Otrdien, 5. septembrī, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte un vecākā komunikācijas speciāliste Inita Dzene devās vizīte uz Jelgavu, lai tiktos ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldība domes priekšsēdētāju Andri Rāviņu, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Jāni Dēvicu, sekretāri Kristīni Brigmani-Brinģi un komisijai piesaistīto datorspeciālisti Nadeždu Karpovu-Sadigovu. Pilsētas apmeklējums ir daļa no jūnijā uzsāktajām reģionālajām vizītēm ar mērķi veidot ciešāku sadarbību, uzklausīt pašvaldību vēlēšanu komisijas un kopīgi gatavoties nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Vēlēšanu komisija sastāv no septiņiem pieredzes bagātiem un uzņēmīgiem komisijas locekļiem. Komisijas priekšsēdētājām Jānim Dēvicam ir vairāk nekā desmit gadu pieredze vēlēšanu organizēšanā, un viņš pārzina pat visniansētākos procesa posmus. Gan priekšsēdētājs, gan sekretāre dalījās ar vairākiem praktiskiem novērojumiem un risinājumiem, kā uzlabot vēlēšanu procesu, tā koordināciju un komunikāciju ar sabiedrību.
Tikšanās laikā plašākas diskusijas izvērsās par vēlēšanu aktivitātes veicināšanu. Visi klātesošie piekrita tam, ka, lai to veicinātu, savu kompetenču ietvaros ir jānodrošina aktīva komunikācija gan no CVK, gan arī partiju puses. Tāpat arī tika uzsvērts, ka kritiski svarīgi ir nodrošināt iespēju balsot jebkurā iecirknī gan vēlēšanu, gan arī iepriekšējās balsošanas dienās. Pašlaik Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde ciešā sadarbībā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru un CVK strādā pie tā, lai nākamā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās tiktu nodrošināts Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas nodrošinātu to, ka balsstiesīgie iedzīvotāji nebūs piesaistīti konkrētam iecirknim, kā tas bija 2019. gada vēlēšanās.
Tāpat tika pārrunāti jautājumi, kas saistās ar iecirkņu komisiju darbinieku piesaisti un iecirkņu izvietošanu. Pagājušajās vēlēšanās Jelgavas valstspilsētā gandrīz visos vēlēšanu iecirkņos balsoja vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāji, kas nozīmē, ka vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļiem, kuri pārsvarā ir pašvaldību darbinieki, ir salīdzinoši augsta noslodze. Jānis Dēvičs uzsvēra, ka, lai nodrošinātu ilgtermiņā veiksmīgu un optimālu darbību, iecirkņu komisijām jāsastāv vienlīdz no pieredzējušiem un pilnībā jauniem cilvēkiem, šādā veidā nodrošināt to, ka veidojas pēctecība un tiek tālāk nodotas praktiskās zināšanas. Tāpat arī komisija dalījās ar pieredzi, Covid laikā izveidojot āra iecirkņus.
Tikšanās laikā CVK pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar izmaiņām 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisē un CVK struktūrā, vēlēšanu IT sistēmu statusu un vairākām idejām vēlēšanu procesa uzlabošanai. Tāpat tika pārrunāti loģistikas un organizatoriskie jautājumi, kā arī uzklausīti vēlēšanu komisijas locekļu problēmjautājumi un ierosinājumi.
14. Saeimas vēlēšanās Jelgavas valstspilsētā bija lielākais balsstiesīgo skaits Zemgalē – 38 660 iedzīvotāji. Vēlētāju aktivitātes līmenis sasniedza 65,68%, kas ir virs Latvijas vidējā rādītāja. Pilsētā ir izvietoti 15 iecirkņi, no kuriem lielākais atrodas Jelgavas kultūras namā. Pagājušajās vēlēšanās tajā nobalsoja vairāk nekā četri tūkstoši iedzīvotāji, pie tam gandrīz puse izvēlējās nodot balsi glabāšanā kādā no iepriekšējās balsošanas dienām.