Publicēts: 01.03.2023.

APSTIPRINĀTA

ar Centrālās vēlēšanu komisijas

2019. gada 8. marta lēmumu Nr. 9

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar

Centrālās vēlēšanu komisijas

2019. gada 18. aprīļa lēmumu Nr. 40)

Eiropas Parlamenta vēlēšanu pasta balsošanas instrukcija

  1. Eiropas Parlamenta vēlēšanās, balsojot pa pastu, var piedalīties vēlētāju reģistrā Eiropas Parlamenta vēlēšanām iekļautās personas (turpmāk – vēlētāji), kas uzturas ārvalstīs.
  2. Ne vēlāk kā 70 dienu pirms vēlēšanu dienas Centrālā vēlēšanu komisija noteic Latvijas Republikas diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības (turpmāk – pārstāvniecības), kas pieņem pasta balsošanas pieteikumus.
  3. Pasta balsošanas pieteikumus (turpmāk – pieteikumi) sāk pieņemt:
    1. pārstāvniecībās un Centrālajā vēlēšanu komisijā – ne vēlāk kā 70 dienu pirms vēlēšanu dienas;
    2. izmantojot e-pakalpojumu Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv, – ne vēlāk kā 55 dienas pirms vēlēšanu dienas.
  4. Pieteikums iesniedzams: (Ar grozījumu, kas izdarīts ar 18.04.2019. lēmumu Nr.40)
    1. pārstāvniecībās – nosūtot pa pastu vai ierodoties personiski ne vēlāk kā 42 dienas pirms vēlēšanu dienas;
    2. Centrālajā vēlēšanu komisijā – nosūtot pa pastu vai nododot tieši ne vēlāk kā 30 dienu pirms vēlēšanu dienas;
    3. izmantojot e-pakalpojumu Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā www.pmlp.gov.lv, – ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanu dienas.
  5. Iecirkņa komisija balsošanai pa pastu (turpmāk – iecirkņa komisija) savu darbību sāk 30 dienu pirms vēlēšanām. Uzsākot darbu, tās sekretārs vai komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas žurnālu, izdarot tajā atzīmes par iecirkņa komisijas darbību.
  6. Pieteikumā vēlētājs norāda savu vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, e-pasta adresi, ja tāda ir, dzīvesvietas adresi un adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli:
    1. ielu, māju, dzīvokli / abonenta kastīti,
    2. administratīvo teritoriju, piemēram, pilsētu, ciemu, reģionu,
    3. pasta indeksu,
    4. valsti.
  7. Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kuri ne vēlāk kā 30 dienu pirms vēlēšanu dienas Ārlietu ministrijā vai Centrālajā vēlēšanu komisijā piesakās izmantot savas balsstiesības Latvijas Republikā, var vienlaicīgi iesniegt pasta balsošanas pieteikumu.
  1. Pārstāvniecība saņemtos pieteikumus reģistrē un gādā, lai tie nonāk Centrālajā vēlēšanu komisijā ne vēlāk kā 30 dienu pirms vēlēšanu dienas. Pieteikumus skenē un sūta elektroniski, bet oriģinālus uzglabā pārstāvniecībā līdz īpaša Centrālās vēlēšanu komisijas rīkojuma saņemšanai.
  2. Centrālās vēlēšanu komisijas atbildīgais darbinieks, kurš reģistrē Eiropas Savienības valstu pilsoņus balsošanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, saņemot no tiem pasta balsošanas pieteikumu, nekavējoties to nodod reģistrēšanai.
  3. Iecirkņa komisija izskata tikai tos pieteikumus, kas saņemti no vēlētājiem ne vēlāk kā 30 dienu pirms vēlēšanu dienas.
  4. Pieteikumus reģistrē īpašā reģistrācijas žurnālā.
  5. Izmantojot vēlētāju reģistra datus tiešsaistes režīmā, iecirkņa komisija reģistrē vēlētāju pasta balsošanai šādā kārtībā:
    1. pārbauda, vai iesniedzējs ir vēlētājs – vai ziņas par viņu iekļautas vēlētāju reģistrā;
    2. ja ziņas par vēlētāju iekļautas vēlētāju reģistrā, iecirkņa komisija reģistrē vēlētāju pasta balsošanai un ieraksta vēlētāju reģistrā vēlētāja norādīto adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli;
    3. ja saņemts atkārtots pieteikums no vēlētāja, kurš reģistrēts vēlētāju reģistrā pasta balsošanai, iecirkņa komisija atkārtoti ieraksta vēlētāju reģistrā norādīto adresi ārvalstī, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli.
  6. Ja vēlētāju reģistrā nav ziņu par pieteikuma iesniedzēju, pieteikuma iesniedzējs nav uzskatāms par vēlētāju, un iecirkņa komisija ar motivētu lēmumu atsaka nosūtīt vēlēšanu dokumentus. Šo lēmumu iecirkņa komisija ierakstītā vēstulē nosūta iesniedzējam uz pieteikumā norādīto adresi un pieteikumu reģistrācijas žurnālā izdara atzīmi par atteikumu.1
  7. Ja iecirkņa komisija no viena vēlētāja saņem vairākus pieteikumus un tajos norādītā adrese, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli, atšķiras, iecirkņa komisija izlemj, kurš pieteikums uzskatāms par vēlētāja galīgās gribas izpausmi, ievērojot gribas izteikšanas veidu un laiku. Šajā pieteikumā norādīto adresi ieraksta vēlētāju reģistra sarakstā par adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli.
  8. 24 dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām un saviem lēmumiem, noslēdz vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu.
  1. Iecirkņa komisija sagatavo katram vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu iekļautam vēlētājam šādus balsošanas materiālus:
    1. reģistrācijas aploksni, uz kuras norāda:
      1. tam paredzētā vietā (aizmugures daļā):
        1. vēlētāja vārdu (vārdus) un uzvārdu,
        2. adresi, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli,
        3. vēlētāja kārtas numuru, ar kādu tas reģistrēts vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;
      2. aploksnes priekšējā daļā – pasta iecirkņa komisijas adresi;
    2. visu pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes;
    3. ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogotu vēlēšanu aploksni;
    4. informāciju par kārtību, kādā izdarāma balsošana.
  2. Ne vēlāk kā 24 dienas pirms vēlēšanu dienas iecirkņa komisija nosūta ierakstītā vēstulē vēlētājam uz pieteikumā norādīto adresi balsošanas materiālus.
  3. Vēlētājs, kurš saņēmis dokumentus balsošanai pa pastu, izraugās vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso. Vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem atzīmei paredzētā vietā vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu vai uzvārdu. Atzīmi “+” pretī kāda kandidāta uzvārdam vēlētājs izdara, ja viņš īpaši atbalsta šā kandidāta ievēlēšanu. Ja vēlētājs neatbalsta kādu no šajā vēlēšanu zīmē esošajiem kandidātiem, viņš svītro šā kandidāta vārdu vai uzvārdu. Vēlētājs var ielikt vēlēšanu aploksnē arī negrozītu (bez atzīmēm) vēlēšanu zīmi. Pēc tam vēlēšanu zīmi ieliek vēlēšanu aploksnē un šo aploksni aizlīmē. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievieto reģistrācijas aploksnē, uzlīmē atbilstošas vērtības pastmarku un nosūta, ievērojot, ka iecirkņa komisija atvērs tikai tās reģistrācijas aploksnes, kas būs saņemtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai.
  1. Saņemot reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem, iecirkņa komisija atzīmē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu reģistrācijas aploksnes saņemšanu, norādot saņemšanas datumu.
  2. Iecirkņa komisija saņemtās reģistrācijas aploksnes ar vēlēšanu dokumentiem glabā neatvērtas līdz brīdim, kad pārējie vēlēšanu iecirkņi tiek slēgti un no tiem saņemtas nepieciešamās ziņas par vēlētājiem, kas nobalsojuši iecirkņos, kuros tie reģistrēti, ieslodzījuma vietā vai slimnīcā.
  3. Iecirkņa komisija apkopo no vēlēšanu komisijām saņemto informāciju par vēlētājiem, kuri bija pieteikušies balsot pa pastu, bet nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā tie reģistrēti, ieslodzījuma vietā vai slimnīcā. Pamatojoties uz šo informāciju, iecirkņa komisija sašķiro reģistrācijas aploksnes derīgās un nederīgās, tās neatverot.
  4. Par derīgām uzskatāmas reģistrācijas aploksnes, kas saņemtas no vēlētājiem, kuri iekļauti vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu un nav nobalsojuši personiski savā vēlēšanu iecirknī, ieslodzījuma vietā vai slimnīcā. Derīgās reģistrācijas aploksnes novieto vienkopus, un vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdara atzīmes, ka saņemta derīga reģistrācijas aploksne.
  5. Iecirkņa komisija reģistrācijas aploksnes atzīst par nederīgām un atzīmē vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, ka saņemta nederīga reģistrācijas aploksne, ja:
    1. tās saņemtas iecirkņa komisijā pēc balsu skaitīšanas sākšanas;
    2. tās saņemtas no personām, kas nav reģistrētas vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu;
    3. tās saņemtas no vēlētājiem, kas nobalsojuši vēlēšanu iecirknī, kurā tie reģistrēti;
    4. uz tām nav norādīts vēlētāja vārds (vārdi), uzvārds un vēlētāja kārtas numurs sarakstā balsošanai pa pastu;
    5. tās saņemtas no vēlētājiem, par kuriem vēlētāju sarakstā atzīmēts, ka ir saņemta derīga reģistrācijas aploksne;
    6. viens un tas pats vēlētājs atsūtījis vairākas reģistrācijas aploksnes – tad iecirkņa komisija neatver nevienu no tām un tās visas tiek atzītas par nederīgām.
  6. Nederīgas reģistrācijas aploksnes iecirkņa komisija neatver, izdara uz tām atzīmi “Nederīga” un novieto atsevišķi no pārējām reģistrācijas aploksnēm. Nederīgās reģistrācijas aploksnes pārskaita vismaz divas reizes, un par tām izdara atzīmi vēlēšanu gaitas žurnālā, norādot to kopskaitu.
  7. Nederīgās reģistrācijas aploksnes iesaiņo, saini nostiprinot ar uzlīmi, ko apzīmogo ar iecirkņa komisijas zīmogu un paraksta iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs. Uz katra iesaiņojuma norādāms tā saturs (nederīgas reģistrācijas aploksnes) un to skaits.
  8. Iecirkņa komisija saskaita derīgās reģistrācijas aploksnes un to kopskaitu ieraksta vēlēšanu gaitas žurnālā. Skaitīšana jāveic vismaz divas reizes.
  9. Derīgo reģistrācijas aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu izdarīto atzīmju skaitu par derīgo reģistrācijas aplokšņu saņemšanu. Ja derīgo reģistrācijas aplokšņu skaits atšķiras no atzīmju skaita vēlētāju sarakstā balsošanai pa pastu, skaitīšana jāatkārto. Ja pēc vairākkārtējas skaitīšanas rezultāti nesakrīt, to atzīmē vēlēšanu gaitas žurnālā un nekavējoties ziņo Centrālajai vēlēšanu komisijai.
  10. Pirms reģistrācijas aplokšņu atvēršanas iecirkņa komisijas priekšsēdētājs vai sekretārs komisijas klātbūtnē pārliecinās, vai vēlēšanu kastes, kurās paredzēts iemest vēlēšanu aploksnes, ir tukšas. Pēc tam vēlēšanu kastes aizzīmogo, un to atzīmē vēlēšanu gaitas žurnālā.
  11. Iecirkņa komisija atver derīgās reģistrācijas aploksnes, izņem no tām vēlēšanu aploksnes, pārliecinās, ka katrā aploksnē ir ne vairāk kā viena ar iecirkņa komisijas zīmogu apzīmogota vēlēšanu aploksne, un iemet to aizzīmogotā vēlēšanu kastē.
  12. Ja reģistrācijas aploksnē ir vairākas vēlēšanu aploksnes, tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un ieraksta to vēlēšanu gaitas žurnālā.
  13. Ja reģistrācijas aploksnē nav vēlēšanu aploksnes vai arī tajā ir aploksne bez iecirkņa komisijas zīmoga, šādu reģistrācijas aploksni nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un ieraksta to vēlēšanu gaitas žurnālā.
  14. Ja reģistrācijas aploksnē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnē, tās nekavējoties dzēš, nogriežot augšējo labo stūri. Tad tās ievieto atpakaļ reģistrācijas aploksnē un nodod iecirkņa komisijas priekšsēdētājam, kurš izdara atzīmi par šīs reģistrācijas aploksnes nederīgumu un ieraksta to vēlēšanu gaitas žurnālā.
  15. Atvērtās reģistrācijas aploksnes, kuras iecirkņa komisijas priekšsēdētājs atzinis par nederīgām, novieto atsevišķi, un tās iesaiņo šīs instrukcijas 25. punktā minētā kārtībā.
  16. Balsis skaitīt iecirkņa komisija sāk pēc tam, kad visas derīgās reģistrācijas aploksnes atvērtas un tajās esošās derīgās vēlēšanu aploksnes iemestas vēlēšanu kastē. Vēlēšanu aploksnes atver un balsis skaita atbilstīgi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumam un Eiropas Parlamenta vēlēšanu balsu skaitīšanas instrukcijai.
  17. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas iecirkņa komisija šīs instrukcijas 25. punktā minētā kārtībā iesaiņo un nodod Centrālajai vēlēšanu komisijai:
    1. pieteikumu reģistrācijas žurnālu;
    2. vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu;
    3. visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;
    4. nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm;
    5. neizlietotās vēlēšanu aploksnes;
    6. nederīgās vēlēšanu aploksnes;
    7. vēlēšanu gaitas žurnālu;
    8. balsu skaitīšanas protokolu;
    9. iecirkņa komisijas sēžu protokolus.
    Tāpat Centrālajai vēlēšanu komisijai nodod nederīgās reģistrācijas aploksnes un atvērtās reģistrācijas aploksnes, kas atzītas par nederīgām.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

Arnis Cimdars

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

Ritvars Eglājs