LĒMUMS
Nr. 5
Rīgā, 2023. gada 17. augusts
Par biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”
[1] 2023. gada 1. augustā biedrība “Latvijas vīru biedrība”, reģ. Nr. 40008306305, juridiskā adrese: Lāčplēša iela 23 – 11, Rīga, LV – 1011, (turpmāk – Iesniedzējs) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza iesniegumu un likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (turpmāk – likumprojekts) (1.pielikums), kam pievienota anotācija (2.pielikums).
[2] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
1) reģistrēt likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu;
2) noteikt termiņu iesniegumā un likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto trūkumu novēršanai;
3) atteikt likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā minētajos gadījumos.
Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju, ja:
- iniciatīvas grupa neatbilst šā panta otrās daļas prasībām;
- likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.
[3] Likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta otrās daļas 2. punkts nosaka, ka iniciatīvas grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība.
[4] Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2021. gada 13. aprīļa lēmumam Nr. 6-24/38153 “Par biedrības ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā”, Iesniedzējs ir reģistrēts biedrību un nodibinājumu reģistrā un tai piešķirts reģistrācijas numurs 40008306305. Līdz ar to Iesniedzējs ir Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota biedrība. Tādējādi likumprojekta Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt parakstu vākšanu.
[5] Izvērtējusi likumprojektu un noklausījusies Iesniedzēja pārstāvju argumentus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē:
[6] Latvijas Republikas Satversmes 64. pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros. Savukārt 78. pants paredz, ka “ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai”. Satversmes 73. pantā ir noteikts, kādus jautājumus nevar nodot tautas nobalsošanā – “tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm”.
[7] Centrālās vēlēšanu komisijas pienākumi un tiesības ir noteikti likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju”. Minētā likuma 4. pants nosaka, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Pašvaldības domes vēlēšanu likuma un likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē šo likumu precīzu izpildi.
[8] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka iesniegtais likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78. panta prasībām. Tādējādi likumprojekta saturam un kvalitātei jau sākotnēji jābūt tādai, ka tas ir tiesiski derīgs, lai par to balsotu Saeima vai tauta.[1] Pilsoņu kopuma iniciēts likuma vai Satversmes grozījumu projekts ir likumprojekts. Tādēļ tam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem, kuriem jāatbilst jebkuram normatīvajam aktam, lai tas būtu piemērojams.[2] Vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu.
[9] Kritērijs tam, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc formas, saprotams tādējādi, ka Satversmes grozījumu projektam jābūt noformētam likumprojekta veidā. To paredz Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrais teikums. Tādējādi likumprojektam ir jābūt noformētam atbilstoši likumprojekta noformēšanai izvirzītajām prasībām. Juridiskās tehnikas prasības, sagatavojot normatīvo aktu projektus, ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi". Tātad vēlētāju iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa.[3]
[10] Vērtējot, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc formas, Centrālā vēlēšanu komisija neatrod būtiskas nepilnības, kuru dēļ likumprojektu nevarētu uzskatīt par pilnīgi izstrādātu pēc formas.
[11] Kritērijs, ka likumprojektam jābūt pilnīgi izstrādātam pēc satura, saprotams šādi – lai tiesību sistēma varētu funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā nedrīkst būt pretrunīga. Tādēļ jebkuram likumam pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Satversme ir vienots veselums, un tajā ietvertās normas tulkojamas sistēmiski.[4] Augstākā tiesa ir atzinusi, ka projekts nav pilnīgi izstrādāts, ja tas radītu pretrunu tiesību sistēmā, jo īpaši, ja tas neatbilstu Satversmes normām (ne vien Satversmes tekstam, bet arī nerakstītajiem vispārējiem tiesību principiem un pamatvērtībām, uz kurām Satversme balstās).[5]
[12] Līdz ar to, lai noteiktu vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts pēc satura, Centrālajai vēlēšanu komisijai cita starpā jāpārbauda, vai likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.
[13] Satversme kā valsts galvenais politiskā procesa un ideoloģijas dokuments nosaka valsts fundamentu, augstāko konstitucionālo orgānu kompetences apjomu, personas pamattiesības. Satversme ir vienots veselums, un jebkurš no Satversmes normu grozījumiem pēc būtības var ietekmēt visu valsts pamatu un Satversmes sistēmu kopumā.
[14] Centrālās vēlēšanu komisijas kompetence neaprobežojas ar iespēju likumdošanas iniciatīvu apturēt tikai acīmredzamas neatbilstības gadījumā, Satversmes tiesa norāda arī uz Centrālās vēlēšanu komisijas kompetenci likumprojekta saturiskā vērtēšanā.[6] Satversmes tiesa arī norāda uz to, ka lēmumu vai vēlētāju iesniegts likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts var kļūt par likumu, pieņem pats suverēns – tauta – Satversmē un likumā noteiktajā kārtībā. Paužot savu viedokli, tauta pati izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām.
[15] Iesniedzējs ir izvērtējis nepieciešamību likumprojektā noteikt, kāds tiesiskais regulējums attiecināms uz valsts aizsardzību un atbalstu laulībai un ģimenei. Tostarp arī valsts aizsardzību bērnam un uzsverot, ka valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm.
[16] Likumprojekts paredz iekļaut 110. pantā laulības un ģimenes definīciju, nosakot, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti. Iesniedzējs norāda uz laulības un ģimenes jēdzieniem, kādi tie Latvijā tradicionāli ir izveidojušies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā. likumprojektā paredzētie 110. panta papildinājumi, uzskatāmi par tādiem, kas konkretizē jau esošo tiesisko situāciju (padarot likumdevēja gribu skaidrāku), vai arī pievieno jaunas personu kategorijas, kurām pienāktos īpaša valsts palīdzība. Aiz vārda “ģimeni” tiek pievienots teksts, kas konkretizē Latvijas tiesību sistēmā esošo jēdziena “ģimene” juridisko izpratni: “[..] ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija [..]”.
[17] Satversmes 110. panta ģenēze attiecībā uz ģimenes un laulības institūtiem liecina, ka Satversmes komisijas izstrādātais un trešajā lasījumā pieņemtais Latvijas Republikas Satversmes II daļas projekts neietvēra normas, kas aizsargātu Satversmes 110. pantā noteiktās tiesības pilnībā, [7]taču no debatēm izriet, ka jau tajā laikā tika norādīts uz jēdzienu “laulība” un “ģimene” atšķirīgo saturu. [8]
[18] No iesniegtā likumprojekta nav secināms vai Iesniedzējs ir vērtējis Satversmes 110. pantā noteikto tiesību saistību ar citiem Satversmes pantiem. Laulības un ģimenes dzīves aizsardzība ir cieši saistīta ar Satversmes 91. pantā noteikto diskriminācijas aizlieguma principu, kā arī ar 92. pantu, kas pieprasa efektīvus tiesību aizsardzības līdzekļus. Savukārt, Satversmes 96. pantā noteiktās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību pārklājas ar Satversmes 110. pantā noteiktajām tiesībām, ciktāl tas attiecas uz pilsoniskajām tiesībām uz ģimenes dzīves aizsardzību.[9]
[19] Savukārt, ievērojot likumprojektam pievienotajā anotācijā norādīto, ir saprotams, ka Iesniedzējs ir vērtējis Satversmes 110. pantā noteikto tiesību saistību ar Satversmes 99. pantā noteiktajām tiesībām uz apziņas, domas un reliģiskās pārliecības brīvību ģimenes dzīves aizsardzības kontekstā, ietverot vecāku tiesības izvēlēties bērnu izglītošanas veidu.
[20] Centrālā vēlēšanu komisija arī norāda, ka no Iesniedzēja jau ir saņēmusi identiska satura iniciatīvas un ievērojot Administratīvā procesa likuma 6.pantā noteikto, proti, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde pieņem vienādus lēmumus un Centrālā vēlēšanu komisija 2021. gada 29. jūlijā ir pieņēmusi lēmumu Nr.47 “Par biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto Satversmes grozījumu projektu”, kā arī 2022. gada 2. augustā pieņēmusi lēmumu Nr. 53 “Par biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”” iniciatīvas reģistrēšanu.
[21] Izvērtējot likumprojektu, Centrālā vēlēšanu komisija nekonstatē, ka likumprojekts tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām, kā arī uzklausījusi sēdes laikā sniegtos paskaidrojumus, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē, ka likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā izstrādāts.
Saskaņā ar likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. panta ceturtās daļas 1. punktu Centrālā vēlēšanu komisija
nolemj:
- Reģistrēt biedrības “Latvijas vīru biedrība” iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
- Piešķirt likumprojektam iniciatīvas numuru 20230817-006.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja
Kristīne Saulīte
Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs
Ritvars Eglājs
[1] Skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 8. punktu.
[2] Skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 28. marta sprieduma lietā Nr. SA-3/2014 8. punktu.
[3] Satversmes tiesas 2012. gada 19. decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 18.3. punkts.
[4] Skat. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra spriedumu lietā Nr. 2002-04-03 un Satversmes tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumu lietā Nr. 2008-02-01.
[5]Senāta 2014. gada 28. marta spriedums lietā Nr. SA-3/2014., Latvijas Republikas Satversmes komentāri. V nodaļa. Likumdošana. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 287. lpp.
[6] Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01, 23. punkts.
[7]Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, Satversmes komisijas referentu ziņojumi un vispārējās debates par Satversmes II daļu, Latvijas Republikas Satversmes II daļas (8. nodaļas) redakcija ar trešajā lasījumā pieņemtajiem labojumiem, 1013. – 1016. lpp.
[8]Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920-1922). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, V sesijas 10. sēdes stenogramma, 725.-726. lpp.
[9]Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 607. – 609. lpp.