Eiropas Parlamenta vēlēšanas
EP Vēlēšanas

Eiropas Parlamenta vēlēšanu zīmes 17 neapzīmogotajās aploksnēs 1093.vēlēšanu iecirknī Vācijas pilsētā Minhenē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 11.jūnijā, uzdevusi pieskaitīt vēlēšanu iecirkņa rezultātiem.

2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās 1093. vēlēšanu iecirknī vēlēšanu kastē atrastas 17 vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar iecirkņa komisijas zīmogu. Izvērtējusi CVK rīcībā esošos dokumentus un 1093. vēlēšanu iecirkņa komisijas sniegto informāciju, CVK secina, ka nav konstatējama iecirkņa komisijas vai trešo personu ļaunprātīga rīcība. Minētās vēlēšanu aploksnes, kuras pretēji Eiropas Parlamenta likuma 23. panta trešajā daļā noteiktajam nav apzīmogotas ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu, izsniegtas vēlētājiem kļūdainas vēlēšanu iecirkņa komisijas rīcības dēļ, un nav pamata apšaubīt, ka šo aplokšņu saturs atspoguļo vēlētāju brīvo gribu.

Vērtējot pārkāpuma būtību, vēlēšanu aplokšņu neapzīmogošana ir atzīstama par formālu pārkāpumu. Tiesības vēlēt ir konstitucionāla ranga tiesības. Pilsoniskās tiesības ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatā. Tādējādi katra pilsoņa, kas piedalījies vēlēšanās, nodotā balss ir nozīmīga un nebūtu izslēdzama formālu trūkumu dēļ. Tāpat nav konstatēta trešo personu ļaunprātīga rīcība nolūkā ietekmēt vēlēšanu rezultātus.

Kopumā vēlēšanās piedalījušies 33,82% jeb 521 226 balsstiesīgie iedzīvotāji.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti. Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru.