25. augustā, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte un vecākā komunikācijas speciāliste Inita Dzene devās vizīte uz Valkas novadu, lai tiktos ar Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Gitu Avoti, izpilddirektoru Valdi Šaicānu, Valkas novada Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Rolandu Rastaku un locekli Aritu Ārgali. Tikšanās bija daļa no jūnijā uzsāktajām reģionālajām vizītēm, kuru mērķis ir veicināt sadarbību, uzklausīt pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļus un pārrunāt aktuālos jautājumus.
Valkas vēlēšanu komisija sastāv no septiņiem komisijas locekļiem ar dažādu pieredzi vēlēšanu organizēšanā. Komisijas priekšsēdētājam Rolandam Rastakam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze novada vēlēšanu komisijas vadībā. Pirms tam, viņš ir vairākus gadus strādājis iecirkņu vēlēšanu komisijās. Sarunas laikā komisijas priekšsēdētājs dalījās ar vairākiem praktiskiem ieteikumiem un savu plašo pieredzi vēlēšanu organizēšanā un iecirkņu darba pārraudzīšanā.
Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki ar 2024. gada Eiropas Parlamenta organizēšanu saistītie jautājumi, tostarp, par izmaiņām Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, vēlēšanu IT risinājumu nodrošināšanu un to tālāko attīstību, vēlēšanu instrukciju un materiālu sagatavošanu, kā arī par iecirkņu darbinieku apmācībām. Plašāka saruna izvērsās par iecirkņu darba laikiem iepriekšējās balsošanas dienās. Šobrīd paredzēts, ka vēlētāji varēs iepriekš balsot 2. jūnijā no plkst. 8:00 līdz 13:00, 6. jūnijā no plkst. 16:00 līdz 20:00 un 7. jūnijā no plkst. 13:00 līdz 18:00.
Tāpat sarunas laikā plašākas diskusijas izvērtās par pēdējā laikā daudz apskatīto balsošanu internetā, un šīs iespējas ietekmi uz vēlētāju aktivitāti. CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte dalījās ar savu nesen iegūto pieredzi Igaunijas Parlamenta vēlēšanās, kur viņa piedalījās kā novērotāja. Igaunija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā visās vēlēšanās var balsot internetā, kā arī viena no dažām Eiropas valstīm, kurā pašvaldību vēlēšanās var piedalīties jau no 16 gadu vecuma. Lai gan balsošana internetā dod iespēju vēlētājam veikt savu izvēli jebkurā vietā, mazinot pieejamības ietekmi, tomēr Igaunijas pieredze rāda, ka tā būtiski neietekmē vēlētāju aktivitāti. Papildus tam, Kristīne Saulīte dalījās arī ar Igaunijas novērojumu, ka tieši jaunieši ir tie, kuri visbiežāk izvēlas doties uz iecirkņiem, lai nobalsotu klātienē.
Valkas novadā iecirkņu vēlēšanu komisijās pārsvarā strādā cilvēki ar vairāku gadu pieredzi vēlēšanu organizēšanā, tomēr pagājušajās vēlēšanās darbam pieteicās arī vairāki jauni cilvēki, kuriem 14. Saeimas vēlēšanas bija pirmā saskarsme ar vēlēšanu procesiem. Tikšanās laikā Valkas novada vadība uzsvēra, ka jaunu darbinieku piesaiste, it īpaši jauniešu, ir ļoti svarīga, jo nodrošina gadu gaitā uzkrāto zināšanu pārnesi.
14. Saeimas vēlēšanās Valkas novadā savu izvēli izdarīja 62,18% vēlētāji, kas ir nedaudz virs Latvijas vidējā līmeņa. Pagājušajās vēlēšanās novadā bija 6 349 balsstiesīgie iedzīvotāji un 7 vēlēšanu iecirkņi, kuri ir pilnībā pieejami cilvēkiem ar kustības traucējumiem. Valkas novada lielākais iecirknis atrodas pilsētas kultūras namā, kurā nobalsoja vairāk nekā divi tūkstoši vēlētāji.