ierobežotas pieejamības (slēdzamām) telpām vēlēšanu materiālu drošai uzglabāšanai.

II. Atbildība

  1. Komisijas priekšsēdētājs atbild par:
    1. iecirkņa darbu kopumā;
    2. komisijas locekļu mācībām (tostarp iepazīšanos ar normatīvajiem aktiem un atbildību par to pārkāpšanu);
    3. komisijas locekļu instruktāžām (darba drošību, fizisko personu datu apstrādi un drošību, ugunsdrošību);
    4. balsošanas procesa norisi atbilstoši normatīvajiem aktiem;
    5. pareizu balsu saskaitīšanu;
    6. materiālo vērtību saglabāšanu;
    7. vēlēšanu materiālu drošu uzglabāšanu iecirknī;
    8. ziņošanu Centrālajai vēlēšanu komisijai par pārkāpumiem;
    9. kārtības uzraudzīšanu, nodrošinot, lai vēlēšanu telpās nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana, tai skaitā kavēšana īstenot vēlēšanu tiesības, kārtības traucēšana un aģitācija.
  2. Komisijas sekretārs atbild par:
    1. komisijas lietvedības vešanu;
    2. komisijas priekšsēdētāja aizvietošanu.
  3. Komisijas loceklis atbild par pienākumu pildīšanu, ko tam uzdevis komisijas priekšsēdētājs.
  4. Komisijas locekļiem aizliegts aģitēt par vai pret kādu deputāta kandidātu vai kandidātu sarakstu.

III. Vēlēšanu materiālu saņemšana un uzglabāšana

  1. Komisijas priekšsēdētājs nodrošina, ka vēlēšanu dokumenti pēc balsošanas beigām tiek uzglabāti līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojumam.
  2. Komisija:
    1. saņem materiālus (vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes, reģistrācijas aploksnes, plakātus, informatīvos materiālus, komisiju locekļu apliecības, balsotāju sarakstus, iecirkņa zīmogu, drošības plombas u.c.) no Centrālās vēlēšanu komisijas;
    2. visas saņemtās vēlēšanu aploksnes apzīmogo ar komisijas zīmogu un:
      1. pārbauda, vai visas vēlēšanu aploksnes ir apzīmogotas;
      2. pārskaita visas vēlēšanu aploksnes;
      3. vēlēšanu aplokšņu pārbaude un pārskaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to veic cits iecirkņa komisijas loceklis;
      4. balsu skaitīšanas protokolā (B1 aile) ieraksta apzīmogoto vēlēšanu aplokšņu skaitu, žurnālā norāda arī komisijas locekļu vārdu un uzvārdu, kuri tās apzīmogojuši, pārbaudījuši un skaitījuši;
    3. nodrošina, lai vēlēšanu telpas būtu apgādātas ar visu aizklātai balsošanai nepieciešamo aprīkojumu, ieskaitot:
      1. sagatavoti atsevišķi balsošanas nodalījumi vai aizslietņi, kas tiek novietoti tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, pilnībā tiktu nodrošināts aizklātums;
      2. vēlēšanu kastes, kurām jābūt cieši noslēgtām, ar spraugu virspusē un atveramu vāku. Kastes vākam jābūt tādam, lai to būtu iespējams nostiprināt ar drošības plombām;
    4. izvieto informatīvos materiālus iecirknī;
    5. pārējos vēlēšanu materiālus glabā drošā vietā.

IV. Iecirkņa sagatavošana

  1. Pirms vēlēšanu iecirkņa atvēršanas komisija sagatavo iecirkni darbam:
    1. pārliecinās, ka redzamā vietā izlikts paziņojums par komisijas darba laiku un atrašanās vietu;
    2. ja nepieciešams, izvieto norādes, kā atrodamas vēlēšanu iecirkņa telpas, un, ja cilvēkiem ar kustību traucējumiem ierīkota cita ieeja iecirkņa telpās, izvieto papildu norādes;
    3. nodrošina, lai iecirknī vēlētājiem būtu pieejami (arī audio formātā) visi kandidātu saraksti, priekšvēlēšanu programmas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā norādītās ziņas par deputātu kandidātiem;
    4. komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis aizpilda žurnālu, norādot tajā paredzētās ziņas par vēlēšanu procesa organizēšanu (34. punkts);
    5. pārbauda, vai iecirknī ir pieejams vēlētāju reģistrs un atbilstošas kvalitātes interneta pieslēgums;
    6. ierīko atsevišķus balsošanas nodalījumus vai aizslietņus, kur vēlētājs vienatnē var izvēlēties atbalstāmo kandidātu sarakstu. Balsošanas nodalījumi un aizslietņi jāizvieto tā, lai vēlētājam, aizpildot vēlēšanu zīmi, tiktu nodrošināts aizklātums;
    7. pārliecinās, vai vēlēšanu telpās ir visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli;
    8. sagatavo vēlēšanu zīmju komplektus numerācijas secībā;
    9. komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs izsniedz komisijas locekļiem numurētas balsotāju sarakstu veidlapas un noteiktu skaitu vēlēšanu aplokšņu. Aploksnes pārskaita vismaz divas reizes. Katram komisijas loceklim izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numurus un vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā;
    10. pārbauda, vai vēlēšanu telpās nav izvietoti aģitācijas materiāli un nenotiek aģitācija;
    11. pie izejas no vēlēšanu telpām novieto vēlētājiem brīvi pieejamā vietā visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    12. pārliecinās, vai vēlēšanu kaste atbilst šīs instrukcijas 15.3.2. punkta prasībām.
  2. Vēlēšanu iecirkņa darba laiks:
    1. balsošanas laiks ir no plkst. 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika;
    2. plkst. 20.00 vēlēšanu telpās vairs netiek ielaisti vēlētāji. Pēc plkst. 20.00 var nobalsot tikai tie vēlētāji, kuri ieradušies vēlēšanu telpās līdz plkst. 20.00. Pēc tam komisija slēdz vēlēšanu telpas un sāk balsu skaitīšanu.
  3. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas plkst. 8.00 komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē:
    1. pārliecinās, vai vēlēšanu kaste, kurā paredzēts iemest vēlēšanu zīmes, ir tukša;
    2. pēc tam atveramo vēlēšanu kastes daļu nostiprina ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā;
    3. ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.

V. Novērotāji

  1. Netraucējot komisijas darbu, vēlēšanu norisi iecirknī vienlaikus var novērot ne vairāk kā 2 pilnvaroti novērotāji no katra kandidātu saraksta, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Komisija traucētājus var neielaist iecirknī vai izraidīt no tā. Komisija ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai par šinī punktā minēto personu traucējumiem un pārkāpumiem.
  2. Par novērotāju nevar būt deputāta kandidāts.
  3. Ierodoties iecirknī, minētajām personām jāuzrāda komisijas priekšsēdētājam personu apliecinošs dokuments un jāreģistrējas:
    1. novērotājs iesniedz komisijai politiskās partijas vai to apvienības valdes ar pilnvaras devēja parakstu apliecinātu pilnvarojumu (turpmāk — pilnvarojums), kurā norādīts politiskās partijas vai to apvienības nosaukums, dokumenta sagatavošanas datums, pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods vai — ja valde devusi tiesības kandidātu saraksta iesniedzējam pilnvarot novērotājus — kandidātu saraksta iesniedzēja parakstītu pilnvarojumu. Ja pilnvarojums parakstīts elektroniski, novērotājs to uzrāda komisijai savā viedierīcē vai iesniedz komisijai pilnvarojuma izdruku. Ja komisijai rodas šaubas par pilnvarojuma patiesumu, tā ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai;
    2. Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotā persona uzrāda komisijas pilnvarojumu;
    3. plašsaziņas līdzekļu pārstāvji uzrāda attiecīgu pārstāvniecību apliecinošu dokumentu.
  4. Novērotājs, ierodoties vēlēšanu iecirknī, pilnvarojumu nodod (izņemot uzrādītu elektroniski parakstītu pilnvarojumu) komisijai un tā vietā saņem novērotāja apliecību. Novērotājus reģistrē žurnālā, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas, plašsaziņas līdzekļa) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku.
  5. Atstājot vēlēšanu iecirkni, novērotāja apliecība jānodod komisijai, pretī saņemot nodoto pilnvarojumu.
  6. Komisijas priekšsēdētājs ļauj klātesošajiem novērotājiem pārbaudīt un pierakstīt vai nofotografēt vēlēšanu kastes plombu numurus.

VI. Vēlēšanu gaitas žurnāls

  1. Pēc vēlēšanu iecirkņa atvēršanas komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis aizpilda žurnālu, izdarot tajā šādas atzīmes:
    1. par vēlēšanu kastes aizzīmogošanu, norādot drošības plombu numurus;
    2. par vēlēšanu aplokšņu skaitu, kas izsniegtas komisijas locekļiem, kuri reģistrē vēlētājus (turpmāk — reģistrētāji), un nodotas atpakaļ;
    3. par reģistrētājiem izsniegto balsotāju saraksta veidlapu numuriem;
    4. par uzticības personām, kas balso vēlētāja vietā pēc viņa norādījumiem (uzticības personas vārds, uzvārds, personas kods, kā arī vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās);
    5. par sabojātām un atkārtoti izsniegtām vēlēšanu aploksnēm;
    6. par vēlētāju sūdzībām attiecībā uz vēlēšanu norisi un sniegtajām atbildēm;
    7. par visiem starpgadījumiem, traucējumiem un attiecībā uz tiem pieņemtajiem lēmumiem;
    8. par novērotājiem, norādot pilnvarotāja (partijas vai to apvienības, vēlēšanu komisijas) nosaukumu, novērotāja vārdu un uzvārdu, ierašanās un aiziešanas laiku;
    9. par visiem brīžiem, kad vēlētāji balsoja reģistrācijas aploksnēs;
    10. par citām būtiskām darbībām, kas saistītas ar vēlēšanu gaitu.
  2. Žurnālam jābūt noformētam un cauršūtam saskaņā ar šādu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtību:
    1. sanumurētām visām lapām – apakšā labajā stūrī;
    2. caurauklotam ar auklu un caurauklojuma auklas galiem sasietiem mezglā;
    3. pēdējās lapas otrā pusē neaprakstītajā daļā vai uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls, izvietotam apliecinājuma tekstam "Sanumurētas un caurauklotas X (XX) lapas", zīmes "X" vietā norādot ar cipariem, bet zīmes "XX" vietā — ar vārdiem rakstītu atbilstošo lapu skaitu;
    4. apliecinājuma tekstu ar personisko parakstu apliecina komisijas loceklis, kura sanumurēja un cauraukloja žurnāla lapas (norāda paraksta atšifrējumu un pievieno ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt šo personu), kā arī norāda datumu, kad izdarīts apliecinājums;
    5. parakstu izvieto tā, lai tas vienlaikus atrastos gan uz pēdējās žurnāla lapas, gan uz papīra uzlīmes, ar kuru lapai piestiprināts caurauklojuma auklas mezgls.

VII. Balsstiesību pārbaude

  1. Pie ieejas balsošanas telpā komisijas loceklis pēc uzrādītā personu apliecinošā dokumenta pārliecinās, vai persona ir vēlētājs, un pārbauda, vai dokumentam nav beidzies derīguma termiņš.
  2. Latvijas pilsoņa personu apliecinošs dokuments ir Latvijas pilsoņa pase vai Latvijas pilsoņa personas apliecība.
  3. Vēlētājs, kurš ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, uzrāda savas pilsonības valsts izsniegtu pasi vai identifikācijas karti un Latvijas izsniegtu Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību, Eiropas Savienības pilsoņa pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai Latvijā izsniegtu ārzemnieka personas apliecību.
  4. Vēlētājs var balsot tikai personīgi, izņemot 38. punktā paredzēto.

VIII. Reģistrācija vēlētāju reģistrā

  1. Komisijas loceklis pirms vēlēšanu materiālu izsniegšanas ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja personas kodu un pārliecinās, ka personai ir balsstiesības un vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau ir nobalsojis.
  2. Ja vēlētāju reģistrā nav atzīmes, ka vēlētājs jau nobalsojis, komisijas loceklis vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja dalību vēlēšanās un balsotāju saraksta veidlapā ieraksta vēlētāja vārdu, uzvārdu un personas kodu. Vēlētājs parakstās balsotāju sarakstā par vēlēšanu aploksnes un visu kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmju saņemšanu. Komisijas loceklis aizklāj citu vēlētāju datus balsotāju sarakstā.
  3. Ja vēlētāju reģistrā ir atzīme, ka vēlētājs jau nobalsojis, taču viņš to noliedz, iecirkņa komisija nekavējoties nosūta vēlētāju reģistrā šī vēlētāja dalības atcelšanas pieprasījumu tā iecirkņa komisijai, kurā vēlētājs pēc vēlētāju reģistra ziņām balsojis (turpmāk – otra komisija). Tūlīt pēc pieprasījuma nosūtīšanas iecirkņa komisija informē otru komisiju par pieprasījumu. Otra komisija noskaidro, vai tās iecirkņa balsotāju sarakstā ir vēlētāja paraksts. Ja paraksta nav, otra komisija apstiprina dalības atcelšanas pieprasījumu, un vēlētājs var balsot. Ja paraksts ir, otra komisija noraida dalības atcelšanas pieprasījumu, un iecirkņa komisija vēlētājam balsošanu atsaka.
  4. Katru reizi, kad pabeigta balsotāju saraksta lapas aizpildīšana, komisija pārbauda, vai vēlētāju parakstu skaits balsotāju sarakstos sakrīt ar vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu:
    1. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts vairāk balsotāju, komisija atrod, kurš nav parakstījies balsotāju sarakstā, un lūdz Centrālo vēlēšanu komisiju atcelt šī vēlētāja dalības atzīmi vēlētāju reģistrā;
    2. ja vēlētāju reģistrā atzīmēts mazāk balsotāju, komisija vēlētāju reģistrā atrod, kuru vēlētāju dati iecirknī skatīti, bet dalība vēlēšanās nav atzīmēta. Pēc tam komisija pārbauda, vai balsotāju sarakstos ir šo vēlētāju paraksti, un atzīmē vēlētāju reģistrā to vēlētāju dalību, kuri parakstījušies balsotāju sarakstos;
    3. ja komisija nespēj novērst nesakritību starp vēlētāju parakstu skaitu balsotāju sarakstos un vēlētāju reģistrā atzīmēto balsotāju skaitu vai ir pamats domāt, ka nesakritības cēlonis var nebūt atsevišķa neuzmanības kļūda, komisija par to ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

IX. Reģistrācijas aplokšņu izmantošana

  1. Ja nav iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, komisija:
    1. par to nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai;
    2. reģistrē vēlētāju atsevišķā balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm, vēlētājam papildus pārējiem vēlēšanu materiāliem (37. punkts) izsniedz reģistrācijas aploksni, uz kuras komisija norāda vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24). Pēc tam, kad vēlētājs 40. un 41. punkta kārtībā savu izvēli ir izdarījis, viņš aizlīmēto vēlēšanu aploksni ievieto reģistrācijas aploksnē, to aizlīmē un nodod komisijas loceklim, kas uzrauga vēlēšanu kasti, kurš reģistrācijas aploksni apzīmogo ar komisijas zīmogu un iemet vēlēšanu kastē.
  2. Kad atkal iespējams pārliecināties, ka ziņas par personu iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos vēlēšanās, tam norīkoti komisijas locekļi, netraucējot balsošanas norisi, pēc balsotāju sarakstiem balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm pārbauda ziņas par nobalsojušajiem vēlētāju reģistrā. Vēlētāju reģistrā izdara atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās un balsotāju sarakstos balsošanai ar reģistrācijas aploksnēm atzīmē, vai personas balss līdzskaitāma: balsotāju saraksta labā apmalē pie vēlētāja paraksta ieraksta burtu "D", ja balss līdzskaitāma, un burtu "N", ja nav līdzskaitāma.

X. Vēlēšanu materiālu izsniegšana

  1. Katrs vēlētājs parakstās par vēlēšanu materiālu saņemšanu balsotāju sarakstā un pēc tam saņem no komisijas vēlēšanu zīmju komplektu un vēlēšanu aploksni, kura apzīmogota ar attiecīgās komisijas zīmogu.
  2. Kopā ar vēlētāju, kurš fizisku trūkumu dēļ pats nevar izdarīt atzīmes vēlēšanu zīmē vai parakstīties balsotāju sarakstā, tiek ielaista persona, kurai vēlētājs uzticas.
  3. Šādā gadījumā:
    1. komisija žurnālā ieraksta attiecīgās personas vārdu, uzvārdu un personas kodu (ja tā nav — personu apliecinošā dokumenta nosaukumu un numuru), kā arī vēlētāja vārdu, uzvārdu un kārtas numuru balsotāju sarakstā (veidots no balsotāju saraksta lapas numura un vēlētāja kārtas numura šajā lapā, piemēram, 9/24), kura vietā attiecīgā persona izdara atzīmes vai parakstās;
    2. uzticības persona drīkst būt attiecīgās komisijas loceklis, ja tā ir apmācīta Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā un rakstveidā apliecinājusi, ka neietekmēs un neizpaudīs vēlētāja balsojumu;
    3. pēc vēlētāja norādījumiem uzticības persona parakstās balsotāju sarakstā, kā arī izdara atzīmes vēlēšanu zīmē.

XI. Balsošana

  1. Atsevišķā balsošanas nodalījumā vai aiz aizslietņa vēlētājs vienatnē izvēlas vienu vēlēšanu zīmi, kurā pēc savas izvēles var:
    1. pretī kandidāta vārdam un uzvārdam  atzīmei paredzētajā vietā izdarīt atzīmi "+", ja īpaši atbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    2. svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu, ja neatbalsta kandidāta ievēlēšanu;
    3. atstāt vēlēšanu zīmi negrozītu (bez atzīmēm).
  2. Vēlēšanu aploksnē vēlētājs ieliek tikai vienu vēlēšanu zīmi, kas atbilst kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, un aploksni aizlīmē.
  3. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas šo vēlēšanu zīmi ir sabojājis, komisija viņam izsniedz jaunas visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā "Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu", norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jauna vēlēšanu zīmju komplekta saņemšanu. Iepriekš izsniegtās vēlēšanu zīmes paliek vēlētāja rīcībā. Atsevišķu vēlēšanu zīmju izsniegšana ir aizliegta.
  4. Ja vēlētājs pirms vēlēšanu zīmes ielikšanas aploksnē un aploksnes aizlīmēšanas ir sabojājis vēlēšanu aploksni, komisija viņam izsniedz jaunu aploksni un atzīmē to balsotāju sarakstā rindā "Atzīmes par atkārtotu vēlēšanu zīmju un vēlēšanu aplokšņu izsniegšanu", norādot vēlētāja kārtas numuru. Turpat vēlētājs parakstās par jaunas aploksnes saņemšanu. Sabojātā vēlēšanu aploksne nododama iecirkņa komisijai. Atkārtoti izsniegtu vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms žurnālā.
  5. Kad vēlētājs izdarījis savu izvēli, vienu vēlēšanu zīmi ielicis aploksnē un aploksni aizlīmējis, viņš komisijas locekļa klātbūtnē iemet vēlēšanu aploksni vēlēšanu kastē.
  6. Izejot no vēlēšanu iecirkņa, vēlētājs pēc savas izvēles pāri palikušās vēlēšanu zīmes var ņemt līdzi vai atstāt pie izejas no vēlēšanu telpām tam paredzētajā vietā (16.11. punkts), vai paņemt jebkuru vēlēšanu zīmi.

XII. Sūdzības

  1. Sūdzības par vēlēšanu norisi vēlētāji var iesniegt komisijas priekšsēdētājam. Jebkura sūdzība par vēlēšanu norisi nekavējoties jāizskata, un jādod atbilde sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības un atbildes saturs jāieraksta žurnālā. Ja sūdzības iesniedzēju atbilde neapmierina, komisijas priekšsēdētājs viņu informē par tiesībām apstrīdēt komisijas rīcību Centrālajā vēlēšanu komisijā.

XIII. Noslēguma jautājumi

Ar šīs instrukcijas spēkā stāšanos spēku zaudē ar Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 24. aprīļa lēmumu Nr. 42 apstiprinātā instrukcija “Vēlēšanu iecirkņa komisijas darbība ārvalstīs Eiropas Parlamenta vēlēšanās”.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja                                                               Kristīne Saulīte

 

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs                                                                      Ritvars Eglājs

 

 

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU

Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs balsu skaitīšanas instrukcija

Izdota saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 34. panta pirmo daļu, 35. pantu un 36. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

  1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā notiek balsu skaitīšanas process vēlēšanu iecirkņos (turpmāk — iecirknis) ārvalstīs. Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas, un skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas (turpmāk — komisija) atklātā sēdē. Tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz balsotāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai.
  2. Jautājumos, kas nav noteikti šajā instrukcijā, komisija rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem Latvijas normatīvajiem aktiem vēlēšanu jomā, kā arī sazinās ar Centrālo vēlēšanu komisiju un rīkojas pēc tās norādījumiem.

II. Sagatavošanās balsu skaitīšanai

  1. Balsu skaitīšanu komisija veic atklātā sēdē tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas. Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus var būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
  2. Balsu skaitīšanas gaitā iegūtās ziņas nekavējoties ieraksta balsu skaitīšanas protokola datnē (turpmāk — protokols).
  3. Tūlīt pēc iecirkņa slēgšanas komisija:
    1. ar drošības plombu aizzīmogo vēlēšanu kastes spraugu, plombas numuru ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā (turpmāk — žurnāls);
    2. pārliecinās, ka protokolā ir ierakstīts saņemto vēlēšanu aplokšņu skaits (B1);
    3. slēdz visus balsotāju sarakstus, saskaita un ieraksta elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā (turpmāk — ETVR) balsojušo skaitu vēlēšanu dienā, ieraksta protokolā balsojušo skaitu vēlēšanu dienā iecirknī (C2), kā arī nulli C1 un C3 laukā;
    4. novieto atsevišķi balsotāju sarakstus;
    5. savāc vienkopus pāri palikušās un sabojātās vēlēšanu aploksnes;
    6. balsu skaitīšanā neizmantojamos vēlēšanu materiālus un veidlapas novieto atsevišķi, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.
  4. Neizmantotās vēlēšanu zīmes iznes ārpus balsu skaitīšanas telpas, tās nesaglabā.
  5. Atrodoties pie balsu skaitīšanas galdiem, visas piezīmes veic tikai ar zīmuli.

III. Balsotāju un vēlēšanu aplokšņu skaita salīdzināšana

  1. Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, komisija:
    1. saskaita pāri palikušās vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis) un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B2) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    2. saskaita sabojātās vēlēšanu aploksnes, pret kurām vēlētājiem atkārtoti izsniegtas citas vēlēšanu aploksnes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis), un pēc šo aplokšņu skaita ierakstīšanas protokolā (B3) tās dzēš, nogriežot aploksnes augšējo labo stūri;
    3. pārliecinās, ka vēlētājiem izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits (B) ir vienāds ar nobalsojušo vēlētāju skaitu (C).
  2. Ja kontrole attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un balsotāju skaitu nesakrīt, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt (B≠C), par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju. Pēc tam atsevišķi iesaiņo dzēstās neizmantotās vēlēšanu aploksnes un atsevišķi dzēstās sabojātās vēlēšanu aploksnes.
  3. Vēlēšanu materiālus iesaiņo, saini nostiprina ar uzlīmi, apzīmogo ar komisijas zīmogu un paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norāda tā saturu (piemēram, sabojātās vēlēšanu aploksnes) un vienību skaitu. Klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties uz uzlīmes.
  4. Ja pēc šīs instrukcijas 8.—10. punktā minēto darbību veikšanas un pirms vēlēšanu kastes atvēršanas palicis ievērojams skaits balsotāju, par kuriem nav pārbaudīts, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju reģistrā un ka tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, komisija ar Centrālās vēlēšanu komisijas atļauju var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tam iesaiņo vai ievieto atsevišķā aizzīmogotā kastē balsotāju sarakstus.

IV. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita noteikšana

  1. Ja notikusi balsošana ar reģistrācijas aploksnēm, vispirms sašķiro divās grupās reģistrācijas aploksnes — derīgās un nederīgās. Reģistrācijas aploksne ir nederīga, ja:
    1. vēlētāju nevar identificēt — uz aploksnes nav norādīts vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs balsotāju sarakstā;
    2. tā nav apzīmogota ar attiecīgās komisijas zīmogu;
    3. balsotāju sarakstā ar burtu “N” (Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības ārvalstīs instrukcijas 36. punkts) atzīmēts, ka vēlētāja balss nav līdzskaitāma.
  2. Nederīgās reģistrācijas aploksnes neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā. Derīgās reģistrācijas aploksnes atver un skaita balsis šajā instrukcijā noteiktajā kārtībā. Atvērtās derīgās reģistrācijas aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktā kārtībā.
  3. No vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes (reģistrācijas aplokšņu lietošanas gadījumā tās izņemtas arī no reģistrācijas aploksnēm), tās neatverot, sašķiro derīgās un nederīgās vēlēšanu aploksnēs. Nederīgas ir vēlēšanu aploksnes, kuras ir saplēstas vai nav apzīmogotas ar attiecīgās komisijas zīmogu. Neaizlīmētas vēlēšanu aploksnes ir derīgas.
  4. Ja vēlēšanu kastē atrodas vēlēšanu zīmes, kas nav vēlēšanu aploksnēs, tās pēc kastes satura sašķirošanas nekavējoties dzēš, nogriežot zīmes augšējo labo stūri, un iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā.
  5. No vēlēšanu kastes izņemtās derīgās vēlēšanu aploksnes saskaita (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis). Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar nobalsojušo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.
  6. Ja derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits ir lielāks par nobalsojušo vēlētāju skaitu, komisija to ieraksta protokolā un nekavējoties informē Centrālo vēlēšanu komisiju.
  7. Derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitu ieraksta žurnālā un protokolā (D2), D1 un D3 laukā ieraksta nulli.
  8. Pirms derīgo aplokšņu atvēršanas tām pievieno arī derīgās vēlēšanu aploksnes no reģistrācijas aploksnēm, ja tādas ir.
  9. Vēlēšanu kastē atrastās nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita, neatvērtas iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktajā kārtībā. Šo skaitu ieraksta žurnālā.

V. Derīgo vēlēšanu aplokšņu atvēršana un vēlēšanu zīmju derīguma noteikšana

  1. Komisija atver derīgās aploksnes un vienlaikus konstatē, vai aploksnē:
    1.  ir viena vēlēšanu zīme;
    2.  ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;
    3.  ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme;
    4.  nav vēlēšanu zīmes;
    5.  ir cita apgabala (citas ES valsts) vēlēšanu zīme.
  2. Vēlēšanu aploksnes, kurās bija pa vienai vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.
  3. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmes ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Vairākas zīmes” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (F).
  4. Ja kādā vēlēšanu aploksnē nav vēlēšanu zīmes, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Tukša” un novieto tās atsevišķi. Pēc šķirošanas pabeigšanas šīs aploksnes pārskaita un to skaitu ieraksta protokolā (G2).
  5. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, vēlēšanu zīmi ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Saplēstas zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  6. Ja kādā vēlēšanu aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme, par to nekavējoties ziņo klātesošajiem, to ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šādas aploksnes nekavējoties nodod komisijas priekšsēdētājam, kurš pats vai komisijas sekretārs tās numurē, izdara uz tām atzīmi “Cita apgabala zīmes” un novieto tās atsevišķi.
  7. Kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, komisija lemj par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, par vēlētāju saplēsto vēlēšanu zīmju un aploksnēs atrasto citu vēlēšanu apgabalu vēlēšanu zīmju derīgumu:
    1. ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi un turklāt tās nav pilnīgi vienādas pēc satura (arī pēc izdarītām atzīmēm), tās visas atzīstamas par nederīgām. Šīs vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā un ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G1).
    2. ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes (arī pēc izdarītām atzīmēm), par derīgu atzīst un skaitīšanai pie derīgajām zīmēm pievieno vienu no tām, bet pārējās atzīst par nederīgām. Par nederīgām atzītās vēlēšanu zīmes iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ vēlēšanu aploksnē un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (F1).
    3. ja vēlēšanu zīme vēlēšanu aploksnē ir vēlētāja saplēsta, tā atzīstama par nederīgu. Šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G3).
    4. vēlēšanu zīmes no citiem vēlēšanu apgabaliem pēc to atzīšanas par nederīgām iezīmē šīs instrukcijas 29. punktā noteiktā kārtībā, ievieto atpakaļ aploksnē un šo aplokšņu skaitu ieraksta protokolā (G4).
  8. Aritmētiski summē vēlēšanu aplokšņu kopskaitu, kurās nav derīgu vēlēšanu zīmju (G=G1+G2+G3+G4).
  9. Uz katras nederīgās vēlēšanu zīmes (izņemot saplēstās) izdara atzīmi “Nederīga”, ko paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Nederīgās vēlēšanu zīmes numurē, norādot vēlēšanu zīmes kārtas numuru katrā aploksnē (piemēram, ja 4. aploksnē atrastas trīs dažādas vēlēšanu zīmes, tās numurē šādi: 4/1, 4/2, 4/3).
  10. Vēlēšanu aploksnes ar nederīgām vēlēšanu zīmēm, kā arī vēlēšanu kastē atrastās tukšās vēlēšanu aploksnes iesaiņo šīs instrukcijas 10. punktā noteiktā kārtībā, uz iesaiņojuma norādot vēlēšanu aplokšņu un nederīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  11. Komisija saskaita derīgās vēlēšanu zīmes un ieraksta to kopskaitu protokolā (H). Skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis. Pēc tam pārbauda, vai derīgo vēlēšanu zīmju kopskaits (H) ir vienāds ar derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu (D) vai mazāks par to.
  12. Ja kontrolskaitļi attiecībā uz vēlēšanu aploksnēm un derīgo vēlēšanu zīmju skaitu nesakrīt, skaitīšanu atkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas un pārbaudes kontrolskaitļi nesakrīt, par to izdara ierakstu protokolā un nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.

VI. Kandidātu sarakstu balsu skaitīšana

  1. Komisija sašķiro derīgās vēlēšanu zīmes pa kandidātu sarakstiem. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  2. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās vēlēšanu zīmes (skaitīšana veicama vismaz divas reizes, un katru reizi to dara cits komisijas loceklis). Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu ieraksta protokolā (J). J laukos ierakstīto vēlēšanu zīmju kopskaitam (SUM(J)) jāsakrīt ar H laukā ierakstīto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu.
  3. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitu paziņo klātesošajiem.

VII. Kandidātu balsu skaitīšana

  1. Katra saraksta vēlēšanu zīmes sašķiro divās grupās — grozītās un negrozītās:
    1. grozītas ir vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kaut viena kandidāta uzvārdam izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kaut viena kandidāta vārdu vai uzvārdu;
    2. visas pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām.
  2. Vēlēšanu zīmes pēc šķirošanas atkārtoti pārbauda cits komisijas loceklis.
  3. Atsevišķi par katru kandidātu sarakstu saskaitāmas:
    1.  negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J1);
    2.  grozītās vēlēšanu zīmes, un to skaits ierakstāms protokolā (J2).
  4. Par katru kandidātu sarakstu nodoto vēlēšanu zīmju skaitam (J) jābūt vienādam ar J1 un J2 laukā ierakstīto skaitļu summu.
  5. Pēc tam atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās negrozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu nodotas negrozītās vēlēšanu zīmes, un to skaitu.
  6. Pēc tam par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes šķiro trīs grupās attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu:
    1.  pirmā grupā — pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+” (L);
    2.  otrā grupā — kandidāta vārds vai uzvārds svītrots (M);
    3.  trešā grupā — attiecībā uz kandidātu vēlēšanu zīmē nav atzīmju (N). Šai grupā ieskaitāmas arī vēlēšanu zīmes, kur ir gan pretī kandidāta uzvārdam izdarīta atzīme “+”, gan viņa vārds vai uzvārds svītrots.
  7. Ja vēlēšanu zīmē vēlētāja veiktā atzīme vai svītrojums ir neskaidrs, komisija ar balsu vairākumu lemj par atzīmes vai svītrojuma līdzskaitāmību. Uz attiecīgās vēlēšanu zīmes norāda lēmumu.
  8. Atzīme “+” līdzskaitāma, ja tā izdarīta paredzētajā vietā (rombā) pretī kandidāta uzvārdam. Krustu veidojošās līnijas var būt jebkādā izvērsumā vai pagrieziena leņķī — “+” vai “×”, bet šo līniju krustpunktam jābūt romba iekšpusē. Atzīme “+” var būt rombā pilnīgi vai daļēji, arī pāri romba malām. Tas, ka līnijas atzīmēs nav novilktas pilnīgi taisni, nevar būt par pamatu tās atzīt par nelīdzskaitāmām.
  9. Kandidāta vārda un uzvārda svītrojums līdzskaitāms, ja līnija vilkta attiecībā uz šo kandidātu un skar vismaz vienu kandidāta vārda vai uzvārda burtu.
  10. Atzīme “+” nav līdzskaitāma, ja krustu veidojošās līnijas nekrustojas vai krustojas ārpus romba.
  11. Jebkādas citas atzīmes vēlēšanu zīmē, piemēram “–”, “⁎”, “˅”, aizkrāsots rombs, pārsvītrota visa vēlēšanu zīme, uzraksti, zīmējumi to nepadara nederīgu. Skaitot balsis par kandidātu, šādas atzīmes neņem vērā.
  12. Pēc tam, kad saraksta grozītās vēlēšanu zīmes sašķirotas attiecībā uz saraksta pirmo kandidātu, tādā pašā veidā no jauna šķiro un skaita secīgi par katru nākamo kandidātu attiecīgajā kandidātu sarakstā.
  13. Katra saraksta grozītās vēlēšanu zīmes šķiro un skaita vismaz divas reizes, turklāt otrreiz to dara cits komisijas loceklis. Ja skaitīšanas rezultāti nesakrīt, skaitīšanu atkārto par kandidātiem, kuru rezultāti nesakrīt.
  14. Kad par katru saraksta kandidātu saskaitīti plusi, svītrojumi un vēlēšanu zīmju skaits, kur attiecībā uz viņu nav atzīmju, rezultātus attiecībā uz šī saraksta kandidātiem ieraksta protokolā (L, M, N). Ierakstus protokolā pārbauda cits komisijas loceklis.

VIII. Nobeiguma darbi iecirknī

  1. Protokolu elektroniski paraksta komisijas locekļi, kuriem ir elektroniskais paraksts. Pēc balsu skaitīšanas iznākumu apstiprināšanas komisija tos paziņo klātesošajiem. Parakstīto protokola datni komisija ielādē balsu skaitīšanas protokolu apstrādes risinājumā.
  2. Pēc protokola parakstīšanas atsevišķi iesaiņo par katru kandidātu sarakstu nodotās grozītās vēlēšanu zīmes, uz iesaiņojuma norādot, par kuru kandidātu sarakstu tās nodotas, un to skaitu.
  3. Pēc protokola parakstīšanas komisija noformē žurnālu: ja nepieciešams, žurnālam pievieno papildu lapas Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņa komisijas darbības ārvalstīs instrukcijas 26. punktā noteiktajā kārtībā.
  4. Komisijas priekšsēdētājs pārliecinās, vai publicētie iecirkņa dati atbilst saskaitītajiem, un par jebkurām neatbilstībām nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai. Protokola datnes un to kopijas komisija dzēš pēc tam, kad gūta pārliecība par publicēto datu atbilstību saskaitītajiem vai — neatbilstību gadījumā — saņemta dzēšanas atļauja no Centrālās vēlēšanu komisijas.
  5.  Balsotāju sarakstus sakārto numerācijas secībā un iesaiņo atsevišķi no šīs instrukcijas 55. punktā minētiem vēlēšanu materiāliem.
  6. Atsevišķos saiņos iesaiņo vēlēšanu materiālus:
    1. par katru kandidātu sarakstu atsevišķi iesaiņotas grozītās un atsevišķi negrozītās zīmes;
    2. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar aploksnēm;
    3. dzēstās vēlēšanu aploksnes;
    4. žurnālu;
    5. saņemtās sūdzības;
    6. nederīgās (neatvērtās) reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    7. izmantotās reģistrācijas aploksnes, ja tādas bijušas;
    8. neizmantotās reģistrācijas aploksnes.
  7. Saiņus aizzīmogo ar komisijas zīmogu. Tos paraksta komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs; klātesošajiem novērotājiem arī ir tiesības parakstīties. Pēc tam 55. punktā minētos vēlēšanu materiālus ievieto vēlēšanu kastē un to aizplombē.

IX. Rīcība ar vēlēšanu materiāliem pēc vēlēšanām

  1. Ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas komisijas priekšsēdētājs nosūta pa pastu balsotāju sarakstus Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  2. Šīs instrukcijas 55. punktā minētos vēlēšanu materiālus komisijas priekšsēdētājs glabā līdz Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja rīkojuma saņemšanai. Saņēmis rīkojumu, komisijas priekšsēdētājs atver iesaiņotos vēlēšanu materiālus un, par to sagatavojot un elektroniski parakstot aktu, iznīcina šīs instrukcijas 55.1.—55.7. punktā minētos materiālus. Aktu komisijas priekšsēdētājs nosūta Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  3. Pēc vēlētāju priekšlikuma izveidota iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nosūta Latvijas vēstniecībai attiecīgajā valstī neizmantotās reģistrācijas aploksnes un iecirkņa zīmogu, kā arī virtuālā privātā tīkla (VPN) iekārtu.

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja                                                    Kristīne Saulīte

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs                                                             Ritvars Eglājs

 

 

* DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU