Kad varēja iesniegt kandidātu sarakstus 14. Saeimas vēlēšanām?

Kandidātu saraksti bija iesniedzami Centrālajā vēlēšanu komisijā no 2022. gada 13. jūlija līdz 2. augustam. Kandidātu saraksti bija jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā klātienē — Smilšu ielā 4, Rīgā — vai attālināti kandidātu sarakstu gatavošanas lietojumprogrammā. Iesniegtie kandidātu saraksti ir apskatāmi vietnē sv2022.cvk.lv.

Kas drīkstēja iesniegt kandidātu sarakstu 14. Saeimas vēlēšanām?

Kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās drīkst iesniegt:

  1. likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politiskā partija;
  2. likumā noteiktā kārtībā reģistrēta politisko partiju apvienība;

Partijai jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām (līdz 30.09.2021.) un partijā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, katrai no partiju apvienībā ietilpstošajām partijām jābūt dibinātai ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Kādas bija prasības deputātu kandidātu saraksta iesniegšanai?

Ar kandidātu sarakstu iesniegšanas kārtību var iepazīties Saeimas vēlēšanu likuma 2. nodaļā „Kandidātu sarakstu iesniegšana” un Centrālās vēlēšanu komisijas 2022. gada Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas  7. punktā.

Kandidātu saraksti un tam pievienojamie dokumenti bija sagatavojami, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu. Sagatavotie dokumenti bija iesniedzami rakstveidā (parakstītas izdrukas no lietojumprogrammas) un elektroniskā veidā lietojumprogrammā. Dokumentus, kas parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, rakstveidā bija jāiesniedz attālināti, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammu.

Kas notika, ja tika konstatētas neatbilstības kandidātu sarakstu iesniegšanas instrukcijas prasībām?

Ja Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs konstatēja kādu neatbilstību instrukcijas prasībām, viņš pieņēma tikai tos dokumentus, kuri atbilst instrukcijas prasībām, izdara par to atzīmi kandidātu sarakstu iesniegšanas žurnālā un izsniedza iesniedzējam izziņu ar iztrūkstošo dokumentu sarakstu. Trūkstošos dokumentus atkārtoti varēja iesniegt ne vēlāk kā pēdējā sarakstu iesniegšanas dienā plkst. 18.00. Par attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu saraksta iesniegšanu uzskatāma diena un laiks, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs tos pieņēmis un iesniedzējam izsniedzis izziņu par dokumentu pieņemšanu.

Kā varēja iegūt piekļuves tiesības darbam ar Centrālās vēlēšanu komisijas kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu?

Partija vai partiju apvienība piekļuves tiesības darbam ar kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammu varēja iegūt, iesniedzot attiecīgu pieteikumu Centrālajai vēlēšanu komisijā.

Pieteikumā jānorāda:

  1. partijas vai partiju apvienības nosaukums,
  2. saraksta pārstāvja, kurš pilnvarots strādāt ar programmu, vārds, uzvārds, kontakttālrunis un e-pasts,
  3. lūgums piešķirt šai personai 14. Saeimas kandidātu sarakstu sagatavošanas lietojumprogrammas piekļuves tiesības,
  4. pieteikuma sagatavošanas datums un vieta.

Pieteikums bija jāparaksta partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcijas paraksttiesīgajai personai.

Pieteikumu Centrālajā vēlēšanu komisijā varēja iesniegt gan klātienē, gan elektroniski, gan nosūtīt pa pastu. Iesniedzot pieteikumu elektroniski, tam bija jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu.

Kādi dokumenti bija jāiesniedz, piesakot kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām?

Piesakot kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, bija jāiesniedz šādi dokumenti:

  1. Partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcijas izsniegts pilnvarojums iesniegt un parakstīt kandidātu sarakstu. Ja saraksta iesniedzējs un parakstītājs nebija viena un tā pati persona, atsevišķi pilnvarojumi bija nepieciešami gan saraksta iesniedzējam, gan saraksta parakstītājam.

Pilnvarojumā bija jānorāda:

  1. partijas vai partiju apvienības nosaukums,
  2. pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personas kods,
  3. lēmējinstitūcijas, kas izdevusi pilnvarojumu, nosaukums,
  4. pilnvarojuma saturs (iesniegt un parakstīt kandidātu sarakstu vai tikai iesniegt kandidātu sarakstu, vai tikai parakstīt kandidātu sarakstu),
  5. lēmuma pieņemšanas vieta un datums.

Pilnvarojums bija jāapliecina ar lēmējinstitūcijas pilnvaras devēja parakstu.

  1. Katrā vēlēšanu apgabalā, kurā tika iesniegts kandidātu saraksts, bija jāsagatavo un jāiesniedz šādi dokumenti:
    1. Kandidātu saraksts;
    2. Priekšvēlēšanu programma līdz 4000 redzamām iespiedzīmēm, kuru bija jāparaksta visiem attiecīgā vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā ietvertajiem kandidātiem;
    3. Katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst Saeimas vēlēšanu likuma 4.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 5. pantā minētie ierobežojumi;
    4. Katra sarakstā iekļautā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai attiecīgajā vēlēšanu apgabalā un savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu;
    5. Ziņas par katru sarakstā iekļauto deputātu kandidātu atbilstoši Saeimas vēlēšanu likuma 11. panta 4. daļai.

Svarīgi!

  1. Pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas Centrālās vēlēšanu komisijas bankas kontā bija jāiemaksā drošības nauda 1400 eiro apmērā. Iemaksātā drošības nauda deva tiesības iesniegt viena nosaukuma kandidātu sarakstus visos vēlēšanu apgabalos, un tā ir atdodama iemaksātājam, ja šā nosaukuma kandidātu saraksts saņēmis divus vai vairāk procentus no nodoto derīgo balsu skaita. Drošības naudu, kas iemaksāta par tāda nosaukuma kandidātu sarakstu, kurš saņēmis mazāk par diviem procentiem no nodoto derīgo balsu skaita, Centrālā vēlēšanu komisija iemaksā valsts budžetā.
  2. Iesniedzot kandidātu sarakstu, pilnvarotajai personai bija jāuzrāda pase vai personas apliecība (eID).
  3. Kandidātu sarakstam un tam pievienotajiem dokumentiem jābūt valsts valodā.
  4. Ja kandidātu saraksts, priekšvēlēšanu programma vai citi kandidātu sarakstam pievienotie dokumenti ir uz divām vai vairākām lapām, tām bija jābūt numurētām un cauršūtām. Uz cauršūto dokumentu pēdējās lapas otrajā pusē bija jānorāda pilnvarotās personas vārds, uzvārds, paraksts, jāatzīmē, cik lapas ir cauršūtas un numurētas.

Vai deputātu kandidātu saraksts obligāti bija jāiesniedz visos vēlēšanu apgabalos?

Nē. Tas, cik vēlēšanu apgabalos iesniegt kandidātu sarakstu, ir partijas vai partiju apvienības izvēle.

Kas bija jānorāda kandidātu sarakstā?

Kandidātu sarakstā bija jānorāda kandidātu saraksta nosaukums, katra kandidāta vārds, uzvārds, personas kods. Kandidātu saraksta nosaukumam bija jāatbilst attiecīgās partijas vai partiju apvienības nosaukumam.

Kandidātu sarakstam bija jābūt parakstītam. Kandidātu saraksts bija jāparaksta personai, kuru parakstīt kandidātu sarakstu bija pilnvarojusi partijas vai partiju apvienības lēmējinstitūcija.

Cik deputātu kandidātus bija atļauts iekļaut kandidātu sarakstā?

Katrā deputātu kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā ievēlējamo deputātu skaitu. Mazākais kandidātu skaits, kuru atļauts pieteikt kandidātu sarakstā, ir viens.

Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu Centrālā vēlēšanu komisija nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 31. maijā valstī bija reģistrēti 1 541 279 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 563 356 vēlētāji (404 808 vēlētāji Rīgas pilsētā, bet 158 548 – ārvalstīs), Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 395 630, Latgales vēlēšanu apgabalā – 195 643, Zemgales vēlēšanu apgabalā – 206 194, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 180 456 vēlētāji. Rīgas vēlēšanu apgabalā 14. Saeimas vēlēšanās būs 36 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā – 26 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 13 deputātu vietām, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā – 12 deputātu vietas.

Ievērojot Saeimas vēlēšanu likumu, 14. Saeimas vēlēšanās deputātu kandidātu skaits, ko drīkstēja pieteikt katrā vēlēšanu apgabalā, ir šāds:

  • Rīgas vēlēšanu apgabals – līdz 39  kandidātiem
  • Vidzemes vēlēšanu apgabals – līdz 29 kandidātiem                          
  • Latgales vēlēšanu apgabals – līdz 16  kandidātiem
  • Zemgales vēlēšanu apgabals – līdz 16  kandidātiem
  • Kurzemes vēlēšanu apgabals - līdz 15 kandidātiem

Kas bija jānorāda kandidātu sarakstam pievienotajās ziņās par katru kandidātu?

Saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu ziņās par katru kandidātu bija jānorāda:

  1. kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,
  2. personas kods,
  3. ārvalsts pilsonība (pavalstniecība), ja tāda ir,
  4. dzīvesvieta (valstspilsēta vai novads),
  5. darbavietas un ieņemamie amati (arī amati politiskajās partijās, reliģiskajās organizācijās, arodbiedrībās, biedrībās un nodibinājumos) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,
  6. kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,
  7. ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,
  8. ziņas, kuras norādītas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 24. panta pirmās daļas 4., 5., 5.1, 6., 7., 10. un 11. punktā pēc stāvokļa vēlēšanu saraksta iesniegšanas gada 1. janvārī. Kandidāti, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju vēlēšanu saraksta iesniegšanas gadā, varēja izmantot Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām pieejamās ziņas par sevi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošināja šā apakšpunkta pirmajā teikumā minēto ziņu pieejamību Centrālās vēlēšanu komisijas lietojumprogrammā no Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmām.

Cik ilgā laikā Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma lēmumus par kandidātu sarakstu reģistrēšanu vēlēšanām?

Centrālā vēlēšanu komisija lēmumus par sarakstu reģistrāciju pieņēma trīs dienu laikā pēc to iesniegšanas.

Kur iespējams pārsūdzēt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par deputāta kandidāta saraksta reģistrēšanu, atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu vai deputātu kandidāta svītrošanu?

Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par kandidātu saraksta reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt kandidātu sarakstu, kā arī par pieteiktā kandidāta svītrošanu no reģistrētā kandidātu saraksta var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā triju darbdienu laikā no Centrālās vēlēšanu komisijas lēmuma pieņemšanas dienas.

Tiesai lieta jāizskata un nolēmums jāpieņem septiņu dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tiesas nolēmums, kā arī citi lēmumi, kas tiek pieņemti, veicot procesuālās darbības iesniegtā pieteikuma vai ierosinātās lietas izskatīšanai, nav pārsūdzami.