Centrālā vēlēšanu komisija
Jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas vadība. No kreisās uz labo: Baiba Veisa, Kristīne Saulīte, Ritvars Eglājs

Jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadība darbu sāka 2023. gada 3. februārī. Kopš tā laika jaunievēlētā vadība, kas sastāv no CVK priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes, priekšsēdētājas vietnieces Baibas Veisas un komisijas sekretāra Ritvara Eglāja, ir aktīvi strādājusi gan ar kritiskiem vēlēšanu rīkošanas jautājumiem, gan ar CVK iekšējās organizācijas sakārtošanu.

Savu darbu vērtē K. Saulīte: “Pēdējie nu jau vairāk nekā trīs mēneši bijuši tiešām intensīvi, un mums ir liels prieks par paveikto. Esam aktīvi paši gājuši pie mūsu sadarbības partneriem un valsts vadības, kopā atrisinājuši samilzušus jautājumus, kā piemēram, vēlēšanu IT sistēmas un finansējumu, un pārskatījuši CVK darbību, lai padarītu to efektīvāku un spēcīgāku.”

Februāra sākumā tika izvirzītas trīs galvenās prioritātes: kvalitatīva sagatavošanās 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, komunikācijas uzlabošana gan ar iesaistītajām pusēm, gan ar sabiedrību kopumā un CVK iekšējās organizācijas sakārtošana. Tāpat steidzami bija jāsāk risināt IT sistēmu jautājumu, lai nodrošinātu gan Elektroniskā tiešsaistes vēlētāja reģistra (ETVR), gan vēlēšanas vadības sistēmas (VVS) darbību.

Vienots IT sistēmu turētājs

            Lai nodrošinātu ETVR un VVS darbību, kā arī tautas nobalsošanu un pašvaldību referendumu organizēšanu, sadarbojoties ar visām iesaistītājām pusēm tika rasts konceptuāls risinājums vēlēšanu IT sistēmu turētāja un attīstītāja jautājumu. CVK vadība pēdējos trīs mēnešos aktīvi piedalījās sarunās gan ar iesaistītajām pusēm, gan lēmuma pieņēmējiem, gan arī vērsa sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzmanību šim kritiskajam jautājumam. Tas rezultējās ar to, ka īstermiņā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde (PMLP) sadarbojoties ar CVK un Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) nodrošinās ETVR izmantošanu, savukārt ilgtermiņa sistēmas pārņemtu un tālāk attīstītu VRAA, šādā veidā sākot veidot vienotu valsts digitālās kompetences centru.

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

            Pēdējo mēnešu laikā CVK gatavojusies 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2024. gada 8. jūnijā. 11. maijā Saeima pirmajā lasījumā vienbalsīgi atbalstīja CVK sagatavotos Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma grozījumus, kuru mērķis ir padarīt vēlēšanas ērtākas un pieejamākas vēlētājiem, tostarp ļaujot balsot sev ērtā vietā, mainot iecirkņa darba laikus iepriekšējās balsošanas dienās un nodrošinot ērtāku pasta balsošanas pieteikšanās veidu.

            Kā iepriekš minēts rasts konceptuālais veids, kā nodrošināt ETVR lietošanu vēlēšanu laikā, kas bija prioritārais nosacījums veiksmīgu vēlēšanu organizēšanā un iedzīvotāju tiesību neierobežošanā. Papildus tam CVK komanda uzsāka aktīvu darbu pie iecirkņu darbinieku algu palielināšanas, kas atsvērtu inflāciju, nodrošinātu un atvieglotu vēlēšanu komisiju komplektēšanu un izbeigtu birokrātiju ēdināšanas izdevumu kompensēšanā.

Sadarbība, informēšana un izglītošana

            Liela uzmanība tika vērsta arī uz sadarbības veicināšanu un sabiedrības izglītošanu. Viena no CVK prioritātēm ir atklāta, saprotama, un izglītojoša saziņa gan ar vēlēšanu procesā iesaistītajām pusēm, gan ar sabiedrību kopumā. Lai to nodrošinātu, pieņemti jauni darbinieki, tostarp atsevišķi izdalot sadarbības funkcijas, kā arī rīkotas tikšanās ar frakciju pārstāvjiem, valsts vadību un citām iesaistītajām valsts iestādēm, kā arī regulāri izplatīta informācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par aktuālajiem jautājumiem.


CVK iekšējās struktūras sakārtošana

            Ne mazāk svarīgs un apjomīgs darbs padarīts arī CVK iekšējās struktūras sakārtošanā. Jaunā vadība veica iekšējās organizācijas auditu, kura laikā tika pēc būtības saprastas nepieciešamās kompetences un atbildības gan gatavošanās posmos, gan vēlēšanu un tautas nobalsošanas laikā. Lai nostiprinātu iekšējo jaudu, tika iegūts nepieciešamais finansējums un pieņemti darbā vairāki eksperti, kā arī pārskatīti darbinieku pienākumi un iekšējie procesi.

            Tāpat arī tika izvērtēti un uzlaboti iekšējās organizācijas administratīvie jautājumi, lai nodrošinātu efektīvu un caurskatāmu sekretariāta darbību un ievērotu gan Valsts kontroles rekomendācijas, gan arī labas pārvaldības principus.